• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 29.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2010., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212666

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot jaunatklāto rehabilitācijas centru "Dūjas"

Vēl šajā numurā

02.07.2010., Nr. 104

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 29.jūnijā

LM: Par aktīvajiem nodarbinātības un bezdarba samazināšanas pasākumiem

Lai precizētu atsevišķu aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanas nosacījumus, atvieglotu to praktisko piemērošanu, kā arī iesaistītu lielāku bezdarbnieku skaitu, valdība 29.jūnijā atbalstījusi virkni Labklājības ministrijas (LM) veikto izmaiņu noteikumos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanas kārtību.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk bezdarbnieks, vienlaikus piedaloties vairākos dažādos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajos pasākumos, finansiālu atbalstu – ikmēneša stipendiju, darba algas dotāciju, komercdarbības dotāciju un ikmēneša dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā – varēs saņemt tikai par dalību vienā pasākumā.

Lai nodrošinātu mērķētāku vairāku pasākumu norisi (apmācība pie darba devēja, darba izmēģinājumi, jauniešu darba prakses), ir uzlikts ierobežojums praktisko bezdarbnieku apmācību organizēšanai nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos.

Lai augstāko izglītību iegūtu tie bezdarbnieki, kuriem tas visvairāk nepieciešams un kuri nespēj paši par saviem līdzekļiem segt studiju maksu, turpmāk NVA piedāvātajā 1. un 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves pasākumā varēs iesaistīties tikai tie bezdarbnieki, kuri nestudē kādā citā augstākās izglītības iestādē.

Savukārt, iesaistoties NVA īstenotajās apmācību programmās, pēc kursu apgūšanas bezdarbniekam jānokārto noslēguma eksāmens. Līdz šim, ja bezdarbnieks noslēguma pārbaudījumu nevarēja nokārtot, atbildīga par to bija attiecīgā izglītības iestāde. Savukārt turpmāk atbildība un izmaksas, kas saistītas ar atkārtotu pārbaudījumu kārtošanu un papildu apmācību, ja tāda nepieciešama, būs jāuzņemas pašam bezdarbniekam. Kvalifikācijas eksāmenu par saviem līdzekļiem atkārtoti varēs nokārtot termiņā, kuru noteiks izglītības iestāde.

Bez tam izmaiņas noteikumos paredz, ka bezdarbnieks, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu, turpmāk varēs turpināt dalību pasākumā un to pabeigt, bet nesaņems par to pirmajos 6 mēnešos paredzēto finansiālo atbalstu. Tāpat komercdarbības vai pašnodarbinātības pasākumā tiek samazināts dotācijas apmērs biznesa plāna īstenošanai līdz 2000 latu, lai atbalstītu lielāku bezdarbnieku skaitu.

Vairāk informācijas par pārējām izmaiņām noteikumos tuvākajā laikā būs iespējams atrast LM mājaslapā sadaļā “Nozares politika –Darbs – Darba tirgus – Aktualitātes”.

Atgādinām, ka liela daļa aktīvo nodarbinātības pasākumu tiek īstenoti ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.

LM: Par plānotajiem pasākumiem vardarbības mazināšanai pret bērniem

Valdība 29.jūnijā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavoto informāciju Saeimai par veicamajiem pasākumiem vardarbības pret bērniem novēršanai valstī.

Sagatavotajā vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ir uzsvērts, ka nepieciešams uzlabot sadarbību starp dažādām atbildīgajām institūcijām situācijās, kad konstatēta pret bērnu vērsta vardarbība, proti, jāpilnveido savstarpējā sadarbība turpmākās rīcības plānošanai un īstenošanai, lai novērstu minēto gadījumu sekas.

Kā norāda LM speciālisti, jau līdz šim aktīvi tiek īstenoti dažādi pasākumi vardarbības mazināšanai. Tā, piemēram, pašlaik norit atbildīgo speciālistu apmācība un dažādi izglītojoši pasākumi par vardarbību pret bērnu un tās radītajām sekām. Tāpat tiek organizēti informatīvi pasākumi gan sabiedrības, gan vecāku izglītošanai par nevardarbīgu bērnu audzināšanu un nepieciešamību ziņot atbildīgajām institūcijām par konstatētajiem vardarbības gadījumiem.

Šogad Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju turpinās organizēt kampaņu “Palīdzi bērnam izaugt!” un izglītojošus pasākumus skolēniem, bērnu vecākiem. Bez tam atbildīgās ministrijas veiks nepieciešamos grozījumos attiecīgajos noteikumos, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu cīņā ar vardarbību ģimenēs.

Pašlaik Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedz arī atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, piemēram, palīdzību sniedz izveidotā krīzes komanda, tiek organizētas dažādas atbalsta grupas ģimenēm un audžuģimenēm, kā arī bērniem ir iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas.

Savukārt Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi vērienīgu projektu nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidei, kuras mērķis ir izstrādāt vienotu informācijas datu apstrādes sistēmu par riska grupā iekļautajiem nepilngadīgajiem, piemēram, bērniem, kas paveikuši kriminālnoziegumu, klaiņo, dzīvo sociāli nelabvēlīgos vai bīstamos apstākļos. Tādējādi turpmāk būs nodrošināta ātra informācijas apmaiņa un sadarbība starp dažādām institūcijām nepilngadīgu bērnu noziedzības novēršanai.

Informācija Saeimai sagatavota sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju un Veselības ministriju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehnisko apskašu periodiskumā

Ceļu satiksmes likumā plānotas izmaiņas, kas paredz, ka vieglajam automobilim, motociklam, triciklam un kvadriciklam valsts tehnisko apskati pirmo reizi varētu veikt ne vēlāk kā divus gadus pēc transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas dienas.

Turpmākās valsts tehniskās apskates minētajiem transportlīdzekļiem būtu jāveic katru gadu. Šādi grozījumi Ceļu satiksmes likumā 29.jūnijā atbalstīti Ministru kabineta sēdē. Šis jautājums vēl jāskata Saeimā. Ja būs atbalsts, grozījumi varētu stāties spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Pašlaik vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem valsts tehniskā apskate jāveic piecu dienu laikā no brīža, kad transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts Latvijā.

Grozījumi arī paredz, ka autobusam, vieglajam taksometram un auto apmācībai paredzētam transportlīdzeklim valsts tehniskā apskate pirmo reizi jāveic ne vēlāk kā gadu pēc pirmās reģistrācijas. Otrā tehniskā apskate jāveic gada laikā, bet pēc tam pārējās – vienu reizi pusgadā.

Plānots, ka kravas automobiļiem, piekabēm virs 3500 kg (puspiekabēm) un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem valsts tehniskā apskate pirmo reizi būtu jāiziet viena gada laikā pēc spēkrata pirmās reģistrācijas. Turpmākās pārbaudes būtu jāveic katru gadu.

Divu gadu laikā valsts tehniskā apskate pēc pirmās reģistrācijas būtu jāveic arī traktortehnikai un tās piekabēm. Pēc tam – katru gadu.

Šīs izmaiņas par valsts tehnisko apskati neattiektos uz tramvaju, trolejbusu un specializēto tūristu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli, ko nodrošina pašvaldības, kā arī uz mopēdiem, bezceļu transportlīdzekļiem un tiem spēkratiem, kas satiksmē piedalās ar tranzīta numura zīmēm. Grozījumu netiktu attiecināti arī uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstībā

29.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.667 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība””.

Vides ministrija sagatavojusi grozījumus MK noteikumos, lai aktualizētu plānoto Kohēzijas fonda maksimālo līdzfinansējumu infrastruktūras projektiem saskaņā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu apsaimniekotāju finansiālajām iespējām īstenot poligonu attīstības projektus.

Atbilstoši grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā (MK 02.03.2010. protokols Nr.11 56.§) precizēts nacionālā finansējuma avots – projektu finansē komersants.

Savukārt, lai novērstu projektu iesniegumu vērtēšanas atšķirīgu interpretāciju, precizētas attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, norādot, kad pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un publicitātes pasākumu izmaksas ir attiecināmas, lai aktivitātes ietvaros nodrošinātu efektīvu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apguvi.

Efektīvam Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumam aktivitātes mērķu sasniegšanai precizēts, ka finanšu rezervi var izmantot tikai tiešo attiecināmo izmaksu neparedzēto izdevumu segšanai. Precizēti Kohēzijas fonda vērtēšanas komisijas izveides nosacījumi un projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība. MK noteikumi papildināti ar papildu punktu par maksājumu veikšanas nosacījumiem gadījumā, kad finansējuma saņēmējs civiltiesiskā līguma saistības var izpildīt par saviem līdzekļiem. Precizēts, kur projekta iesniedzējs var iegūt informāciju par aktuālajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un kā sagatavot atkritumu apjoma prognozi.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par papildu finansējumu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai

Valdība 29.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par grozījumu Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānā 2007.–2013.gadam, novirzot finansējumu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai, kur šobrīd ir lielāka atbalsta pretendentu aktivitāte, nekā plānots. Rīkojums paredz novirzīt finansējumu no pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana”, kurā atbalsta pretendentu atsaucība ir maza, uz pasākumu “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana”, kur šobrīd atbalsta pretendenti ir ļoti aktīvi. Abi šie pasākumi ir vērsti uz prioritārās jomas – klimata pārmaiņas – mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu lielāku oglekļa piesaisti nākotnē.

Finansējuma pārdale ir nepieciešama, jo Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam atbalsta pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” 3.kārtā, kas tika noteikta kā pēdējā kārta saistībā ar šo atbalsta veidu, atbalsta tiesīgo pretendentu aktivitāte bija divas reizes lielāka, nekā plānots pirms šīs kārtas atvēršanas. Līdz ar to Lauku atbalsta dienestā iesniegto pieteikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums.

Pārdalot līdzekļus no atbalsta programmas, kur ir maza pretendentu aktivitāte uz lauksaimniekus vairāk interesējošu programmu, tiks veicināta ekonomiskās aktivitātes intensitāte lauku teritorijās, palielinot nodarbinātību gan lauku saimniecībās, gan kokaudzētavās.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību

Valdība 29.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.502 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”. Noteikumu projekts sagatavots, lai līdz šā gada 30.jūnijam ieviestu prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) 2009.gada 26.jūnija Direktīvā 2009/74/EK. Tā kā noteikumu projektā ir precizētas vairākas tiesību normas, noteikumi tiek izdoti jaunā redakcijā.

Noteikumos precizēta sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtība, lauka apskates kārtība un sēklaudzēšanai noteiktās prasības. Noteikumos precizētas arī prasības standartsēklu iegūšanai, kvalitātes novērtēšanai un iesaiņojumu etiķetēšanai ar saiņotāja etiķetēm.

Tāpat noteikumos precizēti dokumenti, kas apliecina sēklas kvalitāti, un paredzēta iespēja sertificēt pirmsbāzes un bāzes sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, kā arī paredzēta iespēja pazemināt izlases sēklas kategoriju.

Noteikumi atceļ sertifikāta derīguma termiņu sertificētām sēklām.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par noteikumiem sēklu ievešanai no trešajām valstīm

Valdība 29.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm”.

Noteikumi nosaka tās trešās valstis, kurām ir piešķirta ekvivalence (līdzvērtība) lauku apskatē, sēklu ražošanā un šķirņu uzturēšanā.

Noteikumi paredz, ka no noteikumos minētajām trešajām valstīm Latvijā ir atļauts ievest lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas un dārzeņu sugu standartsēklas. Tāpat noteikumi nosaka prasības sēklu kvalitātei un marķēšanai, ja sēklas tiek ievestas no šīm valstīm.

Lauksaimniecības kultūraugu un dārzeņu sēklu ievešanu Latvijā no ekvivalences valstīm uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par eksporta kredīta garantijām arī uz Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm

29.jūnijā valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas nosacījumiem, kas ļaus Latvijas Garantiju aģentūrai izsniegt īstermiņa kredīta garantijas uzņēmējiem, kuri eksportē uz Eiropas Savienības (ES) un atsevišķām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm.

Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka eksporta kredīta garantiju pieejamība uzņēmējiem arī uz populārākajiem noieta tirgiem veicinās eksporta izaugsmi un līdz ar to uzlabos uzņēmējdarbības apstākļus Latvijā.

Nākamajā dienā pēc šo noteikumu grozījumu publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (t.i., aptuveni pēc divām nedēļām) uzņēmēji, kuri eksportē uz ES dalībvalstīm un atsevišķām OECD valstīm – Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm –, varēs griezties Latvijas Garantiju aģentūrā ar pieteikumu garantijas saņemšanai.

Noteikumi paredz, ka eksporta kredīta garantiju uzņēmējs varēs saņemt, ja ir saņēmis atteikumu no privātā sektora apdrošinātāja, lai nodrošinātu garantiju pieejamību finansiāli pamatotiem darījumiem, kurus ietekmējušas krīzes sekas. Atbilstoši EM noteiktajam šo noteikumu ietvaros īstermiņa eksporta kredīta operācijas uz minētajām valstīm ir spēkā, ja līgums ir noslēgts 2010.gadā un preču vai pakalpojumu piegāde notiks līdz 2011.gada 30.jūnijam. Tomēr EM aktīvi turpina darbu, lai panāktu šī termiņa pagarinājumu.

Kā zināms, 10.jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu, ka atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi Latvijai īstenot pasākumus, lai ierobežotu finanšu krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz eksporta uzņēmumiem, ļaujot eksportkredīta garantijas attiecināt arī uz Eiropas un attīstītajām valstīm no OECD.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 12.maija noteikumos Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta interneta mājaslapā.

Kā zināms, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” jau kopš 2009.gada aprīļa izsniedz garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem – aizdevums investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevums, finanšu līzings, faktorings –, tādējādi nodrošinot pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un ES fondu projektu ieviešanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un kad bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par noteikumiem dabasgāzes akcīzes nodokļa piemērošanai

Ministru kabinets 29.jūnijā akceptēja Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa aprēķināšanas kārtību. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā no 1.jūlija, jo likums par akcīzes nodokli noteic, ka no 1.jūlija akcīzes nodoklis ir piemērojams arī dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo un kā degvielu. Noteikumos regulēta dabasgāzes aprites kārtība, kā arī kārtība, kādā piemēro izņēmumus dabasgāzes aplikšanai un kādā aprēķina akcīzes nodokli par dabasgāzi. Noteikumi attiecas uz personām, kuras ieved vai saņem dabasgāzi izlietošanai paša vajadzībām (galalietotāji), personām, kuras piegādā dabasgāzi galalietotājiem un dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru.

Ar nodokli neapliek dabasgāzi, kuru:

1) izmanto par izejvielu produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, to pievienojot (iestrādājot) citām precēm vai produktiem;

2) izmanto divējādi, tas ir, izmanto ķīmiskai reducēšanai, elektrolītiskos vai metalurģiskos procesos;

3) izmanto mineraloģiskiem procesiem;

4) komersanti izmanto savā īpašumā vai valdījumā esošās lauk­saimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei;

5) izmanto elektroenerģijas ražošanai, tajā skaitā kombinētās iekārtās, kas izgatavotas rūpnieciski un kas vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;

6) dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operators izmanto dabasgāzes sistēmas tehnoloģiskajām vajadzībām;

7) izmanto rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās.

Piegādātājs nodokli aprēķinās reizi mēnesī, pamatojoties uz dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru un galalietotāju sniegto informāciju par kopējo saņemto dabasgāzes apjomu, kā arī par dabasgāzes apjomu sadalījumā pa izmantošanas mērķiem.

Komersantiem, kas likumā noteiktajiem mērķiem izmanto dabasgāzi, kuru neapliek ar akcīzes nodokli, un kas vēlēsies saņemt nodokļa atbrīvojumu, būs jāuzstāda papildu gāzes skaitītāji pirms ražošanas iekārtām un siltumenerģijas ražošanas iekārtām.

Noteikumu projekta izstrādē un saskaņošanā tika iesaistīta a/s “Latvijas Gāze” un citas komersantus apvienojošās nevalstiskās organizācijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par jauno Latvijas Zinātnes padomes sastāvu

Lai veicinātu plašāku sabiedrības informētību par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pieņemtajiem lēmumiem un sekmētu efektīvāku Latvijas zinātnes budžeta līdzekļu sadali, izlietojumu un finanšu resursu ieguldījumu valstij prioritāru un perspektīvu zinātnes nozaru attīstībai, apstiprināts jaunais, paplašinātais LZP sastāvs, kas veidots atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 15.pantam.

Ņemot vērā grozījumus, kas stājās spēkā 2010.gada 7.aprīlī, LZP paplašinātajā sastāvā iekļauti pārstāvji no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Jauno zinātnieku savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, tādējādi veicinot efektīvāku starpministriju un nozaru sadarbību, tai skaitā starptautisko sadarbību.

Iepriekšējais LZP sastāvs tika apstiprināts 2007.gadā uz trim gadiem. Ministru kabineta (MK) sēdē 29.jūnijā tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu”.

Ar apstiprināto Latvijas Zinātnes padomes sastāvu var iepazīties MK mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!