Par Eiropas Savienības fondu administrēšanu un vadību

Valsts kontrole:

 Finanšu ministrijas (FM) izveidotā Eiropas Savienības (ES) fondu apguves uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju efektīvai finanšu resursu apguvei, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK atklājusi, ka, savlaicīgi neapstiprinot plānošanas dokumentus un attiecīgos normatīvos aktus, par 18 mēnešiem tika aizkavēta ES fondu piešķirto līdzekļu ieplūšana Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi neuzsākot 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanu. Laikus uzsākti tikai lielie infrastruktūras projekti.

FM neizvērtē atbildīgo iestāžu ziņojumus par ES fondu apguvi, tai skaitā par konstatētajām problēmām projekta realizācijā, kā arī neanalizē atklātās novirzes no plānotajiem rādītājiem kontekstā ar to ietekmi uz stratēģiskajiem mērķiem, sistēmu kopumā, turpmāk pieņemtajiem lēmumiem par finansējuma pārdali starp aktivitātēm, kā arī nodrošina sasniegto rezultātu mērīšanu un to kvalitātes izvērtēšanu.

VK atklājusi, ka, apgūstot tehniskās palīdzības projekta līdzekļus, atsevišķos gadījumos līdzekļi izlietoti FM darbinieku vajadzībām, kas nav vērstas uz projekta mērķa sasniegšanu, piemēram, naktsmītņu vai ēdināšanas apmaksa, vai komandējumu izmaksu apmaksa saistībā ar apmācībām, kas faktiski nebija vajadzīgas. Projektu ietvaros apmaksāti semināri, kuriem nav tiešas ietekmes uz ES fondu finansējuma apguves efektivitāti, kā arī apmaksāta vadlīniju un metodikas izstrāde, lai gan tas ir FM tiešais uzdevums.

FM nav ievērojusi valdības noteikto taupības principu un nav samazinājusi mēneša amatalgas visiem darbiniekiem. 2008.gada beigās un 2009.gada pirmajā pusgadā FM paaugstinājusi amatalgu 47 no 133 izlases veidā pārbaudītajiem darbiniekiem par 9% līdz 22%. Turklāt pamatojumā ietvertie papildu pienākumi sakrīt ar tiešajiem darba pienākumiem. 2009.gada augustā visiem FM darbiniekiem tika samazināta mēneša amatalga par 20%. Tā kā daļai darbinieku pirms tam tā tika palielināta par 22%, amatalga faktiski ir palielināta, salīdzinot ar gada sākumā esošo situāciju. FM arī neekonomiski plānojusi personāla resursus, kopš 2008.gada nogales palielinot darbinieku skaitu un paaugstinot atalgojumu. 2009.gada 1.oktobrī uz 1,8 darbiniekiem bija viens vadītājs.

FM izstrādāto ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu (VIS) par 1,2 miljoniem latu no tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot, jo tajā netiek ievadīti visi nepieciešamie dati. Tāpēc attiecīgās sistēmas sadaļas nevar tikt izmantotas kā rīks ES fondu uzraudzībai, kā arī ir nepieciešams veidot alternatīvu variantu datu apkopošanai, tādējādi radot papildu izdevumus. Turklāt faktiskais sistēmas lietotāju skaits pārsniedz plānoto, kas radīja papildu izdevumus.

Tāpat ilgstoši netiek veiktas darbības, lai atgūtu projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī ierobežotu šādu maksājumu veikšanu no valsts budžeta. VIS uz 2009.gada 20.septembri uzskaitīti kā neatgūti neatbilstoši veiktie izdevumi 47 projektos par kopējo summu 5,16 miljoniem latu. 2004.–2006.gada plānošanas periodā valsts budžetam tika radīti zaudējumi kopsummā 7,9 miljoni latu. Savukārt jaunajā plānošanas periodā no 2007.gada sākuma līdz 2009.gada 23.septembrim jau konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi kopsummā par 14,87 tūkstošiem latu.

Likumības revīzija “Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas sistēmas izmaksu efektivitāte un atbilstība tiesību aktiem” veikta Finanšu ministrijā par laiku no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam.

Valsts kontroles informācija

Finanšu ministrija: 

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas vadošā iestāde pastāvīgi veic ES fondu administrēšanas sistēmas uzlabojumus, un Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija papildus tam ir pozitīvi vērtējams ārējā auditora izvērtējums, kas ļaus sistēmu pilnveidot vēl būtiskāk.

FM ir konstatējusi, ka vairāki VK kontroles ieteiktie rīcības virzieni tieši sakrīt ar ministrijas jau veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ES fondu ieviešanas uzlabošanā un vienkāršošanā. VK savā ziņojumā atzīst, ka kopumā FM ir nodrošinājusi ES fondu administrēšanas sistēmas izveidošanu. FM veiks uzlabojumus ES fondu vadībā atbilstoši VK revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem.

VK savā ziņojumā norāda, ka Latvijā 2009.gadā sistēmas nepilnību dēļ līdz septembra beigām finanšu apguves mērķis (saņēmējiem izmaksātie līdzekļi) ir izpildīts tikai par 55,3%. Savukārt Finanšu ministrijas jaunākie dati liecina, ka līdz gada beigām ir būtiski paātrinājusies finanšu apguve un saņēmējiem izmaksāti līdzekļi 420 miljonu latu apmērā, kas ir 136,1% no finanšu apguves mērķa (351,7 miljoni latu). Jāatgādina, ka ES fondu līdzekļi valstīm tiek piešķirti plānošanas periodu ietvaros, pašreizējais periods ir 2007.–2013.gads. Plānošanas perioda pirmajos gados līdzekļu apguve norit lēnāk (sākotnēji jāizstrādā visi nepieciešamie dokumenti), tādēļ 2009.gadā Latvijā nodrošināta strauja līdzekļu izmantošana.

VK raksta, ka ES fondu apguves sistēmas plānošanas dokumenti nav apstiprināti laikus, bet vienlaikus arī atzīst: “Lai gan Finanšu ministrija ES fondu apguvei nepieciešamos plānošanas dokumentus, darbības programmas, vadības un kontroles sistēmas aprakstu sagatavoja savlaicīgi, tomēr Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā tie tika apstiprināti novēloti.” Ir noteikta procedūra lēmumu pieņemšanai MK un Eiropas Komisijā, un FM nevar ietekmēt šā procesa paātrināšanu.

FM jau ir sākusi darbu pie tādas sistēmas izstrādes, kas nodrošinātu pārbaužu veikšanu izlases kārtībā un padarītu efektīvāku finanšu resursu izlietojumu ES fondu līdzekļu kontrolei, samazinot izdevumu apjomu uz atgūto līdzekļu apjomu. FM jau ir iniciējusi izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu pārbaudes veikt tikai izlases kārtībā. Tas ne tikai efektivizētu līdzekļu izlietojumu, bet arī mazinātu kontroļu un administratīvo slogu projektu realizētājiem.

Tāpat FM jau 2009.gadā ir iniciējusi ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju skaita optimizāciju, ko savā revīzijas ziņojumā aktualizē arī VK. Diemžēl tika pieņemts lēmums iestāžu optimizāciju skatīt kontekstā ar kopējo valsts pārvaldes reorganizāciju.

VK iesaka FM, vērtējot un uzraugot ES fondu ieviešanas ietekmi, vairāk uzmanības pievērst ES fondu izmantošanas ietekmei uz Latvijas kopējo makroekonomisko situāciju, tās izmaiņām un rādītājiem. Lai turpmāk vispusīgāk veiktu horizontālās prioritātes “Makroekonomiskas stabilitātes” principu īstenošanu un veiktu novērtējumus par ES fondu ietekmi uz kopējo ekonomisko attīstību un Latvijas valsts budžetu, jau 2009.gadā FM ir sākusi izvērtējuma veikšanu par ieņēmumu apjomu valsts budžetā no īstenotajiem ES fondu projektiem, prognozējot iespējamās valsts ekonomikas attīstības tendences turpmākajiem gadiem un nosakot ES fondu lomu tajā. Izvērtējuma ietvaros tiks pilnveidots makroekonomiskās prognozēšanas vidēja termiņa modelis, kurā būtu nozaru, izdevumu un ienākumu puses atspoguļojums, atļaujot veikt ES fondu ietekmes kvantificētu analīzi vairākos sektoros, ņemot vērā arī sektorālās izmaiņas (piemēram, ražošanas, būvniecības, pakalpojumu sektorā). Papildus 2010.gadā FM plāno veikt prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, kurā tiks skatīti arī horizontālo prioritāšu ieviešanas jautājumi, uzsvaru liekot uz ES fondu ietekmes novērtējumu un ieviešanas efektivitātes palielināšanu ekonomikas attīstībai.

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma (VIS) ir centrālais datu avots ES fondu progresa uzraudzībai. Sistēmā uzkrātā informācija nodrošina, ka visas nepieciešamās finanšu atskaites ir iespējams iegūt no VIS, tādēļ jau kopš 2009.gada oktobra ministrijām un ieviešanas institūcijām nav jāsūta drukātas atskaites papīra veidā. VK konstatētie trūkumi VIS sistēmā sakrīt ar FM iepriekš identificētajām nepilnībām, kas jau ir novērstas vai tiks novērstas tuvākajā laikā. FM piekrīt, ka sistēmas izstrādei paredzētie līdzekļi ir izmantoti lietderīgi, bet nepieciešams stiprināt kontroles ievadīto datu kvalitātes nodrošināšanai. Tādēļ arī turpmāk FM pievērsīs īpašu uzmanību ievadīto datu pareizībai un savlaicībai, nodrošinot atbilstošu datu kvalitāti.

VK materiālos nozīmīga daļa ir veltīta arī tehniskās palīdzības līdzekļu izmantošanas analīzei. Tā VK norāda, ka, izmantojot ES fondu tehniskās palīdzības finanšu resursus, nav definēti tādi mērķi, rezultatīvie un ietekmes rādītāji, kas precīzi mērītu darbinieku darba efektivitāti un ieguldīto resursu atdevi. FM uzskata, ka šī problēma attiecas un ir risināma ne tikai ES fondu administrēšanas iestādēs, bet visā valsts pārvaldē Latvijā kopumā. FM sadarbībā ar Valsts kanceleju pēdējo gadu laikā jau ir veikusi virkni pasākumu, lai valsts pārvaldē kopumā ieviestu uz rezultātiem vērstu darbības sistēmu. Kontekstā ar visas sistēmas attīstību tiks uzlabota arī ES fondu administrēšanas līdzekļu izmantošanas efektivitāte.

FM arī uzskata, ka VK pārmetumi par darbinieku atalgojumu ir jāvērtē iepriekšējo gadu ekonomikas un darbaspēka tirgus kontekstā – 2007.–2008.gadā valstī bija liels darbaspēka pieprasījums un, tikai nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, FM varēja piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus. Bet 2009.gadā FM ir veikta algu samazināšana atbilstoši visiem valdības lēmumiem. Turklāt FM ir uzsākta būtiska reorganizācija, ko plānots veikt 2010.gada pirmajā pusē. Lai stiprinātu ministrijas kapacitāti, vienlaikus samazinot iestādes administratīvos izdevumus un darbinieku skaitu, reorganizācijas mērķis ir izveidot ekonomikas stabilizēšanas un tautsaimniecības atjaunošanas uzdevumiem pielāgotu ministrijas darba organizācijas struktūru.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments