Aizvakar, 13.janvārī, noslēdzot kārtējo vizīti mūsu valstī,

EDSO augstais komisārs cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu

jautājumos Makss van der Stūls tikās ar žurnālistiem

Augstais komisārs preses konferenci sāka, rezumējot divas Latvijā pavadītās dienas. To galvenā iezīme bijusi intensīvie kontakti ar valsts augsta ranga amatpersonām un politiķiem. Makss van der Stūls ticies ar Ministru prezidentu Vili Krištopanu, kā arī ar Saeimas spīkeru, Latvijas ārlietu ministru, izglītības un zinātnes ministru, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājiem un šo komisiju locekļiem, kā arī ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli, Tautas saskaņas partijas priekšsēdētāju Jāni Jurkānu un Latvijas Sociāldemokrātu apvienības līdzpriekšsēdētāju Juri Bojāru, kā arī ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani.

Augstais EDSO komisārs pavēstīja, ka nedomā dot jaunas rekomendācijas Latvijas Pilsonības likumam. "Likums ar pieņemtajiem labojumiem tagad ir īstenošanas stadijā, un es zinu, ka pēdējos divos mēnešos ir krietni pieaudzis naturalizācijas pretendentu skaits. Tagad ir laiks īstenot Pilsonības likuma grozījumu izmaiņas."

Augstais komisārs pakavējās arī pie Latvijas Valsts valodas likuma, ko nepaspēja izskatīt iepriekšējā Saeima — tagad tas ir svarīgs jaunās Saeimas uzdevums. Makss van der Stūls atgādināja par pērnvasar Latviju apmeklējušo EDSO ekspertu grupu, izsakot viedokli, ka šīs pašas ekspertu grupas palīdzība varētu noderēt arī tagad, Latvijas Saeimai izstrādājot jauno valodas likumu. Jo vairāk tāpēc, ka iepriekšējās EDSO ekspertu sarunas Latvijā, pēc Maksa van der Stūla domām, esot bijušas ļoti auglīgas. Augstais komisārs arī saprotoši izteicās par Latvijas Valsts valodas likuma izstrādāšanu: "Vairākām EDSO valstīm ir savi valodas likumi, kāpēc gan lai tāds nebūtu Latvijai. Kad Latvija atguva savu valstisko neatkarību, valsts valodas statuss šeit bija apdraudēts. Tāpēc ir atbalstāmi jebkuri soļi valsts valodas nostiprināšanai Latvijā. Es jau pirms vairākiem gadiem aicināju EDSO valstis finansiāli atbalstīt valsts valodas mācību programmas Latvijā. Latvijas centieni panākt, lai visi šajā valstī dzīvojošie zinātu valsts valodu, ir likumsakarīgi un pilnīgi saprotami."

Runājot par Latvijas Izglītības likumu, Makss van der Stūls uzsvēra šī likuma īstenošanas veida nozīmīgumu. Viņš arī uzsvēra, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji paši ir ieinteresēti apgūt Latvijas valsts valodu, tā paverot sev plašākas dzīves perspektīvas.

Makss van der Stūls izteica viedokli, ka jābūt saprātīgam līdzsvaram starp mācību valodām nacionālo minoritāšu skolās — tas teikts arī Hāgas rekomendācijās. "Skolēnu interesēs ir apgūt latviešu valodu, un to atzīst arī šo skolēnu vecāki." Viņš arī visnotaļ lietišķi novērtēja faktu, ka darbu zaudējuši daži skolotāji, kuri līdz pērnā gada decembrim nebija nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu nepieciešamajā līmenī. "Es zinu, ka daži cilvēki ir atlaisti no darba. Taču es arī zinu, ka viņi ir saņēmuši pabalstus un pēc eksāmenu nokārtošanas atkal varēs atgūt darbu."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors