Finanšu ministrs Einars Repše: Visiem mūsu valstī radošas ieceres un drosmīgus mērķus 2010.gadā!

Šābrīža ekonomiskā krīze un lejupslīde pasaulē, kas skārusi arī Latviju, ietekmē jebkuru organizāciju, iestādi, uzņēmēju un ikvienu mūsu valsts pilsoni. Līdzšinējā politika “gāzi grīdā!” ir izrādījusies ļoti tuvredzīga un neveiksmīga.

2009.gads Latvijas tautsaimniecībai ir bijis smags, jo 18% kopprodukta kritums, kura dēļ bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos un arī jāpārskata budžeta veidošanas principi, bija dramatisks. Neapšaubāmi, ka krituma iemesls bija tā sauktais uzpūstais burbulis, kas pastāvēja iepriekšējos gados, nevis reālā ekonomika, tāpēc ražojošā ekonomika nav kritusi tik strauji.

Nepārdomātās politikas dēļ ir pieļauta liela kļūda, jo pat izaugsmes gados valdības nespēja sabalansēt savu budžetu, bet dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus, kā to, piemēram, ir darījusi Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā mēs. Taču 2009.gadā, krīzes apstākļos veidojot 2010.gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kaut arī vairāki nepopulāri lēmumi ir vienlīdz smagi dažādām sabiedrības grupām.

Nav daudz tautu, kas ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai.

Tiklīdz Latvija spēs sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem, pēc diviem trim gadiem būs jāatgriežas pie jautājuma par visiem nodokļiem, sevišķi par nodokļiem, kas saistīti ar darbu – sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāsamazina pirmām kārtām.

Ekonomiskā krīze mums liek mācīties, ka valstij ir jāspēj savas funkcijas veikt daudz racionālāk, pieticīgāk tērējot līdzekļus, tātad strādājot daudz efektīvāk. Tādējādi Finanšu ministrija turpinās rūpēties, lai valsts spētu iekļauties tai pieejamo līdzekļu ietvaros, lai valsts saimnieciskā dzīve ne uz brīdi neapstātos, lai mēs izmantotu šo krīzi kā iespēju radīt priekšnoteikumus valsts attīstībai.

Krīzes apstākļos mainoties uzņēmējdarbības videi un ekonomiskajai situācijai, arī valsts pārvaldei ir jāspēj apzināties pastāvošās attīstības tendences, jāplāno un jāpielāgo sava darbība jaunajiem nosacījumiem, vienlaikus ievērojot labas pārvaldības principus.

Nākamajā gadā mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas izmantot uzlabotas konkurētspējas vidi, lai attīstītu uz eksportu vērstu ražošanu. Tāpēc valsts pārvaldes strukturālajām reformām ir ļoti svarīga nozīme mūsu valsts ekonomiskās un saimnieciskās izaugsmes atjaunošanā.

Tādēļ, ja turpmāk mēs nepieļausim būtiskas kļūdas, nevajadzīgas neprecizitātes rīcībā un komunikācijā ar starptautiskajiem aizdevējiem, nākamajā gadā pasaules finanšu tirgus uzticība Latvijai var atgriezties. Tas radīs atbilstošāku un labāku vidi un iespējas mūsu uzņēmējiem un ikkatram Latvijas iedzīvotājam.

Latvijas tautsaimniecība tuvojas pagrieziena punktam, ko vēl nav sasniegusi, un pagaidām vēl ir jāprognozē neliels kopprodukta kritums, tomēr jau tagad var redzēt pirmās stabilizācijas pazīmes. Tāpēc tas viss mums ļauj uz nākamo gadu raudzīties optimistiskāk. Taču mums visiem kopā – valdībai, sociālajiem un sadarbības partneriem un katram iedzīvotājam – ir jāturpina strādāt, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu valsts tautsaimniecību.

Valdība par vienu no stratēģiskajiem virsmērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014.gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012.gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam veiktu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.

Nākamā gada svarīgākie uzdevumi Finanšu ministrijai: Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana; atbalsts Latvijas uzņēmēju darbībai, samazinot birokrātiskos šķēršļus.

Ja spēsim pārorganizēties un veikt nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski.

Visiem mūsu valsts iedzīvotājiem gribu novēlēt radošas ieceres un drosmīgus mērķus 2010.gadā!

[30.12.2009.]