Par jauno Civilprocesa likumu

Gunārs Aigars, Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "LV" 24.11.98., Nr.385/386, 7.01.99., Nr.4

28. nodaļa "Tiesas lēmumi" regulē tiesas un tiesneša lēmumu pieņemšanas kārtību un lēmumu saturu. 229. panta 1. daļā noteikts, ka tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā, panta 4. daļā savukārt par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

Tiesas lēmumus var sastādīt vai nu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, vai arī ierakstīt tiesas sēdes protokolā. Atsevišķa procesuāla dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā. Šādi gadījumi ir minēti, piemēram, 217. pantā — lēmums par tiesvedības apturēšanu, 221. pantā — lēmums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, 224. pantā — lēmums par tiesvedības izbeigšanu.

Saskaņā ar likuma 231. pantu lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas lēmuma pasludināšanā, triju dienu laikā nosūtāms lēmuma noraksts. Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personām, uz kurām tas attiecas. 232. pantā paredzētas tiesas tiesības pieņemt blakuslēmumu. Blakuslēmumu tiesa ir tiesīga pieņemt, ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu. Atšķirībā no spēkā esošā CPK 227. panta jaunā likuma 232. panta 2. daļa nosaka, ka tiesas blakuslēmums nav pārsūdzams.

Likuma piektā sadaļa veltīta divu prasības tiesvedības kārtībā izskatāmo lietu kategoriju izskatīšanas īpatnībām. 29. nodaļā lietu par laulības neesamību un šķiršanu izskatīšanas īpatnības, bet 30. nodaļā — par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu izskatīšanas īpatnības. Likuma sestā sadaļa veltīta sevišķās tiesāšanas kārtībai.

Spēkā esošā CPK 245. pants paredz 16 lietu kategorijas, jaunā likuma 251. pants — 13 lietu kategorijas.

Pie sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajām lietām jaunais likums nemin lietas par ierakstu nepareizību konstatēšanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatās, jo pēc savas būtības šīs ir administratīvās lietas, kā arī lietas sūdzībās par zvērinātu notāru rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kas veic notariālās funkcijas. Nav paredzēts sevišķās tiesāšanas kārtībā skatīt lietas par mantojuma dalīšanu.

Atšķirībā no spēkā esošā CPK jaunais likums paredz, ka sevišķās tiesāšanas kārtībā skatāmas lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā (251.p. 7.p.), par nekustamā īpašuma izpirkšanu (251.p.10.p.), par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu (251.p.13.p.).

a