Par tiesisku noteiktību pārrobežu laulību šķiršanas lietās

Austrijas pilsone apprecas ar britu pilsoni Apvienotajā Karalistē. Divus gadus laulātais pāris un viņu dēls dzīvo Austrijā. Pēc tam vīrs atstāj ģimeni un sieva vēlas laulību šķirt. Taču viņa nezina, kuras tiesības ir piemērojamas viņas laulības šķiršanai. Vai viņa var panākt laulības šķiršanu saskaņā ar Austrijas tiesībām, vai jāpiemēro Apvienotās Karalistes tiesības? Katru gadu tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju nonāk tamlīdzīgā sarežģītā situācijā, jo katrā ES dalībvalstī ir sava sistēma, saskaņā ar kuru lemj, kuras valsts tiesības piemēro laulības šķiršanai. 24.martā Eiropas Komisija ierosināja konkrētu priekšlikumu – tiesību aktu, kas ļaus laulātajiem izvēlēties, kuras valsts tiesības piemēro viņu laulības šķiršanai.

Ierosinātā Eiropas Savienības regula palīdzēs laulātajiem, kuriem ir dažāda valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Tās mērķis ir mazināt slogu bērniem un aizsargāt vājāko pusi laulības šķiršanas procesa laikā. Katru gadu ES tiek reģistrētas aptuveni 300 000 starptautiskas laulības. Šodien iesniegtais priekšlikums ir tapis pēc desmit dalībvalstu (Austrijas, Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas) lūguma, un šis būs pirmais gadījums ES vēsturē, kad tiks izmantots “ciešākas sadarbības” mehānisms.

“Laulātie, kam ir dažāda valstspiederība, var saskarties ar neparedzētām juridiska rakstura problēmām, kas jau tāpat smago laulības šķiršanas procesu turklāt vērš finansiālā un emocionālā katastrofā, sagādājot cilvēkiem lielas ciešanas,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga, kas ir ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā. “Tūkstošiem pāru nonāk sarežģītā situācijā, jo valstu tiesību sistēmās līdz šim nav dotas skaidras atbildes. Daudzos gadījumos cietēji ir bērni un vājākā situācijā esošais laulātais. Es nevēlos, lai ES iedzīvotājiem vieniem pašiem būtu jācīnās ar sarežģītajām starptautiskas laulības šķiršanas situācijām. Vēlos, lai būtu izstrādāti precīzi noteikumi tā, lai viņiem vienmēr būtu skaidrs, kādā situācijā viņi atrodas. Tādēļ mēs nolēmām šodien spert šo soli uz priekšu.”

Pārrobežu laulību gadījumā pašreizējā situācija ir sarežģīta.

Divdesmit ES dalībvalstis nosaka, kuras valsts tiesības jāpiemēro, pamatojoties uz tādiem saistošiem faktoriem kā valstspiederība un ilgtermiņa uzturēšanās, tā, lai laulības šķiršanas process notiktu saskaņā ar tām tiesībām, kas uz laulātajiem attiecas.

Septiņas ES dalībvalstis (Dānija, Latvija, Īrija, Kipra, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) piemēro savas valsts tiesību aktus.

Pretrunīgi noteikumi par piemērojamām tiesībām rada juridiskus sarežģījumus un lielas izmaksas, kuru dēļ laulības šķiršanas, kas notiek uz savstarpējas vienošanās pamata un ir plānotas, kļūst sarežģītākas.

Komisija 24.martā ierosināja kopīgu formulu, kas palīdzēs izlemt, kuras valsts noteikumi ir piemērojami starptautiskiem laulātiem pāriem.

Dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem būtu lielāka ietekme pār savu šķiršanos. Viņi varētu lemt, kuras valsts tiesību akti tiktu piemēroti laulības šķiršanas procesam ar noteikumu, ka vienam no laulātajiem ir saistība ar šo valsti. Piemēram, ja vienam laulātajam ir Zviedrijas valstspiederība, bet otram – Lietuvas valstspiederība, un laulātie dzīvo Itālijā, viņi varētu lūgt Itālijas tiesai piemērot Zviedrijas vai Lietuvas tiesības.

Tiesām būtu kopīga formula, pēc kuras lemt, kuras valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj par to vienoties.

Laulātie varētu arī vienoties, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami viņu laulības šķiršanas procesam pat, ja viņi neplāno šķirties. Tas viņiem radītu lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, kā arī palīdzētu aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām.

Ar šiem priekšlikumiem ir plānots arī aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto, lai tas nenonāktu netaisnīgā sliktākā situācijā laulības šķiršanas procesa laikā. Pašlaik partneris, kas var atļauties ceļa izmaksas un juridiskās izmaksas, var mēģināt “apsteigt otru laulāto”, iesniedzot pieteikumu citā valstī, lai lieta tiktu skatīta saskaņā ar tiesību aktiem, kas aizsargātu viņa intereses. Piemēram, ja viens no laulātajiem, kuriem abiem ir Polijas valstspiederība, pārceļas uz Somiju, viņš pēc viena gada varētu tur iesniegt pieteikumu laulības šķiršanai bez otra laulātā piekrišanas.

Ar jaunajiem noteikumiem tiktu rasts risinājums, lai dalībvalstīs, kas piedalās, nepieļautu šādu “labvēlīgākās tiesas izvēli”, nodrošinot, ka piemēro tās valsts tiesības, kurā vājākais laulātais dzīvo kopā ar savu partneri vai kura ir pēdējā valsts, kurā tā partneris ir dzīvojis kopā ar viņu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm tagad ir jābalso par to, vai 10 dalībvalstis drīkst turpināt šādu ciešāku sadarbību. Piekrišana jādod arī Eiropas Parlamentam. “Desmit valstu valdības ir lūgušas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu risinājumam. Ciešākas sadarbības procedūras izmantošana ir laba zīme, ka ES ir pietiekami elastīga, lai palīdzētu saviem pilsoņiem pat sarežģītos juridiskos jautājumos. Mans mērķis ir panākt, lai pilsoņi varētu baudīt visas priekšrocības, kādas tiem dod tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES dalībvalstī,” sacīja ES tiesiskuma komisāre Viviena Redinga.

Priekšvēsture

Ar pirmo priekšlikumu par to, kā palīdzēt laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, Komisija nāca klajā 2006.gadā, taču šis plāns (tā sauktā “Romas III regula”) neguva nepieciešamo vienprātīgo atbalstu no ES dalībvalstu valdībām. Pēc tam desmit ES dalībvalstis (Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Ungārija) paziņoja, ka vēlas izmantot tā saukto ciešāko sadarbību, lai virzītu uz priekšu šo pasākumu. Saskaņā ar ES līgumiem ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm turpināt virzīt uz priekšu pasākumu, kas ir svarīgs, bet kuru bloķē neliels dalībvalstu mazākums. Citām ES dalībvalstīm ir tiesības pievienoties, kad tās to vēlas.