Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par investīciju piesaisti ar imigrācijas politikas palīdzību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2010., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207317

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jaunu sadaļu Saeimas mājaslapā: 20. gadadiena

Vēl šajā numurā

30.03.2010., Nr. 50

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par investīciju piesaisti ar imigrācijas politikas palīdzību

Eiropas Savienības un Šengenas līguma zonas valstīs ir radikāli atšķirīga imigrācijas politika turīgu investoru piesaistei – sākot ar prasību investēt miljonus līdz pat iespējai uzturēšanās atļauju saņemt, vienīgi uzrādot pietiekamu iztikas līdzekļu apjomu.

To 26.martā, tiekoties ar Šveices kompānijas “Henlay&Partners” pārstāvi, secināja par Imigrācijas likuma grozījumiem atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tikšanos ar konsultantu kompāniju, kura specializējas jautājumos par investīciju piesaisti ar imigrācijas politikas palīdzību, komisija rīkoja, lai pirms lēmuma pieņemšanas iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par imigrācijas politiku dažādās Eiropas valstīs.

“Pieņemot lēmumu par Imigrācijas likuma pantiem, kurus Valsts prezidents atdevis otrreizējai caurlūkošanai, rūpīgi jāvērtē gan ekonomiskais ieguvums, gan varbūtējie drošības apdraudējumi. Būtiski, lai investori, kuri pretendēs uz uzturēšanās atļaujām, tiktu pakļauti nemainīgi rūpīgām Šengenas zonas drošības pārbaudēm,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.

Kā noskaidroja deputāti, Eiropas valstīs tiek praktizēta atšķirīga imigrācijas politika turīgu investoru piesaistei. Piemēram, Lielbritānijā uzturēšanās atļauju ārzemnieki var saņemt, ja nekustamajos īpašumos vai uzņēmumu akcijās investējuši miljonu sterliņu mārciņu. Savukārt Bulgārijā uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāveic pusmiljonu eiro lielas investīcijas.

Citās valstīs investoriem izvirzītās prasības ir daudz zemākas. Piemēram, Austrijā, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, nav pat jāveic nekādas investīcijas. Jāuzrāda vien pietiekami iztikas līdzekļi, veselības apdrošināšana un īrēta dzīvesvietu Austrijā. Savukārt Maltā uzturēšanās atļauju ārzemnieks var iegūt, ja šajā valstī nodokļos gada laikā tiek nomaksāti 50 tūkstoši eiro. Lemjot par izmaiņām imigrācijas politikā, vienmēr jāvērtē, kādas ir prasības citās valstīs. Eiropā šajā jomā valda asa konkurence, jo valstis cīnās, lai piesaistītu turīgus cilvēkus, uzsvēra Šveices konsultantu kompānijas “Henley& Partners” pārstāvis Kristians Kalins.

Konsultants pauda viedokli, ka Latvijas izvirzītās prasības viņam šķietot nedaudz par stingru. Kā iespējamos mīnusus viņš arī minēja to, ka vēlamais investīciju apjoms norādīts nevis eiro, bet gan latos, kas ārzemniekiem neko neizteiks. Šaubas rada arī prasība par investīcijām nekustamajos īpašumos atbilstoši to kadastrālajai, nevis tirgus vērtībai. “Šīs prasības jāpadara maksimāli vienkāršas un viegli saprotamas, lai investoru acīs varētu konkurēt ar citu valstu piedāvājumu,” skaidroja K.Kalins.

Saeima 4.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Valsts prezidents šos grozījumus neizsludināja un atdeva otrreizējai izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būtu ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu, Latvijā nodarbinājis vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz 10 tūkstošus latu.

Termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varētu pieprasīt arī tad, ja būtu iegādājies un viņam piederētu viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstētu būt mazāka par 100 tūkstošiem latu, savukārt citviet Latvijā – 50 tūkstošiem latu.

Uzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varētu pieprasīt, ja viņš būtu veicis ne mazāk kā 200 tūkstošu latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!