Saeimas 2010. gada 14. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums.
Sākums — Saeimas materiālu 2.laidienā

(“LV”, Nr.11, 21.01.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

[Tiek turpināts likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrais lasījums. – Red.]

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, paliek tiešām ārkārtīgi skumji ap sirdi.

Jāteic, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti rūpīgi strādāja pie šā priekšlikuma, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan drošības iestāžu pārstāvji; vairākās darba grupas sēdēs tika diskutēti vairāki varianti un pētīta citu valstu pieredze. Un arī atbildīgās komisijas sēdes notika vairākas, notika padziļināta diskusija arī ar visām drošības iestādēm un tā tālāk.

Tā vissliktākā lieta šajās debatēs bija tā, ka faktiski sabiedrība un deputāti, kas varbūt nav tik cieši iesaistīti šajā procesā, tiek maldināti. Pašlaik šīs durvis vai šis koridors, par ko runāja kolēģi, jau sen ir vaļā. Pašlaik esošā norma atļauj, iemaksājot 2 tūkstošus latu un nodibinot SIA, un kļūstot par šīs SIA valdes locekli, saņemt šo piecu gadu uzturēšanās atļauju. Tieši tā! Un tāda norma bija spēkā arī līdz šim. To vidēji gadā izmanto 500 cilvēki. Tikai tas labums tautsaimniecībai, protams, ir samērā niecīgs. Šī norma tiešām par šiem 2 tūkstošiem latu – bez kaut kāda ierobežojuma attiecībā uz to, cik tur ir strādājošo, – dod niecīgu labumu – bet tomēr, protams, labumu! – tautsaimniecībai.

Un jāņem vērā vēl arī tas, ka šiem cilvēkiem tiešām obligāti jāuzturas Latvijā vismaz sešus mēnešus. Mēs domājam, ka mums vajadzētu censties piesaistīt investorus, kas ir pakāpi turīgāki. Un par šādiem investoriem cīnās visas Eiropas valstis, arī vecās dalībvalstis. Piemēram, Austrijā, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jāpierāda, ka tev ir likvīdi aktīvi 70 tūkstošu eiro apmērā. Likvīds aktīvs ir arī nekustamais īpašums. Tev pietiek pat ar to, ka tev bankas kontā ir 70 tūkstoši eiro. Mēs šeit esam uzlikuši vēl daudz augstāku latiņu nekā Austrijā. Nerunājot nemaz par Itāliju, kur ir vienkārši jāpierāda, ka tev ir legāli iztikas avoti!

Pieaicinātās personas no nekustamo īpašumu sektora, protams, ir ieinteresētas, lai sektorā ienāktu nauda. Taču tikpat ieinteresēta, protams, ir arī Latvijas valsts. Jo katrs šāds darījums beigu beigās dod arī nodokļu ieņēmumus, katrs šāds darījums beigu beigās dod arī jaunas darba vietas. Un, ja saka, ka te mums vajadzētu uzlikt vēl kaut kādu augstāku slieksni, man uzreiz nāk prātā viena situācija Rīgas Centrāltirgū. Centrāltirgū zemnieki tirgo kartupeļus par 40 santīmiem, 20 santīmiem, 30 santīmiem, bet viens tirgotājs tirgo par pieciem latiem kilogramā. Un pircēji prasa – kāpēc 5 lati kilogramā? Ar ko šie kartupeļi ir īpaši? Viņš saka – ne ar ko. Baigi naudu vajag. Skaidrs ir tas, ka, šādi pieejot, uzliekot ļoti, ļoti augstus griestus, protams, tiešām nekāda labuma tautsaimniecībai nebūs. Bet, savukārt samērīgus griestus uzliekot, piesaistot tos cilvēkus, kuriem ir brīvi līdzekļi, bet kuri negrib dzīvot Latvijā (tiem, kas grib dzīvot Latvijā, jau ir šī iespēja par šiem 2 tūkstošiem latu), mēs, protams, radām sinerģiju. Mēs lēsām, ka tad ir jārada vismaz no divarpus tūkstošiem līdz 5 tūkstošiem darba vietu, jaunu darba vietu, un tas šodienas situācijā Latvijai ir daudz svarīgāk. Ko tad tie latvieši darīs šeit – Latvijā? Viņi būs spiesti doties prom, jo šeit darba vietu nav. Pavisam nesen man iznāca saruna ar kādu labu galdnieku, kuram ir trīs dēli. Jaunākais nesen piedzima. Viņš ir spiests doties prom uz Angliju, atstāt šos bērnus šeit, jo šis nekustamā īpašuma tirgus ir apstājies. Viņš taisīja mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Šis pavērtu viņam iespēju. Mēs gribam, lai šeit labāk atbrauc 5000 cilvēku, nekā 500 cilvēku šeit iegādājas īpašumus. Tas ir ārprāts vienkārši! Un, protams, šis nav glābiņš ekonomikai, bet šie ir pakāpieni, šī ir daļa no pasākumu kopuma, kas dotu šo ekonomisko atveseļošanos. Un katra šāda lieta, ko parlaments vai valdība nobremzē... katra šī lieta padziļina ekonomisko krīzi.

Vēl es gribu piebilst, ka es vienkārši apbrīnoju arī šos komisijas locekļus. Neviens komisijā no šiem kaismīgajiem cīnītājiem neuztraucas, ka faktiski šis slieksnis...

Sēdes vadītājs.

Kraukļa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.A.Krauklis.

... lai atvērtos...

Sēdes vadītājs.

Jūsu runas laiks ir beidzies diemžēl!

V.A.Krauklis.

Jā, labi! Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ekonomikas sildīšana, protams, ir viens no primārajiem mūsu šīsdienas uzdevumiem, taču ir jautājums, kā šo ekonomiku sildīt. Vai ekonomiku sildīt uz visu pārējo iedzīvotāju un arī uz kredītņēmēju, maksātnespējīgo kredītņēmēju, rēķina, kuriem draud izlikšana no pašreizējiem mājokļiem un kuri nākotnē pēc šiem grozījumiem būs īrnieki Vidusāzijas, NVS un Tuvo Austrumu valstu īpašumos... esošajās valstīs... Es nezinu... Bet jebkurā gadījumā es redzu zināmas paralēles ar 1987., 1988. un 1989.gadu, kad Rīgā bija tāds izpilddirektors kā Alfrēds Rubiks, kurš ekonomikas sildīšanai gribēja būvēt metro. Arī toreiz visi argumenti bija par labu metro, taču sabiedrība vērsās pret to, jo tas piesaistītu Latvijai desmitiem tūkstošu imigrantu ar visām tām sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kuras viņi pēc tam izraisītu.

Vai var vilkt paralēles ar šodienu? Protams, paralēles vilkt nevar, jo šie cilvēki pārsvarā izklīdīs pa Šengenas zonu, taču zināmu līdzību mēs varam saskatīt. Un jaunajā situācijā, kad mums Šengenā ir partnervalstis, kuras stingri ievēro šos nosacījumus, mēs zināmā mērā būsim vienkārši nodevēji pret tām. Mēs nodosim tos principus, kādi tiek ievēroti Šengenas līguma garā.

Jā, Eiropas Savienībā ir valstis, kuras šādus un līdzīgus principus pieļauj, taču tās nav Šengenā, un tāda ir Lielbritānija.

Tā ka es aicinu balsot “pret”, un, manā skatījumā, balsojums tieši par šo priekšlikumu parādīs tās tendences, kādas varētu būt pēc 10.Saeimas vēlēšanām, jo šis balsojums parādīs, kas mums ir svarīgāks – mūsu nacionālās un kolektīvās vērtības Eiropā vai vienkārši īstermiņa ekonomikas sildīšanas efekts. Šis balsojums parādīs to, kas varētu būt nākamie partneri “Saskaņas Centram” nākamajā valdībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Divas lietas.

Viena. Pie šodienas zemajām mājokļu cenām varat iedomāties, kādas plašas iespējas tiks pavērtas jebkuram iebraucējam. Viņš par lētu cenu iegādāsies milzum daudz mājokļu un gaidīs īsto laiku, kad ar tiem varēs sākt darboties. Un, nedaudz attīstot domu par sēdēšanu uz ledus, es gan teiktu tā, ka šā 19.priekšlikuma idejas autori mēģina maziņu, maziņu ledus gabaliņu izkausēt un uzsēdināt uz tā ļoti lielu dibenu. Un jēgas no tā nebūs absolūti nekādas.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Visi pārējie cienītie šajā zālē! Deputāts Vents Krauklis neveikli aizstāvēja savu priekšlikumu, sacīdams, ka tik un tā durvis jau esot bijušas atvērtas pirms šā priekšlikuma. Tad aizslēdziet šīs durvis! Tas būtu pareizais solis. Aizslēdziet! Ar savas frakcijas, ar liela deputātu skaita balsojumu aizslēdziet šīs durvis!

Jau sen, pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kā Svētajos Rakstos mēs atrodam, gudrais Zālamans ir teicis: nauda ir apsveicama kā līdzeklis, bet kļūst nožēlojama, ja tā kļūst par mērķi. Jūs pašreiz atbalstāt – jūsu frakcija vai jūs personīgi varbūt – Jakovu Plineru, kurš ir pateicis presē nekautrējoties – vienā ziņā labi, ka viņš nekautrējās –, ka mēs esam jau aprakuši šo latvisko Latviju. Palīdziet atrakt, lai būtu latviska Latvija! Tas ir jums jādara šajā brīdī, nevis jārunā par naudu kā mērķi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi un godātais Prezidij! Es noteikti pievienojos viedoklim, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešamas investīcijas komercdarbībā. Taču es gribu iepazīstināt jūs ar vienu interviju, kuru atradu internetā. Proti, tā ir Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka, augsti godājamā Šlesera kunga intervija, kad viņš viesojās Maskavā 2009.gada 13.novembrī. Tas raidījums saucās Razvorot, un tā vadošie žurnālisti... vadītāji ir bijuši Irina Merkulova un Tihons Djacko. Es neko daudz nekomentēšu, bet tikai iepazīstināšu ar Šlesera kunga teikto. Tur viņš atklāti ir runājis par šo likumu, jo viņa koalīcijas partneris Ušakova kungs faktiski bija iniciators šim likumprojektam; mēs no viņiem saņēmām šo ierosinājumu.

Proti, Šlesera kungs saka: “Pašlaik parlamenta izskatīšanā ir vēl viens interesants projekts, ar kuru mēs gribētu, lai visi tie ļaudis, kas nopirktu nekustamo īpašumu Latvijā, saņemtu iespēju uz pastāvīgu dzīvesvietu.” (Viņš saka – “pastojannoje mesto žiteļstva”, nevis “termiņuzturēšanās atļauja”.) Tālāk Šlesera kungs saka (es citēju): “Ja tev ir dzīvoklis, māja Jūrmalā, tu vari saņemt pastāvīgo dzīvesvietu. Es domāju, ka situācija nākotnē būs daudz labāka.” (Citāta beigas.)

I.Čepāne.

Tad žurnāliste Merkulovas kundze jautā: “Kā tad ir pie jums ar nekustamā īpašuma cenām?” Un Šlesera kungs atbild: “Situācija ar nekustamajiem īpašumiem visdrīzāk ir tāda pati kā daudzās citās valstīs. Katrā ziņā mēs nekad neesam varējuši sacensties ar Maskavu. Es domāju, ka pašlaik ir ļoti labs laiks, lai Jūrmalā tie, kas vēlas iegādāties vasarnīcu, māju, atrastu to par pietiekami zemu cenu. Un es domāju, ka pilsētas centrā – Vecrīgā, kur daudzi pēdējā laikā nopirkuši dzīvokļus, – šodien tirgus ir daudz labāks. Tiem, kam ir nauda, kas vēlas kaut ko nopirkt.” (Citāta beigas.)

Jā, iespējams, ka tāda situācija pašlaik Latvijā ir, un noteikti daudzi cilvēki to arī izmanto ar savām ģimenēm – izmanto vismaz šos piecus gadus, lai varētu šeit uzturēties. Jo principā jau... Runāsim atklāti, faktiski šiem cilvēkiem, kuri iegādāsies pēc noteiktiem kritērijiem šo nekustamo īpašumu, tā zināmā mērā jau ir biļete uz Eiropas Savienību. Taču mani pārsteidz...

Kāpēc es vispār šodien runāju par to?... Es varētu nosaukt par otru soli to, ko augsti godājamais politiķis šajā intervijā teica, jo, kā mēs zinām, parasti ir tā, ka, būdami ciemos, dažkārt mēs izrunājamies atklātāk nekā paši savās mājās. Un viņš saka tā... Žurnālisti viņam jautā: “Kā tad jums tagad ir tāda ačgārna kārtība, ka, piemēram, Ušakova kunga tēvam nav vēlēšanu tiesību?” Un Šlesera kungs atbild, ka “katrs, kas dzīvo Latvijā un dzimis Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, automātiski var saņemt pilsonību, bet tiem ļaudīm, kas dzīvoja padomju laikā, ir jāgrib saņemt pilsonību. Vienīgais, kas jāzina, lai saņemtu pilsonību, ir valoda. Bet valodas tēma šodien ir atrisināta ar brīvā tirgus attiecībām. Es domāju, ka mēs šodien mainīsim attieksmi, lai krievi, kas dzīvo Latvijā, pēc iespējas ātrāk saņemtu pilsonību.”

Es domāju, ka tā ir ļoti atklāta valoda, un šeit mums politiski ir jāizšķiras, vai mēs šeit runājam tikai par investīcijām, par ekonomikas sildīšanu, vai mēs skatāmies šo lietu arī šajā politiskajā kontekstā.

“Pilsoniskā Savienība”, ņemot vērā šeit iepriekš izskanējušās debates un arī šos apsvērumus, kā arī ņemot vērā šo procesuālo nepilnību šā likumprojekta iesniegšanā, šādu redakciju nevar atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atkal man diemžēl jārunā par apzinātu vai par neapzinātu maldināšanu.

Latvijā šie nosacījumi, kādā veidā cilvēks var ieceļot un saņemt uzturēšanās atļauju, ir vieni no visstingrākajiem Eiropas Savienībā. Mēs nekādā veidā ar šādu normu neradītu draudus pārējām valstīm, kas ir mūsu partneri. Vēl vairāk! Tādēļ ka mēs nekādā veidā ar šo normu nemazinām latviešu tiesības savā zemē. Ja šādas normas arī nebūtu, mēs varētu nodrošināt, ka mūsu robežas ir ciet. Katru gadu Eiropas Savienībā tieši caur dienvidu valstīm ieceļo simtiem tūkstošu imigrantu, bieži vien tiešām nelegālā veidā, un viņi – agri vai vēlu – visi tiek pie šīm uzturēšanās atļaujām. Eiropas Savienība ir atvērta teritorija. Kamēr mēs esam Eiropas Savienības valsts, viņiem visiem ir iespējas šeit braukt un dzīvot pilnīgi legāli. Tikai Latvijai, protams, no tā nav nekāda labuma.

Šeit ir mērķis strādāt ar turīgiem cilvēkiem, kuri nevēlas dzīvot Latvijā, bet kuri vēlas šeit investēt. Jo tie, kas vēlas dzīvot, kā jau mēs noskaidrojām, par 2000 latiem ar visām ģimenēm to var darīt.

Vēl vairāk! Tad, kad komisijas sēdē es jautāju, vai komisijas deputātiem nenāk prātā, ka no šā gada šīs te SIA, kuru pamatkapitālam kopā vajadzēs 180 latus... tad komisijā neviens no šiem it kā pseidopatriotiem neko nedarīja, lai vismaz atstātu spēkā esošo normu. Tātad faktiski durvis bija ar mieru atvērt par 180 latiem. Un tikai pēc mūsu komisijas priekšlikuma un sarunām ar otru komisiju tika saglabāta šī te norma, ka paliks 2000. Tātad – ko mēs šeit tēlojam? Īstenībā šeit nav runa par kādu Latvijas interešu aizstāvību. Te ir vienkārši vai nu nesapratne, vai arī tāds uzputots pseidopatriotisma mēģinājums zvejot balsis un stāstīt, kādi šie pretinieki ir patrioti. Nē! Šie pretinieki nav patrioti, jo viņi īstenībā spiež latviešus doties prom no savas dzimtenes.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kraukļa kungs, nepūderējiet smadzenes mums! Jā, nepūderējiet! To jūs darāt gandrīz katrā Saeimas sēdē. Es ceru, ka jūs latvieši rudenī novērtēs. Es ļoti ceru. Un es arī ceru, ka visi Tautas partijas deputāti nedomā tā, kā domājat jūs. Viņi ir pietiekami latviski noskaņoti, tāpēc nemēģiniet mums te patiešām iestāstīt dzīvu gaili vēderā. Neizaicināsim tautas dusmas, draugi mīļie! Jau pietiekami mēs esam to darījuši.

Ja likumā jau ir atvērti vārti, kā jūs sakāt, tad aiztaisīsim tos ciet! Patiešām aiztaisīsim, labosim likumu stingrības virzienā, nevis otrādi! Darīsim to! Un, ja jūs piesaucat Eiropu, tad Eiropā ar imigrantiem jau izrīkojas pietiekami stingri. Nupat, ja lasāt presi, jūs droši vien izlasījāt, ka Itālija no pavisam mazas pilsētiņas izraida tūkstoš afrikāņu izcelsmes imigrantu. No mazas pilsētiņas izraida! To pašu dara daudzas citas valstis, viņus ierobežo visādos veidos, bet jūs taisāt vārtus vaļā!

Latviešu pastāvēšana ir apdraudēta, un to jūs laikam nesaprotat un nevarat saprast. Nedrīkst kaitēt latviešu tautas pastāvēšanai! Tas ir pamatprincips. Un nepadarīsim Latviju par iebraucamo sētu, kāda tā ir bijusi un diemžēl ir! Un arī Eiropu! Jo ir šie mēģinājumi iebraukt Latvijā, lai pēc tam dotos uz Eiropu, un pēc tam mums nāksies atbildēt par to, ka mēs ielaidām Latvijā. Un viņi ceļos un braukās, un vēl diez ko darīs tālāk Eiropā.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie tautas kalpi! Šis tiešām būs zīmīgs balsojums, interesants balsojums, kas laikam daudzus interesēs. Un tādā sakarībā pavisam konspektīvi, īsi, atgādināšu mūsu likumdošanas un jaunās, atjaunotās, valsts vēsturi.

Vispirms radīja Privatizācijas sertifikātu likumu, ar kuru “prihvatizēja” īpašumus – tauta saprot, kādā virzienā; jūs arī zināt un saprotat.

Otrs solis: mēs radījām ekonomisko burbuli – pūtām, pūtām šo burbuli tā, ka tagad tas ir plīsis. Zeme, tauta, Latvija ir nabaga. Nu mums, nabagiem, ir jāizpārdod tā zeme, savi kankari, cik vien lēti varam. Un daži to mēģina saukt par ekonomikas sildīšanu. Šīs sildīšanas salīdzinājums man būs tāds: ziemā, aukstā laikā, mēs esam nosaluši, un tas nabadziņš velk nost savu skrandaino kažociņu un bikses un aizdedzina, un kurina ugunskuru no sava apģērba, lai tajā mirklī varētu sasildīties.

Padomājiet, kā izskatīsies balsojums!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Godīgi runājot, jāteic – kā jau Kraukļa kungs minēja –, ka komisija tiešām ir analizējusi šo jautājumu, turklāt diezgan nopietni. Nenoliedzami, šis priekšlikums tomēr ir par investīciju piesaisti valstij. Un, es domāju, šeit tomēr īsti nav vietā šie nacionālie pretstatījumi, jo mums ir saprotami tie mērķi, kuru dēļ tas tā notiek. Un es neatbalstu šeit izteiktās bažas, ka tūlīt šurp gāzīsies no Austrumiem diezgan lielas investoru vai citādi runājošu, nelatviski runājošu, nelatviešu un tā tālāk, cilvēku grupas, kas apdraudēs mūsu nacionālo identitāti. Bet, atvainojiet, ko darīt, ja valdībai vēl joprojām nav nopietnas ekonomikas sildīšanas programmas? Un, ja runājam par dibenu, tad jāteic, ka ekonomikas ministrs arī plāno – vismaz tā var spriest pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapas – pasildīties Indijā, nevis reāli šeit uz vietas strādāt pie šiem jautājumiem.

Un ko darīt, ja tie nodokļi, kas ir pieņemti esošajā situācijā, 2010.gadā diez vai sildīs ekonomiku? Uzņēmēji ir spiesti izvest savu biznesu ārpus Latvijas, nevis investēt līdzekļus. Piemēram, akciju sabiedrības “Grindeks” gadījumā ampulu ražošanas rūpnīca tiek atvērta nevis Latvijā, bet Slovēnijā. Ko darīt, ja no Latvijas ne tikai pieaugušie izbrauc? No valsts izbrauc ģimenes ar bērniem!

Čepānes kundze minēja par naturalizāciju, par pilsonības iegūšanas jautājuma aktualizēšanu. Tiešām, ir arī šis jautājums. Ja jau pacelts jautājums par integrācijas lietām, tad šeit jādomā, kāpēc Latvijā Krievijas pilsoņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis trīs reizes vairāk nekā Latvijas pilsonību ieguvušo cilvēku skaits. Kāpēc tas tā notiek? Valdība savulaik likvidēja visas šīs programmas, un tagad mēs redzam sekas.

Es domāju, ka ir jāatbalsta tomēr komisijai šis priekšlikums. Bažas, kas šeit izteiktas tieši nacionālā jautājuma sakarā, ir tiešām nepamatotas, bet tiek izmantotas, lai vienkārši saasinātu situāciju nacionālajā sfērā. Bet nacionālo jautājumu, ar integrāciju saistīto jautājumu, loks ir plašs, un tie jārisina citādākā spektrā, nekā tiek piedāvāts no dažu deputātu puses.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie klātesošie! Es arī domāju, ka valdībai nav plāna, kā sildīt ekonomiku, bet tāds plāns eksistē Rīgas Domē. Un jūs paši redzat, ka šajā ziemā mums bija ļoti daudz jaunu krievu tūristu, kas sēž viesnīcās, kafejnīcās, restorānos, un viņi tērē latus un sildina mūsu ekonomiku. Un es atbalstu ideju, lai Latvija piesaistītu jaunus investorus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Lai nedaudz paietu malā no šīs emocionālās daļas, pamēģināšu precīzi paskaidrot, par ko mēs tagad diskutējam un kāds būs “Jaunā laika” viedoklis.

Tātad 19.priekšlikums satur trīs normas.

Pirmā norma ir tāda, ka, ja Latvijā uzrodas kāds investors, kurš investē kapitālsabiedrībā 25 tūkstošus latu un nodarbina piecus cilvēkus, tātad rada piecas jaunas darba vietas, tad viņam... Es tagad saku, kā ir pēc procedūras, un tas nav teikts šajā pantā, bet tas ir likumā kopumā... Tad viņam būtu tiesības sākumā saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, viņam ļoti cītīgi sekotu imigrācijas dienests, un tikai tad varētu sākties diskusija par pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Šis ir otrais lasījums. Uz trešo lasījumu mēs par šo normu būtu gatavi runāt, varbūt sliekšņi augstāki ir vajadzīgi, varbūt vairāk darba vietu jārada. Pēc būtības tas varbūt nemaz arī nav slikts priekšlikums.

Trešā no šīm trim normām savukārt ir piedāvājums, ka, ja uzņēmējs nāk Latvijā un investē bankā subordinētajā kapitālā, tad tas nozīmē, ka šo naudu nevar viegli izraut ārā, ka tā nauda stāv tajā bankā... 200 tūkstoši latu Latvijas bankām, banku sistēmai un arī mūsu pašu uzņēmējiem ir vajadzīgi, un no kaut kurienes tai naudai bankās ir jārodas. Ja tāds kapitāls šeit parādās, tad tas notiek atkal caur procesu, sākumā – termiņuzturēšanās atļauja un tikai pēc tam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Šāda diskusija, pieļauju, varētu nākotnē būt.

Bet tas, ko mēs nu nekādīgi nevaram atbalstīt... “Jaunais laiks” nevar atbalstīt otro no šīm trim normām. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujami, ka Latvijas ekonomiku turpmāk taisās attīstīt pēc vecās shēmas, respektīvi, atkal uzkarsējot nekustamā īpašuma burbuli. Mēs uzskatām, ka ekonomika Latvijā ir jāattīsta, bāzējoties uz eksportu, uz augstu pievienoto vērtību, uz ražošanu un uz pakalpojumiem, bet nekādā gadījumā kāpjoties atpakaļ uz to, ko mēs jau reizi Latvijā pieļāvām, ļaujot pārkarsēt burbuli.

Ja Martas tante no Zasas pagasta gribēs savam bērnam nopirkt uz studiju laiku dzīvokli Rīgā, tad viņai atbilstoši šai normai būs jākonkurē ar Krievijas vai daudzu citu trešo valstu turīgo cilvēku vēlmēm izpausties Latvijā nekustamo īpašumu jomā. Nu tas nebūs iespējams! Normāla situācija ekonomikas attīstībai Latvijā ir tad, kad nekustamais īpašums maksā tik, cik tas maksā atbilstoši iekšējā tirgus dažādiem impulsiem, nevis ir atkarīgs no ārējā tirgus impulsiem. Ja tas vēl būtu atkarīgs no Eiropas Savienības, tad būtu labi, bet ne jau no trešo valstu ārējiem impulsiem. Mums šeit nav jāveido atkal kaut kāda izkropļota viena nozare, respektīvi, nekustamā īpašuma nozare.

Vēl vairāk! Šeit mēs nerunājam par kadastrālajām vērtībām, no kurām maksā nodokļus. Mēs runājam par darījumu vērtību. Kurš var saprast, kā darījums veidojas? Vai tas viss ir samaksāts vai viss nav samaksāts... Uzrādīta ir viena summa, bet samaksāta ir cita summa. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Ņemot vērā to, ka par šo 19.priekšlikumu nevar balsot atsevišķi pa daļām, es “Jaunā laika” vārdā apgalvoju, ka mēs šādu priekšlikumu neatbalstām un vērtēsim, kā rīkoties uz trešo lasījumu. Iespējams, ka būs kāds jauns scenārijs, ko “Jaunais laiks” piedāvās uz trešo lasījumu, bet šo mēs šobrīd neatbalstām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi.

Pirms mēs noraidām šo priekšlikumu, es aicinu tomēr Tautsaimniecības komisiju padomāt par vienu lietu.

Un tā lieta ir tāda, ka Latvijas pilsoņiem mēs prasām norādīt ienākumu izcelsmi, bet to ar cilvēku tirdzniecību, ar ieroču tirdzniecību, ar narkotiku tirdzniecību saistīto naudu, kas apgrozās Vidējos Austrumos, bijušajās NVS valstīs, Tuvajos Austrumos... tās naudas izcelsmi mēs nepārbaudām. Šī nauda nāks Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj!

Es gribu tikai vienu faktu vēl pieminēt, atskatoties vēsturē. Manuprāt, Dzintars Zaķis visu pareizi jau izstāstīja, ka varbūt nav tik liela bēda attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Tas pats ar bankām. Es gan nepiekristu, ka vienkārši ieguldījumi kapitālā... Bankām šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ir jāsāk beidzot kreditēt. Es domāju, ka naudas bankās ir diezgan. Bet it īpaši es te raugos tagad uz Zaļo un Zemnieku savienības frakciju. Jūs lieliski atceraties... Un tā sprauga tagad tajā 19.priekšlikumā tiek pavērta vēl plašāk. Jūs lieliski atceraties, kā Latvijas zemniekiem nācās konkurēt ar ārvalstu zemniekiem jeb vienkārši ar ārvalstu investoriem attiecībā uz zemes iegādi, uz lauksaimniecības zemes iegādi, un tas ārkārtīgi uzskrūvēja cenas.

Ja paveram šo spraugu nekustamo īpašumu ieguldītājiem, tad tie būs tieši Latvijas uzņēmēji, Latvijas zemnieki, kuriem nāksies konkurēt ar lētāku naudu no ārzemēm. Tā ir tā vienkāršā patiesība. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš. Es lūdzu arī nelielu skaidrojumu par deputāta Šadurska aizrādījumiem... nē, norādījumiem.

J.Dalbiņš.

Jā, paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Jāsaka gan, ka debate mums bija varena. Es tikai gribu teikt, ka, ja jūs, cienījamie oponenti, runājat, tad runājiet pilnas patiesības, nevis puspatiesības, izrādiet vēlmi, tā sakot, virzīt šo jautājumu tanī virzienā, kur jums ir izdevīgi šinī brīdī.

Attiecībā uz komisiju jāteic, ka komisija savā darbā uzaicināja – un to jūs, Šadurska kungs, nevarēsiet noliegt! – visus nepieciešamos ekspertus, arī no imigrācijas dienesta un Iekšlietu ministrijas, un uzklausīja visus viņu argumentus “par” un “pret”. Un es varu teikt tikai vienu: šinī gadījumā šie priekšlikumi... šī situācija nekādā gadījumā nepasliktina Latvijas valsts institūcijām spēju kontrolēt attiecīgo atļauju izsniegšanu, šo pilsoņu uzturēšanos šeit. Stingra kontrole paliek tik un tā.

Par konkrēto priekšlikumu. Lai neradītu precedentu, ka šo balsojumu mēs varam pēc tam juridiski apstrīdēt, es komisijas vārdā atvainojos par neprecīzi noformēto priekšlikumu un atsaucu šobrīd šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams, jo tiešām Dalbiņa kungam ir taisnība. Kā es saprotu, ja šis priekšlikums būtu noformēts kā atbildīgās komisijas priekšlikums, par to mēs varētu šobrīd balsot. Diemžēl šobrīd Kārtības rullis nepieļauj balsojumu par šo priekšlikumu. Turpinām ar 20.priekšlikumu, kurš, cik es saprotu, ir iesniegts tieši tāpat, bet pēc tam ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to faktiski mēs varam runāt tikai par 21.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Dalbiņš.

21.priekšlikums... Šeit kaut kur kaut kas ir sajucis...

Sēdes vadītājs.

Vēlreiz paskaidroju: 20.priekšlikums ir iesniegts tajā pašā datumā, kad tika iesniegts 19.priekšlikums, tātad pēc tam, kad priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija beidzies. Uz to norāda gan Saeimas 27.augusta sēdes stenogramma, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstule, kas ir adresēta ar 5.novembri. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās 21.septembrī. Taču 20.priekšlikums ir atbalstīts komisijā, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā ar 21.numuru. Tātad par 20.priekšlikumu mēs šobrīd nerunājam, mēs varam runāt par 21.priekšlikumu, kas ir atbilstoši Kārtības rullim izstrādāts, un to ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Tāpēc mēs turpinām ar 21.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

Paldies, priekšsēdētāj! Atvainojos par nelielu saminstināšanos.

21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes priekšsēdētājs. Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Taču, kā es saprotu, līdz pārtraukumam ir vairs tikai divas minūtes. Ir pieteikušies trīs debatētāji. Acīmredzot debates sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribu visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt jubilejā Mihailu Zemļinski, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.) Skaidrīt, ir jāpasniedz ziedi Mihailam Zemļinskim!

Kā arī sirsnīgi sveikt dzimšanas dienā mūsu kolēģi Māri Grīnblatu! (Aplausi.)

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es gribu jūs informēt, ka līdzekļu taupīšanas nolūkā turpmāk jūs rakstiski nesaņemsiet paziņojumus par komisijas sēdi. Ar komisijas sēdes darba kārtību jūs varat iepazīties elektroniskā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Andris Bērziņš (ZZS)... Paldies, ir. Visvaldis Lācis... Redzu. Liene Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Vaira Paegle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Vai var palūgt vēlreiz zvanu?

Turpinām Saeimas šodienas sēdi. Tātad mēs palikām pie likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pie 21. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikuma. Un mums bija jāuzsāk debates. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja nu runā par tautsaimniecības sildīšanu, tad 21.priekšlikumā parādās ļoti daudzi papildu sildītāji. Tātad nav jau tik vienkārši un naivi, ka tikai uz pieciem gadiem, un viss. Paskatieties, lūdzu, tekstu! Kad attiecīgajos punktos minētais termiņš beidzies, ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju atkal uz pieciem gadiem. Un tas jau ir nedaudz vairāk. Tas ir viens jautājums, par ko būtu jādomā.

Otrs. Kas tik te nevarēs ierasties! Es nerunāšu par laulātajiem draugiem, bērniem un visiem aizbildnībā esošiem bērniem. Bet ir arī aizgādnībā esošas personas, un tas nu ir ļoti plašs loks, un par to būtu atsevišķi jārunā, ja mēs runājam tieši par nekustamā īpašuma iegādāšanos, kur tas vislabāk var izpausties. Bet man liekas, ka tīri tehniski mēs nemaz nevaram balsot par 21.priekšlikumu. Jo šeit ir uzrādīts, ka ir atsauces uz 19. un 20.priekšlikumu. Mēs nupat konstatējām, ka ne 19., ne 20.priekšlikums nav izskatāms. Nu, diemžēl netika noņemts priekšlikums pašā sākumā, un līdz ar to debates ir iespējamas par šo punktu, un katrs šeit var izteikties, kā viņam patīk. Bet jebkurā gadījumā, es atkārtoju, ir tikai debates, nekādi balsojumi par šo punktu nevar būt.

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, ja komisija skatot ir debatējusi par šo priekšlikumu, ir nobalsojusi un to atbalstījusi, tad tas kļūst par komisijas priekšlikumu. Mēs pašreiz debatējam par 21. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu. Tātad debašu rezultātā tas viss ir ietverts šajā priekšlikumā – 21.priekšlikumā – un komisija to ir atbalstījusi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas vienalga nav balsojams!”)

Nākamajam debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms par priekšlikuma būtību. Šeit jau Dobeļa kungs lielā mērā pastāstīja šo lietu. Gribu tikai piebilst vēl vienu lietu. Runājot par investoriem no citām valstīm, nu kaut kā tradicionāli mēs iedomājamies, ka tie varētu būt Krievijas investori. Bet šeit jau mēs atveram pilnīgi nekontrolētu šo iespējamo investīciju plūsmu no visas pasaules, tātad arī no Tuvo Austrumu valstīm. Nu iedomāsimies situāciju, ka kādas Austrumu valsts pilsonis, kuram ir četras sievas un kuram tātad ir astoņi sievu vecāki plus vēl divi paša vecāki, tātad kopā 10 veci cilvēki, kas, ņemot vērā tās valsts medicīnas līmeni, droši vien ir ar ielaistām hroniskām slimībām... Un tad par Latvijas nodokļu maksātāju naudu viņiem visa šī veselības aprūpe tiks nodrošināta. Vai tas ļoti ātri neapēdīs šo nožēlojamo teorētisko... 25 tūkstošu latu lielo investīciju, kas varētu Latvijā ienākt? Tā ka, es domāju, arī tīri ekonomiski šis ir galīgi nepareizs priekšlikums.

Bet tagad par tehniskiem jautājumiem. Sēdes vadītājai ir pilnīga taisnība, ka šis ir kā komisijas priekšlikums, uz šo priekšlikumu neattiecas manis iepriekš minētais termiņa pārkāpums. Taču šajā priekšlikumā ir runa par 23.panta pirmās daļas 25. un 26.apakšpunktu, kādu likumā nav, ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, mēs kopā iegūstam nesaderīgu likumu, kur ir atsauce uz neesošiem likuma punktiem. Līdz ar to šis priekšlikums vienkārši tehniski nav balsojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te nu tā lielā āža kāja ir izlīdusi. Varētu arī nekomentēt, bet es tomēr drusciņ pakomentēšu. Jo, redziet, uzturēšanās atļauju tātad izsniegs arī laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem, aizgādnībā esošām personām. Tas nozīmē, visiem, kurus gribēs sapulcināt maksātājs, kas iemaksās attiecīgo naudu. Un visa milzīgā radu saime, varbūt pat ne radi, bet pierakstītie dažādos veidos brauks šurp un dzīvos uz nebēdu.

Kā jau tas piedzīvots, Latviju izbradāja, izstaigāja miljoni, viens miljons palika. Un galā netiekam. Un laikam arī netiksim. It īpaši tad, ja tā turpināsim, kā darām šodien.

Nu, lūk! Lai brauc vēl, lai vairo piekto kolonnu, ar kuru, protams, netiekam galā nu nekādi. Nu, lūk! Tas skar ļoti sāpīgu tēmu, kāda ir kļuvusi latviešu nācijas pastāvēšana. Ar katru dienu šī tēma kļūst aizvien svarīgāka. Mēs vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā debašu kārtībā starp citiem jautājumiem sākām runāt arī par šo. Un tur Kraukļa kolēģe Rugātes kundze ļoti precīzi atkārtoja un uzsvēra šo bīstamību, ka latviešu nācijas pastāvēšana ir apdraudēta.

Nu, lūk! Ja mēs turpināsim tādā pašā garā kā šodien, tad aizvien tuvināsim to brīdi, ko iezīmējis Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns, kurš bija arī pie mums un ir uzstājies radio un presē, norādīdams, ka latviešu kā nācijas pastāvēšanas gals nemaz nav tik tāls. Nemaz nav tik tāls! Un šis vīrs zina, ko runā. Tādēļ mums ir jādara viss, lai tas nenotiktu.

Bet kas attiecas uz ekonomikas sildīšanu, tad patiešām Šadurska kunga interpretācijā... šādā veidā ar pliku dibenu jūrā ledu diez vai izkausēsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu Dalbiņa kungu iedziļināties tīri procesuālajos jautājumos. Proti, ja Dalbiņa kungs atsauca 19.priekšlikumu... Šajā 19.priekšlikumā savukārt ir dota atsauce uz 25., 26., 27.punktu 23.panta pirmajai daļai. Taču mēs redzam, ka 21.punktā atkal tiek runāts par šā panta pirmās daļas 25.punktu. Taču par 26.punktā minētajiem gadījumiem mēs nevaram balsot, jo mēs jau nezinām, kādi tad būs šie gadījumi 25. un 26.punktā, kurus tikko komisija atsauca. Nu nav loģiski, ka mēs par to balsojam! Šeit patiešām var būt tehniskas problēmas.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš...?

J.Dalbiņš.

Es šinī gadījumā saprotu, ka jebkurš nenobalsots priekšlikums otrajā lasījumā, pēc jūsu teiktā, izslēdz likuma tālāku skatīšanu, bet es tam nevaru piekrist. Un šinī gadījumā es neesmu pilnvarots komisijas vārdā savu priekšlikumu atsaukt. Tā ka balsosim un tālāk strādāsim trešajā lasījumā. Ko citu mēs varam darīt? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet tas taču ir neloģiski!” Dep. I.Čepāne: “Neloģiski!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Bet saskaņā ar Kārtības rulli šis priekšlikums ir balsojams. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš.

22. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es jūs sveicu ar jauno darba gadu, diemžēl nepilnu, un saku paldies jums gan par diskusiju, gan par balsojumu. Praktiski ir runa par PCTVL “meitas” priekšlikumiem. Jo vienīgais priekšlikums, kas ir saistīts ar ārzemju investoriem, laikā un saskaņā ar reglamentu ir iesniegts tikai PCTVL vārdā, un šis priekšlikums ir jums priekšā, un šo priekšlikumu varētu atbalstīt neatkarīgi no visiem iepriekšējiem balsojumiem, jo šeit ir runa par pastāvīgās uzturēšanās atļauju tieši tādā veidā, kādā Šlesera kungs propagandēja to aiz mūsu robežām; turklāt naudas summa ir diezgan liela, lielāka nekā iepriekšējos priekšlikumos, – 200 tūkstoši latu. Un sakarā ar to – šīs idejas turpinājums.

Līdz ar to uzskatu, ka varētu nobalsot šo priekšlikumu atsevišķi un, protams, atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Vai Dalbiņa kungs vēlējās komisijas vārdā ko teikt?... Balsosim par 22. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

23. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošā likuma redakciju Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts valodas zināšanas pakāpi, kāda nepieciešama, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Ministru kabinetam ir tiesības atbrīvot no valsts valodas prasmes pārbaudes tikai tās personas, kas cieš no ilgstošiem vai nenovēršamiem veselības traucējumiem. Taču nav tiesību atbrīvot no šīs pārbaudes vecāka gadagājuma cilvēkus.

Mūsu priekšlikuma būtība ir dot valdībai tādu iespēju. Nosakot ārzemniekiem, kas vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, obligātu valsts valodas zināšanu pārbaudi, tiek ierobežotas viņu tiesības, to skaitā tiek ierobežotas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos. Šo ierobežojumu leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija Latvijas sabiedrībā. Pensijas vecuma ārzemniekiem šīs valodas prasmes prasības noteikti ir nesamērīgas, un iespējams, ka tām nav arī leģitīma mērķa. Šo cilvēku dalība sabiedriskajā dzīvē ir ierobežota, un vairākums no viņiem atrodas savu tuvinieku apgādībā. Ierobežojumu samērīgums ir jāvērtē, ņemot vērā arī sekas, kas var rasties personām, kuras nav spējušas izturēt pārbaudījumu.

Saskaņā ar 24.panta sesto daļu, ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka personai tiek liegtas tiesības iegūt virkni pabalstu un bezmaksas pakalpojumu, ieskaitot medicīniskos, kas ir pieejami personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Precīzu datu par starptautisko pieredzi šajā jomā mūsu rīcībā nav, taču var izmantot datus par valodas zināšanu prasībām, kas tiek izvirzītas pretendentiem uz pilsonību. Ir acīm redzams, ka šīm prasībām ir jābūt augstākām par tām, kas tiek izvirzītas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasītājiem.

Septiņās valstīs ir noteikti atbrīvojumi no pārbaudēm sakarā ar pretendenta vecumu. ASV no pārbaudes tiek atbrīvotas personas, kas vecākas par 50 gadiem, ja to uzturēšanās stāžs ASV ir 20 gadi. Slovēnijā no pārbaudēm tiek atbrīvotas personas, kuras ir vecākas par 60 gadiem, ja to uzturēšanās stāžs valstī ir 15 gadi. Pārējās valstīs atbrīvošana no pārbaudēm netiek saistīta ar uzturēšanās stāžu valstī, bet tikai ar pretendenta vecumu, un tā tas ir Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Lietuvā un Ungārijā.

Visos šajos gadījumos izšķirošais ir tieši personas vecums, nevis veselības statuss. Situācija saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem zināmā sabiedrības daļā izsauc negatīvu rezonansi un tiek atspoguļota arī masu medijos.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Un tagad tie tautsaimniecības sildītāji, kas nupat pilnīgi aizmāršīgi nobalsoja par 21.priekšlikumu... Nu, paskatieties – tas ir turpinājums! Šis priekšlikums ir turpinājums tai politikai, kuru jūs te piedāvājat!

Kādā veidā? Mēs 21.priekšlikumā runājām par termiņuzturēšanās atļaujām, turpretī šeit mēs jau esam nonākuši – un nonāksim! – pie tā, ka šīs termiņuzturēšanās atļaujas pakāpeniski pārveidosies par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Ļoti vēsā mierā tas notiks, ticiet man! Un tad būs visi tie aizbildniecībā esošie, būs aizgādnībā esošie un neesošie, ej nu sazin, kas vēl. Bet ar to nepietiek! Nē! Jūs esat tagad ievadījuši sarunu par to, ka viens otrs, pat vairākums no viņiem, vispār tiks atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes. Tas ir sākums šim priekšlikumam, nekas cits, jo šeit ir tādi ļoti interesanti rādītāji. Vecums. Kāds vecums? Ko nozīmē – vecums? Āfrikā vienā otrā valstī vecums ir 30 gadi, bet Eiropā vienā otrā valstī vecums ir virs 80. Tā ka... Tas ir pirmais.

Otrais – ilgstoši veselības traucējumi. Nu, es domāju, ka šeit, Saeimā, arī sēž viens otrs, kam ir ilgstoši veselības traucējumi, bet tas viņu neatbrīvo no valsts valodas lietošanas Saeimas darbā.

Līdz ar to šis priekšlikums... Protams, tas tiks noraidīts tagad, bet princips parāda tieši to, ko nozīmē neizprast lietas būtību, ko nozīmē mākslīga kaut kāda piekāpšanās tā sauktās tautsaimniecības sildīšanas vārdā.

J.Dobelis.

Tas pats būs arī vienā otrā citā jautājumā. Bet šitas ir ļoti klasisks piemērs. Lūdzu, izlasiet to! Tātad mierīgi varēs atbraukt, varēs nezināt valodu un varēs šeit dzīvot, cepuri kuldams. Tā diemžēl – diemžēl! – latviešu politiķi ir ievadījuši šo ļoti nepatīkamo sarunu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas piebilstams nav.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Saeimas deputāta Valērija Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

24. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu ir klasisks piemērs. Te vairs nav runa ne par veselību, ne par slimību, ne par ko citu. Te ir runa par to, ka vienai amatpersonai, vienai, pilnīgi vienai (skatoties, kāda nu viņa kuro reizi ir), ir tiesības piešķirt neparedzētos gadījumos... Interesanta vārdu spēle ir! “Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs...” Un kad tad nu šis piešķir? Pirmkārt, “ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm...”. Ļoti skaists piedāvājums. Un vēl labāks ir – humāni apsvērumi. Kā nu kurš tos humānos apsvērumus izprot! Un tas ir tikai turpinājums. Tikai turpinājums šai te sūkņa sistēmai, kas diemžēl sāks pastiprināti darboties tieši tādā veidā, ka vispirms sasūks iekšā, ko vajag un ko nevajag, atbrīvos viņus no valsts valodas prasmes nepieciešamības un dos atļaujas pa labi un pa kreisi, ja tas kādam personīgi būs izdevīgi.

Tūlīt nāks biedrs un pastāstīs jums, kurā valdībā būs tāds iekšlietu ministrs, kas šādas te funkcijas taisīsies pildīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Diemžēl tādā pašā līmenī, kuru tikko nodemonstrēja iepriekšējais debatētājs, mans priekšlikums arī komisijā un apspriedē... Sēžot jau 20 gadus, ja es nemaldos, šajā komisijā, Dobeļa kungs varētu saprast, ka iekšlietu minis­tra pilnvaras dot pastāvīgās uzturēšanās atļauju likumā neparedzētos gadījumos, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm... ka tas eksistē. Eksistē jau 20 gadus! Un mans priekšlikums ir pavisam cits – papildināt šīs iekšlietu ministra pilnvaras, atbrīvot... dot iespēju cilvēkam saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju arī humānu apsvērumu dēļ. Un tas nav jaunums likumā. Šīs pilnvaras iekšlietu ministram piešķirtas jau vismaz 20 gadus vai varbūt pat no paša šā likuma eksistēšanas brīža. Un diemžēl ministrs var darīt šo labo darbu tikai gadījumā, ja tas atbilst valsts interesēm. Tāda situācija ir šobrīd. Bet mūsu sarežģītajā dzīvē var izveidoties situācija, kad cilvēks valstij principiāli nav vajadzīgs, bet tomēr paliek vajadzīgs saviem tuvākajiem radiem, vai viņa dzīve ir tieši saistīta ar Latviju. Un es aicinu dot ministram iespēju lemt cilvēka likteni šādos ekskluzīvos gadījumos. Varbūt tādi būs viens, divi, trīs gadījumi gadā, ne vairāk; tas nekādā veidā neietekmēs esošo situāciju Latvijā. Un es aicinu dot tiesības, bet neuzlikt par pienākumu. Jāņem vērā, ka ministram šādas tiesības attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju jau ir.

Vēl vairāk! Dobeļa kungs un cienījamie pārējie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļi! Šis likumprojekts paredz šīs iespējas paplašināt, paredz piešķirt šādas tiesības arī zemāka līmeņa ierēdņiem.

Es gribu uzsvērt, ka mana priekšlikuma noraidīšana nebūs neuzticības izteikšana opozīcijas deputātiem, bet būs neuzticības izteikšana pašai Iekšlietu ministrijai un ministrei – šobrīd, Dobeļa kungs, cienījamajai Mūrnieces kundzei. Es personīgi viņai uzticos un aicinu arī Saeimu pievienoties manam viedoklim.

Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nesanāks, nesanāks!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekādu papildinājumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

27. – deputāta Līdakas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

29. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

30. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta daļēji savā – 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 32. un 33.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

34. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

35. – iekšlietu ministres priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

36. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta savā – 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

J.Dalbiņš.

38. – iekšlietu ministres priekšlikums. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pietiekami garš – 1.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris. Paldies.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu minis­trijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” ir sagatavots pirmajam lasījumam.

Ministru kabinets 2009.gada 30.jūnijā ar sava rīkojuma Nr.442 “Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju” 7.punktu paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 30.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabineta normatīvos aktus un projektus par grozījumiem attiecīgajos tiesību aktos.

Saistībā ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju likumprojektā paredzēts svītrot Latvijas Policijas akadēmiju no Dienesta gaitas likuma normām, kā arī paredzēts izslēgt Iekšlietu ministrijas Sakaru centru sakarā ar tā reorganizāciju un pievienošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja to. Lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pir­majā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi pēc Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvas nelielu grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, konkrēti 36.³ pantā. Komisijas vārda aicinu minēto likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1613/Lp9 – “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”.

Likumprojekts ir izstrādāts daudzu apstākļu dēļ, jo ir ļoti daudzas neskaidrības šajā jautājumā. Likumprojekts aizstāj likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” iekļauto regulējumu, papildus regulējot arī nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesu un citus jautājums, kas pašreizējā regulējuma ietvaros būtiski kavē efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kāposts.

1.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģistrācijas numurs 1417/Lp9). Izskatīsim to otrajā lasījumā.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Un 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

Līdz ar to visi septiņi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene.

Piedāvāju kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam 28.janvāri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījums Standartizācijas likumā”, kurš paredz, ka tulkošana valsts valodā turpmāk tiks segta no attiecīgās nozares ministrijas budžeta līdzekļiem.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Standartizācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1612/Lp9. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušā gada 17.decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu, kas būtiski uzlabo un padara loģiskāku zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Komisija atbalstīja likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Roze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija savā 2009.gada 22.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” un nolēma atbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likuma pieņemšanas gadījumā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Agešins.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2010.gada 28.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris. Paldies.

V.Agešins.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Piedāvāju izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta, par kuru priekšlikumi nebija saņemti, par šo ir iesniegts 21 priekšlikums. Sāksim tos izskatīt.

1.priekšlikums. To iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. un 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 2. – ministra Zalāna priekšlikums. Tāpat daļēji atbalstīts un iekļauts 5. un 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

3. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

4. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

6. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

7. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

Arī 8. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

10. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

11. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

13. – ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija nolēma jautājumu par 14.¹ pantu pārnest uz Attīstības plānošanas sistēmas likumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 13.priekšlikumu.

M.Kučinskis.

14. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

17. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis.

18. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 19. – ministra Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

20. – ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.

M.Kučinskis.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Iekšējā audita likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Iekšējā audita likums”, otrais lasījums. Saņemti 28 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

2. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo šis likums attiecas uz Ministru prezidentam tieši padotām institūcijām – atvasinātām publiskām personām –, izņemot pašvaldības, kas pašas var noteikt veicamo auditu.

Tātad 2.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

3.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

6.priekšlikums līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

10.priekšlikums. Finanšu ministra vietā to iesniedzis ekonomikas ministrs Artis Kampars. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

11. – deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 14.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

12. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

13. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

15. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

17. – deputāta Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

19. – priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

B.Rivža.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējā audita likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Rivža.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Paziņošanas likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts Nr.1116/Lp9 – “Paziņošanas likums”.

Šo likumprojektu sagatavoja Tieslietu ministrija, vadoties pēc procesuālās prakses publiskajās attiecībās starp iestādi un privātpersonu. Pārsvarā tās bija tiesas, kas konstatēja, ka paziņošanas procedūrai nav līdz šim bijusi pietiekama reglamentācija un līdz ar to ir veidojusies dažāda tiesu prakse. Tiesneši ir secinājuši, ka tomēr vajadzētu vienotu reglamentāciju fiksēt likumā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu saņēma pagājušā gada februārī un nebija gatava to akceptēt, jo bija pamatotas šaubas par to, vai vajadzīgs atsevišķs likums, vai nebūtu pareizāk tomēr visas šīs vai līdzīgās normas iekļaut Administratīvā procesa likumā. Taču Tieslietu ministrija un arī Augstākās tiesas senatori pietiekami labi pamatoja to, ka tomēr ir vajadzīgs atsevišķs likums, jo tas skars ne tikai administratīvo procesu, tāpēc tas nebūtu iekļaujams tikai Administratīvā procesa likumā.

Tagad ir 2010.gada janvāris, tātad ir pagājis labs laiciņš kopš šā likumprojekta saņemšanas, tomēr mēs uzskatām, ka labāk ir kārtīgi visu izsvērt un apstiprināt vēlāk, nekā sasteigt un izdarīt kļūdas.

Protams, Juridiskā komisija pēc ilgas apspriešanas tomēr secināja, ka šis likumprojekts būtu virzāms apstiprināšanai pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Paziņošanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija iesaka šā gada 15.februāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5322 – likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”.

Grozījumus, kas paredz izmaiņas atsevišķās likuma sadaļās, sagatavojusi Tieslietu ministrija. Kā būtiskāko varētu pieminēt minimālo pamatkapitāla lielumu, kas šinī gadījumā varētu tikt samazināts uz 100 latiem. Tāpat varētu pieminēt likvidācijas pabeigšanas termiņa izmaiņas. Ir runa arī par firmas atšķiramību, mantisko ieguldījumu vērtētāju sarakstu vešanu, revidentu sarakstu vešanu un informāciju par sabiedrības patiesā labuma guvējiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu jūsu atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Meliorācijas likums”, otrais lasījums, steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1539/Lp9.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

9. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un savukārt 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un ir atbalstīts arī 24. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

26. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Savukārt 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums un zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Tie ir analogi priekšlikumi. Ir atbalstīti daļēji un iekļauti 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

43. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

46. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Meliorācijas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Meliorācijas likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā izstrādāja sadarbībā ar Labklājības ministriju un nevalstiskajām organizācijām. Šis grozījums ir vērsts uz to, lai sakārtotu likumu, jo labklājības jomā ir izdarītas strukturālās reformas, tas ir, ir likvidēts Tehnisko palīglīdzekļu centrs un Sociālo pakalpojumu pārvalde. Kolēģi, mēs visi kopā pagājušajā gadā esam atbalstījuši likuma grozījumus, kuros ir norādīts, ka tehniskos palīglīdzekļus Latvijā tagad saviem biedriem un cilvēkiem ar invaliditāti izsniedz Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, bet par bērniem, kuri cietuši vardarbībā, turpmāk, no šā gada 1.janvāra, rūpēsies Latvijas Bērnu fonds.

Nododot šīs valsts funkcijas, esam konstatējuši, ka ne vienmēr šīm nevalstiskajām organizācijām pietiek spēka pašām. Tām ir nodibinājumi, izveidotas komercsabiedrības, un arīdzan tādēļ likumā ir nepieciešams papildu regulējums.

Šis priekšlikums ir saskaņots ar Labklājības ministriju. Labklājības ministrija ir konsultējusies ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un jautājums ir saskaņots ar Finanšu ministriju. Turklāt ir noteikts, ka, sākot ar šā gada 1.janvāri, administratīvajiem izdevumiem tiks izmantoti tikai 10 procenti no šiem pakalpojumiem paredzētās summas.

Sociālo un darba lietu komisija, lai lietas ātrāk sakārtotu, aicina parlamentu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča.

Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs, kolēģi, pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

A.Barča.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 21.janvārī.

Sēdes vadītājs.

18.janvāris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 21.janvārī – galīgais lasījums. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts kontrole un Saeimas Juridiskais birojs vērsa mūsu komisijas uzmanību uz to, ka budžeta paketē, pieņemot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ir konstatētas atsevišķas nepilnības, kas traucētu šo likumu atbilstoši un precīzi piemērot, kā arī tika konstatēta viena diezgan liela tehniska kļūda. Un sakarā ar to kopīgi ar Valsts kontroli, Saeimas Juridisko biroju, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas ekspertiem mūsu komisija sagatavoja šo likumprojektu, kas ir nodots jums izskatīšanai šobrīd. Es aicinu šo kļūdu noteikti pēc iespējas ātrāk labot. Masu mediji tieši šim punktam ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Pārejas noteikumu 8.punkta 5.apakšpunktā ir bijis nepieciešams vai nu pateikt, ka ir bijusi attiecība 0,95 pret iepriekšējo ciparu, kā tas ir bijis iepriekšējā likumā, vai arī noteikt 95 procentus no iepriekšējā apmēra. Taču kļūdas pēc ir gan 0,95, gan procenti. Līdz ar to doma ir samazināt simtkārtīgi, un šis apmērs ir tātad nepilns procents, kas nav budžetā pat paredzēts.

Līdz ar to šī kļūda būtu pēc iespējas ātri jālabo. Mans lūgums ir piešķirt šim likumprojektam steidzamību un par to nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams par procedūru?

Deputāte Ingrīda Circene! Jūs esat pieteikusies runāt. Jautājums – par ko? Ne par ko. Paldies.

O.Spurdziņš.

Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, mēs varētu tūlīt nobalsot par tā pieņemšanu arī otrajā lasījumā, jo šī kļūda ir steidzami jālabo.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nav! Kļūdas jālabo!”) Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies par izpratni un atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.

Godātie kolēģi! Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus. Viena jautājuma iesniedzēji ir deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Mitrofanovs un Sokolovskis. Deputātu jautājums ir atdresēts labklājības ministram Uldim Augulim. Jautājums ir “Par vienlaicīgu Krievijas un Latvijas vecuma pensijas saņemšanu”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Un arī otru jautājumu ir iesnieguši šie paši pieci deputāti. Otrs jautājums ir adresēts satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, un tas ir “Par Jelgavas 4.pasta nodaļas slēgšanas lietderību”. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sapulce notiks pulksten 12.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Jānis Eglītis, Visvaldis Lācis, Liene Liepiņa, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Vaira Paegle.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2010.gada 14.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.