• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Prokuratūra, tiesas, Valsts kontrole. Par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu izdienas pensijām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.1997., Nr. 342/345 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210976

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts Edgars Siliņš:

Vēl šajā numurā

30.12.1997., Nr. 342/345

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Prokuratūra, tiesas, Valsts kontrole

Pašā gada nogalē Ģenerālprokuratūrā notika virsprokuroru darba apspriede, lai pārlūkotu 11 mēnešos padarīto.

Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš savā ievadrunā minēja prokuratūras panākumus galvenajos darbības virzienos 11 mēnešos. Tie rāda, ka prokuratūra salīdzinājumā ar analogu iepriekšējā gada periodu strādājusi labāk. J.Skrastiņš uzsvēra prokuroru un tiesnešu savstarpējās izpratnes nozīmi. Ģenerālprokurors informēja par savu neseno tikšanos ar valsts kontrolieri Raitu Černaju, kuras laikā sarunā skarti jautājumi par abpusēju sadarbību atsevišķās revīzijās, par Ģenerālprokuratūrā iesūtīto lietu tālāko ceļu un citiem darbības aspektiem.

Ģenerālprokurors atzīmēja, ka saīsināto procesu arvien biežāk sākusi piemērot Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona prokuratūra, taču visai negribīgi to izmanto Latgales priekšpilsētas un Zemgales rajona prokurori. Katrā ziņā šajā jomā ir prāvas rezerves. Par deviņiem procentiem samazinājies to personu skaits, kuri atradušies nebrīvē un pēc tam tiesā attaisnoti, tas ir, šiem cilvēkiem pēc likuma jāsaņem kompensācija.

Ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis pastāstīja par Tiesnešu biedrības pilnsapulcē (14.novembrī) prokuroriem adresēto kritiku, dalījās pārdomās par to, kā labāk ar izpratni veidot tiesas un prokuratūras attiecības. Nedrīkstētu izvirzīties jautājums: kurš ir svarīgāks — prokurors vai tiesnesis? Kā atzina Augstākas tiesas priekšsēdētāja vietnieks P.Gruziņš, viņi ir vienas sistēmas un varas dažādas sastāvdaļas un katra darbojas likumos noteiktajos ietvaros. Un Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa pamatprincipi ļoti maz atšķiras no prokuroriem izvirzītajām ētikas prasībām. Par prokuratūras un Valsts kontroles saiknēm un turpmākajiem plāniem runāja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors Edvīns Ziediņš.

Ar lielu interesi tika uzklausīta valsts kontroliera Raita Černaja informācija par kontroles vietu un nozīmi valstī, par kopīgo un atšķirīgo Valsts kontroles un prokuratūras uzdevumos. R.Černajs uzsvēra agrīno sadarbību ar prokuratūru atsevišķu revīziju laikā, kas viņaprāt varētu būt efektīva, pētot dažas svarīgas lietas.

Virsprokuroru darba apspriedē tika pārrunāti arī vairāki citi jautājumi.

Rita Belousova,
“LV” nozares redaktore

Par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu izdienas pensijām

Pirms Ziemassvētkiem Saeimas frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pauda savu attieksmi pret Iekšlietu ministrijas izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām, kas skar policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu sociālās garantijas.

Atšķirībā no Iekšlietu ministrijas un citu valdību veidojošo partiju nostājas, šī pozīcija bloķē tik ļoti nepieciešamo noteikumu pieņemšanu. Tā, pieļaujot izdienas vecuma cenza paaugstināšanu, jau ir radījusi spriedzi sabiedriskās drošības sistēmas darbinieku vidū. Kā iekšlietu ministrs es redzu, ka tuvākajās divās dienās pensijā masveidā var aiziet vispieredzējušākie un kvalificētākie darbinieki, kas godprātīgi sistēmā nostrādājuši vismaz 20 gadus, lai gan var vēl daudz izdarīt, lai stiprinātu sabiedrisko kārtību, atklātu smagus noziegumus. Lai to neprovocētu, mums jādod garantijas, ka noteikumi par izdienas pensijām nākamajā gadā stāsies spēkā.

1990.gada 4.maijā, uzreiz pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, mēs aicinājām darbiniekus palikt strādāt Iekšlietu ministrijā. Pateicoties tam, ka toreiz tika solīts saglabāt sociālās garantijas, tai skaitā arī attiecībā uz izdienas stāžu, izdevās saglabāt lielāko un pieredzējušāko daļu mūsu darbinieku. Šo gadu laikā ir izdevies izveidot Iekšlietu ministrijas struktūru, tās iekšienē uzlabojas mikroklimats, pieaug atklāto noziegumu skaits.

Esmu pārliecināts, ka “Tēvzemes un Brīvības/LNNK” rindās ir pietiekami daudz saprātīgu politiķu, kuri pilnībā izprot šo noteikumu pieņemšanas nepieciešamību.

Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers

1997.gada 28.decembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!