Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Toreiz, liktenīgajās 1991. gada janvāra dienās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.1999., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20833

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar augsto cieņu pret likumu

Vēl šajā numurā

14.01.1999., Nr. 10

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Toreiz, liktenīgajās 1991. gada janvāra dienās

Šais dienās likteņi kā upes plūst —

un mazas straumes pietek lielām klātu,

no vētras klintis plaisā, kraujas grūst

un lielas vēsmas apžilbina prātu.

Ir tikai viena griba: izturēt

un vienot spēkus, laika postā šķeltos,

un pastāvēt, un galā pieredzēt,

ka atkal stipra Latvju tauta celtos.

Fricis Dziesma, "Likteņi"

 

1991. gada 13.janvārī četros no rīta Daiņa Īvāna radio uzruna pacēla tautu aktīvai nevardarbīgai pretestībai PSRS varai, lai nosargātu tikko atgūto brīvību un neatkarību. Pamatojums tam bija iepriekšējā naktī notikušās padomju militāristu asiņainās neģēlības Viļņā.

Ar smago lauku tehniku uz Rīgu savus novadniekus sūtīja Latgale un Kurzeme, Vidzeme un Zemgale. Rīgā, valsts svarīgos objektus apsargāt no varbūtējiem iebrucējiem Latvijas Republikas Augstākā padome uzticēja Īpašo brīvprātīgo vienību (ĪBV) komandieriem Voldemāram Atim, Jānim Kondrātam, Jurim Vectirānam, Gunāram Krauzem, Zigfrīdai Teikmanei, Armandam Māliņam, Robertam Milleram, Pēterim Vērītim; Augstākās padomes deputātiem un LTF pilnvarotajiem Andrejam Krastiņam, Odisejam Kostandam, Jurim Dobelim, Tālavam Jundzim, Ģirtam Kristovskim, Ilzei Cielavai, Robertam Mīlbergam, Jurim Strīpniekam, Jānim Ruško; militārajie Jānim Baškeram, Auseklim Pļaviņam, Georgam Stiprajam, Voldemāram Jāronam.

Pēc grandiozās manifestācijas 11.Novembra krastmalā, Vecrīgā, pie TV kompleksa Zaķusalā, radiotorņa Ulbrokā, telefona un telegrāfa centrālēm, pie Ministru padomes vīri metināja sliežu kraķus, ritināja dzeloņstiepļu ruļļus, krāva smilšu maisus, dzelzsbetona bluķus, akmeņus. Cilvēki pulcējās ap ugunskuriem...

Brīvprātīgo kārtības un Rīgas sargos Īpašo brīvprātīgo vienību štāba darbinieki ar koordinatoru Imantu Vingoldu priekšgalā uzņēma ap 10 tūkstošus sievu un vīru. Neatkarības cīnītāju pusē barikādēs nostājās 80 tūkstoši pilsētnieku un lauku ļaudis. Tumšiem spēkiem pretī stāties bija gatavi mediķi, ugunsdzēsēji, ēdienu piegādātāji, lojālie miliči, radio, televīzijas un sakaru dienestu ļaudis, garīdznieki, studenti, sportisti un kultūras nozaru pārstāvji. Lieli un mazāki kori, grupas un ansambļi stiprināja sargu garu un apņēmību, Mārīte Kirša no Bēnes naktīs TV kompleksā uzmundrināja sargus un tautu ar savu nenogurstošo muzicēšanu. Izsenis zināmajam latvju tautasdziesmu garam arī šoreiz bija liela loma.

Un tad viņi nāca. Vispirms Latvijas kompartijas (LKP) X plēnums pieprasīja valsts varu nodot Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai (VSGK); šo prasību rubikieši atkārtoja vairāku tūkstošu cilvēku mītiņā Rīgas ASK stadionā. Nesaņemot prasīto, sākās OMON uzbrukums Rīgas milicijas skolai, Vecmīlgrāvja un Brasas tiltu aizsargiem, kur par pirmo upuri kļuva šoferis Roberts Mūrnieks.

19. janvāra naktī tika sagūstīti pieci ĪBV sakarnieki ar automašīnu "Latvija" un komandieri Aigaru Teperu, kurus pēc tam divus mēnešus mocīja Baltkrievijas cietumā.

20.janvārī OMON bandītiski uzbruka Iekšlietu ministrijai. Tika ievainoti vairāki miliči, bet dzīvību zaudēja Sergejs Konoņenko, Vladimirs Gomonovičs, kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kā arī skolnieks Edijs Riekstiņš.

Tautas nelokāmība un stiprā ticība savai brīvībai palīdzēja Latvijai nosargāt neatkarību.

Labu dāvanu ar Rīgas domes un citu organizāciju palīdzību pērn saņēmis Barikāžu aizsardzības fonds: atvērts "1991.gada barikāžu piemiņas centrs" Krāmu ielā 3.

Ieejot centrā, fotogrāfa J.Danovska fotoattēli un sliežu ezis noskaņo apmeklētājus uz barikāžu dienu viļņa. Barikāžu simbols "Ugunskurs", pieklusinātas Rīgas sargu un pretinieku radiorunas, grozi ar pārtiku, tējkannas, gāzmaskas, sargu baltās lentes, sakaru līdzekļi, dāvinātais apģērbs, Māra Čaklā grāmata un daudz kas cits ir apskatāms. To ar saviem līdzdarbiniekiem sagādājis fonda prezidents Renārs Zaļais. Par bargajām dienām atgādina operatora Zigurda Vidiņa kinolentes, kuras rāda vietējā televīzija.

Centra un muzeja apmeklētājus pavada siguldieša Ģirta Veģa rindas no dzejoļa "Rīga barikādēs":

Vai svešs, vai savējs, dzirdi,

Ikviena acs lai redz,

Ka latvieši ar sirdi,

Ar sirdi Rīgu sedz!

1300 Rīgas sargi ir saņēmuši Barikāžu aizsardzības fonda medaļas un turpmāk saņems vēl.

Georgs Maiznieks,

barikāžu dalībnieks,

Īpašo brīvprātīgo vienību vadītājs

Foto: Agris Dzelme

— "Latvijas Vēstnesim"

Z3.JPG (25321 BYTES)Z2.JPG (21892 BYTES)Z1.JPG (20372 BYTES)

Vakar, 13.janvārī, Zaķusalā Rīgā notika Zemessardzes 19. bataljona komandiera zemessardzes majora Roberta Millera rīkotais barikāžu atceres pasākums. 1991. gadā Roberts Millers (vidējā attēlā pa labi) bija viens no vadītājiem Zaķusalas un LTV apsargāšanā. Pasākumā piedalījās Saeimas deputāts Oskars Grīgs (apakšējā attēlā vidū), NBS komandiera p.i. zemessardzes pulkvežleitnants Raimonds Graube (apakšējā attēlā pa labi), Zemessardzes štāba priekšnieks zemessardzes majors Jānis Kauķis un citi vadoši Zemessardzes štāba darbinieki, bataljonu un rotu komandieri un daudzi citi barikāžu dalībnieki

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!