Turpinājums

no 1.lpp.

Oļģerts Krastiņš, profesors, — "Latvijas Vēstnesim"

Tomēr nepārkāpjamo ierobežojumu ietvaros lielum lielā daļa tālaika zinātnieku un statistiķu centās strādāt godīgi, noskaidrot objektīvos procesus un arī pilnveidot pētīšanas metodes.

Var diezgan droši prognozēt, ka vēl pēc kādiem divdesmit gadiem gan vispārējie, gan nozares vēsturnieki no jauna tiem pievērsīs uzmanību, lasot un pētot bez iepriekš pieņemtiem aizspriedumiem. Varbūt mūsu diezgan fragmentārās piezīmes noderēs par pirmajiem pieturas punktiem.

Šajā rakstā aplūkosim tikai iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumus, jo visas statistikas apcere būtu pārāk plašs temats.

2. Mājsaimniecību

budžetu pētījumi

Galvenais datu avots iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumiem kopš deviņpadsmitā gadsimta vidus ir mājsaimniecību budžeti. Tos dienasgrāmatu veidā pieraksta paši pētījumā iekļauto mājsaimniecību locekļi, dažkārt ar statistiķu vai instruktoru palīdzību. Lielās līnijās mājsaimniecību dienasgrāmatu saturs ir bijis līdzīgs visās valstīs un sabiedriskās iekārtās: ieņēmumi, izdevumi, patēriņš u.c. Protams, detaļās pētījumu programmas ir atšķirīgas, atšķirīga ir pētījumā iekļaujamo mājsaimniecību atlase.

Cik ir izdevies noskaidrot, stacionāru mājsaimniecību budžetu pētījumu Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (LPSR CSP) organizēja 1952.gadā (1951. gadā PSRS valdība pieņēma lēmumu par strādnieku, kalpotāju un kolhoznieku budžetu statistikas uzlabošanu).

Sevišķi nepārsteidz, ja pirmajos pēckara gados (1945. – 1951.) novērojumu nebūtu bijis, jo arī Latvijas neatkarības laikā tos veica tikai divas reizes kā atsevišķus pētījumus (1926./27. un 1936./37.s.g.).

Nākamajos 15 gados CSP regulāri novēroja un pētīja rūpniecības uzņēmumu strādnieku, inženiertehnisko darbinieku un kolhoznieku mājsaimniecību budžetus. Tolaik tās arī bija galvenās sociālās grupas, tomēr neaptvēra visus iedzīvotājus. 1969.gadā nolēma mājsaimniecību budžetu pētījumu reprezentativitāti paaugstināt un palielināja novērojamo mājsaimniecību skaitu.

1970.gadā mājsaimniecību budžetu pētījums aptvēra pavisam 1027 mājsaimniecības, tai skaitā 511 strādnieku un kalpotāju un 516 kolhoznieku mājsaimniecības. Tāds pats pētījuma apjoms saglabājās arī 1975.gadā, tikai strādnieku un kalpotāju mājsaimniecību skaits bija palielināts līdz 556, bet kolhoznieku — samazināts līdz 471.

Sākot ar 1974.gadu, mājsaimniecību budžetu pētījumos ietvēra arī pensionāru mājsaimniecības.

Mājsaimniecību izlasi veidoja, mehāniski atlasot vajadzīgo mājsaimniecību skaitu no attiecīgās ģenerālkopas daļas. To var vērtēt kā tipoloģiskas izlases variantu, kas lielā mērā kombinēts ar brīvprātības principu.

Piedalīšanās pētījumā bija brīvprātīga, tomēr mājsaimniecību atteikšanās (nerespondence) nebija tik izplatīta kā mūsdienās. To izskaidro gan lielāka valsts institūciju autoritāte nekā mūsdienās, gan mazāk slēpjams apgrozījums mājsaimniecību budžetos. Ēnu ekonomikai arī tolaik varēja būt sava loma, nodrošinot izdzīvošanu, bet tā bija maz piemērota, lai kļūtu turīgs, vismaz sākumperiodā.

Izlasē iekļauto mājsaimniecību budžetus pētīja visu gadu. Izmantoja dienasgrāmatu jeb palīgpiezīmju reģistrācijas formu. Dienasgrāmatu rakstīja paši pētāmās mājsaimniecības locekļi. Dažas vispārēja rakstura ziņas ieguva interviju ceļā. Intervijas un dienasgrāmatas pārbaudīja un pieņēma speciāli mājsaimniecību budžetu statistiķi. Daudzos gadījumos vienu un to pašu mājsaimniecību budžetus pētīja vairākus gadus pēc kārtas, līdz ar to radās iespēja detalizētāk izpētīt dzīves līmeņa izmaiņas ar nosacījumu, ka vairāku gadu novērojumi ir savstarpēji saistīti.

Mājsaimniecību budžetu pētījumu metodoloģiskie jautājumi tālaika CSP publikācijās ir aplūkoti nepilnīgi. Daži norādījumi ir atrodami jau septiņdesmitajos gados izdotajos krājumos.

Vēl grūtāk ir apzināt tolaik iegūto pētījumu rezultātus, jo, kā jau bija minēts, tie netika publicēti. Saglabājušies tā laika nepublicētie materiāli prasa turpmākus pētījumus. Samērā viegli pieejami ir mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultāti, sākot ar 1970.gadu.2

3. Zinātniskie darbi

Lai gan vēl septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultāti tika publicēti visai ierobežotā apjomā, turklāt ar ierobežojumu "Dienesta lietošanai" un vēl grūtāk bija pieejami individuālie dati kādai jaunai zinātniskai apstrādei, tomēr arī toreiz tika veikti iedzīvotāju dzīves līmeņa zinātniski pētījumi. Visvairāk šajā jomā strādāja Osvalds Bērzkalns, Jānis Vītols, Hilmārs Zīle u.c.

O.Bērzkalns laikā no 1963. līdz 1970.gadam ir publicējis vairāk nekā desmit darbus — rakstus, konferenču tēzes, statistiskas izstrādnes — un galvenos rezultātus apkopojis savā zinātņu kandidāta disertācijā.3 Tajā viņš atzīmē, ka mājsaimniecību budžetu pētījums, kas galvenokārt plānots, lai iegūtu reprezentatīvus datus kopumā PSRS, nav pietiekami reprezentatīvs mazai republikai, kāda ir Latvija. Īpaši nepietiekama ir reprezentativitāte atsevišķās sociālās un labklājības grupās, jo tādā gadījumā jau tā nelielā izlase ir jāsašķeļ vairākās grupās un apakšgrupās. Autors, piemēram, atzīmē, ka nav pietiekami reprezentatīvas grupas ar ļoti maziem un ļoti lieliem ienākumiem.

Iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumu kopējo reprezentativitāti, pēc autora ieteikuma, var palielināt, apvienojot visas ģenerālkopas (Latvijas) datus par tām pazīmēm, kur tie pieejami, ar izlases datiem — par pazīmēm un rādītājiem, kuri atrodami tikai izlasē. Par visu ģenerālkopu ir pieejami dati, piemēram, par darba algām un pensijām, bet informācija par šo rādītāju variāciju, korelāciju u.c. jāiegūst vienīgi no izlases pētījumiem. Izmantojot šo nostādni, autors izstrādāja Latvijas iedzīvotāju ienākumu un patēriņa diferencētās bilances4, kā arī izdevumu ekonometriskus modeļus. Vairākus rakstus publicēja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevumi.5

Turpinājums — seko

1 Krastiņš O. Par Latvijas statistikas astoņdesmit gadiem. — Latvijas Vēstnesis, 1999.g. 1.aprīlī, Nr.104/105 (Nr.1564/1565) — 7.lpp.

Krastiņš O. Mājsaimniecību budžetu pētījumi toreiz un tagad. — Latvijas Vēstnesis, 1998.g. 3.septembrī, Nr. 252(1313) — 1., 6.lpp. un 4.septembrī, Nr. 253/254 (1314/1315) — 1., 2.lpp. (rakstos norādīti nepieciešamie pirmavoti)

2 Latvijas PSR strādnieku, kalpotāju un kolhoznieku budžeti 1970. — 1975.g./Statistikas krājums. — R, 1976. — 181 lpp.(krievu valodā: </l;tns hf,jxb[> cke;fob[ b rjk[jpybrjd Kfndbqcrjq CCH d 1970 – 1975 uu. (par metodēm 3.,4.lpp.))

3 Bērzkalns O. Iedzīvotāju ienākumu un patēriņa pētīšanas metodes (ar Latvijas PSR piemēru)/ Zin. kand. disert. autoref. — Viļņa, 1971. — 25 lpp. (krievu valodā: <thprfky J. Vtnjls bpextybz lj[jljd b gjnht,ktybz yfctktyb !yf ghbvtht Kfndbcrjq CCH))

4 Par Latvijas PSR iedzīvotāju ienākumiem un patēriņu. — R.: CSP, 1969. — 48 lpp. (krievu valodā: J lj[jlf[ b gjnht,ktybb yfctktybz Kfndbqcrjq CCH@

5 Bērzkalns O. Kolhoznieku sadalījuma logaritmiski normālais modelis, rēķinot pēc ienākumiem un patēriņa//Krājumā "Matemātiskās metodes ekonomikā", 3.krājums. — R.:Zinātne, 1968. — 85. — 99.lpp. (krievu valodā: <thprfky J.Z. Kjufhbavbxtcrb — yjhvfkmyfz vjltkm hfcghtltktybz rjk[jpybrjd gj lj[jle b gjnht,ktyb/// Vfntvfnbxtcrbt vtnjls d 'rjyjvbrt. Dsg. 3)

Bērzkalns O. Metodoloģiski jautājumi, kā aprēķināt kolhoznieku sadalījumus pēc ienākumiem un patēriņa, izmantojot izlases datus//Krājumā "Matemātiskās metodes ekonomikā", 5.krājums. — R.: Zinātne, 1969. — 107. – 122.lpp. (krievu valodā: <thprfky J.Z. Vtnjljkjubxtcrbt djghjcs hfcxtnf hfcghtltktybq lj[jljd b hfc[jljd rjk[jpybrjd gj ds,jhjxysv lfyysv// Vfntvfnbxtcrbt vtnjls d 'rjyjvbrt. Dsg. 5@

Vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu ar saviem stāstiem, pasakām un dzejoļiem piedalījās tradicionālajā konkursā "Pavasara Rīga", kas šoreiz bija veltīts krievu dzejnieka Aleksandra Puškina 200. dzimšanas dienai. Bērnu aizsardzības dienā notika laureātu apbalvošana.

No prozas darbiem par labāko atzīts Rīgas centra Daiļamatniecības pamatskolas 5. klases skolnieces Aijas Upītes sacerējums. Vienpadsmitgadīgā meitene raksta: "Esmu tik jauna. Puškina lasīšana vēl tālā nākotnē. Bet mamma stāstīja par Annu Kernu. Un es izdomāju vienu versiju, kā jutās Anna Kerna, kad samainījās laiki — ne vēsturiski, bet manā sapnī. Pēc mammas stāsta par Kernu es naktī sapņoju."

Tad seko izvērsums — "Karš un cilvēki", meitenes pārdomas par šo smago tēmu. Tajā ieaužas romantisks vēstījums par aizraujoša izskata dzejnieku, kurš "stāstīja pasakas par zelta zivtiņu, carieni, stāstīja par savu aukli, lasīja dzejoļus un teica, ka sarakstīs poēmu — veltījumu man".

Un nobeigumā: "Es pamodos savā mājoklī, siltu staru modināta. Nebija kara. Pavasaris gaidīja mani. Bet par Annu Kernu es drīz uzzināšu vairāk nekā sapņoju."

Aija Upīte saņēma balvu par labāko Puškina daiļradei veltīto darbu. Ruslans Mamutovs savukārt tika apbalvots par labāko krievu skolas audzēkņu sacerējumu latviešu valodā. Balvas izpelnījās arī daudzi stāstu, pasaku un dzejoļu autori.

Zīmējumu konkursā piedalījās 290 bērni un jaunieši vecumā no četriem līdz spetiņpadsmit gadiem. Ievērību izpelnījās Innas Petrovas zīmētais Puškina portrets un Ruslana Habibuļina zīmējums "Draugi" — ar Puškina pasaku varoņiem.

Balvu saņēma arī Tatjana Raiņiča par darbu "Man atmiņā vēl brīdis svētais".

Kaut arī daudzi konkursa dalībnieki varētu līdzīgi Aijai sacīt, ka Puškina lasīšana viņiem vēl tālā nākotnē, būtisku dzejnieka personības stāju viņi uztvēruši. Visos darbos valda gaiša, pavasarīga noskaņa.

Konkursa uzvarētāji saņēma diplomus, ko parakstījusi Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente Silvija Tretjakova un Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Udaļcovs, saņēma Latvijas apgādu "Salbi", "Tapals", "Nordik", "Valters un Rapa", vairāku Krievijas izdevniecību grāmatas un arī ielūgumus uz Dailes teātra un Krievu drāmas teātra izrādēm.

Jānis Rozenieks

— "Latvijas Vēstnesim"

O.Bērzkalns savā disertācijā ir aplūkojis arī mūsdienās aktuālu problēmu, kā samērot mājsaimniecību lielumu: vai konsekventi visus ienākumu, izdevumu un patēriņa absolūtos lielumus pārrēķināt uz nosacītām patērētāju vienībām, vai pieļaujami aprēķini arī uz mājsaimniecības (ģimenes) locekli. Autors nāk pie atziņas, ka patērētāju vienības ir obligātas, vērtējot dažādu demogrāfisko grupu labklājību, bet, salīdzinoši vērtējot teritoriālu, sociālu un citu līdzīgu grupu labklājību, var izmantot arī vienkāršāku pārrēķinu — uz mājsaimniecības locekli. Ja salīdzināmās grupās ir pietiekami liels novērojumu skaits, tad tajās veidojas savdabīgs vidējais ģimenes sastāvs, kas visās grupās ir samērā līdzīgs. Patērētāju vienību skaita un mājsaimniecību locekļu skaita attiecība šādās grupās ir vienāda, ja vien grupas nav izdalītas pēc kādas demogrāfiskas pazīmes.6

J.Vītols sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ir publicējis astoņus iedzīvotāju dzīves līmenim veltītus darbus un galvenās tajos izteiktās atziņas apkopojis savā zinātņu kanditāta disertācijā.7 J.Vītols jau tolaik ir ieteicis virkni priekšlikumu, kas mūsdienās realizēti CSP mājsaimniecību budžetu pētījumu praksē.

J.Vītols iebilda pret tolaik pieņemto praksi pētījumā saglabāt vienas un tās pašas mājsaimniecības pat desmit gadus un ilgāk. Ar konkrētiem datiem viņš parāda, ka šādas mājsaimniecības laika gaitā noveco. To locekļu vidējais vecums pakāpeniski kļūst daudz lielāks nekā vidēji valstī un demogrāfiskā ziņā vairs nereprezentē republikas ģenerālkopu. Tāpat pētījumā nevar nokļūt jaunajās tautsaimniecības nozarēs strādājošie, ja šīs nozares nebija budžetu respondentu tīkla izveidošanas gadā.

Mūsdienās mājsaimniecību budžetu respondentus maina ne tikai katru gadu, bet katru mēnesi.

Toreiz mājsaimniecību budžetu respondentus izraudzījās atsevišķi no katras lielākās tautsaimniecības nozares. Rezultātā lielākā daļa izlases koncentrējās Rīgā. Tādēļ J.Vītols ieteica respondentu izvēli izdarīt pēc teritoriālā principa, norādot, ka izlases pamatam var noderēt tautas skaitīšanas materiāli u.c.

Mūsdienās mājsaimniecību izlases teritoriālais princips ir realizēts pilnībā. Toreiz, veidojot tipoloģisko izlasi, vadījās ne vien no nozaru principa, bet izmantoja vai ieteica izmantot arī virkni citu tipoloģisku grupējumu: pēc sociālās grupas, strādājošā kvalifikācijas, ienākumu lieluma utt. Tāda ļoti mērķtiecīgi veidota izlase var būt šķietami reprezentatīva no ekspertu vērtējumu viedokļa, taču novērtēt tās reprezentativitāti ar matemātiskās statistikas metodēm praktiski nav iespējams.

Mēģinot vērtēt tālaika mājsaimniecību budžetu datu reprezentativitāti ar matemātiskās statistikas metodēm, J.Vītols pieņem, ka ir izdarīta divpakāpju neatkārtota gadījumizlase, kas ievērojami vienkāršo reālo izlases arhitektūru. Autors par reprezentatīvu uzskata izlasi, ja galveno izlases rādītāju izlases kļūda nepārsniedz 5 procentus.

Vēl mūsdienās (1999.g.) mājsaimniecību budžetu pētījumu reprezentativitātes vērtēšana ar matemātiskām metodēm nav līdz galam atrisināta. Šķiet, ka arī tagad, vismaz tuvākajā laikā, aprēķini būs jāizdara, pieņemot, ka izlases arhitektūra ir vienkāršāka nekā īstenībā.

H. Zīle vairāk pievērsās iedzīvotāju dzīves līmeņa faktisko datu izpētei un kā LVU Statistikas un tautas saimniecības plānošanas katedras vadītājs organizēja zinātnisku rakstu krājumu izdošanu 8 un tematiskas konferences. Vēl par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem interesējas vismaz desmit pētnieku, no kuriem redzamākie tiks minēti turpmāk.

4. Zinātniskās konferences

1971.gadā Latvijas Valsts universitāte kopā ar citām organizācijām rīkoja zinātniski metodisku konferenci par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem. Tajā ar ziņojumiem piedalījās 25 pētnieki (E.Āboliņš, O.Bērzkalns, E.Kagaine, O.Krastiņš, J.Krūmiņš, J.Lindbergs, B.Mežgailis, J.Porietis, V.Straumēns, J.Vītols, H.Zīle, P.Zvidriņš u.c. 9 Konferencē galvenokārt tika apspriesti iedzīvotāju dzīves līmeņa pētīšanas metodiski jautājumi. Faktoloģiskais materiāls tika apspriests visai ierobežoti, jo datus par iedzīvotāju dzīves līmeni aizsargāja ierobežojums "Dienesta lietošanai". Tomēr dažos ziņojumos šādi dati ir sastopami, īpaši tādi, kuri bija grūtāk saprotami tālaika datu aizsardzības uzraudzītājiem. Piemēram, O.Bērzkalns savā ziņojumā ir ietvēris plašas tabulas par patēriņa izdevumu elastības koeficientiem, kas aprēķināti pēc 1969.gada mājsaimniecību budžetu datiem. Pārtikas produktu iegādes izdevumu elastības koeficients atkarībā no ienākumiem tolaik bija 0,578 (aptuveni mūsdienu līmenī), bet nepārtikas precēm — 0,490. Mūsdienās pēdējais atkarībā no preču grupas un teritorijas sasniedz 0,7 — 1,4, kas ir saistīts ar iedzīvotāju un viņu pirktspējas krasu noslāņošanos.

Konferencē ar ziņojumiem piedalījās arī citu republiku (tagad — ārvalstu) pētnieki.

Plaša zinātniska konference par iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumiem notika 1972.gada jūnijā. To Latvijas Valsts universitātes vadībā organizēja septiņas zinātniskas un pārvaldes institūcijas. Konferences pirmajā sekcijā apsprieda ziņojumus, kas saistīti ar iedzīvotāju labklājības pētīšanas problēmām, metodēm un galvenajiem rezultātiem (vadītājs H. Zīle), otrās sekcijas ziņojumi bija veltīti preču pieprasījuma un tirdzniecības konjuktūras pētījumiem (vadītāja P.Strazdiņa), bet trešās sekcijas — ekonomiski matemātiskām metodēm iedzīvotāju labklājības pētījumos (vadītājs O.Krastiņš). Saīsināti ziņojumi ir publicēti trīs krājumos.10 Konferencē piedalījās arī Krievijas un Lietuvas pētnieki.

No trešās sekcijas ziņojumiem ievērību piesaista tie, kuros aplūkoti no 1967.gada 1.oktobra līdz 1968.gada 30.septembrim Rīgā veiktās mājsaimniecību ienākumu un izdevumu momentaptaujas (tālaika termins) rezultāti. Aptauja aptvēra 8769 mājsaimniecības, tām jautājot par iepriekšējās divās dienās veiktajām mājsaimniecības budžeta operācijām (O.Bērzkalna, O.Krastiņa un J.Vītola ziņojumi). Šie materiāli piesaista ievērību tādēļ, ka arī mūsdienās CSP apsver iespēju mājsaimniecību budžetu pētījumus, kuros izmanto dienasgrāmatu formu, lielākā vai mazākā mērā aizstāt ar momentaptaujām recall — angl., atcerēties).

Tālaika pētnieki secināja, ka respondenti spēj atcerēties 2 — 4 (atkarībā no svarīguma) viena veida budžeta operācijas neatkarīgi no tā, cik ilgā laika periodā tās notikušas.

Piemēram, cilvēks visu mūžu atceras, cik automašīnas un motociklus viņš nopircis (ja tādi pirkumi bijuši). Viņš atceras 2 — 4 mēbeļu pirkumus, kas izdarīti pēdējos divos trijos gados, pēdējos divus trīs nopirktos uzvalkus (pēdējos divos gados). Toties respondenti nespēj atcerēties vairāk kā vienu divus maizes pirkumus, kas izdarīti pēdējās divās dienās.

Autori secina, lai maksimāli izmantotu respondentu atmiņu un panāktu, ka visu veidu budžetu operācijas būtu reģistrētas apmēram vienādā skaitā, kas nepieciešams vienādi reprezentatīvu datu iegūšanai, ir jāveic aptauja par diferencētiem periodiem. Par maizes, gaļas, piena, sakņu un citu līdzīgu pārtikas produktu pirkumiem jājautā par vienu dienu. Par cukura, kartupeļu, biezpiena, krējuma, zivju, augļu, olu pirkumiem jājautā par iepriekšējo nedēļu. Tāpat nedēļu respondenti spēj atcerēties sīkākos apģērbu, apavu, kultūrpreču pirkumus. Toties, lai aptauja fiksētu pietiekami daudz virsdrēbju (uzvalki, mēteļi), cepuru, trikotāžas izstrādājumu pirkumu, aptauja jāizdara par iepriekšējo mēnesi. Ievācot ziņas par dārgāku elektropreču un mēbeļu iegādi, ieteic izmantot gada periodu, bet par transporta līdzekļiem — piecu gadu periodu.

Tādus secinājumus autori izdara, izmantojot reāli notikušās momentaptaujas rezultātus. Šī aptauja tomēr nav diferencēta, un praksē nav pārbaudīts, vai vairums respondentu savā atmiņā spēj pietiekami precīzi nodalīt, piemēram, nedēļas periodu no pusotras nedēļas perioda, mēneša periodu no divu mēnešu perioda utt. Ja respondentiem ir grūti to izdarīt, sagaidāms, ka lielie pirkumi tiks uzrādīti vairāk nekā notikuši precīzi prasītajā periodā. Turpretī ir jārēķinās, ka daudzi sīkie pirkumi būs aizmirsti.

Šeit ir pilnīga analoģija ar visiem statistiķiem zināmo vecuma akumulāciju, ja tautas skaitīšanā jautā par pilnu nodzīvoto gadu skaitu.

5. Jaunāki pētījumi un pārejas periods

1979.gadā Latvijas Valsts universitāte izdeva rakstu krājumu "Dzīves līmeņa un demogrāfijas problēmas" .11 Tajā ietverts 21 raksts, piedaloties arī Krievijas un Vācijas autoriem.

Kā rāda krājuma nosaukums, tajā ievietotie raksti aptver plašu problēmu loku. Arī iedzīvotāju dzīves līmenim veltītie raksti neaprobežojas ar mājsaimniecību budžetu izvērtēšanu. A.Orlovska savā rakstā noskaidro, kā iedzīvotāju dzīves līmeni pētīt, izmantojot starpnozaru bilances. Z.Matule iedzīvotāju dzīves līmeni saista ar biometriskiem rādītājiem (novirzēm no normāla ķermeņa svara). O.Krastiņš, M.Šmulders aplūko dinamikas rindu izlīdzināšanu un ekstrapolāciju, izmantojot ekonometrijas metodes, bet P.Zvidriņš publicē 12 nozīmīgu demogrāfijas rādītāju korelācijas matricu. Vēl krājumā ievietoti A.Burtnieka, E.Dubras, J.Krūmiņa, A.Lapiņa, V.Zeiles, M.Zvidriņas u.c. autoru raksti. Tematiski līdzīga satura krājumu Latvijas Valsts universitāte izdod 1980.gadā ‘’Iedzīvotāju ataudze un dzīves līmenis". Krājumā ir 19 raksti. 12

Mājsaimniecību budžetu pētījumi Latvijā līdzīgu raksturu saglabāja arī astoņdesmitajos gados. 1984.gadā republikā veica 1006 strādnieku, kalpotāju, kolhoznieku un pensionāru mājsaimniecību budžetu pētījumus. Nereti galvenajām izstrādēm izmantoja tikai to mājsaimniecību datus, kas pētījumā piedalījās visu gadu. 1984. gadā tādu bija 961. 13

1989.gadā datus izstrādāja par 941 mājsaimniecību, kas pētījumā piedalījās visu gadu. Starp tām bija 571 strādnieku un kalpotāju mājsaimniecība un 385 kolhoznieku mājsaimniecības. (Pēdējo skaitļu summa nedaudz atšķiras no uzrādīto pētījumā iekļauto mājsaimniecību skaita.) 14

Valsts pārejas periodā (1990. — 1991.) visumā tika saglabāts mājsaimniecību budžetu pētījumu respondentu tīkls un pētīšanas metodes, kaut gan tika izvirzīti priekšlikumi tā pilnveidošanai. 15 Šajā periodā Latvijā regulāri pētīja 1300 mājsaimniecību budžetus, bet dažos gadījumos datu izstrādēs iekļāva tikai tās mājsaimniecības, kas bija datus sniegušas par visu 1990. un 1991.gada periodu, un tādu bija 1035. Izstrādēs bija trīs grupas: 1) visi iedzīvotāji, 2) strādnieki un kalpotāji un 3) kopsaimniecību biedri. 16

1993.gadā visumā tika saglabāts aptaujā iepriekšējos gados iekļauto mājsaimniecību loks. Mājsaimniecību nomaiņa notika tikai atsacīšanās, aizbraukšanas un tamlīdzīgos gadījumos. Joprojām Latvijā aptaujāja 1300 mājsaimniecības, to skaitā 725 pilsētās, 575 laukos. Mājsaimniecību grupējumos joprojām tika ietvertas tikai tās mājsaimniecības, kuras bija nepārtraukti aptaujātas visu 1992. un 1993.gadu (956 mājsaimniecības).

Parādās modernāka pieeja izlasē iegūto datu attiecināšanai jeb izplatīšanai uz visu ģenerālkopu. "Pilsētās un laukos dzīvojošo ģimeņu sniegtā informācija tiek apkopota, sverot to ar cilvēku skaitu atbilstošajā iedzīvotāju grupā." 17

Pēdējoreiz mājsaimniecību budžetu pētījums pēc "vecās" metodikas notika 1994.gadā, kad tika pētīts 1299 mājsaimniecību budžets, tai skaitā 725 mājsaimniecības pilsētās, 574 laukos. Izlase joprojām bija veidota kā tipoloģiska jeb stratificēta pēc ražošanas nozarēm, kas pilnībā nenodrošināja atsevišķu teritoriju reprezentativitāti.18

1995.gadā CSP mājsaimniecību budžetu pētījumus reorganizēja atbilstoši rietumvalstu standartiem. Sākās jauns posms Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumos un sociālajā statistikā vispār.

8 Piemēram: Statistikas jautājumi. 2.krājums. LVU Zinātniskie raksti, 142.sēj. — R.: LVU, 1971. — 176 lpp. (krievu valodā: Djghjcs cnfnbcnbrb. Dsg.II. Ex. pfgbcrb> njv 142)

9 Iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumi. Republikas iedzīvotāju dzīves līmenim veltītas zinātniski tehniskas konferences materiāli. — R.: LVU, 1971. — 124 lpp. (krievu valodā: Djghjcs ehjdyz ;bpyb yfctktybz...)

10 Iedzīvotāju dzīves līmeņa jautājumi. Zinātniskas konferences materiāli. — R.: LVU, 1972. 1.sekcija ‘’Tautas labklājības paaugstināšanas problēmas’’ — 113 lpp.; 2.sekcija ‘’Pieprasījuma un tirdzniecības konjuktūras pētījumi’’ — 164 lpp. 3.sekcija ‘’Iedzīvotāju labklājības pētīšanas ekonomiski matemātiskās metodes’’ — 108 lpp. (krievu valodā: Djghjcs ehjdyz ;bpyb yfctktybz...)

11 Dzīves līmeņa un demogrāfijas problēmas. Starpnozaru zinātnisko darbu krājums. — R.: LVU, 1979. — 175 lpp. (krievu valodā: Ghj,ktvs ehjdyz ;bpyb b ltvjuhfabb)

12 Iedzīvotāju ataudze un dzīves līmenis. Starpnozaru zinātnisko darbu krājums. — R.: LVU, 1980. — 139 lpp. (krievu valodā: Djcghbpdjlcndj yfctktybz b ehjdyz ;bpyb))

13 Latvijas PSR strādnieku, kalpotāju un kolhoznieku budžeti 1980 — 1984.g. Statistikas krājums. — R.: CSP, 1985. — 77 lpp. (krievu valodā: </l;tns hf,jxb[> cke;fob[ b rjk[jpybrjd Kfndbqcrjq CCH d 1980 — 1984 uu.@

14 Ģimeņu ienākumi un patēriņš atkarībā no to locekļu vidējā kopienākuma līmeņa. — R.: VSK, 1990. — 71 lpp.

15 Latvijas Republikas jauna iedzīvotāju budžeta pētījumu tīkla izveidošanas teorētiski metodoloģisks pamatojums (J.Vītols). — R.: VSK., 1991. — 34 lpp. (krievu valodā: Ntjhtnbrj–vtnjljkjubxtcrjt j,jcyjdfybt j,hfpjdfybz yjdsq ctnb ,/l;tnys[ j,cktljdfybq yfctktybz Kfndbqcrjq Htcge,kbrb)

16 Strādnieku, kalpotāju un kopsaimniecību biedru ģimenes budžets 1991.g. atkarībā no naudas ieņēmumu līmeņa. Statistiskais biļetens. — R.: 1992.g. — 116 lpp.

17 Ģimenes budžets 1993.gadā. Statistiskais biļetens. — R.: VSK, 1994. — 154 lpp.

18 Mājsaimniecību budžets 1994. — R.: VSK, 1995. — 224 lpp.