Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ziemas sesijas pirmo sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz šīs sēdes darba kārtībā iekļaut kā Nr.22 lēmuma projektu "Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Deputātiem ir izdalīts arī lēmuma projekts. Šeit tehniskas kļūdas dēļ ir parādījies 21.janvāris. Vai nav iebildumu, ja mēs izskatām šodien šo jautājumu? Paldies!

Tālāk ir saņemts desmit deputātu parakstīts priekšlikums. Saeimas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāti lūdz Saeimu šī gada 14.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un dzīvām cūkām". Klāt pievienots likumprojekts. Saskaņā ar Kārtības rulli likumprojektam, pirms to var iesniegt Saeimā un pirms Prezidijs sniedz atzinumu, jābūt pieejamam deputātiem septiņas dienas. Tā kā Saeimas prezidijs nav lēmis par šī termiņa saīsināšanu, šo jautājumu šodien mēs izskatīt nevaram. Vairāk priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību.

Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Kalniņa, Rasnača, Bekasova, Rastopirkina iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums 1995.gada 9.jūnijā Rīgā parakstītajā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Valsts statistikas likumā" . Saeimas Prezidijs ierosina šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai piekrītat, kolēģi? Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par budžetu un finansu vadību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Māris Vītols — Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Es runāšu par grozījumiem Budžeta un finansu vadības likumā, kuri, manuprāt, būtiski maina līdzšinējos valsts budžeta līdzekļu vadības politikas principus. Šis priekšlikums attiecas uz aptuveni 45 līdz 50 miljoniem latu lielo finansu līdzekļu atlikumu valsts kasē, ar kuriem turpmāk finansu ministrs varēs brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem. Latvijas situācijā tā ir liela nauda. Tādēļ šobrīd likumā ir iestrādāti ierobežojumi, kuri aizliedz amatpersonām ar valsts naudu iesaistīties riskantos finansu darījumos spekulatīvā nolūkā. Tagad valdība ierosina šos ierobežojumus no likuma izsvītrot.

Turklāt valsts kase finansu ministra pārvaldījumā, pilnvarojumā varēs slēgt darījumus uz tādiem nosacījumiem un termiņiem, kādi ministram tajā brīdī šķitīs izdevīgi. Ko tas nozīmē? Vienīgi to, ka ar šo balsojumu Saeima atbalstīs atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās finansu vadības politikas. Ne Andra Šķēles laikā, ne Roberta Zīles laikā ministri necentās iesaistīt nodokļu maksātāju naudu riskantos darījumos nolūkā gūt lielāku peļņu. Līdzšinējās valdības brīvos valsts budžeta līdzekļus depozītu formā galvenokārt izvietoja Latvijas Bankā. Un Banka valsts budžetam maksāja refinansēšanas likmi.

Tādējādi, pirmkārt, nodokļu maksātāju nauda netika pakļauta finansu riskam, otrkārt, budžets ieguva procentu maksājumus, un, treškārt, Latvijas Banka valdības politikas spiediena rezultātā bija spiesta pazemināt refinansēšanas likmi, kas savukārt ietekmēja uzņēmējiem labvēlīgā virzienā banku kredīta politiku. Uzskatu, ka arī turpmāk finansu vadības politikas mērķim ir jābūt valsts budžeta līdzekļu un nodokļu maksātāju naudas pārvaldīšanas un izvietošanas drošībai visupirms. Nevis lielu naudas atlikumu veidošanai un naudas pelnīšanai procentu veidā, palielinot risku. Privātajā biznesā, no kura Godmaņa kungs kā bijušais bankas darbinieks ir atgriezies politikā, vēlēšanās pelnīt naudu ir apsveicama lieta. Taču vēlme miljoniem latu nodokļu maksātāju naudu pakļaut riskam, ieguldot budžeta naudu ārvalstu vērtspapīros vai pašmāju komercbankās, nav attaisnojama vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šāda rīcība būtu saistīta ar papildu finansiālā riska uzņemšanos un nelielie ieguvumi neatsvērtu iespējamos zaudējumus, kuri, iegādājoties ārvalstu vērtspapīrus, rastos, piemēram, valūtas kursa svārstību rezultātā, turklāt, ieguldot latus ārvalstīs, tie strādātu citu valstu, nevis Latvijas ekonomikas labā.

Otrkārt, ieguldījumu diversificēšana, sadrumstalošana sīkākās investīcijās, strādājot ar vairākiem klientiem, ierobežotu valsts kases rīcību, asignējot līdzekļus budžeta iestādēm. Īpaši, ja būtu runa par lielākām summām, kas savukārt atsevišķos gadījumos procentu pelnīšanas nolūkā aizkavētu maksājumus, piemēram, kā tas visbiežāk notiek mūsu valstī, pārskaitījumus pašvaldībām.

Un trešais un pats galvenais — šī darbība mestu ēnu arī uz ministra reputāciju. Jo mums turpmāk ar aizdomām būtu jāskatās uz katru ministra kontaktēšanos ar komercbanku pārstāvjiem, kuri pirms vēlēšanām apmaksāja politisko partiju rēķinus. Un būtu jājautā, pēc kādiem principiem ir izvēlēta konkrētā banka, kurā turēt valsts naudu, un jāuztraucas, vai tikai banku pārstāvji, apmeklējot ministru, nevēlas savas īstermiņa likviditācijas problēmas risināt uz nodokļu maksātāju rēķina. Finansu ministra vēlēšanos bez Saeimas vienpersoniski izlemt šos jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta naudu, var salīdzināt ar uzņēmuma kasieri, kurš arī droši vien vēlētos ar uzņēmuma naudu rīkoties bez valdes vai padomes piekrišanas. Aptuveni tāpat, kā tas "Unibankas" kasieris, kurš paslepus nesa ārā naudu no bankas un kopā ar draugiem spekulēja valūtas maiņas tirgū. Ja es nemaldos, to kasieri sauca Stūrāns. Katrā gadījumā es negribētu, lai šo dokumentu vēlāk kāds sauktu par Stūrāna vārdā nosaukto likumu.

Es aicinu kolēģus, novēršot iespējamās blēdības nākotnē, palīdzēt jaunajam finansu ministram un saglabāt likumā esošos ierobežojumus, kuri aizliedz spekulēt ar nodokļu maksātāju naudu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens deputāts ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 34, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Geiges, Rudeviča, Seiksta, Lībanes, Panteļējeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Es lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā vienai no komisijām, atbildīgo, protams, atzīstot Juridisko komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Vai vēl kāds vēlas par šo jautājumu izteikties? Ja nē, paldies!

Tālāk izskatām dokumentu nr.203 — pieprasījums Ministru prezidentam Krištopana kungam un satiksmes ministram Gorbunova kungam par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmuma par telekomunikāciju tarifu paaugstināšanu pamatotību un SIA "Lattelekom" līguma izpildi. Desmit deputāti ir parakstījuši šo pieprasījumu un lūdz izskatīt to 14.janvāra Saeimas sēdē un atzīt šo pieprasījumu par steidzamu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 127.panta pirmo daļu noteikt balsošanu par pieprasījuma steidzamību. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Saeimas Prezidij! Deputāti! Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu saistībā ar telekomunikāciju tarifu paaugstināšanu. Šinī gadījumā ir runa par monopolu, un valsts loma tarifu regulēšanā un patērētāju aizstāvībā ir noteicoša, kas aizstāj visu konkurenci ar vienu Tarifu regulatoru padomi. Mēs gribam vienu — lai tiktu izvērtēts, vai šī tarifu paaugstināšana ir pamatota, kādā veidā valdība plāno panākt vienošanos par monopolstāvokļa izbeigšanu, vai ir veikti pasākumi izmaksu samazināšanā, tarifu samazināšanā, kā tiek kontrolēta līgumu izpilde un kā valdība rīkosies tālāk. Lūdzu atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, jo tas ļautu šo jautājumu izskatīt jau šodien un atbildi saņemt nākošajā plenārsēdē, un tas noteikti Tautas partijai būs izšķiroši pirms tā, vai šinī jautājumā tiks lietoti nopietnāki parlamenta ietekmēšanas līdzekļi — kā atsevišķas komisijas izveidošana. Es domāju, ka šo jautājumu ir iespējams atrisināt civilizēti, valdībai sniedzot savu atzinumu, savu viedokli par tarifu paaugstināšanas lietderību, un varbūt šīs komisijas izveidošana, jo līdzšinējās komisijas līdz šim nav attaisnojušas šos te savus uzdevumus, būs lieka. Tāpēc lūdzu atbalstīt steidzamību, vienkārši rast skaidrību šinī jautājumā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas ir ļoti satraukti un neredz pamatotību šo tarifu paaugstināšanai.

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis par. Vai pret kāds vēlas izteikties? Ja nē, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 3. Pieprasījums par steidzamu tiek atzīts. Lūdzu uzsākam debates par šo pieprasījumu. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G. Bērziņš

(TP).Tātad vēlreiz teksts arī: "Ar regulatoru lēmumu ar 1.aprīli tiek mainīti tarifi uz vietējām sarunām." Tātad tarifi tiek paaugstināti par vienu trešdaļu. Par 33%. Tiek paaugstināts, ieviests jauns maksājums, savienojumu maksājums, par katru savienojumu maksājot vienu santīmu. Jautājums, vai pie esošās "Lattelekom" peļņas šie paaugstinājumi ir lietderīgi un cik šie paaugstinājumi izņems maksājumus no patērētāju kabatām? Vai Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi šo summu samaksāt?

Būtiskākais, manuprāt, ir jautājums, par ko tuvākajā laikā ir jāievieš skaidrība, par valsts spēju regulēt šos monopolus. Jo tuvākajā laikā dienas kārtībā ir jautājums par "Latvenergo" un citu lielu uzņēmumu infrastruktūras vai nu privatizāciju, vai restrukturizāciju. Jautājums par attieksmi pret monopoliem, kādā veidā ir iespējams regulēt viņu darbību šobrīd, neskar vairs tikai "Lattelekom". Tāpēc jautājums, par ko līdz šim nav skaidrības, kādā veidā tiks panākta monopolstāvokļa pārtraukšana ar 2003.gadu, ir izšķirīgs. Tāpēc mēs prasām, kā jau es teicu, vienu — valdībai izskatīt šo jautājumu, sniegt atzinumu par to, vai šī tarifu paaugstināšana ir pamatota, jo esošajā likumā, ja regulators neapstiprina "Lattelekom" iesniegtos tarifus, "Lattelekom" ir tiesības griezties valdībā un izskatīt šo jautājumu, lūgt valdības viedokli, un valdība var atcelt šo telekomunikāciju regulatoru lēmumu. Šinī gadījumā valdībai ir liela loma patērētāju interešu aizsardzībā. Es domāju, ka arī šobrīd valdībai būtu izskatāms šis jautājums un sniedzams atzinums, vai ir pamatota tarifu paaugstināšana, ko tas dos iedzīvotājiem, un arī uz citiem šeit uzdotajiem jautājumiem.

Viena lieta, ko vēl gribu minēt, kas neizriet no šā regulatoru lēmuma, bet kas notiek dzīvē. Veselā virknē rajonu, teiksim, pagājušogad — 14, šogad — 8, tiek ieviesti maksājumi par vietējām sarunām. Gadījumos Rīgā, kur telefona sakaru kvalitāte ir uzlabota, kur ir ciparu sistēmas, šī paaugstināšana var būt arī vairāk pamatota, un cilvēki izjūt un izsaka mazāku neapmierinātību par šiem lēmumiem. Vietās, kur sarunu kvalitāte nav uzlabota un palikusi iepriekšējā līmenī, vai vēl sliktāka ir kļuvusi, uzlikt maksājumus 2,5 santīmus gandrīz par 1 minūti vietējo sarunu un 1 santīmu par savienojumu ir pilnīgi nepamatoti un izsauc cilvēku sašutumu. Tāpēc arī šis jautājums būtu skatāms kontekstā, jo tarifu paaugstināšanai ir jābūt pamatotai ar kvalitātes uzlabošanos.

Vēl viena lieta, kas arī ir skatāma. Šobrīd, vismaz rajonos kontaktējoties ar telekomunikāciju vietējām organizācijām, ir sajūta, ka šīs organizācijas vēl strādā Padomju savienībā, ka tirgus nav ienācis un ka patērētājs jūtas tādā pašā lomā, kontaktējoties ar šīm vietējām telekomunikāciju organizācijām, kā tas bija 10 gadus atpakaļ. To es esmu izbaudījis, tiekoties ar veselu virkni vēlētajiem rajonos, kuri izsaka sašutumu par to, kāda ir attieksme, kāds ir pakalpojumu piedāvājums, kāds ir šīs organizācijas serviss. Blakus telekomunikāciju sistēmas un mobilo sakaru sistēmas, kur ir divi konkurējoši operatori, kur dzīvē mēs redzam, ko nozīmē konkurence, jo šie operatori, savstarpēji konkurējot, nepārtraukti samazina sakaru izmaksas, un otrs piedāvā arvien labākus, arvien kvalitatīvākus pakalpojumus. Tāpēc lūdzu, tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs sabiedrības dienas kārtībā, ieviest skaidrību valdībai šajā jautājumā un izteikt savu viedokli par šo tarifu pamatotību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(POA"Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā"). Cienījamie kolēģi! Mēs esam saskārušies ar principu "paši pūta, paši dega". Šinī gadījumā tas ir "Lattelekom". "Lattelekom", man liekas, ir Latvijas lielākais noslēpums. No viņa nav iespējams saņemt pat informāciju, kura konkrēti ir motivēta: par ko, kāpēc notiek maksājumi. Mēs esam nokļuvuši situācijā, ka no trijām Baltijas valstīm Latvijā telekomunikāciju sistēma ir visdārgākā. Pareizi jau norādīja Bērziņa kungs par pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitāte ir zema. Tāpat, es domāju, nevar piekrist, ka Rīgā ir mazsvarīgi telefonu pakalpojumi. Tas ir vienīgais sakaru līdzeklis daudziem pensionāriem, ar ko viņi ir spējīgi šodien sazvanīt kaut vai ātro palīdzību. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, jo savā veidā vienreiz būtu jāuzliek punkts un jāsaprot, kas notiek tālāk, kā mēs darām tālāk ar "Lattelekom". Protams, ir patīkami, ka mēs esam izveidojuši dabisko monopolu. Dabisko monopolu, kas nekaunīgā kārtā pieprasa vēl milzīgas naudas summas, bet, ja mēs runājam par Rietumu sistēmu, tad mums būtu jāuzdod, lai viņi izpilda līgumā paredzētās normas. Un, ja viņi tās neizpilda, tad pilnīgi loģiski būtu risināt jautājumu par šā līguma pārtraukšanu, kas ir Latvijas tautai katastrofāli neizdevīgs.

Tādēļ es šajā brīdī aicinu, tajā skaitā pēc pieprasījuma tas ir nepieciešams, un tajā skaitā es uzskatu, ka "Latvijas ceļam" un Gorbunova kungam būtu jāpārdomā jautājums, vai šie jaunie tarifi nav jānosūta neparakstot atpakaļ uz Tarifu padomi. Tādas tiesības ir. Viņš var neizsludināt šos tarifus, lai Tarifu padome vēlreiz nopietni sabalansē un pārdomā Latvijas sabiedrības ekonomisko situāciju, reālos ieņēmumus, jo citādi mēs tuvākajā laikā varam nonākt pie tā, ka daudzi Latvijas reģioni paši būt spiesti atslēgties no telefonu tīkla, jo cilvēkiem nebūs finansējuma, nebūs naudas. Tā ir šajā gadījumā tīrākā "Lattelekom" laupīšana. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek "Lattelekom", satrauc sabiedrību kopš paša tā izveidošanas sākuma, kas atrodas monopolstāvoklī, kā jūs saprotat. Neaizmirsīsim to, ka 5.Saeimā bija izveidota izmeklēšanas komisija šajā lietā. Šajā komisijā strādāju arī es. Mēs nedrīkstētu to aizmirst, un tuvākajās dienās es iesaku deputātiem ielūkoties šajos materiālos, ko izskatīja šī komisija, arī kādi bija komisijas lēmumi. Komisija ļoti nopietni iedziļinājās šajā lietā, un gala slēdziens, es teikšu tā īsi, bija sekojošs, ka valdībai bija jāpārskata šis līgums, jāpārskata līgums par labu valsts un sabiedrības interesēm. Šajā izmeklēšanas komisijā tika izskatītas daudzas sabiedrību un arī mūsu uzņēmumus skarošas intereses. Es šodien samērā droši varu teikt, ka, ja, slēdzot līgumu, būtu ievērotas Latvijas intereses, tad šodien droši vien arī VEF atrastos pavisam citā līmenī un ražotu daudz labāku produkciju, kas būtu spējīga konkurēt pasaules tirgū. Lūk, no šā viedokļa vērtējot, es domāju, ka patiešām valdībai ir jāpārskata šī situācija, kas notiek, aizskarot patērētāju, faktiski visas sabiedrības intereses, jo šādi tarifi, šāda tarifu paaugstināšana, ļoti minimāli labākajā gadījumā uzlabojot telefonu sakarus, nav pieļaujama. Es uzskatu, ka Tarifu padome strādā diemžēl nevis patērētāju interesēs, bet šā monopola — "Lattelekom" interesēs. Kāpēc? Tā jau ir pavisam cita saruna. Tādēļ es domāju, ka šī problēma ir ļoti nopietna un jāizskata valdībā visai steidzami. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egīls Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība iesniegusi ir diezgan līdzīgu deputātu pieprasījumu, un tāpēc mēs Tautas partijas pieprasījumu atbalstīsim un arī atbalstījām kā steidzamu. Sociāldemokrāti ir jau uzsākuši šo parakstu vākšanu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi 7.Saeimā. Mēs uzskatām, ka tieši šāda parlamenta pilnvarota komisija varētu atrisināt daudzus jautājumus, kas skar patērētāju intereses, jo mūs interesē ne tikai šie tarifi, bet arī līguma izpilde starp Latvijas Republiku un "Tilts Comunication". Tātad, ja mēs ķeramies klāt pie lietas, tad jāķeras ir "vērsim pie ragiem", ne tikai pie tām sekām, ka pretējā gadījumā mēs kā Donkihots varam cīnīties ar vējdzirnavām. Tas jau ir nākamais solis, kas mūsu godājamajam parlamentam jāveic, lai aizstāvētu patērētāju intereses.

Vēl es gribu atgādināt tikai to, ka sociāldemokrāti, un tieši Jura Bojāra personā, pirmie uzsāka šo cīņu pret "Lattelekom" monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pamatoti, ka parlaments pašreiz izskata šo jautājumu, un mēs gaidīsim, neapšaubāmi, arī Gorbunova kunga atbildes uz šiem jautājumiem, un mēs paļaujamies uz to, ka tās būs godprātīgas. Viens no pamatjautājumiem, kas ir šajā neizpildes gaitā par Latvijas Republikas un "Tilts Comunication" noslēgto līgumu, ko neveica SIA "Lattelekom", ir tas, ka praktiski telekomunikāciju sakaru kvalitāte neatbilst tām prasībām, kādas būtu nepieciešamas un izrietētu no līguma. Rezultātā netiek arī daudz kas darīts, īpaši lauku telefonu sakaru tīklu jomā.

Kas attiecas uz iepriekšējo parlamentu izveidoto Telekomunikāciju tarifu padomi, tad šajā Telekomunikāciju tarifu padomē jau vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka parasti neapšaubāmi vienas balss pārsvars ir tiem cilvēkiem, kuri atbalsta pamatā "Lattelekom" piedāvātos tarifu paaugstinājumus un tarifu izmaiņas. Tā kā es neilgu laiku arī biju Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis, es varu apgalvot pavisam nopietni, ka vienmēr šis balsu skaits bija 4:3 par labu "Lattelekom", ja jautājumi bija nopietni un skāra arī izmaiņas.

Es gribu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti ir pilnīgi pārliecināti, ka netiek pildīts likums "Par telekomunikācijām", un tieši tajā sadaļā, ka Telekomunikāciju tarifu padomei ir jāaizstāv patērētāju intereses un maksimāli jātuvina faktiskās izmaksas un tarifi. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka ir nepieciešami ne tikai šie deputātu pieprasījumi, bet arī parlamentārā izmeklēšanas komisija. Galu galā visu savās vietās noliek tarifu salīdzinājums ar citām pasaules valstīm, un mēs redzam to, ka šīs vietējās telefonu sarunas, vidēji to tarifi Latvijā ir augstāki par vidējiem pasaulē. Es domāju, ka tas ir nopietni, ja mēs ņemam vērā mūsu patērētāju maksātspēju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Pieprasījums ir pieņemts. Šis pieprasījums tiek nodots Ministru kabinetam, un atbilde tiks izskatīta nākamajā Saeimas sēdē.

Kā nākamo izskatām dokumentu nr. 221. Steidzams deputātu jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Gorbunova kungam par Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju lēmuma atbilstību likuma "Par tetekomunikācijām" prasībām "Atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumiem un sūdzībām, kuras saņem Saeimas deputāti, kā arī presē un citos masu saziņas līdzekļos izklāstītai informācijai, lūdzam informēt par savstarpējā līguma izpildi starp Latvijas valdību un "Tilts Comunication" un to, kā SIA "Lattelekom" pilda likumu "Par telekomunikācijām" un kāda ir tarifu atbilstība faktiskajām izmaksām. Lūdzam informēt par izstrādātā pasākuma plāna izpildes gaitu, kurš paredz Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīviem sakariem, ņemot vērā arī to, ka maksu par telekomunikācijas pakalpojumiem paaugstinās, bet kvalitāte atpaliek. Kā jūs kā satiksmes ministrs vērtējat Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām. Saskaņā ar plānotajām telekomunikāciju tarifu izmaiņām jautājumu lūdzam izskatīt kā steidzamu. Vai kāds vēlas motivēt no iesniedzējiem? Nē. Tādā gadījumā nododam šo steidzamo jautājumu satiksmes ministram Gorbunova kungam.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā". Pievienots lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad iekļaujam šo lēmuma projektu pēc 27.darba kārtības jautājuma saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli.

Nākamais ir Jaunās partijas frakcijas lūgums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā". Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iekļaujam to pēc iepriekšējā, tātad kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas". Nacionālās drošības komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu... Atvainojiet, atklājam debates. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, uzmanīgi šo dokumentu un paskatieties, mēs būtu varējuši pieļaut diezgan pamatīgu kļūdu. Mēs būtu balsojuši par dokumentu, kurā ir minēti kā deputāti Ivars Godmanis un Roberts Jurdžs, kuri nav deputāti, tad pasakiet, par ko tad mēs būtu balsojuši, ko tad mēs būtu atsaukuši. Izeja no šī stāvokļa ir tikai viena — balsot par katru no uzrādītajiem atsevišķi un pa uzvārdiem, un tas viss ko es jums piedāvāju. Un vispār uz priekšu tomēr jāskatās, pirms sagatavo dokumentus un iesniedz tos mums izskatīšanai, lai mēs nepārkāpjam kādu no juridiskajām normām, ja mēs to izdarīsim vienreiz, tad citiem būs iemesls arī to pašu darīt. Un tas ir viss, ko es gribēju ieteikt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andrejs Panteļējevs — komisijas vārdā.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es jums, deputātiem, gribētu paskaidrot, kur tā jēga ir, ka vienkārši pēc tradīcijām, kādas ir Rietumeiropas valstīs šādās līdzīgās komisijās pēc paritātes principiem tiek pārstāvētas visas frakcijas neatkarīgi, vai pozīcijas vai opozīcijas un parasti šīs komisijas ir pēc iespējas kompaktas — pa vienam deputātam no frakcijas, jo attiecīgiem deputātiem tiek kārtota atbilstoši Likumam par valsts noslēpumu augstākā pielaide valsts noslēpumam, viņi izskata budžeta sadaļas, tās slepenās sadaļas, kas varbūt tieši neparādās kopējā budžetā.

Šīs tradīcijas ir arī citās Rietumeiropas valstīs, bet šajā situācijā, par cik tiešām mainās ik brīdi uzvārdi, un, pirmkārt, jau Dobeļa kunga minētais arguments, otrkārt, tikko es saņēmu informāciju, ka varētu būt arī izmaiņas no Tautas partijas, tad es pašlaik vārdiski lūdzu šo jautājumu noņemt šodien no darba kārtības, un mēs iesniegsim uz nākamo sēdi jaunu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Tātad komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs ierosina noņemt šo jautājumu no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Jautājums no darba kārtības ir noņemts.

 

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā." Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā ". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Normunda Rudeviča ievēlēšanu Ārlietu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Vētras ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Normunda Rudeviča ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Revīzijas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Andreja Panteļējeva atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Andreja Panteļējeva ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par deputāta Jura Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

 

Izskatām 22.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Izskatīšanai strādājam ar dokumentu nr.67 un nr.156, likumprojekta reģistra nr.32. Likumprojekts "Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei". Godātie deputāti, jau, nododot šo likumprojektu komisijām, mūsu kolēģis Ražuka kungs izsmeļoši ziņoja šeit par šo situāciju, kas ir izveidojusies ar nekustamo īpašumu Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un nolēma atbalstīt šo likumprojektu, jo tiešām mēs konstatējām, ka situācija ar nekustamo īpašumu Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, kurš šobrīd atrodas valsts īpašumā un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras statūtu fondā un rīcībā, ir tāda, ka tiesā ir iesniegtas prasības pret sabiedrisko organizāciju — Latvijas tautas fronti, notiek tiesas sēdes, ir uzkrājušies parādi, un šie jautājumi ir jānokārto.

Tajā pašā laikā, pat arī ņemot vērā šodienas datumu un to, ka norit Barikāžu piemiņas nedēļa, es domāju, ka svarīgi būtu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt, lai šī ēka paliktu par Latvijas tautas frontes, par Latvijas jaunākās vēstures piemiņas vietu, kur varētu izveidot gan muzeju, gan arī, iespējams, izvietot citas organizācijas, kas būtu saistītas ar šiem svarīgajiem datumiem.

No juridiskā viedokļa likumprojekts ir neliels, šeit ir nosaukta nekustamā īpašuma atrašanās vieta, kā arī ir uzlikti zināmi ierobežojumi, par cik mēs parasti, nododot nekustamo īpašumu no valsts kādās citās rokās, uzliekam šos ierobežojumus, ka, ja mainās šī nekustamā īpašuma izmantošanas mērķis vai organizācija beidz pastāvēt, tad šis nekustamais īpašums atgriežams valsts īpašumā vai nododams citai līdzīgai organizācijai. Es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam.

L.Muciņš.

20. janvāris.

Sēdes vadītājs.

Tātad 20. janvāris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Minēto likumprojektu iesniedz valdība. Pirmajā lasījumā šo likumprojektu mēs pieņēmām vecā gada pēdējā sēdē. Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir ieskatījusi divus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu, tā ir izteikta precizētā redakcijā, jo ir nevis viens, bet vairāki grozījumi šajā likumā. Gluži loģiski, tādēļ ir jāizdara precizējoši grozījumi šajās normās. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Otrais priekšlikums ir par likuma 3. pantu. Tas ir pants, kurš reglamentē, kādas personas ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Jāsaka, ka šis pants un arī likums kopumā ir ļoti, ļoti arhaisks. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gatavo jaunu šā likuma redakciju, un faktiski vecā redakcija bija tāda, kas nedeva tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības īres dzīvokļus ļoti lielai mūsu valsts iedzīvotāju daļai, proti, nepilsoņiem. Jāsaka atklāti, šī vecā norma, kuru ierosina grozīt trīs deputāti, bija tik arhaiska, ka tā paredzēja tiesības saņemt īres dzīvokļus valsts un pašvaldības mājās ārvalstniekiem, bet nedeva tiesības saņemt nepilsoņiem, kas dzīvo šeit gadu desmitiem.

Atbildīgā komisija izskatīja tātad trīs deputātu iesniegto priekšlikumu un izstrādāja savu šīs normas redakciju, nedodot vairs tiesības saņemt īres dzīvokļus valsts un pašvaldību mājās ārvalstniekiem un tiem pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Latvijas valstī. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Lagzdiņš.

Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es lūdzu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav, likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 1. februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , pirmais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols,

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 28. Tātad šis ir deputātu iesniegtais grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", kurš paredz no šī gada 1. janvāra vēl līdz 2000. gada 31. decembrim saglabāt izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem. Šis jautājums Saeimā tiek risināts, lai risinātu situāciju, kas ir izveidojusies uzņēmumā "Liepājas metalurgs", kur faktiski šīs izvedmuitas atcelšanas rezultātā būtiski samazinās izvejvielu piegādes tirgus, kur ir nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās, lai no nepārtrauktā ražošanas procesa varētu pāriet uz elektroloka krāšņu iegādi un tādējādi paaugstināt produkcijas pašizmaksu un konkurētspēju, tāpēc šāds solis tiek sperts pret, un Budžeta un finansu komisija atbalsta izvedmuitas saglabāšanu melnajiem metāllūžņiem vēl uz diviem gadiem, un aicinu atbalstīt Saeimu šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Godājamie kolēģi! Šis nav jauns jautājums, šis jau ir jautājums, kas vairākas reizes tika pacelts jau 6. Saeimas laikā, tomēr liekas, ka tie deputāti, kas klausījās toreiz, jau zina, un arī Liepājas pilsētas galva un "Liepājas metalurga" cilvēki ļoti labi zina, ka pēc Eiropas līguma un vairākiem brīvās tirdzniecības līgumiem, arī ja mēs mainām likumu, šādā veidā tas nestāsies spēkā. Tad es uzskatu, ka tik tiešām nav vērts mums pieņemt likumu, kas vienalga nestāsies spēkā, jo mūsu likumā par starptautiskajiem līgumiem starptautiskajos līgumos noteiktās normas ir juridiskā spēkā augstākas. Šīs normas nav jaunas. Tās ir bijušas Eiropas līgumā, kopš tas ir stājies spēkā 1995. gadā 31. augustā, un brīvās tirdzniecības līgumā ar Eiropas Savienību, kas jau stājās spēkā 1995. gadā 1. janvārī. Tad es aicinu noraidīt šo likumu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija). Cienījamie kolēģi! Arī mūsu Tautsaimniecības komisija šo jautājumu apsprieda, un ir iespēja vismaz, ka vēl uz gadu tomēr tiek saglabāti muitas tarifi, un to arī atļauj Eiropas Savienības šie līgumi, jo ir pārejas periods, un vismaz gadu mēs varam dot "Liepājas metalurgam". Un diemžēl, Birznieces kundze, nevajag māt ar galvu... Komisijā par to uzstājās arī Ārlietu ministrijas speciālisti. Un gada laikā līdz ar to vēl neiestājas nekāda krīzes situācija. Jā, nākošgad būs nopietni jādomā, bet arī "Liepājas metalurgs" pēc būtības cer, ka tanī laika periodā viņi pagūs pārprofilēties, lai varētu normālāk strādāt. Un šinī gadījumā jūsu aicinājums, cienījamā Birznieces kundze, ir pret 3000 Liepājas strādniekiem, kas vēl šodien ir darba vietās, kas vēl nenāk ar pastieptu roku pie valdības un nelūdz sociālo pabalstu.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šodien šo muitas tarifu saglabāšanu, ir cita lieta, arī Ārlietu ministrijā un arī patiešām biznesam, šinī gadījumā "Liepājas metalurgam", ir nopietni jādomā, jo pēc gada staigāt uz Saeimu ar pastieptu roku un lūgt saglabāt kaut kādu ierobežojumu vairs nevarēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši apbrīnoju Lujāna kunga, teiksim, centību, ar kādu viņš grib aizstāvēt šos cilvēkus, un es tieši tāpat labprāt viņus aizstāvētu. Man liekas, ka neviens nav šeit šinī zālē, kas gribētu, lai palielinās bezdarbs, lai tiktu slēgts kāds uzņēmums. Te mēs tikām ievēlēti pavisam ar citiem nodomiem un ar citiem uzdevumiem. Bet lieta ir tāda. Es vienkārši atkārtoju tiem, kas nesaprata. Tāpat šis likums nestāsies spēkā. Bet ko mēs izdarīsim ar šo soli? Mēs piemānīsim šos cilvēkus, it kā parādot, ka nu mēs esam tie labie, parlaments, lūk, ir nobalsojis. Tas ir punkts viens. Bet punkts divi un pats svarīgākais, ka mēs vēlreiz pasaulei dosim signālu, ka Latvijai, es atvainojos, ir nospļauties uz tiem līgumiem, kurus mēs paši parakstām. Starptautiskie dokumenti, neapšaubāmi, ir prioritāte, un tie darbojas neatkarīgi no tā, ko mēs šeit pieņemam. Es vēlreiz saku. Nav runa par to, vai mēs gribam vai negribam palīdzēt šiem cilvēkiem. Valdībai un parlamentam ir jāmeklē citādi pasākumi, kā viņiem palīdzēt. Šajā gadījumā ar šiem pasākumiem, ko piedāvā šis likumprojekts, mēs vienkārši nevaram to izdarīt. Likumprojekts tāpat nestāsies spēkā, signāls pasaulei būs iedots pilnīgi nepareizs. Es aicinu balsot pret steidzamību un balsot arī pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums par "Latvijas metalurgu" ir ļoti nopietns. Tas jau nav tikai divarpus tūkstoši strādājošo. Jo katrs strādājošais vēl uztur ģimeni, un ģimenē ir 2—3 cilvēki. Tas ir nopietni. Otrkārt. Kad 1995. gadā parakstīja doto līgumu, tad vajadzēja padomāt. Bet ja tad nedomāja, nedomā tāpat par apaļkokiem, un tagad mēs nonākam strupceļā. Un ko tad darīt tam uzņēmumam? Tad kārtējo uzņēmumu mēs aizveram ciet, un kāds tad Latvijas tēls parādās pasaulei? Mūsu eksporta produkcija krītas, jo lielākā daļa produkcijas, kuru ražo "Latvijas metalurgs", aiziet eksportā. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Mēs patiesībā palīdzam ražotājiem, kuri ir konkurenti. Tas ir nākošais. Un trešais. Savācot tos metāllūžņus un pārstrādājot, attīrām arī dabu. Tāpēc jautājums, protams, ir smags, bet ir jādomā citām ministrijām, un es aicinu jūs balsot par.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Par šo jautājumu mēs esam ļoti gari un plaši debatējuši no šīs augstās tribīnes. Tādēļ es nerunāšu ilgi. Indulim Bērziņam lielā mērā ir taisnība no juridiskā viedokļa. Bet, godātie kolēģi, ja valsts augstākais likumdevējs, parlaments, atbalstīs šajā likumā noteikto konceptuālo virzību uz šo muitas tarifu saglabāšanu, tad mums būs pienākums pārejas noteikumos uz otro vai trešo lasījumu ietvert normu, kas uzdod valdībai sākt darbu, lai uzsāktos sarunas par šo jautājumu nokārtošanu starptautiski pieņemtajā kārtībā. Un tik tiešām, ir jāizsaka neizpratne, kādēļ valdība to līdz šim nav darījusi, jo šis jautājums tik bieži ir skatīts šeit parlamentā, ka augstākais likumdevējs faktiski ir devis norādījumus, kādā virzienā valdībai būtu jāstrādā. Ja valdība to nav sapratusi, mēs uz otro un trešo lasījumu ietversim pārejas noteikumos konkrētu uzdevumu valdībai. Neapšaubāmi, Krištopana kungam tas neinteresē, jo viņš tagad karsti diskutē par citiem jautājumiem. Bet katrā ziņā Tautas partija šādu priekšlikumu iesniegs ar konkrētu uzdevumu valdībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 10, atturas — 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Komisijas vārdā — lūdzu deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Tātad Budžeta un finansu komisijas vārdā es gribēju vienkārši precizēt to, kas šeit tika izteikts debatēs, lai būtu korekti, vienkārši, un arī tiem, kas klausās debates. Ja šis likums tiks pieņemts spēkā, tas stāsies spēkā, un tam būs aizsargājošs raksturs iepretīm trešajām valstīm, tām, ar kurām nav noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, un Eiropas Savienības valstīm. "Liepājas metalurgs" tikpat kā neko neeksportē uz Eiropas Savienību, un līdz ar to šajā gadījumā šeit nemaz nav problēmu. Tieši ir interesanti, lai faktiski tiktu aizsargātas ar šiem tarifiem eksporta iespējas, izejvielu eksporta iespējas uz trešajām valstīm, kas ir lieli tieši metāllūžņu noieta tirgi, kā Dienvidaustrumāzija, kā Dienvidamerika, un tādējādi šis likums savu uzdevumu izpildīs.

Otrkārt, Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums ļauj mums saglabāt vēl uz vienu gadu izvedmuitu melnajiem metāllūžņiem, un tas arī ir šī likuma ietvaros jāizmanto. Tāpēc Budžeta un finansu komisija, apsverot visus par un pret, atbalstīja pirmajā lasījumā šo priekšlikumu, un atbildīgās komisijas vārdā es arī aicinu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 3, atturas — 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

M.Vītols.

Es aicinu iesniegt komisijai priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 18. janvārim.

Sēdes vadītājs.

Un otrā lasījuma datums?

M.Vītols.

Tas tad iznāk nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Nākošais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , pirmais lasījums.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar diviem dokumentiem — ar dokumentu nr. 36 un 81. Saeimas Budžeta un finansu komisija 17. decembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un nolēma neatbalstīt komisijā nodoto likumprojektu, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets, un izstrādāt savu alternatīvu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu strādāt tikai ar Budžeta un finanu (nodokļu) komisijas alternatīvo likumprojektu. Pie tam, cik man ir zināms, desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu — atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 14, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", reģistrācijas nr.81, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 8, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums iesniegt labojumus minētajā likumprojektā līdz 18.janvārim, izskatīt tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā 19.janvārī un izskatīt Saeimas sēdē 21.janvārī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.26 — "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Minēto likumprojektu izskatīja Saeimas Budžeta un finansu komisija, nonāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts ir ļoti nopietns. Tas ir saistīts ar mūsu integrēšanos Eiropas Savienībā. Pie šī likumprojekta ir jāstrādā ilgi un rūpīgi, un tādēļ mēs to izskatīsim visos trijos lasījumos, un es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Mums priekšā ir ļoti nopietns dokuments, un diemžēl es nezinu, kas to ir sagatavojis pirmajā, kā saka, stadijā. Bet tur ir ieviestas drausmīgas kļūdas. Jūs paskatieties! Svaiga, atdzesēta un saldēta cūkgaļa. Ja Eiropas Savienībā kilograms — 0,67, tad mēs nez kāpēc ieliekam ievedmuitu — 0,41. Un ja mums vajadzēs atkāpties? Kur mēs atkāpsimies? Tad ko mēs lobējam? Un tālāk ir tādi jautājumi, kuri ir apmēram tādā pašā veidā.

Mēs pieņemam ievedmuitas zemākas, nekā ir Eiropas Savienības valstīs. Kas to dokumentu ir gatavojis, un kāpēc tās ir vajadzīgas, un kas aizstāv Latvijas intereses? Tāpēc mans lūgums ir visiem pārskatīt ļoti rūpīgi šo doto dokumentu, lai mēs atkal neiekrītam iekšā tādās lamatās, kā mēs iekritām 1995.gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Protams, šeit nav nekādas saistības ar Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā. Šis ir drusciņ cits. Patiesībā šis likumprojekts vairāk vai mazāk ir saistīts ar Latvijas noslēgto līgumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Bet tarifi šeit, kā jau Bojāra kungs to precīzi minēja, ir zemāki. Un tarifu līmenis izriet no Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda memoranda vai patiesībā vienošanās. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikti pārskatīt tarifus starp pirmo un otro lasījumu, lai pieņemtu, manuprāt, tarifus ne zemākus, kā to paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas likums, kas ir Latvijai saistošs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle, Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Abi iepriekšējie kolēģi, kas runāja par šo tēmu, nebija varbūt līdz galam precīzi. Es nevaru piekrist tam, ko runāja deputāts Apinis. Tam tiešām nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību, Apiņa kungs. Un jums kā Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram vajadzētu šīs lietas precīzi zināt. Tiešām, taisnība ir Leiškalna kungam, ka mēs mēģinām pildīt apsteidzošā režīmā līgumu ar Starptautisko valūtas fondu. Motivācija šī līguma apsteidzošai pildīšanai attiecībā pret Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju nav nevienā vietā pamatota. Tā nav nevienu reizi ne minēta, ne izteikta, ne argumentēta. Mums ir aptuveni šādā veidā: ja netiek pieņemti šie muitas tarifi, iespējams aptuveni divu gadu lēnākā ciklā, precīzi ievērojot saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un Eiropas Savienību, izpildīt šos svarīgākos līgumus, nevis līgumu ar Starptautisko valūtas fondu. Man nav saprotams šis steidzīgums — kāpēc mums ar Starptautisko valūtas fondu ir atdotas prioritātes, nevis prioritāte ir Eiropas Savienība vai Pasaules tirdzniecības organizācija.

Es gribētu komentēt vēl vienu lietu, kas ir jau daudz profesionālāk jāskata. Faktiski es uzskatu, ka valdība nav spējusi, iesniegdama šo dokumentu, normāli argumentēt Starptautiskajam valūtas fondam par metodiku, kādā veidā tiek rēķināts vidējais svērtais tarifs lauksaimniecības precēm. Mēs neesam spējuši pierādīt, cik liels mums ir vidējais svērtais tarifs lauksaimniecības precēm, un tādēļ dažādu metodiku atšķirības pēc ir atdota priekšroka Starptautiskā valūtas fonda metodikai. Es stipri šaubos, es personīgi stipri šaubos, ka ir ietvertas visas nianses, kuras mēs varējām vēl no savas puses papildus iestrādāt, lai pierādītu, ka metodika, kuru lieto Eiropas Savienības valstīs un kuru lieto arī Pasaules tirdzniecības organziācijas dalībvalstis, ir nepareiza vai sliktāka par Starptautiskā valūtas fonda lietoto.

Un ceturtkārt. Mēs zinām, ka tuvākajā laikā valstī būs acīmredzot šā gada svarīgākais likums jāskata parlamentā, tas ir likums par budžetu 1999.gadam. Mēs zinām, cik grūti valdībai, tā var nojaust no izteikumiem presē, ir sabalansēt budžetu, atrast iespējas finansēt vienu vai otru vajadzību. Es gribētu teikt, ka šis muitas tarifu likums būtu jāskata pēc budžeta izskatīšanas. Ja veiksmīgi tiks aizstāvēts un pieņemts Saeimā budžets 1999.gadam, ir iespējams, ka mēs varam arī piekrist steidzamākai kārtībai, nekā to paredz līgums ar Eiropas Savienību. Es uzskatu šobrīd to par tuvredzīgu rīcību no valdības puses pirms budžeta skatīšanas, pirms atsevišķām vēl varbūt pārrunām par dažādām šīm muitas metodikām, tarifu metodikām, šobrīd skatīt.

Tautas partijas vārdā es aicinu šobrīd nepieņemt un atgriezties pie šī likuma skatīšanas kaut kad martā. Mēs esam gatavi skatīt šo likumu pēc būtības. Esam gatavi rūpīgi strādāt ar to, precizēt metodiku, Apiņa kungs, salīdzināt šīs lietas, bet es nedomāju, ka tas ir jādara šobrīd. Tas ir laba vēlējums valdošajai koalīcijai — apdomāt un skatīties reāli arī uz 1999.gada budžeta izskatīšanas iespējām.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Pieņemu kritiku, godātais Šķēles kungs. Es katrā ziņā aicināšu visiem iesniegt labojumus līdz 25.februārim, kas ir jau aiz budžeta skatīšanas. Katrā ziņā es ņemšu vērā jūsu pamatoto kritiku. Godātie kolēģi! Mēs tomēr aicinām jūs balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu un visus jūsu labos vēlējumus un visas jūsu iniciatīvas un metodikas un visu pārējo iestrādāt gan uz otro, gan uz trešo lasījumu, un es pilnīgi saprotu, ka Tautas partija ar savu lielo pieredzi to varēs darīt. Jo īpaši tādēļ, ka pie tā jau daudz ir strādāts Šķēles kunga vadībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 37, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es iesaku iesniegt priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli"" līdz 26.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Andrim Šķēlem.

A.Šķēle

(TP). Aicinu apmēram uz 15.martu, reāli. Tā arī būs jums vieglāk ar budžetu strādāt.

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums — 15.marts. Vēl ir priekšlikumi? Mums ir jābalso priekšlikumu ienākšanas secībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai tiktu noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.marts. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 15, atturas — 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.marts.

Pirms mēs turpinām darbu, ir saņemts Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas lūgums — izsludināt 30 minūšu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai izsludinātu sēdē 30 minūšu pārtraukumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 25, atturas — 7. Pārtraukums būs līdz pulksten 10.45, bet tagad vēl daži paziņojumi.

Lūdzu, vārds Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā! Aleksandrs Bartaševičs, Rišards Labanovskis, Raimonds Pauls, Māris Vītols, es lūdzu jūs visus tikties šeit, Sarkanajā zālē, uz neilgu laiku, lai mēs vienotos par turpmāko darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Un divi patīkamāki paziņojumi. Sveicam savus kolēģus Juri Dalbiņu — 45 gadu jubilejā un Jāni Leju — 65 gadu jubilejā. (Aplausi.) Vēl paziņojums deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt, starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Latvijas un Vācijas sadarbības grupas dalībniekus lūdzu uz vienu minūti šeit pat — Dzeltenajā zālē par turpmāko darbību, un pulksten 15.00 — Eiropas Padomes delegācijas sēde Ārlietu komisijas sēžu zālē pulksten 15.00. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns. Paldies, Jurkāna kungs atsauc savu paziņojumu. Tātad pārtraukums līdz pulksten 10.45.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Frakciju vadītājiem lūdzu nodrošināt ierašanos sēžu zālē. Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Nacionālās drošības komisija ir sagatavojusi un iesniegusi lēmuma projektu par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas un lūdz šo lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, dokumentā nr.225. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Iekļaujam.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija lūdz veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut Saeimas lēmuma projektu par deputāta Salkazanova pilnvaru apstiprināšanu. Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts un Mandātu komisijas atzinums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Iekļaujam arī šos jautājumus sēdes darba kārtībā.

Izskatām likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 1998.gada 8.decembra sēdē izskatīja likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums", un komisija pieņēma lēmumu konceptuāli to atbalstīt un aicināt Saeimu nobalsot šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts pēc apjoma ir pietiekami liels un atsevišķas izmaiņas šajā likumprojektā ir jāsaskaņo arī ar Krimināllikumu, kuru mēs esam pieņēmuši, komisijas vārdā es aicinu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 14.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā kā pastāvīgo pārstāvi" . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijā" . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputātu atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas" . Saeima nolemj atsaukt no Nacionālās drošības komisijas šādus deputātus: Andri Šķēli, Ati Slakteri, Jāzepu Šnepstu, Guntaru Krastu, Jakovu Plineru, Andreju Klementjevu un Jāni Čeveru. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Pētera Salkazanova Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi Kaspara Riekstiņa iesniegumu par 7.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Nākamais šajā sarakstā ir Pēteris Salkazanovs, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu saraksta. Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts par Pētera Salkazanova deputāta pilnvaru apstiprināšanu, un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Pētera Salkazanova 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam mūsu kolēģi. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu — lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" . Vai ir iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Pēteri Salkazanovu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm, tikmēr ir paziņojums deputātam Gundaram Bojāram.

G.Bojārs

(Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Šodien pulksten 15.00 Sarkanajā zālē notiek Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas sanāksme, lūdzu, ierodieties visi delegāti.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāra biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Kaspars Riekstiņš, Kristiāna Lībane, Jānis Bunkšs, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Aigars Kalvītis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Roberts Zīle, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Bunkšs un Labanovskis bija zālē. 14.janvāra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.