Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Spriedums — bez grozījuma, kasācija — bez apmierinājuma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1997., Nr. 171/174 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210700

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.192

Par Ministru prezidenta rīkojuma atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

04.07.1997., Nr. 171/174

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

Pieņemts: 27.05.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr.SKK–165

1997.gada 27.maijā

Senāta lēmums

Spriedums — bez grozījuma, kasācija — bez apmierinājuma

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators F.Jaunbelzējs, senatori A.Kazārova un G.Kuzņecovs, piedaloties prokurorei V.Graudiņai, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā ar Cēsu rajona tiesas 1997.gada 21.aprīļa spriedumu notiesāti:

Zigmārs Boļeslava d. Keišs, dzimis 1963.gada 10.martā Cēsīs, nesodīts, pēc Latvijas KK 204.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, piemērojot Latvijas KK 42.panta nosacījums. Sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem un

Ivars Martinsons Maigoņa d., kurš spriedumu nav pārsūdzējis.

Senāta Krimināllietu departaments

konstatēja:

saskaņā ar spriedumu Z.Keišs un I.Martinsons notiesāti par ļaunprātīgu huligānismu.

1996.gada 26.decembrī ap plkst. 1.30 tiesājamie Z.Keišs un I.Martinsons alkohola reibumā atradušies kafejnīcā–bārā “Kristīne” Cēsīs, Piebalgas ielā 1.

Minētās kafejnīcas pirmajā stāvā vairāku apmeklētāju klātbūtnē tiesājamais Z.Keišs, rupji nolamājot kafejnīcas bāra īpašnieku A.Lībieti, uzsācis ar viņu konfliktu. Bez iemesla, aiz huligāniskām tieksmēm tiesājamais Z.Keišs iesitis divas reizes ar labo roku un vienu reizi ar kreiso roku A.Lībietim pa seju. Pēc tam pie A.Lībieša piesteidzies I.Martinsons un aiz huligāniskām tieksmēm vairāku apmeklētāju klātbūtnē vienu reizi ar dūri iesitis A.Lībietim pa seju, tad A.Lībietis nokritis, atsitoties ar galvu pret centrālapkures cauruli.

Tiesa atzinusi, ka sakarā ar tiesājamo Z.Keiša un I.Martinsona huligāniskajām darbībām cietušajam nodarīti spriedumā izklāstītie viegli miesas bojājumi ar īslaicīgu veselības satricinājumu. Atzīstot, ka Z.Keišs izdarījis ļaunprātīgu huligānismu pēc sevišķas bezkaunības pazīmēm, tiesa kvalificējusi viņa noziedzīgās darbības pēc Latvijas KK 204.panta 2.daļas.

Tiesājamais I.Keišs savā kasācijas sūdzībā norāda, ka lietā pieņemtais notiesājošais spriedums grozāms, jo kvalificējot viņa noziedzīgās darbības, tiesa nepareizi piemērojusi Latvijas KK 204.panta 2.daļas nosacījumus, lai gan pareizi novērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus.

Tiesa esot pareizi konstatējusi, ka 1996.gada 26.decembrī starp viņu un cietušo A.Lībieti izcēlies konflikts, kura gaitā viņi viens otru aizskāruši ar rupjiem un necenzētiem vārdiem.

Lībieša izteiktos apvainojumus esot uztvēris kā smagu sava goda aizskārumu, tādēļ vairākas reizes iesitis pa seju cietušajam.

Viņam neesot bijis nodoms pārkāpt sabiedrisko kārtību, paužot necieņu pret sabiedrību.

Tā kā cietušajam esot samaksājis “sāpju naudu” 500 ASV dolārus, viņam neesot nekādu pretenziju.

Lūdz grozīt spriedumu, kvalificēt viņa darbības pēc Latvijas KK 109.panta 1.daļas un izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka ar cietušo esot izlīguši.

Izskatījis krimināllietas materiālus, apsvēris kasācijas sūdzības motīvus, noklausījies prokurores V.Graudiņas viedokli, ka spriedums atstājams bez grozījumiem, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atzīst: spriedums atstājams bez grozījumiem, bet kasācijas sūdzība — bez apmierinājuma.

No rajona tiesas sprieduma satura nepārprotami izriet, ka tiesājamo Keiša un Martinsona izdarītais noziegums apdraudējis sabiedrisko kārtību.

Kā pareizi konstatēts spriedumā, sabiedriskās kārtības pārkāpšana izpaudusies cietušā A.Lībieša aizskaršanā, pielietojot fizisku vardarbību un nodarot miesas bojājumus, kā arī lietojot attiecībā pret cietušo lamu vārdus. Incidents norisinājies kafejnīcā tur atrodošos apmeklētāju klātbūtnē.

Tiesājamais Z.Keišs sācis lamāt cietušo A.Lībieti — kafejnīcas “Kristīne” īpašnieku, kad cietušais pamatoti aizrādījis diviem kafejnīcas apmeklētājiem, kas sabiedriskā vietā konfliktējuši, un centies viņus izraidīt no kafejnīcas.

Raksturīgi, ka savā kasācijas sūdzībā arī tiesājamais Z.Keišs norādījis, ka tiesa esot pareizi novērtējusi lietas apstākļus un esošos pierādījumus.

Ņemot vērā, ka spriedumā izklāstītā nozieguma juridiskā kvalifikācija un tās kvalificējošie apstākļi motivēti pareizi, nav nekāda pamata secināt, ka tiesājamā Z.Keiša darbības kvalificējamas pēc Kriminālkodeksa panta, kas paredz atbildību par noziegumu pret personu, kā tas lūgts kasācijas sūdzībā.

Ievērojot minēto, un saskaņā ar Latvijas KPK 461.panta 1.punktu, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma:

Spriedumu atstāt bez grozījumiem, bet kasācijas sūdzību — bez apmierinājuma.

Priekšsēdētājs senators F.Jaunbelzējs

Senatori: A.Kazārova, G.Kuzņecovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim