Ekonomikas ministrija: Par ministrijas paveiktajiem darbiem 2009.gadā

Veicot regulāru ekonomiskās situācijas analīzi un prognozējot tās attīstību nākotnē, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanai izstrādāts vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plāns, kas paredz valdības darbību koncentrēt divos virzienos – valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, kā arī jāveicina konkurētspējai labvēlīga vide.

Ekonomiskās politikas mērķi 2015.gadam: 2013.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps 5% gadā, perioda beigās IKP 17 miljardi latu; bezdarba līmenis mazāks par 8%; pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% no IKP.

Eksporta veicināšanai un investoru piesaistei izstrādātas un MK apstiprinātas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.–2016.gadam, kas aptver visas galvenās tautsaimniecības nozares un nosaka eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes politikas pamatprincipus, mērķus un sasniedzamos rezultātus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Šajā gadā veikti nozīmīgi uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi: nekustamā īpašuma jomā: visās 28 zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS termināļus; nekustamā īpašuma nostiprinājuma lūguma iesniegšana jebkurā Zemesgrāmatas nodaļā; būvniecības jomā: tehnisko prasību noteikšana atsevišķiem būvju veidiem; atteikšanās no higiēnas prasībām būvēm; citi: vienkāršota ārvalstu tūristu deklarāciju uzglabāšana; paziņojumus par darbiniekam izmaksātām summām izsniegs tikai pēc pieprasījuma; internetbanku maksājumu kā darījumu apliecinošu dokumentu pieņemšana.

Izanalizējot nodokļu sistēmu, sagatavoti priekšlikumi nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai. Daļa no šiem pasākumiem tika iekļauti valsts budžeta 2010.gadam likumprojektu paketē un apstiprināti Saeimā šā gada 1.decembrī.

Mazās un mikrouzņēmējdarbības sekmēšanai izstrādāta Mikrouzņēmumu atbalsta programma, samazinot uzņēmumu minimālo pamatkapitālu no 2000 latiem līdz 100 latiem, ieviešot vairākus jauninājumus un atvieglojumus nodokļu jomā, piemēram, paredzot iespēju mikrouzņēmumiem pievienotās vērtības nodokli maksāt, balstoties uz kases principu, būtiski atvieglojot grāmatvedības kārtošanu.

Izstrādāti un 22.12.2009. MK apstiprināti MK noteikumi “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā”, kas paredz kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomu profesijas un darbības, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un darbībām, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu tirdzniecībai, un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam.

Lai veicinātu tūrisma uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un sakārtošanu, izstrādāti grozījumi saistošajos normatīvajos aktos, kas vērsti uz tūristu drošības jautājumu risināšanu, kā arī uz PVN likmes pieauguma negatīvās ietekmes samazināšanu, veicot izmaiņas PVN piemērošanas kārtībā viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Tāpat vienkāršota ārzemnieku deklarēšanās kārtība, atceļot nosacījumu 24 stundu aizpildīto deklarāciju iesniegšanu Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā. Lai novērstu ārvalstu tūristu, kā arī Latvijas iedzīvotāju apkrāpšanas gadījumus izklaides vietās, pastiprinātas sankcijas pret negodīgiem krogu īpašniekiem.

Ārējo ekonomisko attiecību jomā jāatzīmē būtisks darbs Latvijas uzņēmēju ekonomisko interešu aizstāvībā trešo valstu tirgos, tai skaitā saistībā ar vairākiem trešajās valstīs īstenotiem tirdzniecību un investīcijas ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, informējot uzņēmējus par Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas muitas ūnijas veidošanas procesu un tā ietekmi uz Latvijas eksporta attīstību. Tāpat šogad parakstīti četri Latvijas ekonomiskās sadarbības līgumi ar Tadžikistānu, Ķīnu (divi līgumi) un Armēniju.

Zviedrijas prezidentūras laikā Ekonomikas ministrija aizstāvēja Latvijas intereses trīs ES konkurētspējas ministru un divās ES enerģētikas ministru padomēs, kā arī citās Padomes un Komisijas darba grupās. Konkurētspējas jomā galvenās prioritātes bija diskusijas par Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības virzieniem pēc 2010.gada, iekšējā tirgus attīstību, patērētāju aizsardzības jautājumiem, labāku regulējumu un ekoefektīvu ekonomiku. Enerģētikas jomā Ekonomikas ministrijas galvenie darbības virzieni bija: energoefektivitātes pakete, tajā skaitā Ēku energoefektivitātes direktīva, gāzes drošības jautājumi, sākās darbs pie Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna – Komisijas komunikācijas par ieguldījumiem zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā.

Reorganizēta būvniecības kontroles sistēma, novēršot valsts un pašvaldību funkciju dublēšanos būvniecības kontrolē un nosakot, ka būvniecības kontroli veic tikai vietējās pašvaldības (likvidējot Valsts būvinspekciju).

Sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām sagatavots jauns Būvniecības likumprojekts. Jaunais būvniecības nozares attīstību regulējošais likums tiek izstrādāts ar mērķi maksimāli samazināt būvniecības procesam nepieciešamo laiku un resursus, kā arī nodrošināt investoru interešu aizsardzību, lai tādējādi pietuvotos Pasaules Bankas pētījumā “Doing business” ietvertajam Dānijas būvniecības saskaņošanas procedūru skaitam un patērētajam laikam. Likumprojekts paredz būtiski vienkāršot būvniecības procesu, atsakoties no nelietderīgu dokumentu gatavošanas un lēmumu pieņemšanas, un kā pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteikt pirmsprojektu, no kura jau top skaidras paredzētās būves aprises un būvvaldei ir vieglāk izvērtēt tās atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu prasībām.

Mājokļu politikas jomā izstrādāts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šajā likumā ir noteiktas dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamās profesionālās izglītības prasības, bez kurām pārvaldnieks nedrīkst veikt pārvaldīšanas uzdevumus dzīvojamā mājā, kā arī ir noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumi un pārvaldnieka kompetence.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa