ATSAUCĒ IETVERT:
Par līdzekļiem dabas aizsardzībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.1997., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208918
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Valsts statistikas komitejas
Lauksaimniecības un vides statistikas daļa
Informācija
Par līdzekļiem dabas aizsardzībai
Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka aizvadītajā gadā kopējās izmaksas vides aizsardzībai un dabas resursu racionālai izmantošanai bija 13,8 miljoni latu, kas ir par 27% mazāk nekā 1995.gadā. No kopējām izmaksām kapitālieguldījumi veidoja 3,5 miljonus latu jeb 25,6% (t.sk. budžeta līdzekļi - 2,6 miljoni latu). Līdzekļu izlietojuma sadalījums redzams tabulā, bet iekavās ietvertais rādītājs attiecas uz 1995.gadu.
(milj. latu)
|
Kopā |
tai skaitā . | |||
|
gaisa |
ūdeņu |
pārējiem |
||
|
aizsardzībai |
aizsardzībai |
pasākumiem |
||
|
Līdzekļi vides aizsardzībai un dabas resursu |
||||
|
racionālai izmantošanai - kopā |
13,8 (18,0) |
1,2 (2,1) |
11,5 (15,2) |
1,1(0,7) |
|
tai skaitā: |
||||
|
kapitālieguldījumi |
3,5 (5,4) |
0,1 (0,3) |
3,0 (4,8) |
0,4 (0,3) |
|
kārtējās izmaksas dabas aizsardzībai |
9,8 (12,3) |
0,9 (1,7) |
8,2 (10,2) |
0,7 (0,4) |
|
izmaksas dabas aizsardzības pamatfondu |
||||
|
kapitālajam remontam |
0,5 (0,3) |
0,2 (0,1) |
0,3 (0,2) |
|
1996.gadā ekspluatācijā nodotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar kopējo jaudu 44,1 tūkstotis m3 diennaktī. Lielākās no tām ir Liepājā, a/s "Liepājas siltums" ar jaudu 40 tūkstoši m3 diennaktī. Ekspluatācijā tika nodotas gaisa attīrīšanas iekārtas ar kopējo jaudu 10 tūkstoši m3 gāzes stundā, tai skaitā Rīgā a/s "Latvijas dzelzceļš" ar jaudu 9,9 tūkstoši m3 gāzes stundā.
Lai gan pēdējos gados ir vērojama stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izmetes samazināšanās tendence, 1996.gadā gāzu un putekļu uztveršanas iekārtas spēja uztvert tikai 50,9% no stacionāro avotu izdalīto kaitīgo vielu kopējā daudzuma un atmosfērā izplūda 93,8 tūkstoši tonnu kaitīgo vielu, kas ir par 8% vairāk nekā 1995.gadā.
Katru gadu aptuveni 80% no paņemtā ūdens daudzuma tiek atdoti atpakaļ dabiskajos virszemes ūdens objektos notekūdeņu veidā, no kuru attīrīšanas pakāpes ir atkarīgs ūdeņu ekoloģiskais stāvoklis. Piesārņotie notekūdeņi (nenormatīvi attīrītie un izpludinātie bez attīrīšanas) veido 43,9% no kopējā notekūdeņu apjoma (1995.gadā - 48,4%), bet normatīvi attīrīto notekūdeņu īpatsvars attīrāmo notekūdeņu kopapjomā ir tikai 34,4 procenti.