Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ekonomikas ministrija: Par ministrijas galvenajiem uzdevumiem 2010.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2009., Nr. 205 https://www.vestnesis.lv/ta/id/202985

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrija: Par plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem

Vēl šajā numurā

30.12.2009., Nr. 205

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ekonomikas ministrija: Par ministrijas galvenajiem uzdevumiem 2010.gadā

 Uzņēmējdarbības konkurētspējas jomā

Sagatavot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.–2011.gadam, kas ietvers konkrētus pasākumus trīs galvenajos Pamatnostādņu rīcības virzienos: konkurētspējas paaugstināšana, līgumtiesiskais nodrošinājums, atbalsta instrumenti.

Sākt īstermiņa eksporta kredītu garantiju izsniegšanu uz ES un OECD valstīm. Nepieciešams saskaņojums no Eiropas Komisijas. Sniegt tiešos eksporta atbalsta pakalpojumus Latvijas komersantiem gan Latvijā, gan Latvijas eksportētājiem ārvalstīs: VAP “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” un LIAA sniegtie tiešie eksporta pakalpojumi. Turpināt īstenot pasākumus Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības optimizācijai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna būtiskākie pasākumi 2010.gadā: jauns Maksātnespējas likums (01.05.2010.); jauns Būvniecības likums (01.06.2010.); paredzēta būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa optimizācija; grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, vienkāršojot vasaras kafejnīcu darbību (01.03.2010.); vienas pieturas aģentūras principa ieviešana darba un uzturēšanās atļauju ieviešanai (01.03.2010.); grozījumi Pašvaldību likumā, nosakot pašvaldību pirmpirkuma tiesību gadījumus (01.03.2010.); ar 2010.gada 1.jūliju izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā vairs nebūs jāiesniedz.

Izstrādāt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam, ietverot šādas jomas: uzņēmumu reģistrēšana; nodokļu administrēšana; nekustamā īpašuma reģistrēšana; muitas deklarēšana u.c.

Organizēt Eiropas MVU nedēļu Latvijā (2010.gada 25.maijs–2.jūnijs), kuras laikā notiks dažādi informēšanas pasākumi, apskatot Latvijas likumdošanas un ES līmeņa aktualitātes, sniedzot jaunāko informāciju par biznesa uzsākšanas un veicināšanas aktivitātēm, sniedzot informāciju par finansējumu u.c.

Tūrisma jomā

Pamatojoties uz aktuālo ekonomisko situāciju un attiecīgajām tendencēm tūrisma nozarē, plānots līdz 2010.gada 30. martam izstrādāt vidēja termiņa tūrisma politikas plānošanas dokumentu.

Izstrādāt un Ministru kabinetā (MK) iesniegt noteikumu projektu “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību un klientam sniedzamo informāciju”. EM ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir atbilstošas normatīvās bāzes izstrāde.

Veikt visaptverošu analīzi par veselības tūrisma attīstības perspektīvām Latvijā. Arvien aktuāls ir jautājums par veselības tūrisma piedāvājuma, t.sk. arī kūrortu, attīstību Latvijā. Lai varētu rast visefektīvākos rīcības virzienus, vispirms jāveic detalizēts situācijas un attīstības potenciāla izvērtējums.

 Rūpniecības un inovāciju jomā

Plānots izstrādāt klasteru atbalsta programmu 2010.gadam, kā arī kompensācijas darījumu politiku un normatīvo aktu projektus tās ieviešanai.

 Ārējo ekonomisko attiecību jomā

Tiks turpināts darbs, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmēju ekonomisko interešu aizstāvību trešo valstu tirgos, tostarp plānots seminārs–tikšanās uzņēmējiem ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par sektorāliem tirgus pieejamības jautājumiem trešajās valstīs.

Turpināt darbu pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas ar perspektīviem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem. Turpināsies darbs Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros, lai iespējami drīzākā laikā varētu parakstīt vairākus abu valstu divpusējās sadarbības līgumus, piemēram, līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību; līgumu par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas; līgumu par sadarbību tūrisma jomā.

Organizēt ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto starpvaldību komisiju sēdes – 2010.gadā plānotas piecas starpvaldību komisiju sēdes, kā arī uzņēmēju biznesa forumi.

Tiks īstenots un papildināts ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāns.

Kā viena no galvenajām prioritātēm Spānijas prezidentūras laikā (2010.gada 1.puse) ir ES 2020 stratēģijas izstrāde, kas ir uzskatāms arī par valsts prioritāro jautājumu. Kopumā konkurētspējas politikas virzieni būs attīstīts, atvērts un transparents iekšējais tirgus, veselīgs biznesa vides klimats, īpaši attiecībā uz MVU, rūpniecības politika, pētniecības un inovāciju attīstīšana, samazināts administratīvais slogs un brīva ārējā tirdzniecība. Turpināsies darbs pie Patērētāju tiesību direktīvas projekta. Enerģētikas jomā Spānijas prezidentūra sāks diskusijas par tādiem starpnozaru prioritāriem jautājumiem kā Enerģijas rīcības plāns 2010.–2014.gadam, kā arī jaunais enerģijas drošības un solidaritātes instruments. Būs svarīgi jautājumi par Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, starpsavienojumu projektiem, kā arī par atjaunojamo enerģiju.

 Būvniecības jomā

Plānotas vairākas aktivitātes, lai uzlabotu būvniecības kvalitāti, pilnveidojot būvniecības publisko iepirkumu sistēmu un reglamentējot būvekspertīzes kritērijus, apjomu un kārtību; pilnveidotu būvniecības profesionālās kvalifikācijas sistēmu; izskaustu būvkomersantu negodīgu konkurenci būvniecībā; ierobežotu svina un citu kaitīgo vielu izmantošanu būvmateriālos.

Mājokļu politikas jomā

Plānots pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanas sistēmu, izstrādājot noteikumus, kuros noteiktas prasības dzīvojamo māju uzturēšanai un saglabāšanai; kā arī turpināt nodrošināt valsts līdzfinansējuma izmaksāšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem.

Tautsaimniecības attīstības analīzē un struktūrpolitikas plānošanā

Regulāri tiks analizēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī prognozētas tautsaimniecības attīstības perspektīvas, divreiz gadā sagatavojot ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību un reizi ceturksnī sniedzot Ministru kabinetā ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī.

Tāpat tiks sagatavots informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā, raksturojot situāciju darba tirgū, īpaši analizējot 2009.gada tendences, un aktualizējot vidēja termiņa darba tirgus prognozes.

2010.gada 14.janvārī notiks konference par Latvijas nacionālo prioritāšu un interešu precizēšanu sakarā ar jaunās “ES–2020” stratēģijas izstrādi. Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai īstenošanas cikls beigsies 2010.gadā, tāpēc Eiropas Komisija sākusi darbu pie jaunās stratēģijas “ES 2020”, kas būs Lisabonas stratēģijas pēctece.

“ES 2020” stratēģijas ideja ir izveidot ES telpā ilgtspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, kurā labklājības līmenis tiek veicināts ar inovācijas un efektīvas resursu izmantošanas palīdzību, galveno uzmanību pievēršot zināšanām.

Pēc EK priekšlikuma “ES 2020” stratēģijai ir trīs galvenās prioritātes: izaugsmes nodrošināšana uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un kreativitāte); iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļaujošā sabiedrībā (elastība un drošība darba tirgū, prasmes, nabadzības un atstumtības mazināšana, pašnodarbinātības iespēju paplašināšana); konkurētspējīgas, savienotas un videi draudzīgākas (zaļākas) ekonomikas veidošana (transports, enerģētika, rūpniecības politika).

2010.gada rudenī (atkarīgs no panāktās vienošanās starp ES dalībvalstīm 2010.gada marta pavasara Eiropadomes sanāksmē) tiks sagatavota Latvijas nacionālās Lisabonas programma un iesniegta Eiropas Komisijai.

 Iekšējā tirgus jomā

No 2009.gada pakāpeniski tiek pārtraukta energoneefektīvu spuldžu ražošana – no 2010.gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 75 W kvēldiega spuldzes, bet tās varēs iegādāties, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Šāds lēmums izstrādāts ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu mājsaimniecību apgaismošanas ierīcēm, pārejot no mazāk efektīvo spuldžu lietošanas uz energoefektīvākām spuldzēm – pakāpeniski pārtraucot kvēldiega spuldžu un “C” klases halogēno spuldžu ražošanu un vienlaikus veicinot kompakto fluorescējošo spuldžu (CFL) un gaismas diožu spuldžu (LED) plašāku izmantošanu.

Regulas prasības tiks ieviestas šādā secībā:

01.09.2009. – nevarēs laist tirgū 100W kvēldiega spuldzes;

01.09.2010. – nevarēs laist tirgū 75W kvēldiega spuldzes;

01.09.2011. – nevarēs laist tirgū 60W kvēldiega spuldzes;

01.09.2012. – nevarēs laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes;

01.09.2016. – minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnām spuldzēm tiks paaugstinātas līdz “B” klases normām, tādējādi nevarēs laist apgrozībā arī “C” klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēnās spuldzes.

2010.gadā tiks pabeigts darbs pie jauna tiesiskā regulējuma izstrādes tirdzniecībai ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos. Jaunā tirdzniecības organizēšanas kārtība būtiski atvieglos šobrīd spēkā esošos tirdzniecības nosacījumus publiskās vietās, tādējādi samazinot administratīvo slogu tirdzniecības dalībniekiem.

Jaunā kārtība būtiski atvieglos procedūru pašvaldības atļaujas saņemšanai preču pārdošanai ielu tirdzniecībā un pat noteiks gadījumus, kad šāda atļauja vispār nebūs nepieciešama.

Atšķirībā no līdzšinējā tirdzniecības regulējuma jaunajā MK noteikumu projektā tiks noteikta arī t.s. zemnieku tirdziņu organizēšanas kārtība ielu tirdzniecībā; kā arī paplašinātas realizējamās preču grupas ielu tirdzniecības vietā, tādējādi sekmējot fiziskām personām un zemnieku saimniecībām pašu audzētās, iegūtās vai ražotās produkcijas realizāciju galapatērētājiem publiskā vietā.

Vienlaikus tiks radīta iespēja privātpersonai iekārtot ielu tirdzniecības vietu uz privātīpašumā esošas zemes publiskā vietā, kā arī realizēt preces šajā vietā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

Pēc MK noteikumu projekta pieņemšanas Ministru kabinetā tiks izstrādātas arī vadlīnijas (rokasgrāmata) tirdzniecības dalībniekiem šajos noteikumos iekļautā tiesiskā regulējuma praktiskai piemērošanai.

Pakalpojumu direktīva izvirza valstij pienākumu 2010.gada pirmajā pusgadā piedalīties ES dalībvalstu normatīvā regulējuma savstarpējas izvērtēšanas procesā, kura mērķis ir panākt pārskatāmību un tiesisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, it sevišķi MVK, kas vēlas sniegt pārrobežu pakalpojumus ES iekšējā tirgū, kā arī mazināt administratīvos šķēršļus pārrobežu saimnieciskām aktivitātēm. Minētā izvērtēšanas instrumenta ietvaros publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī komersantiem un citām ieinteresētām pusēm būs iespējams saņemt informāciju par citās ES dalībvalstīs konkrētajā pakalpojumu jomā pastāvošo tiesisko regulējumu, kā arī sniegt atzinumus vai komentārus par to.

Šim procesam būs nepieciešama cieša sadarbība starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm un privāto sektoru. Ņemot vērā pasākuma apjomu un iespējamo iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu skaitu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas pakalpojumu sniedzēju tiesību un interešu aizstāvību ES dalībvalstu tirgos, Ekonomikas ministrija kā atbildīgā ministrija par Pakalpojumu direktīvas ieviešanu nodrošinās atbilstošu koordināciju visa savstarpējās izvērtēšanas pasākuma procesa garumā.

Enerģētikas jomā

Enerģētikas jomā 2010.gadā nozīmīgākais darbs būs turpināt iesākto attīstības projektu īstenošanu.

Līdzdalība Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam Rīcības plāna Enerģētikas sadaļas aktivitātēs un līdzdalība Baltijas valstu enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā un citās ES iniciatīvās, kas vērstas uz Baltijas valstu enerģijas tirgu integrāciju ES kopējā tirgū, enerģijas drošības veicināšanu. 2008. gada 15.–16.oktobra Eiropadomē tika panākta vienošanās par BEMIP izstrādi. Plāns vērsts uz efektīvi funkcionējoša enerģijas tirgus izveidi, iespēju realizēt dalībvalstu solidaritātes mehānismus, apgādes drošuma paaugstināšanu Baltijā, savienojot Baltijas valstu energoapgādes sistēmu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izveidojot Baltijā elektroenerģijas tirgu un integrējot to Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū.

Plāns identificē soļus, kā Baltijas valstis var pakāpeniski integrēt Eiropas tīklā, izveidojot funkcionējošu elektrības tirgu un attīstot elektrības un gāzes starpsavienojumus. Funkcionējoša tirgus izveide tiek uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu tālākai Baltijas integrācijai Ziemeļvalstu enerģijas tirgū, pievienojoties Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai “NordPool”, un starpsavienojumu izveidei, tādēļ vienlaikus norisinājās darbs arī pie savienojumu projektu apspriešanas un prioritāšu noteikšanas. Trīs galvenie virzieni Baltijas savienojumiem ar Ziemeļeiropu un Centrāleiropu ir Lietuva–Polija, Baltija–Zviedrija, Igaunija–Somija.

AS “Latvenergo” būtu jāuzsāk daudz aktīvāka darbība Lietuvas un Igaunijas tirgos. Ar 2010.gada 1.janvāri tiek atvērts Lietuvas elektroenerģijas tirgus, bet ar 2010.gada 1.aprīli – Igaunijas tirgus. Tā kā Latvijā elektroenerģijas tirgus ir jau pilnībā atvērts no 2007.gada 1.jūlija, “Latvenergo” ir jau uzkrājusi pietiekamu pieredzi, sadarbojoties ar dažādiem tirgus dalībniekiem. Tā ir uzņēmuma konkurences priekšrocība, kura būtu jāizmanto, iekarojot tirgus daļu Lietuvā un Igaunijā.

Trešās ES enerģētikas iekšējā tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regula (EK) Nr.713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regula (EK) Nr.714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr.1228/2003 atcelšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regula (EK) Nr.715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr.1775/2005 atcelšanu) transponēšana Latvijas Republikas tiesību aktos. Trešās enerģētikas paketes mērķis ir pilnīgi efektīva tīkla darbību nodalīšana no piegādes un ražošanas darbībām; veicināt enerģijas pārrobežu tirdzniecību; nodrošināt nacionālo regulatoru efektīvu darbību; sekmēt pārrobežu sadarbību un investīcijas; lielāks tirgus caurspīdīgums attiecībā uz tīklu darbību un piegādi un palielināt solidaritāti starp dalībvalstīm.

Normatīviem un administratīviem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas 2009/72/EK un direktīvas 2009/73/EK prasības, ir jāstājas spēkā līdz 2011.gada 3.martam. Jaunas elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas projekta ieviešanai nepieciešamo tiesību aktu un citu dokumentu sagatavošana.

Enerģētikas pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Ņemot vērā kardinālās ekonomikas attīstības tendenču izmaiņas un Latvijā veiktās administratīvās reformas, nepieciešams veikt Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007.–2016.gadam grozīšanu, mainot indikatīvos mērķus, rezultatīvos rādītājus, paredzētos nepieciešamā finansējuma avotus un atbildīgās institūcijas.

Jaunas elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas projekta ieviešanai nepieciešamo tiesību aktu un citu dokumentu sagatavošana.

 Galvenie uzdevumi:

• plānots pabeigt Valsts naftas rezervju izveidošanu;

• līdz 2010.gada 1.jūlijam deleģēts Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā uzskaita enerģijas ietaupījumus vispārējā valsts enerģijas ietaupījumu indikatīvā mērķa sasniegšanai;

• līdz 2010.gada 1.jūlijam deleģēts Ministru kabinetam izdot noteikumus par energoefektivitātes monitoringa sistēmas izveidi;

• plānota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009.gada 23.aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK pārņemšana;

• plānota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009.gada 23.aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK;

• plānots izstrādāt un pieņemt Atjaunojamo energoresursu likumu;

• plānots izstrādāt un pieņemt Valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu;

• sagatavot Ministru kabineta rīkojumus par zemes vienību, uz kurām atrodas AS “Latvenergo” objekti, saglabāšanu valsts īpašumā, kā arī MK rīkojumus par  valsts īpašuma objektu ieguldīšanu akciju sabiedrības “Latvenergo” pamatkapitālā, kā arī rīkojumus;

• koordinēt bezīpašnieku elektrotīklu pārņemšanu sadales sistēmas operatora īpašumā atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 21.pantam;

• noteikt divus jaunus licences laukumus ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā. Izsludināt licencēšanas konkursus ogļūdeņražu izpētei un ieguvei iepriekš minētajos licences laukumos;

• sagatavot grozījumus 2007.gada 4.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.597 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apjomu”;

• sagatavot grozījumus 2009.gada 11.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.883 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”;

• sagatavot likumprojektu par ogļūdeņražu ieguves nodokli;

• Aizsargjoslu likuma izveides ietvaros sagatavot informāciju par aizsargjoslām ap mākslīgi veidotiem objektiem;

• izsniegt atļaujas jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.

Ņemot vērā, ka Latvijas enerģētikas pārskats sniedz aktuālu informāciju par Latvijas enerģētiku, kura nepieciešama gan Ekonomikas ministrijai, gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan citām fiziskām un juridiskām personā, Enerģijas tirgu nodaļa sagatavos statistikas pārskatu “Latvijas enerģētika skaitļos”, kurā tiks atspoguļoti dati no 2000. līdz 2009.gadam.

Patērētāju tiesību aizsardzības jomā

Pabeigt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes patērētāju aizsardzībai no negodīgas uzņēmēju rīcības parādu piedziņas jomā. Normatīvā akta projektā ir paredzēts noteikt tiesisko regulējumu komunikācijas metodēm ar patērētājiem parādu piedziņas procesā, risināt parādu piedziņas izdevumu atlīdzināšanas jautājumus, fizisko personu datu pieejamības u.c. jautājumus. Vienlaikus ir paredzēts noteikt pienākumu parādniekam sadarboties ar parādu piedzinējiem un atmaksāt nenokārtotās parādsaistības.

Pabeigt darbu pie nebanku kredītu pakalpojumu sniedzēju darbības iespējamā uzraudzības mehānisma izstrādes, izvērtējot iespēju šo personu sniegtos pakalpojumus iekļaut kopējā Kredītu reģistrā un izveidot nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu Latvijā. EM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju ir sagatavojusi priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā – koncepcijas projektu par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni godīgā, caurskatāmā un konkurētspējīgā tirgū, izveidojot efektīvu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismu – licencēšanas sistēmu. Koncepcija piedāvā trīs atšķirīgus variantus licencēšanas sistēmas izveidei atkarībā no personu loka, kam būs tiesības sniegt kredītu patērētājam. Ja MK apstiprinās Ekonomikas ministrijas koncepcijas projektu, tad 2010.gadā noritēs darbs pie tās ieviešanas.    

Papildus nebanku kreditēšanas tirgus regulējumam 2010.gadā EM izstrādās regulējumu, lai ieviestu Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem noteiktās prasības. Direktīvas ieviešana Latvijas likumdošanā paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni kreditēšanas pakalpojumu tirgū.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!