• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
STOKHOLMAS KONVENCIJA PAR NOTURĪGAJIEM ORGANISKAJIEM PIESĀRŅOTĀJIEM. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2004., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207686

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā

Vēl šajā numurā

28.09.2004., Nr. 153

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 22.05.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

STOKHOLMAS KONVENCIJA PAR NOTURĪGAJIEM ORGANISKAJIEM PIESĀRŅOTĀJIEM

Dalībvalstis,

atzīstot, ka noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem piemīt toksiskas īpašības, tie ir noturīgi pret sabrukšanu, bioloģiski akumulējas un pārvietojas ar gaisa, ūdens un migrējošo sugu starpniecību pāri starptautiskajam robežām un nosēžas vietās, kas atrodas tālu no to sākotnējās izplūdes vietas, kur, savukārt, tie uzkrājas sauszemes un ūdens ekosistēmās,

apzinoties veselības aizsardzības problēmas, sevišķi jaunattīstības valstīs, kas izriet no vietējas saskarsmes ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un to ietekmi īpaši uz sievietēm un caur viņām uz nākamajām paaudzēm,

atzīstot, ka arktiskās ekosistēmas un vietējie iedzīvotāji ir īpaši pakļauti riskam sakarā ar noturīgo organisko piesārņotāju bioloģisko pastiprināšanos un ka to tradicionālo pārtikas ieguves avotu saindēšana ir sabiedrības veselības politikas jautājums,

apzinoties nepieciešamību uzsākt globālas darbības attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Vadības padomes 1997.gada 7.februāra lēmumu 19/13 C, uzsākt starptautiskas darbības cilvēku un vides veselības aizsardzībai, veicot pasākumus, kuru rezultātā samazinās un/vai tiek izslēgta noturīgo organisko piesārņotāju emisija un noplūde,

atsaucoties uz atbilstošiem noteikumiem attiecīgās starptautiskajās vides Konvencijās, sevišķi Roterdamas Konvencijā par iepriekšējas informēšanas un piekrišanas kārtību starptautiskajā tirdzniecībā ar noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem un Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta un apglabāšanas kontroli, ieskaitot reģionālās vienošanās, kas izstrādātas saskaņā ar tās 11.pantu,

atsaucoties tāpat arī uz atbilstošiem Riodežaneiro deklarācijas par vidi un attīstību noteikumiem un Rīcības programmu 21.gadsimtam,

atzīstot, ka piesardzības princips ir visu Pušu apsvērumu pamatā un ir iestrādāts šajā Konvencijā,

atzīstot, ka šī Konvencija un citas starptautiskās vienošanās tirdzniecības un vides aizsardzības jomās ir savstarpēji papildinošas,

atkārtoti apliecinot, ka, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautisko tiesību principiem, Valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus dabas resursus atbilstoši savām vides un attīstības politikām un atbildība par to, ka savas jurisdikcijas robežās vai kontrolējamās teritorijās veiktās darbības nerada vides kaitējumu citām valstīm vai teritorijām ārpus nacionālo jurisdikciju robežām,

ievērojot, ka pastāv īpaši apstākļi un vajadzības jaunattīstības valstīs, sevišķi vājāk attīstītajās no šādām valstīm, un valstīs ar pārejas ekonomiku, īpaši nepieciešamība stiprināt nacionālās iespējas ķīmisko vielu kontroles un uzraudzības jomā, tajā skaitā tehnoloģiju pārņemšanas veidā, paredzot finansiālās un tehniskās palīdzības un Pušu sadarbības veicināšanas pasākumus,

pilnībā ievērojot 1994.gada 6.maijā Barbadosā pieņemto mazo salu jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu,

atzīmējot attīstīto un jaunattīstības valstu atbilstošās iespējas, kā arī valstu kopējās, bet diferencētās atbildības apjomus kā noteikts Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 7.principā,

atzīstot, ka privātais sektors un nevalstiskās organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu noturīgo organisko piesārņotāju emisijas un noplūžu samazināšanā un/vai novēršanā,

uzsverot, ka noturīgo organisko piesārņotāju ražotājiem ir svarīgi uzņemties atbildību par savas produkcijas kaitīgās ietekmes mazināšanu un informācijas izplatīšanu lietotājiem, valdībām un sabiedrībai par šādu ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām,

apzinoties nepieciešamību veikt pasākumus noturīgo organisko piesārņotāju negatīvās iedarbības novēršanai to visu aprites posmu laikā,

atkārtoti apliecinot Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 16.principu, kas paredz nacionālajām institūcijām veicināt vides aizsardzības izdevumu internalizāciju un, pieturoties pie principa, ka piesārņotājam jāuzņemas ar piesārņojumu saistītie izdevumi, tādu ekonomisko instrumentu izmantošanu, kas aizsargā sabiedrības intereses un negrauj starptautiskās tirdzniecības un investīciju procesus,

iedrošinot Puses, kurām nav pesticīdu un rūpniecisko ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, izstrādāt šādas programmas,

atzīstot nepieciešamību attīstīt un izmantot videi drošus alternatīvus procesus un ķīmiskās vielas,

apņemoties aizsargāt cilvēku veselību un vidi no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās iedarbības,

vienojās par turpmāk minēto:

1.pants

Mērķi

Paturot prātā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15.principā izklāstīto piesardzības pieeju, šīs Konvencijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

2.pants

Definīcijas

Šis Konvencijas izpratnē:

(a) "Puse" nozīmē Valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kas ir piekritusi uzņemties šajā Konvencijā noteiktās saistības un attiecībā uz kuru šī Konvencija ir spēkā;

(b) "Reģionāla ekonomiski integrēta organizācija" nozīmē suverēnu Valstu vai noteiktu reģionu izveidotu organizāciju, kuras dalībvalstis ir deleģējušas savu kompetenci jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, un kura ir pienācīgi pilnvarota atbilstoši savām iekšējām procedūrām parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt un pievienoties šai Konvencijai;

(c) "Klātesošās un balsojošās Puses" nozīmē Puses, kuras piedalās balsojumā un dod savu apstiprinošo vai noraidošo balsojumu.

3.pants

Pasākumi apzinātas izgatavošanas un izmantošanas rezultātā notikušo noplūžu samazināšanai vai novēršanai

1. Katra Puse apņemas:

(a) aizliegt un/vai uzsākt administratīvas vai juridiskas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu:

(i) A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem; un

(ii) A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu un importu saskaņā ar šā pielikuma 2.punkta noteikumiem; un

(b) ierobežot B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem.

2. Katra Puse veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(a) A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas tiek importētas tikai, lai:

(i) tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts 6.panta 1.punkta (d) apakšpunktā; vai

(ii) izmantotu tās nolūkiem, kas atļauti konkrētai Pusei saskaņā ar A pielikuma vai B pielikuma noteikumiem;

(b) A pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti specifiski izņēmumi, vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti specifiski izņēmumi vai pieļaujamie izmantošanas mērķi, ievērojot atbilstošus pastāvošo starptautiskās iepriekšējās informētās piekrišanas instrumentu noteikumus, tiek eksportētas tikai:

(i) lai tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts 6.panta 1.punkta (d) apakšpunktā; vai

(ii) Pusei, kurai atļauts izmantot šo ķīmisko vielu saskaņā ar A pielikumu vai B pielikumu; vai

(iii) uz Valsti, kas nav šīs Konvencijas Puse, bet kas ir iesniegusi ikgadēju sertifikātu eksportētājai Pusei. Šādā sertifikātā konkrēti jānorāda ķīmiskās vielas izmantošanas mērķi un jāiekļauj paziņojums par importējošās Valsts apņemšanos attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu:

a. nodrošināt cilvēku un vides veselības aizsardzību, veicot nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu vai novērstu noplūdes;

b. ievērot 6.panta 1.punkta nosacījumus; un

c. ievērot, kad pienākas, B pielikumā II daļas 2.punkta nosacījumus.

Sertifikātam jāpievieno atbilstoši papildus dokumenti tādi kā likumdošanas akti, regulējošie noteikumi un administratīvie vai politikas norādījumi. Eksportētājai Pusei jāiesniedz sertifikāts Sekretariātā sešdesmit dienu laikā no saņemšanas brīža.

(c) ķīmiskās vielas, kuras uzskaitītas A pielikumā un uz kuru ražošanu un izmantošanu attiecinātie izņēmumi vairs nav spēkā nevienai no Pusēm, netiek eksportētas citādi, kā tikai lai tās apglabātu videi nekaitīgā veidā saskaņā ar 6.panta 1.punkta (d) apakšpunkta nosacījumiem;

(d) šī punkta izpratnē, kad ir runa par konkrētu ķīmisku vielu, termins "valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse" attiecināms uz valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kas nav uzņēmusies šīs Konvencijas noteiktās saistības attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu.

3. Katrai no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, ir jāveic pasākumi, lai novērstu tādu jaunu pesticīdu un rūpnieciski izmantojamo ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu, kurām saskaņā ar D pielikuma 1.punktu piemīt noturīgu organisko piesārņotāju pazīmes.

4. Katra no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, atbilstošos gadījumos šo programmu ietvaros ievēro D pielikuma 1.punktā uzskaitītos kritērijus, veicot izmantojamo pesticīdu un rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu novērtējumu.

5. Izņemot gadījumus, kas īpaši atrunāti šajā Konvencijā, 1. un 2.punkts nav attiecināmi uz ķīmisko vielu daudzumiem, kas tiek izmantoti laboratorijas mērogu pētījumos vai kā atskaites etaloni.

6. Katra no Pusēm, uz kuru attiecināti specifiski izņēmumi saskaņā ar A pielikuma nosacījumiem vai specifiski izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi saskaņā ar B pielikuma nosacījumiem, veiks pasākumus, lai nodrošinātu tādus ražošanas un izmantošanas apstākļus, kuros attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi tiek īstenoti, lai maksimāli samazinātu saskari ar cilvēkiem un noplūdi apkārtējā vidē. Gadījumos, kad attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi paredz apzinātu izplatīšanu apkārtējā vidē normālas izmantošanas apstākļos, šādas izplatīšanas apjomam jābūt minimālajam nepieciešamajam, ievērojot visus attiecināmos standartus un norādījumus.

4.pants

Specifisko izņēmumu reģistrs

1. Nolūkā apzināt Puses, uz kurām attiecināmi specifiskie izņēmumi, kas uzskaitīti A pielikumā vai B pielikumā, tiek izveidots Reģistrs. Reģistrā nenorāda Puses, kuras izmanto A un B pielikumos uzskaitītos izņēmumu gadījumus, ja tos var izmantot visas Puses. Reģistru izveido un uztur Sekretariāts, un tas ir publiski pieejams.

2. Reģistrā jābūt šādai informācijai:

(a) A un B pielikumos uzskaitīto specifisko izņēmumu saraksts;

(b) Pušu saraksts, uz kurām attiecināmi A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītie specifiskie izņēmumi; un

(c) saraksts ar katra reģistrētā specifiskā izņēmuma spēkā esamības beigu datumu.

3. Katra no valstīm, reģistrējoties par Pusi, var reģistrēties viena vai vairāku veidu A pielikumā vai B pielikumā uzskaitīto specifisko izņēmumu izmantošanai, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam.

4. Ja vien Puse nav Reģistram norādījusi citu agrāku datumu vai specifiskā izņēmuma termiņš nav pagarināts saskaņā ar 7.panta noteikumiem, tad visu specifisko izņēmumu izmantošanas reģistrācijas termiņi beidzas piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu.

5. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē apspriež un izlemj par Reģistra termiņu pārskatīšanu.

6. Pirms katras Reģistra termiņa pārskatīšanas attiecīgajai Pusei jāiesniedz ziņojums Sekretariātam ar pamatojumu reģistrācijas termiņa pagarināšanai. Sekretariāta pienākums ir izsūtīt ziņojumu visām Pusēm. Reģistra termiņa pārskatīšana notiek pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Tādējādi Pušu Konference var dot ieinteresētajai Pusei rekomendācijas, ko uzskata par nepieciešamām.

7. Pušu Konference pēc ieinteresētās Puses lūguma var pagarināt specifiskā izņēmuma reģistrācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izlemjot par pagarinājumu, Konference ņem vērā jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstu Pušu īpašos apstākļus.

8. Puse var jebkurā laikā noņemt no Reģistra specifiskā izņēmuma reģistrāciju, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam. Izņēmuma termiņš beidzas rakstiskajā paziņojumā norādītajā laikā.

9. Ja atsevišķa specifiskā izņēmuma piemērošanai vairs nav reģistrējusies neviena Puse, tad jaunas reģistrācijas netiks veiktas.

5.pants

Pasākumi neapzinātas ražošanas rezultātā notikušo noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai

Katrai no Pusēm C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūžu apjomu samazināšanai no antropogēnajiem avotiem vai, ja iespējams, noplūžu pilnīgai novēršanai jāveic vismaz šādi pasākumi:

(a) jāizstrādā Rīcības plāns vai, kad pienākas, reģionālais vai subreģionālais Rīcības plāns divu gadu laikā no datuma, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu un sekojoši jānodrošina Rīcības plāna izpilde kā daļa no 7.pantā aprakstītā ieviešanas plāna, kura mērķis ir identificēt, raksturot un atrisināt C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdi un veicināt (b) un (e) apakšpunktu izpildi. Rīcības plānam jāsatur šādi elementi:

(i) patreizējo un prognozējamo noplūdes apjomu izvērtējums, ieskaitot noplūdes avotu un paredzamo noplūdes apjomu uzskaites izveidi un uzturēšanu, ievērojot noplūdes avotu kategorijas kā noteikts C pielikumā;

(ii) Puses likumdošanas un politikas efektivitātes izvērtējums attiecībā uz šādu noplūžu apsaimniekošanu;

(iii) šajā punktā uzlikto saistību izpildes stratēģija, ievērojot (i) un (ii) apakšpunktos aprakstītos novērtējumus;

(iv) pasākumu apraksts apmācības un izglītošanas nodrošināšanai attiecībā uz šīm stratēģijām;

(v) reizi piecos gados sagatavota atskaite par stratēģiju izpildes procesu un sekmēm šī punkta noteikumu izpildē; šāda atskaite jāiekļauj ziņojumā atbilstoši 15.panta noteikumiem;

(vi) rīcības plāna izpildes grafiks, tajā skaitā attiecībā uz stratēģiju un tajās noteikto pasākumu izpildi;

(b) veicināt pieejamu, praktisku un pieņemamu pasākumu piemērošanu, ar kuriem iespējams ātrāk panākt reālistisku un nozīmīgu noplūdes apjomu samazināšanu vai noplūdes avotu novēršanu;

(c) veicināt aizstājēju un modificētu materiālu attīstīšanu un, kad pieņemami, prasīt to izmantošanu C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu vietā, lai novērstu šo ķīmisko vielu veidošanos un noplūdi, ievērojot C pielikumā uzskaitītos vispārīgos norādījumus par noplūdes novēršanas un noplūdes apjomu samazināšanas pasākumiem un citus norādījumus, kādus Pušu Konference nākotnē pieņems attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām;

(d) veicināt un, saskaņā ar sava Rīcības plāna izpildes termiņiem, pieprasīt labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu jaunos noplūdes avotos tādu noplūdes avotu kategorijām, kurus Puse ir identificējusi savā Rīcības plānā kā atbilstošus, sākotnēji īpašu uzmanību pievēršot C pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām. Jebkurā gadījumā prasība par labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu attiecībā uz šā pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām ir piemērojama tiklīdz tas ir praktiski iespējams, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Attiecībā uz uzskaitītajām kategorijām Pusēm jāveicina labākās vides aizsardzības prakses piemērošana. Piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas un labākās vides aizsardzības praksi, Pusēm jāvadās no vispārīgajiem norādījumiem par noplūdes apjomu samazināšanas un novēršanas pasākumiem kā norādīts šajā pielikumā un vispārīgiem norādījumiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

(e) veicināt un saskaņā ar savu Rīcības plānu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas un labāko vides aizsardzības praksi attiecībā uz:

(i) esošajiem noplūdes avotiem, kuri ietilpst C pielikuma II daļā un šī pielikuma III daļā uzskaitītajās noplūdes avotu kategorijās; un

(ii) jauniem noplūdes avotiem, kuri ietilpst C pielikuma III daļā uzskaitītajās noplūdes avotu kategorijās un kurus Puse nav regulējusi atbilstoši (d) apakšpunkta nosacījumiem.

Piemērojot prasību par labāko pieejamo tehnoloģiju un labākās vides prakses izmantošanu, Pusēm jāievēro C pielikuma uzskaitītie vispārīgie norādījumi par pasākumiem noplūdes apjomu samazināšanai un novēršanai un vispārīgie norādījumi par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

(f) šī punkta un C pielikuma izpratnē sekojoši termini:

(i) "Labākā pieejamā tehnoloģija" nozīmē visefektīvāko un jaunāko sasniegumu attiecībā uz darbībām un darbību metodēm, kuras paredz praktiski pielietojamus īpašus paņēmienus noplūdes apjomu ierobežošanai ar nolūku novērst, bet, kad tas nav iespējams, maksimāli samazināt C pielikuma II daļā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdes apjomus un to iedarbību uz apkārtējo vidi kopumā. Šajā izpratnē:

(ii) "Paņēmieni" attiecas gan uz izmantojamo tehnoloģiju, gan uz iekārtu dizaina, būvniecības, uzturēšanas, darbināšanas un demontāžas veidiem;

(iii) "Pieejamas" tehnoloģijas nozīmē tehnoloģijas un paņēmienus, kas ir pieejami izmantotājam un kuri ir attīstīti tādā mērogā, kas pieļauj to izmantošanu atbilstošā rūpniecības sektorā ekonomiski un tehniski pieņemamos apstākļos, ievērojot izmaksu un ieguvumu attiecību; un

(iv) "Labākais" nozīmē visefektīvāko paņēmienu augsta vides aizsardzības vispārējā līmeņa sasniegšanai kopumā;

(v) "Labākā vides aizsardzības prakse" nozīmē vispiemērotākās vides kontroles pasākumu un stratēģiju kombinācijas pielietošanu;

(vi) "Jauns avots" nozīmē jebkuru avotu, kura celtniecība vai būtiska pārbūve uzsākta vismaz vienu gadu pēc:

a. šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; vai

b. C pielikuma papildinājumu, saskaņā ar kuru konkrētais avots kļūst par Konvencijas noteikumu subjektu, stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

(g) Puse var noteikt noplūdes apjomu limitus vai darbības standartus, lai pildītu savas saistības par labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanu atbilstoši šī punkta noteikumiem.

6.pants

Pasākumi noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai no ķīmisko vielu uzkrājumiem un atkritumiem

1. Lai nodrošinātu, ka ķīmisko vielu uzkrājumi, kas sastāv no vai daļēji satur A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, un atkritumi, tai skaitā produkti un izstrādājumi, kas pārvērtīsies par atkritumiem, kuri sastāv no, satur vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, tiek apsaimniekoti cilvēku veselībai un videi nekaitīgā veidā, katrai Pusei:

(a) jāizstrādā atbilstošas stratēģijas, lai būtu iespējams identificēt:

(i) ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A vai B pielikumos uzskaitītās ķīmiskās vielas; un

(ii) izmantošanā esošus produktus un izstrādājumus un atkritumus, kas sastāv no vai satur, vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām;

(b) līdz praktiski iespējamai pakāpei identificēt atbilstoši (a) apakšpunktā minētajām stratēģijām visus ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas;

(c) nodrošināt ķīmisko vielu uzkrājumu apsaimniekošanu drošā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā. A pielikumā un B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu uzkrājumi pēc tam, kad ir notecējis to pieļaujamais izmantošanas termiņš saskaņā ar specifisko izņēmumu sarakstu A pielikumā vai specifisko izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu sarakstu B pielikumā, izņemot tādus ķīmisko vielu uzkrājumus, kuru eksports ir atļauts atbilstoši 3.panta 2.punktam, ir uzskatāmi par atkritumiem un tie jāapsaimnieko saskaņā ar (d) apakšpunktu;

(d) veikt atbilstošus pasākumus, lai šādi atkritumi, tajā skaitā produkti un izstrādājumi, kļūstot par atkritumiem, tiktu:

(i) apzināti, savākti, pārvadāti un uzglabāti videi nekaitīgā veidā;

(ii) apglabāti veidā, kurā tajos esošie noturīgie organiskie piesārņotāji ir iznīcināti vai neatgriezeniski izmainīti tādējādi, lai tam nepiemistu noturīga organiskā piesārņojuma pazīmes vai apglabāti citā videi nekaitīgā veidā, ja iznīcināšana vai neatgriezeniska izmainīšana nav no vides aizsardzības viedokļa labākā izvēle vai noturīgā organiskā piesārņotāja saturā ir zems, atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, standartiem un norādījumiem, tajā skaitā tiem, kuri tiks pieņemti saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem, un globālajiem un reģionālajiem bīstamo atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem;

(iii) netiktu apglabāti vai pārstrādāti veidos, kuru rezultātā iespējama noturīgo organisko piesārņotāju atgūšana, pārstrāde, atjaunošana, atkārtota tieša izmantošana vai alternatīva pielietošana; un

(iv) netiktu pārvadāti pāri starptautiskajām robežām, neievērojot atbilstošos starptautiskos noteikumus, standartus un norādījumus;

(e) iedrošinātu atbilstošu stratēģiju izstrādi, lai identificētu ar A, B un C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām piesārņotas vietas; šādu vietu sanācijas gadījumā tā jāveic videi nekaitīgā veidā.

2. Pušu Konference cieši sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, kas darbojas saskaņā ar Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta un apglabāšanas kontroli, lai inter alia:

(a) noteiktu iznīcināšanas un neatgriezeniskas pārstrādes līmeņus, kas nepieciešami, lai noturīgo organisko piesārņotāju īpašības vairs neizpaustos kā noteikts D pielikuma 1.punktā;

(b) noteiktu, kādas metodes uzskatāmas par iepriekš minētajām videi nekaitīgām apglabāšanas metodēm; un

(c) strādātu pie koncentrācijas līmeņa precizēšanas A, B un C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, lai definētu 1.punkta (d) (ii) apakšpunktā minēto noturīgā organiskā piesārņotāja zemāko koncentrācijas līmeni.

7.pants

Ieviešanas plāni

1. Katra Puse:

(a) izstrādā un cenšas ieviest savu Ieviešanas plānu ar šo Konvenciju noteikto saistību izpildei;

(b) iesniedz savu Ieviešanas plānu Pušu Konferencei divu gadu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; un

(c) periodiski pārskata un nepieciešamības gadījumā papildina savu Ieviešanas plānu atbilstoši Pušu Konferences ieteikumiem.

2. Kad nepieciešams savu Ieviešanas plānu sagatavošanai, īstenošanai un papildināšanai, Puses sadarbojas vai nu tieši vai ar globālo, reģionālo un subreģionālo organizāciju starpniecību un konsultējas ar nacionālajām ieinteresētajām Pusēm, tajā skaitā sieviešu grupām un grupām, kuras nodarbojas ar bērnu veselības aizsardzības jautājumiem.

3. Puses pieliek pūles, lai izmantotu un, kad nepieciešams, atrastu veidus nacionālo Ieviešanas plānu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem integrācijai savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās.

8.pants

Ķīmisko vielu iekļaušana A, B un C pielikumu sarakstos

1. Katra Puse var iesniegt Sekretariātā priekšlikumu iekļaut konkrētu ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikuma sarakstā. Priekšlikumā jānorāda D pielikumā prasītā informācija. Gatavojot priekšlikumu, Puse var sadarboties ar citām Pusēm un/vai Sekretariātu.

2. Sekretariātam jāpārbauda, vai priekšlikumā ir norādīta visa D pielikumā prasītā informācija. Ja Sekretariāts ir pārliecinājies, ka visa prasītā informācija ir iestrādāta priekšlikumā, tas nosūta priekšlikumu tālāk izskatīšanai Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisijai.

3. Komisija izskata priekšlikumu elastīgā un atklātā veidā, piemērojot vērtēšanas kritērijus, kā noteikts D pielikumā un izvērtējot visu sniegto informāciju savstarpēji saistītā un sabalansētā kontekstā.

4. Ja Komisija pieņem lēmumu, ka:

(a) priekšlikums atbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā sagatavo priekšlikumu kopā ar izvērtējumu, pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, un aicina tos iesniegt D pielikumā norādīto informāciju; vai

(b) priekšlikums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā ar Sekretariāta palīdzību informē visas Puses un novērotājus un sagatavo priekšlikumu un novērtējumu, pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, un priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

5. Jebkura no Pusēm saskaņā ar 4.punktu var atkārtoti iesniegt Komisijai priekšlikumu, kas iepriekš ticis noraidīts. Atkārtotas iesniegšanas gadījumā var pievienot savus apsvērumus un pamatojumu atkārtotai izskatīšanai Komisijā. Ja, sekojot norādītajai kārtībai, Komisija atkārtoti noraida priekšlikumu, Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu un tad jautājumu izskata Pušu Konference savā nākamajā sanāksmē. Konference var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz D pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievērojot Komisijas novērtējumu, un jebkuru citu informāciju, ko sniedz Puses vai novērotāji, ka priekšlikums tiek virzīts tālāk.

6. Ja Komisija ir nolēmusi, ka vērtēšanas kritēriju prasības ir apmierinātas vai ja Pušu Konference ir nolēmusi, ka priekšlikumu jāvirza tālāk, Komisija vēlreiz izskata priekšlikumu, ņemot vērā visu saņemto papildus informāciju, un sagatavo riska profilu atbilstoši E pielikuma nosacījumiem. Sagatavoto projektu ar Sekretariāta starpniecību padara pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, apkopo saņemtos tehnisko komentārus, un, ņemot vērā šos tehniskos komentārus, pabeidz riska profila sagatavošanu.

7. Ja, pamatojoties uz E pielikuma nosacījumiem atbilstoši sagatavoto riska profilu, Komisija nolemj, ka:

(a) pastāv iespēja, ka ķīmiskā viela ilgstoši iedarbojoties uz apkārtējo vidi var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un/vai apkārtējo vidi, un būs nepieciešami globāla mēroga pasākumi, priekšlikumu virza tālāk. Pilnīga zinātniskā pamatojuma un pierādījumu trūkums nav uzskatāms par šķērsli priekšlikuma tālākai virzībai. Komisija ar Sekretariāta starpniecību aicina Puses un novērotājus iesniegt D pielikumā norādīto informāciju. Pēc tam Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu, kurā iekļauta ķīmiskās vielas iespējamo kontroles pasākumu analīze atbilstoši pielikuma prasībām; vai

(b) priekšlikumu nav jāvirza tālāk, tā ar Sekretariāta starpniecību nodrošina visām Pusēm un novērotājiem pieeju riska profilam un priekšlikumu noraida.

8. Attiecībā uz jebkuru priekšlikumu, kurš noraidīts saskaņā ar 7.panta (b) apakšpunkta nosacījumiem, Puse var aicināt Pušu Konferenci apsvērt iespēju uzdot Komisijai savākt papildus informāciju no iesniedzējas Puses un citām Pusēm laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Pēc šī perioda beigām, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, Komisija atkārtoti izskata priekšlikumu saskaņā ar 6.punkta noteikumiem, pie kam prioritāti nosaka Pušu Konference. Ja pēc šo procesuālo noteikumu ievērošanas Komisija atkal noraida priekšlikumu, iesniedzēja Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu, un tad Pušu Konference izskata šo jautājumu tuvākajā sanāksmē. Pušu Konference var nolemt, pamatojoties uz E pielikuma noteikumiem atbilstoši sagatavoto riska profilu, ievērojot Komisijas novērtējumu un visu Pušu vai novērotāju iesniegto papildus informāciju, ka priekšlikums būtu jāvirza tālāk. Ja Pušu Konference pieņem lēmumu virzīt tālāk priekšlikumu, Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu.

9. Pamatojoties uz sagatavoto riska profilu atbilstoši 6.punkta noteikumiem un riska vadības novērtējumu atbilstoši 7.punkta (a) apakšpunkta vai 8.punkta noteikumiem, Komisija sagatavo ieteikumu Pušu Konferencei par to, vai konkrētā ķīmiskā viela jāiekļauj A, B un/vai C pielikuma uzskaitīto ķīmisko vielu sarakstā. Pušu Konference, rūpīgi ņemot vērā Komisijas ieteikumus, ieskaitot jebkādas zinātniskās šaubas, ar pienācīgu piesardzību pieņem lēmumu par to, vai ķīmiskā viela iekļaujama A, B un/vai C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu sarakstā un norāda šai vielai piemērojamos kontroles pasākumus.

9.pants

Informācijas apmaiņa

1. Katra no Pusēm veicina vai uzņemas veikt informācijas apmaiņu par:

(a) noturīgo organisko piesārņotāju ražošanas, izmantošanas un noplūdes apjomu samazināšanu vai novēršanu; un

(b) alternatīvām noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ieskaitot informāciju par riskiem, ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, kas ar tiem saistītas.

2. Puses veic 1.punktā minētās informācijas apmaiņu tieši vai ar Sekretariāta starpniecību.

3. Katra Puse norāda nacionālo kontaktpersonu šādas informācijas apmaiņai.

4. Sekretariāts pilda informācijas apstrādes centra funkcijas attiecībā uz visu informāciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotajiem, tajā skaitā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Pusēm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

5. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, informācija par cilvēku un vides veselību un drošību nav uzskatāma par konfidenciālu. Puses, kuras veic cita rakstura informācijas apmaiņu šīs Konvencijas noteikumu ietvaros, savstarpēji vienojoties, var piemērot tādu aizsardzību konfidenciālai informācijai, kādu uzskata par nepieciešamu.

10.pants

Sabiedriskā informēšana, apziņa un izglītība

1. Katra Puse savu iespēju robežās veicinās un sekmēs:

(a) politisko un citu lēmumu pieņēmēju apziņas paaugstināšanu attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

(b) visas pieejamās informācijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem nodošanu sabiedrības zināšanai, ievērojot Konvencijas 9.panta 5.punkta noteikumus;

(c) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanas programmu izstrādi un ieviešanu jautājumos par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un mazizglītoto iedzīvotāju grupu izglītošanai par šo piesārņotāju iedarbību uz viņu veselību un pieejamām alternatīvām;

(d) sabiedrības līdzdalību, apskatot jautājumus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, to iedarbību uz veselību un vidi, kā arī adekvātu atbildes reakciju sekmēšanu līdz pat iespējai izteikt savu viedokli nacionālajā līmenī jautājumos, kas izriet no šīs Konvencijas izpildes;

(e) strādnieku, zinātnieku, izglītības iestāžu darbinieku, kā arī tehniskā un vadības personāla apmācību;

(f) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanai paredzēto materiālu izstrādi un apmaiņu nacionālajā un starptautiskajā līmenī;

(g) izglītības un apmācības programmu izstrādi un ieviešanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

2. Katra no Pusēm savu iespēju robežās nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama visa publiskā informācija, kā norādīts 1.punktā un ka šī informācija nav novecojusi.

3. Katra no Pusēm savu iespēju robežās atbalsta rūpnieciskos un profesionālos izmantotājus sniegt informāciju sabiedrībai saskaņā ar 1.punkta noteikumiem nacionālā un, kad piederīgi, subreģionālā, reģionālā un globālā līmenī.

4. Nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Puses var izmantot drošības datu lapas, ziņojumus, masu mēdijus un citus saziņas līdzekļus, kā arī var izveidot informācijas centrus nacionālā un reģionālā mērogā.

5. Katra no Pusēm cenšas apsvērt iespēju attīstīt un ieviest tādus mehānismus kā piesārņotāju izplūdes un pielietošanas reģistrus, lai savāktu un izplatītu informāciju par gada laikā noplūdušo vai apglabāto A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu aptuveno apjomu.

11.pants

Pētniecība, attīstība un monitorings

1. Puses savu iespēju robežās veicina un/vai nepieciešamības gadījumos uzsāk atbilstošus pētniecības, attīstības, monitoringa un sadarbības pasākumus nacionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, bet kad nepieciešams, to alternatīvām un iespējamiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tajā skaitā uz to:

(a) avotiem un noplūdi vidē;

(b) klātbūtni, līmeņiem un tendencēm attiecībā uz cilvēkiem un vidi;

(c) apriti, sadalīšanos un pārveidošanos vidē;

(d) iedarbību uz cilvēku veselību un vidi;

(e) sociāli ekonomisko un kulturālo ietekmi;

(f) noplūdes samazināšanu un/vai novēršanu; un

(g) saskaņotu metodoloģiju, lai izstrādātu ģenerējošo avotu uzskaites un noplūžu daudzumu noteikšanas analītiskās metodes.

2. Veicot pasākumus, kas uzskaitīti 1.punktā, Puses savu iespēju robežās:

(a) atbalsta un tālāk attīsta starptautiskās programmas, sadarbības ietvarus un organizācijas, kuru mērķis ir definēt, vadīt, novērtēt un finansēt izpēti, datu savākšanu un monitoringu, ņemot vērā nepieciešamību iespējami samazināt pārklāšanos;

(b) atbalsta nacionālos un starptautiskos pasākumus zinātniskās un tehniskās izpētes kapacitātes stiprināšanai, īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kā arī veicina datu un analīžu rezultātu pieejamību un apmaiņu ar tiem;

(c) ņem vērā jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku īpašās vajadzības finansiālajā un tehniskās palīdzības jomā un sadarbojas ar tām, lai uzlabotu to kapacitāti līdzdarboties pasākumos, kuri minēti (a) un (b) apakšpunktos;

(d) uzsāk pētniecības darbus par noturīgo organisko piesārņotāju iedarbības mazināšanu uz cilvēku reproduktīvo veselību;

(e) savu pētījumu, attīstības pasākumu un monitoringa rezultātus padara pieejamus sabiedrībai savlaicīgi un regulāri; un

(f) veicina un/vai uzsāk sadarbību attiecībā uz pētniecības, attīstības un monitoringa rezultātu uzglabāšanu un uzturēšanu.

12.pants

Tehniskā palīdzība

1. Puses atzīst, ka savlaicīga tehniskās palīdzības sniegšana pēc jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku lūguma, ir būtiska Konvencijas veiksmīgas izpildes nodrošināšanai.

2. Puses sadarbojas, lai sniegtu savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku un palīdzētu tām, ievērojot to īpašās vajadzības, uzlabot savu kapacitāti izpildīt ar šo Konvenciju uzliktās saistības.

3. Šajā nolūkā Puses, kuras ir attīstītas valstis, un citas Puses savu iespēju robežās sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kuras ietvaros saskaņā ar savstarpējiem līgumiem un pēc nepieciešamības tiks sniegta tehniskā palīdzība, kāda nepieciešama šīs Konvencijas uzlikto saistību izpildes kapacitātes nodrošināšanai. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

4. Puses izveido mehānismus, kas nepieciešami tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku attiecībā uz šīs Konvencijas izpildi. Šie mehānismi paredz reģionālu un subreģionālu kapacitātes palielināšanas centru un tehnoloģiju nodošanas centru izveidi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku pildīt savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

5. Puses šī panta kontekstā pilnībā ievēro specifikās vajadzības un īpašo situāciju, kas pastāv mazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs attiecībā uz tehnisko palīdzību.

13.pants

Finanšu resursi un mehānisms

1. Katra no Pusēm savu iespēju robežās apņemas sniegt finansiālu atbalstu un ieinteresētību attiecībā uz tādām darbībām, kuru mērķis ir sasniegt šīs Konvencijas mērķus saskaņā ar nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām.

2. Puses, kuras ir attīstītas valstis, piešķir jaunus un papildus finansu resursus, lai Puses, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar šīs Konvencijas izpildes pasākumiem, pildot savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, atbilstoši divpusējiem līgumiem starp saņēmēju valsti un institūciju, kas darbojas 6.punktā aprakstītā mehānisma ietvaros. Citas Puses savu iespēju robežās var brīvprātīgi piešķirt finansu resursus. Dotācijas no citiem avotiem arī ir atbalstāmas. Šo saistību izpildes pasākumu veikšanā jāņem vērā nepieciešamība panākt adekvātu, pietiekamu, savlaicīgu un paredzamu līdzekļu plūsmu un finansiālās atbildības dalīšanu starp dotējošām Pusēm.

3. Attīstīto valstu Puses un citas Puses savu iespēju robežās un saskaņā ar saviem nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām arīdzan var piešķirt finansu resursus, un jaunattīstības valstu Puses un pārejas ekonomikas valstu Puses pieņemt šādus līdzekļus savu saistību izpildes nodrošināšanai atbilstoši šīs Konvencijas prasībām ar divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu palīdzību.

4. Pakāpe, līdz kurai attīstības valstis spēs efektīvi pildīt savas saistības atbilstoši šīs Konvencijas prasībām, ir tieši atkarīga no attīstīto valstu Pušu efektīvas savu saistību atbilstoši šīs Konvencijas prasībām izpildes attiecībā uz finansu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanas pasākumiem. Apstāklis, ka attīstības valstu pirmās un galvenās prioritātes ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un nabadzības novēršana, tiek pilnībā atzīts un ievērots, apsverot nepieciešamību aizsargāt cilvēku un vides veselību.

5. Savās darbībās, piešķirot līdzekļus, Puses ņem vērā mazāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus.

6. Ar šo tiek definēts mehānisms adekvātu un ilgtspējīgu finansu resursu nodrošināšanai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, dotāciju un atlaižu veidā, lai palīdzētu tām pildīt šīs Konvencijas uzliktās saistības. Mehānisms darbojas Pušu Konferences pārraudzībā, ja nepieciešams, un vadībā, un atskaitīšanās notiek Pušu Konferencei šīs Konvencijas mērķu ietvaros. Tā darbība tiek uzticēta vienai vai vairākām institūcijām, tajā skaitā jau pastāvošām starptautiskām institūcijām, atbilstoši Pušu Konferences lēmumam. Mehānisma ietvaros var darboties arī citas divpusējas, reģionālas un daudzpusējas institūcijas, kas nodarbojas ar tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu. Dotācijas mehānisma ietvaros papildinās tos finansiālos pārvedumus, kas veikti par labu Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kā atspoguļots 2.punktā un saskaņā ar to.

7. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem un 6.punktam Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē pieņem atbilstošus norādījumus finansu mehānisma darbībai un vienojas ar institūciju vai institūcijām, kuras piedalīsies finansu mehānisma darbībā, lai tas uzsāktu darbību. Norādījumiem, inter alia, jāparedz:

(a) politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī skaidri un detalizēti kritēriji un norādījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteiktas tiesības izmantot piešķirtos finansu līdzekļus, ieskaitot šāda izlietojuma regulāru novērtējumu un uzraudzību;

(b) norādījumi institūcijai vai institūcijām par regulāru atskaišu iesniegšanu Pušu Konferencei par šīs Konvencijas izpildes pasākumu finansējuma pietiekamību un ilgtspējību;

(c) dažādu avotu finansējuma, mehānismu un līgumu veicināšana;

(d) metodika šīs Konvencijas izpildei nepieciešamo līdzekļu daudzuma noteikšanai paredzamā un apzināma veidā, paturot prātā, ka noturīgo organisko piesārņotāju pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai var būt nepieciešams ilgstošs finansējums, kā arī noteikumi, atbilstoši kuriem šāds līdzekļu daudzums tiek periodiski pārskatīts; un

(e) metodika, ar kuru ieinteresētās Puses var saņemt palīdzību savu vajadzību apzināšanai, informācijas saņemšanai par pieejamiem finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, lai veicinātu koordināciju starp tiem.

8. Pušu Konference ne vēlāk kā savā otrajā sanākšanas reizē un turpmāk regulāri pārskata, saskaņā ar šī panta noteikumiem, izveidotā mehānisma efektivitāti, tā spēju apmierināt Pušu, jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, specifiskās vajadzības, 7.punktā minēto kritēriju un norāžu izpildi, piešķirto līdzekļu pietiekamību, kā arī institūciju, kurām uzticēta mehānisma darbība, darbības efektivitāti. Pamatojoties uz šādu pārskatu, vajadzības gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai, ieskaitot rekomendāciju un norādījumu izstrādi adekvāta un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai Pušu vajadzību apmierināšanai.

14.pants

Pārejas finansiālie noteikumi

Pasaules Vides fonds, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu par reorganizētā Pasaules Vides fonda izveidošanu, ir galvenā institūcija, kam uzticēta 13. pantā aprakstītā finansu mehānisma darbība pārejas periodā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Pušu Konferences pirmajai sanākšanas reizei vai brīdim, kad Pušu Konference pieņems lēmumu, kura institūcija tiks nozīmēta atbilstoši 13. panta noteikumiem. Globālās Vides aģentūras institucionālā struktūra veic savas darbības ar operatīviem pasākumiem, kuri specifiski attiecas uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ņemot vērā, ka šajā jomā var būt nepieciešama jaunu pasākumu izstrāde.

15.pants

Atskaites un ziņojumi

1. Katra no Pusēm atskaitās Pušu Konferencei par pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas noteikumu izpildei, un pasākumu efektivitāti Konvencijas mērķu sasniegšanā.

2. Katra no Pusēm iesniedz Sekretariātam:

(a) statistiskas datus par katras A pielikumā un B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu vai arī saprātīgus šo daudzumu novērtējumus; un

(b) līdz praktiski iespējamai pakāpei to valstu sarakstus, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un importēta.

3. Šādas atskaites iesniedz ar periodiskiem intervāliem atbilstoši formātam, kādu pieņēmusi Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē.

16.pants

Efektivitātes novērtējums

1. Pirmajā reizē četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski pēc intervāliem, kādus noteikusi Pušu Konference, Pušu Konference izvērtē Konvencijas efektivitāti.

2. Lai veicinātu šādu novērtējumu, Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē uzsāk pasākumus, lai nodrošinātos ar salīdzināmiem monitoringa datiem par A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu klātbūtni, kā arī to globālo pārvietošanu. Šos pasākumus:

(a) Pusēm būtu jāīsteno reģionālos ietvaros saskaņā ar savām tehniskajām un finansiālajām iespējām, iespējami izmantojot pastāvošās monitoringa programmas un mehānismus un veicinot pieejas metožu harmonizāciju;

(b) iespējams papildināt, ja nepieciešams, pamatojoties uz reģionālām atšķirībām un to iespējām īstenot monitoringa pasākumus; un

(c) iekļauj ziņojumā Pušu Konferencei par reģionālā un globālā mēroga monitoringā iegūtajiem rezultātiem pēc periodiskiem intervāliem, kurus noteikusi Pušu Konference.

3. 1.punktā definēto novērtējumu īsteno uz pieejamās zinātniskās, vides, tehniskās un ekonomiskās informācijas bāzes, ieskaitot:

(a) ziņojumus un citu monitoringā iegūtu informāciju atbilstoši 2.punkta nosacījumiem;

(b) nacionālajiem ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar 15.panta noteikumiem; un

(c) informāciju par Konvencijas noteikumu pārkāpumiem atbilstoši 17.panta noteikumiem.

17.pants

Pārkāpumi

Pušu Konference, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, izstrādā un apstiprina procedūru un starptautisko mehānismu šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju Pušu sodīšanai.

18.pants

Strīdu izskatīšana

1. Visus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju un noteikumu piemērošanu, Puses izšķir savstarpēju sarunu ceļā vai citā miermīlīgā formā pēc saviem ieskatiem.

2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam katra Puse, kas nav reģionāli ekonomiski integrēta organizācija, var deklarēt ar rakstisku paziņojumu, kuru iesniedz Depozitārijam, ka visos strīdos, kas izriet no šīs Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, tā atzīst vienu vai abus no sekojošiem strīdu izšķiršanas veidiem kā obligāti saistošus attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņēmusies šīs pašas saistības:

(a) arbitrāža saskaņā ar procesuāliem noteikumiem, kurus Pušu Konference pieņem pielikuma formā tiklīdz tas praktiski iespējams;

(b) strīda iesniegšana izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā.

3. Puse, kura ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz arbitrāžu saskaņā ar procedūrām, kas minētas 2.punkta (a) apakšpunktā.

4. Deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 2.punkta vai 3.punkta nosacījumiem paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu ir deponēts Depozitārijam.

5. Deklarācijā norādītā termiņa beigas, paziņojums par deklarācijas atsaukšanu vai jaunas deklarācijas iesniegšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas iesniegtas izskatīšanai arbitrāžas tribunālā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienoja par ko citu.

6.Ja strīda puses nav atzinušas tās pašas vai nekādas strīdu izskatīšanas procedūras, kas nosauktas 2.punktā un ja tās nav spējušas strīdu atrisināt divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena no pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai pusei par strīda pastāvēšanu starp tām, tad strīdu jāiesniedz izskatīšanai samierināšanas komisijai, ja to prasa kāda no strīda pusēm. Samierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar rekomendācijām. Papildus procesuālās darbības attiecībā uz samierināšanas komisijas darbību pielikuma formā sagatavo un pieņem Pušu konference ne vēlāk kā otrajā savā sanākšanas reizē.

19.pants

Pušu konference

1. Ar šo ir nodibināta Pušu Konference.

2. Pušu Konferences pirmo sanāksmi organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāk Pušu Konference sanāk regulāri ar intervāliem, kādus noteikusi Konference.

3. Pušu Konferences ārkārtas sanāksmes tiek sasauktas, kad to par nepieciešamu atzīst Pušu Konference vai pēc jebkuras puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka šo pieprasījumu atbalsta vismaz trešdaļa Pušu.

4. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē, savstarpēji vienojoties, pieņem un apstiprina procedūras noteikumus un finansu noteikumus attiecībā pati uz savu darbību un uz jebkādu pakļauto institūciju darbību, kā arī finansiālos noteikumus, uz kuru pamata darbojas Sekretariāts.

5. Konference pastāvīgi uzrauga un novērtē šīs Konvencijas izpildes procesu. Tā pilda funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un:

(a) saskaņā ar 6.punkta noteikumiem nodibina tādas pakļautās institūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas noteikumu izpildei;

(b) kad nepieciešams, sadarbojas ar citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, valstiskām un nevalstiskām organizācijām; un

(c) regulāri pārskata visu informāciju, kas pieejama Pusēm saskaņā ar 15.panta noteikumiem, tajā skaitā 3.panta 2.punkta (b) (iii) apakšpunktā minētos apsvērumus par efektivitāti;

(d) apsver un uzņemas jebkuras citas darbības, kādas var būt nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.

6. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē nodibina pakļauto institūciju, kuru sauks par Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata komisiju, lai īstenotu ar šo Konvenciju Komisijai nospraustos mērķus. Šim nolūkam;

(a) Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata Komisiju ieceļ un apstiprina Pušu Konferencē. Komisijas dalībnieki ir valdību iecelti ķīmiskā novērtējuma vai vadības eksperti. Komisijas locekļus ieceļ, ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu;

(b) Pušu konference izlemj par Komisijas atskaites noteikumiem, darbības un organizācijas noteikumiem; un

(c) Komisija cenšas visas savas rekomendācijas pieņemt, savstarpēji vienojoties. Ja visi mēģinājumi panākt vienošanos bijuši nesekmīgi, kā galējo līdzekli izmanto balsojumu un lēmumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo biedru balsu vairākumu.

7. Pušu konference savā trešajā sanākšanas reizē lemj par 3.panta 2.punkta (b) apakšpunktā norādītās procedūras turpmākas piemērošanas lietderību un tās efektivitāti.

8.Apvienoto Nāciju Organizācija, to specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas ir šīs Konvencijas puse, var būt pārstāvēta Pušu Konferencē novērotāja statusā. Jebkura organizācija vai institūcija, kā nacionāla, tā starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kura ir kvalificēta jautājumos, ko regulē šī Konvencija, var piedalīties Pušu Konferencē novērotāja statusā, ja tā iepriekš paziņojusi par savu nodomu Sekretariātam un ja pret to neiebilst vismaz trešā daļa Pušu.

20.pants

Sekretariāts

1. Ar šo ir nodibināts Sekretariāts.

2. Sekretariātam ir sekojošas funkcijas:

(a) organizēt Pušu Konferences un pakļauto institūciju sanāksmes un sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus;

(b) sniegt atbalstu un palīdzību Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku šīs Konvencijas īstenošanā;

(c) nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu attiecīgo starptautisko organizāciju sekretariātiem;

(d) sagatavot un izplatīt Pusēm informāciju, kas saņemta atbilstoši 15.panta noteikumiem, un citu pieejamu informāciju;

(e) Pušu Konferences vispārīgā vadībā uzņemties tādas administratīvas un līgumsaistības, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai veikšanai; un

(f) pildīt citas Sekretariāta funkcijas, kas noteiktas ar šo Konvenciju, kā arī citas funkcijas, kuras uzliek Pušu Konference.

3. Šīs Konvencijas Sekretariāta funkcijas veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu Konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu neizlemj uzticēt Sekretariāta funkciju veikšanu vienai vai vairākām citām starptautiskām institūcijām.

21.pants

Konvencijas labojumi un papildinājumi

1. Labojumus un papildinājumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse.

2. Konvencijas labojumus un papildinājumus pieņem Pušu Konferencē. Ierosinātos labojumus un papildinājumus nosūta Pušu zināšanai vismaz sešus mēnešus pirms Pušu Konferences, kurā paredzēts tos izskatīt un pieņemt. Tāpat Sekretariāts nosūta ierosināto papildinājumu un labojumu tekstu šīs Konvencijas parakstītājiem un informācijai - Depozitārijam.

3. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos par jebkuru ierosināto papildinājumu vai labojumu. Ja visas pūles panākt vienošanos bijušas veltīgas, un vienošanās nav panākta, tad kā galējo līdzekli pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļām balsu vairākuma no klātesošo un balsojošo Pušu skaita.

4. Pieņemtos labojumus un papildinājumus Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai un apstiprināšanai.

5. Par labojuma vai papildinājuma ratifikāciju, apstiprināšanu un pieņemšanu rakstiski paziņo Depozitārijam. Papildinājums vai labojums, kas pieņemts saskaņā ar 3.punkta noteikumiem stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kuras to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus Depozitārijā deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk šis papildinājums vai labojums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniedz savu labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu Depozitārijā.

22. pants

Pielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšana

1. Šīs Konvencijas pielikumi veido neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu un, ja vien nav īpaši atrunāts, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir arī atsauce uz jebkuru tās pielikumu.

2. Jebkādi turpmāki pielikumi ir ierobežoti procesuālas, zinātniskas, tehniskas vai administratīvas dabas jautājumu risināšanai.

3. Sekojoša procedūra attiecas uz Konvencijas papildus pielikumu pievienošanas iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

(a) papildus pielikumu pievienošanu Konvencijai var ierosināt saskaņā ar 21.panta 1., 2 un 3.punktā noteikto kārtību;

(b) jebkura Puse, kura nevar pieņemt papildus pielikumu Konvencijai par to rakstiski paziņo Depozitārijam viena gada laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums no Depozitārija par papildus pielikuma pieņemšanu. Depozitārijs bez kavēšanas par to informē visas Puses. Puse var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu par papildus pielikumu nepieņemšanu, un tad pielikums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi (c) apakšpunkta noteiktajā kārtībā; un

(c) Pēc viena gada termiņa notecēšanas no brīža, kad Depozitārijs ir iesniedzis visām pusēm paziņojumu par papildus pielikuma pieņemšanu, tas stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras šī gada laikā nav iesniegušas Depozitārijam rakstisku paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar (b) apakšpunktu.

4. A, B vai C pielikumu papildinājumu un labojumu ierosināšana, pieņemšana un spēkā stāšanās ir subjekts tai pašai kārtībai, kāda noteikta attiecībā uz jebkuru šīs Konvencijas papildus pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos, izņemot, ka A, B vai C pielikumu papildinājumi un labojumi nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniegusi deklarāciju atbilstoši 25.panta 4.punkta nosacījumiem, šajā gadījumā šādi papildinājumi un labojumi stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi deviņdesmitajā dienā pēc šā labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

5. Sekojoša procedūra attiecas uz D, E vai F pielikumu labojumu un ierosinājumu iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

(a) labojumi un papildinājumi ierosināmi atbilstoši 21.panta 1. un 2.punktos noteiktajai kārtībai;

(b) Puses pieņem lēmumu attiecībā uz labojumiem un papildinājumiem savstarpēji vienojoties; un

(c) Lēmumu par D, E vai F pielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšanu Pusēm paziņo Depozitārijs. Labojumi un papildinājumi stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm ar lēmumā noteikto datumu.

6. Ja papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums izriet no labojuma vai papildinājuma Konvencijas tekstā, tad papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums nestājas spēkā līdz brīdim, kamēr attiecīgais labojums vai papildinājums Konvencijas tekstā nav stājies spēkā.

23.pants

Balsošanas tiesības

1. Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot 2.punktā noteiktajos gadījumos.

2. Reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām to kompetences robežās ir tiesības balsot ar tik balsīm, cik tās dalībvalstis ir šīs Konvencijas Puses. Šādai organizācijai nav tiesību izmantot savas balsošanas tiesības, ja kaut viena no tās dalībvalstīm, kura ir šīs Konvencijas Puse īsteno savas balsošanas tiesības un otrādi.

24.pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām sākot no 2001.gada 23.maijā Stokholmā un no 2001.gada 24.maija līdz 2002.gada 22.maijam Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

25.pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Šo Konvenciju Valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām nepieciešams ratificēt, apstiprināt vai pieņemt. Valstis un reģionālas ekonomiski integrētām organizācijas tai var pievienoties, sākot no nākamās dienas, kad tā tiek slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas, pievienošanās un apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijā.

2. Jebkura reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, kura kļūst par šīs Konvencijas Pusi, kaut arī neviena no tās dalībvalstīm nav Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Šādas organizācijas, gadījumā, ja viena vai vairākas no tās dalībvalstīm ir Konvencijas Puses, savstarpēji vienojas par atbildības nodalīšanu attiecībā uz savu no šīs Konvencijas izrietošo saistību izpildi. Šādos gadījumos dalībvalstis un reģionālā ekonomiski integrētā organizācija nav tiesīgas vienlaicīgi īstenot savas ar šo Konvenciju noteiktās tiesības.

3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālai ekonomiski integrētai organizācijai jānorāda savas kompetences robežas šīs Konvencijas regulēto jautājumu lokā. Jebkura šāda organizācija informē Depozitāriju, kas savukārt informē visas Puses par jebkurām izmaiņām savas kompetences robežās.

4. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jebkura Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkurš A, B vai C pielikumu labojums vai papildinājums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts attiecīgs ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

26.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

3. Šā panta 1.un 2.punktu izpratnē jebkurš instruments, kuru deponē reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, nav uzskatāms par vēl vienu instrumentu papildus šīs organizācijas dalībvalstu instrumentiem.

27.pants

Atrunas

Šai Konvencijai nav pieļaujamas atrunas.

28.pants

Izstāšanās

1. Puse var jebkurā laikā pēc trīs gadu termiņa notecēšanas no brīža, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, izstāties no Konvencijas, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Depozitārijā saņemts rakstisks paziņojums par izstāšanos vai citā vēlākā datumā, ja tāds norādīts izstāšanās paziņojumā.

29.pants

Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs Konvencijas Depozitārijs.

30.pants

Autentiskie teksti

Konvencijas oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīta Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā.

A pielikums

IZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

I daļa

Ķīmiskās vielas

Darbība

Specifiskie izņēmumi

Aldrīns*

Ražošana

Nav

CAS No: 309-00-2

Izmantošana

Vietējie ektoparaziticīdi

Insekticīdi

Hlordāns*

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

CAS No: 57-74-9

Izmantošana

Vietējie ektoparaziticīdi

Insekticīdi

Termiticīdi

Termiticīdiem ēkās un dambjos

Termiticīdi uz ceļiem

Piedevas saplākšņa līmēs

Dieldrīns*

Ražošana

Nav

CAS No: 60-57-1

Izmantošana

Darbības lauksaimniecībā

Endrīns*

Ražošana

Nav

CAS No: 72-20-8

Izmantošana

Nav

Heptahlors*

Ražošana

Nav

CAS No: 76-44-8

Izmantošana

Termiticīdi

Termiticīdi ēku struktūrās

Termiticīdi (pazemes)

Koksnes apstrāde

Izmantošanai pazemes kabeļu kastēs

Heksahlorbenzols

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

CAS No: 118-74-1

Izmantošana

Starpprodukts

Šķīdinātājs pesticīdos

Starpprodukts slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās

Mirekss*

Ražošana

Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm

CAS No: 2385-85-5

Izmantošana

Termiticīdi

Toksafēns*

Ražošana

Nav

CAS No: 8001-35-2

Izmantošana

Nav

Polihlorētie bifenili (PHB)*

Ražošana

Nav

Izmantošana

Izstrādājumi, kas atrodas izmantošanā saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem

Piezīmes:

(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā;

(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

(iii) šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

(iv) visus šajā pielikumā noteiktos izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4.pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos, saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem, kurus var izmantot visas Puses.

II daļa

Polihlorētie bifenili

Katra Puse:

(a) Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025.gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm:

(i) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 10% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

(ii) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,05% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

(iii) cenšas identificēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005% un tilpumus, kas lielāki par 0,05 litriem;

(b) Saskaņā ar (a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana:

(i) izmantot tikai nebojātas iekārtas un iekārtas, no kurām nav iespējama noplūde, un tikai vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst;

(ii) neizmantot iekārtas vietās, kas saistītas ar pārtikas un lopbarības ražošanu un apstrādi;

(iii) lietojot apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās, veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu no elektroapgādes traucējumiem, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāras iekārtu pārbaudes, lai nepieļautu noplūdes;

(c) Neskatoties uz 3.panta 2.paragāfu, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts (a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā.

(d) Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās.

(e) Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, saskaņā ar 6.panta 1.punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference.

(f) Šī pielikuma I daļas (ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti) un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6.panta 1.punktu.

(g) Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15.pantam.

(h) (g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem. Pušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības piecu gadu laikā vai citos atbilstošos periodos, ņemot vērā šādus ziņojumus.

B pielikums

IEROBEŽOJUMI

I daļa

Ķīmiskā viela

Darbība

Pieļaujamie izmantošanas mērķi

vai specifiskie izņēmumi

DDT

Ražošana

Pieļaujamie izmantošanas mērķi:

(1,1,1-trihlor-2,2-bis

Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai

(4-hlorofenil)etāns)

saskaņā ar šī pielikuma II daļu

CAS No.: 50-29-3

Specifiskie izņēmumi:

Starpprodukts dikofola ražošanā

Starpprodukts

Izmantošana

Pieļaujamie izmantošanas mērķi:

Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai

saskaņā ar šī pielikuma II daļu

Specifiskie izņēmumi:

Dikofola ražošana

Starpprodukts

Piezīmes:

(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, kas netiek iekļautas šajā pielikumā;

(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

(iii) šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

(iv) visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4.pantu.

II daļa

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorofenil)etāns)

1. DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot, izmantot vai ražot un izmantot. Līdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru.

2. Katrai Pusei, kas ražo, izmanto vai ražo un izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana, izmantošana vai ražošana un izmantošana, lai apkarotu slimību pārnēsātājus, saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu, un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas.

3. Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse, nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram. Tajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības Organizāciju.

4. Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības Organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai, tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju.

5. Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka:

(a) katrai Pusei, kas izmanto DDT, izstrādāt un ieviest rīcības plānu, kā daļu no ieviešanas plāna, kas aprakstīts 7.pantā. Šādam rīcības plānam jāietver:

(i) regulējošu un citu mehānismu izstrādāšana, lai nodrošinātu, ka DDT izmantošana ir ierobežota un atļauta tikai slimību pārnēsātāju apkarošanai;

(ii) piemērotu alternatīvu produktu, metožu un stratēģiju ieviešana, tai skaitā rezistences vadības sistēmas, lai nodrošinātu šo alternatīvu nepārtrauktu efektivitāti;

(iii) pasākumus, lai stiprinātu veselības aizsardzību un samazinātu saslimstību.

(b) Puses savu iespēju robežās veicina pētījumus par drošiem alternatīviem ķīmiskiem un neķīmiskiem produktiem, metodēm un stratēģijām un to izstrādi, kas nepieciešami Pusēm, kuras izmanto DDT, atbilstoši šo valstu apstākļiem un lai samazinātu slimības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un ekonomiku. Galvenie faktori, kas jāņem vērā apsverot alternatīvas vai vairāku alternatīvu vienlaicīgu izmantošanu, ir šo alternatīvu radītais risks cilvēka veselībai un izmaiņas vidē. Dzīvotspējīgām DDT alternatīvām jāsamazina risks cilvēku veselībai un videi, jābūt piemērotām slimību apkarošanai, balstoties uz apspriežamās Puses apstākļiem un jābūt nodrošinātām ar monitoringa datiem.

6. Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības Organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā:

(a) DDT ražošanu un izmantošanu un 2.punktā izklāstītos apstākļus;

(b) DDT alternatīvu pieejamību, piemērotību un ieviešanu; un

(c) valstu kapacitātes stiprināšanas progresu, lai pārietu uz šādu alternatīvu izmantošanu.

7. Puse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā datumā.

C pielikums

NEAPZINĀTA RAŽOŠANA

I daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5.panta prasības

Šis pielikums attiecas uz sekojošiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem:

Ķīmiskā viela

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF)

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS No: 118-74-1)

Polihlorētie bifenili (PHB)

II daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas:

(a) atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas;

(b) cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus;

(c) celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru;

(d) sekojoši termiskie procesi metalurģijā:

(i) sekundārā vara ražošana;

(ii) aglomerācijas iekārtas dzelzs un tērauda rūpniecībā;

(iii) sekundārā alumīnija ražošana;

(iv) sekundārā cinka ražošana.

III daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām, tai skaitā

(a) atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs;

(b) termiskie procesi metalurģijā , kas nav minēti II daļā;

(c) sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā;

(d) komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto fosilo kurināmo;

(e) sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu;

(f) specifiski ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji;

(g) krematorija;

(h) autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu;

(i) dzīvnieku kautķermeņu iznīcināšana;

(j) tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu);

(k) uzņēmumi, kuros notiek transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana;

(l) vara kabeļu gruzdēšana;

(m) atkritumu eļļu pārstrāde.

IV daļa: Definīcijas

1. Šajā pielikumā:

(a) "Polihlorētie bifenili" nozīmē aromātiskus savienojumus, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem; un

(b) "Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni" un "polihlorētie dibenzofurāni" ir tricikliski, aromātiski savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas savienoti ar diviem skābekļa atomiem polihlorētos dibenzo-p-dioksīnos un vienu skābekļa atomu un vienu oglekļa-oglekļa saiti polihlorētos dibenzofurānos, un ūdeņraža atomiem, kuri var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem.

2. Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jābūt atbilstošām pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības Organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem. Koncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos.

V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Šajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu.

A. Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Par prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi:

(a) mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana;

(b) mazāk bīstamu vielu izmantošana;

(c) procesā radīto un utilizēto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana;

(d) izejmateriālu, kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji, nomaiņa, vai to nomaiņa tajā gadījumā, kad ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota;

(e) saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas;

(f) uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās. Izskatot priekšlikumus jaunu atkritumu galējās apstrādes iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā, piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību;

(g) ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana;

(h) izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai.

B. Labākās pieejamās tehnoloģijas

Labāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Piemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu:

(a) galvenie apsvērumi:

(i) izplūdes pamatīpašības, ietekmes un apjoms: pasākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no avota lieluma;

(ii) darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;

(iii) labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamais laiks;

(iv) procesā izmantoto izejvielu patēriņš un pamatīpašības, to enerģijas lietderības koeficients;

(v) nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt izmešu ietekmi uz vidi un ar to saistīto risku;

(vi) nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi;

(vii) nepieciešamība nodrošināt strādājošo veselību un drošību darba vietās;

(viii) salīdzināmi procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;

(ix) tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskajā līmenī un izpratnē;

(b) galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi: izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes. Gadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus:

(i) uzlabotu izplūdes attīrīšanas metožu izmantošana, kā piemēram, termālā vai katalītiskā oksidācija, putekļu nogulsnēšana, vai adsorbcija;

(ii) atlikumu, notekūdeņu, atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu attīrīšana, piemēram, iedarbojoties uz tiem ar augstu temperatūru vai nodrošinot to ķīmisko inertumu vai, izmantojot ķīmiskus procesus un nodrošinot to detoksikāciju;

(iii) tehnoloģisko procesu nomaiņa, kā rezultātā samazinās vai tiek novērsti izmeši, piemēram, pārvietošana uz slēgtām sistēmām;

(iv) tehnoloģisko procesu modifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu sadedzināšanu un novērstu šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos, ar tādu parametru kā sadedzināšanas temperatūra vai uzturēšanās laiks iekārtā, kontroles palīdzību.

C. Labākās vides prakses

Pušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei.

D pielikums

INFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1. Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts (a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem, atbilstoši (b) un (e) apakšpunktos izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem:

(a) ķīmiskās vielas raksturojums:

(i) nosaukumi, ieskaitot tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumus un sinonīmus, vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvā žurnāla (Chemical Abstract Services) sarakstā, Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība (IUPAC) nosaukums; un

(ii) struktūra, ieskaitot izomēru aprakstu, ja iespējams, un ķīmiskās vielas grupas struktūra;

(b) noturība:

(i) pierādījumi tam, ka vielas pussabrukšanas periods ūdenī ir lielāks par diviem mēnešiem vai tās pussabrukšanas periods augsnē ir lielāks par sešiem mēnešiem, vai tās pussabrukšanas periods nogulumos ir lielāks par sešiem mēnešiem; vai

(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela ir citādā veidā pietiekoši noturīga, lai pamatoti tiktu iekļauta šajā Konvencijā;

(c) bioakumulācija:

(i) pierādījumi tam, ka ķīmiskās vielas biokoncentrēšanās faktors vai bioakumulācijas faktors ūdenī dzīvojošām sugām ir lielāks par 5,000 vai šādu datu trūkuma gadījumā, ka log Ko/w ir lielāks par 5;

(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela rada citus draudus, kā piemēram augsts bioakumulēšanās potenciāls citās sugās, augsts toksiskums vai ekotoksiskums; vai

(iii) monitoringa dati biotiskajā vidē parāda, ka ķīmiskās vielas bioakumulēšanās potenciāls ir pietiekami liels, lai pamatotu ķīmiskās vielas iekļaušanu šajā Konvencijā;

(d) pārneses iespēja lielos attālumos:

(i) noteiktie ķīmiskās vielas līmeņiem apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem;

(ii) monitoringa dati, kas parāda iespējamo ķīmiskās vielas pārnesi lielos attālumos ar iespēju pārvietoties citā vidē pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām; vai

(iii) vides īpašības un/vai modeļu rezultāti, kas pierāda ķīmiskās vielas pārneses iespēju lielos attālumos pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām un iespēju pārvietoties citā vidē apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem. Pussabrukšanas periodam atmosfērā ķīmiskai vielai, kas nozīmīgos apjomos tiek pārnesta pa gaisu, jābūt lielākam par divām dienām; un

(e) nelabvēlīgas sekas:

(i) pierādījumi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību vai vidi, kas pamato ķīmiskas vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; vai

(ii) informācija par toksiskumu vai ekotoksiskumu, kas norāda uz iespēju izraisīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

2. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā.

3. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildus informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8.panta 6.punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi.

E pielikums

RISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA

Šādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju:

(a) avoti, ieskaitot:

(i) ražošana, tai skaitā par apjomi un atrašanās vieta;

(ii) lietošana; un

(iii) noplūdes, tādas kā, izplūdes, zudumi un izmeši;

(b) riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas ;

(c) vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī tās noturību, un kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās. Jābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās faktoriem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību;

(d) monitoringa dati;

(e) ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē;

(f) nacionāla un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un

(g) ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem.

F pielikums

INFORMĀCIJA PAR SOCIĀLI EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM

Apsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociāli ekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem:

(a) iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai:

(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un

(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

(b) alternatīvas (produktiem un procesiem):

(i) izmantošanas tehniskās iespējas;

(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

(iii) efektivitāte;

(iv) risks;

(v) izmantojamība; un

(vi) pieejamība;

(c) iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību:

(i) veselība, tai skaitā vides un strādājošo veselība;

(ii) lauksaimniecība, tai skaitā dzīvnieku audzēšana ūdenī un mežsaimniecība;

(iii) biota (bioloģiskā daudzveidība);

(iv) ekonomiskie aspekti;

(v) darbības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; un

(vi) sociālās izmaksas;

(d) atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana):

(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un

(ii) izmaksas;

(e) pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana;

(f) kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un

(g) jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!