Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1999. gada 10. jūnija Profesionālās izglītības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.1999., Nr. 213/215 (1673/1675) https://www.vestnesis.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vispārējās izglītības likums

Vēl šajā numurā

30.06.1999., Nr. 213/215 (1673/1675)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.06.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Profesionālās izglītības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) arodizglītība — daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

2) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens, lai novērtētu izglītojamo mācību sasniegumus profesionālās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei;

3) praktikants — izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē iestādē, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai organizācijā;

4) profesija — fiziskās personas nodarbošanās veids preču ražošanas, sadales vai pakalpojumu sfērā, arī izglītībā, kultūrā un mākslā, kam nepieciešama noteikta sagatavotība (izglītība);

5) profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt ceturtā vai piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6) profesionālā pamatizglītība — pamata pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

7) profesionālā pieredze — iepriekšēja darbošanās attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī ārvalstī;

8) profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

9) profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu.

 

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību.

(2) Likuma uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt iespēju iegūt vispārējās zināšanas un prasmes, kā arī profesionālo kvalifikāciju;

2) noteikt profesionālās izglītības pakāpes, profesionālās kvalifikācijas līmeņus un attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītību;

3) noteikt profesionālajā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto personu kompetenci;

4) nodrošināt Latvijas profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas salīdzināmību ar ārvalstīs iegūstamo profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, radot iespējas izglītojamajiem turpināt izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū.

 

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums reglamentē profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu.

(2) Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē Augstskolu likums, citi likumi un normatīvie akti.

 

4.pants. Profesionālās izglītības pakāpes

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas šādas profesionālās izglītības pakāpes:

1) profesionālā pamatizglītība;

2) profesionālā vidējā izglītība;

3) profesionālā augstākā izglītība.

(2) Profesionālā augstākā izglītība iedalāma šādi:

1) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

2) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

 

5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (turpmāk — kvalifikācijas līmeņi):

1) pirmais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā;

2) otrais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;

3) trešais kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;

4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

5) piektais kvalifikācijas līmenis — noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

 

6.pants. Profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Par akreditētas profesionālās izglītības programmas apguvi tiek izsniegti šādi valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) diploms par profesionālo vidējo izglītību;

4) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

(2) Valsts atzīts profesionālās izglītības dokuments apliecina noteiktas profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kurš apguvis akreditētu profesionālās izglītības programmu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas un citus valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus.

(3) Profesionālās kvalifikācijas apliecība apliecina noteiktas profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamajam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījis vienu no šādiem nosacījumiem:

1) apguvis akreditētu profesionālās tālākizglītības programmu;

2) daļēji apguvis akreditētu profesionālās izglītības programmu;

3) apguvis attiecīgu profesionālās izglītības programmu pašizglītības formā.

(4) Izglītojamajam, kas daļēji apguvis akreditētu izglītības programmu un nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenus, izglītības iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz dokumentu par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi.

II nodaļa

Profesionālās izglītības organizācija

 

7.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka valsts politikas un stratēģijas virzienus profesionālajā izglītībā;

2) nosaka profesiju standartus;

3) apstiprina koledžu nolikumus;

4) nosaka mācību prakses organizācijas kārtību;

5) nosaka valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas dokumentu formu, izsniegšanas kritērijus un kārtību;

6) nosaka ārvalstīs izsniegto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību;

7) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas.

 

8.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā profesionālās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

2) izveido un aktualizē profesiju standartu reģistru;

3) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes un profesionālās izglītības atbalsta iestādes no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem;

4) izstrādā mācību prakses organizācijas noteikumu un citu normatīvo aktu projektus profesionālajā izglītībā;

5) organizē profesionālo orientāciju un darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti;

6) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas.

 

9.pants. Citu ministriju kompetence

Citas ministrijas:

1) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes un profesionālās izglītības atbalsta iestādes no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem;

2) sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju profesiju standartu izstrādes un aktualizācijas, profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām valsts institūcijām un pašvaldībām organizē savā pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītību;

4) piedalās valsts, pašvaldību, arodbiedrību, darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju un sadarbību veicinošo institūciju darbā;

5) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas.

 

10.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā.

(2) Pašvaldību kompetenci profesionālās izglītības īstenošanā nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti.

 

11.pants. Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Lai nodrošinātu pētniecisko, informatīvo, metodisko un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem, pedagogiem, izglītības iestādēm un profesionālajām organizācijām, tiek veidotas profesionālās izglītības atbalsta iestādes.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes:

1) sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, profesionālās orientācijas un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos;

2) organizē mācību līdzekļu izstrādi;

3) organizē pedagogu tālākizglītību;

4) piedalās darba tirgus un citos ar profesionālo izglītību saistītos pētījumos.

(3) Profesionālās izglītības valsts atbalsta iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

 

12.pants. Arodbiedrību, darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju kompetence

(1) Arodbiedrības, darba devēju un citas sabiedriskās organizācijas savas kompetences ietvaros veicina profesionālās izglītības attīstību, un tām ir tiesības:

1) piedalīties konceptuālu jautājumu un normatīvo aktu projektu izstrādē profesionālās izglītības jomā, profesionālās izglītības stratēģijas un politikas veidošanā un īstenošanā, valsts pieprasījuma un nozaru attīstības virzienu plānošanā;

2) sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veikt darba tirgus izpēti un profesionālās izglītības attīstības virzienu plānošanu;

3) piedalīties profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē, profesionālās izglītības īstenošanā, izglītojamajiem nodrošinot nepieciešamos darba apstākļus mācību prakses vietās, kā arī piedalīties profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā un vērtēšanā;

4) piedalīties valsts, pašvaldību, arodbiedrību, darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju sadarbības padomju, profesionālās izglītības iestāžu padomju un citu profesionālās izglītības attīstību veicinošu institūciju darbā.

(2) Atsevišķu profesionālās izglītības pārvaldes un atbalsta funkciju veikšanu valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var deleģēt sabiedriskajām organizācijām, saskaņojot to ar Profesionālās izglītības sadarbības padomi un nodrošinot attiecīgu finansējumu.

 

13.pants. Profesionālās izglītības sadarbības padome

(1) Profesionālās izglītības sadarbības padome (turpmāk — Sadarbības padome) ir sabiedriska konsultatīva un koordinējoša institūcija, kurā iekļauti profesionālās izglītības īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, profesionālo izglītības iestāžu, darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

(2) Sadarbības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Sadarbības padomes darbības mērķis ir veicināt lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz profesionālo izglītību, kā arī veicināt profesionālās izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, lai sekmētu profesionālās izglītības attīstību.

III nodaļa

Profesionālās izglītības iestādes

 

14.pants. Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

(2) Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē attiecīgo pašvaldību domes (padomes), saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Privātās profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās un fiziskās personas. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu dibināšanā.

(4) Profesionālās izglītības iestāžu reģistrācijas kārtību nosaka Izglītības likums.

 

15.pants. Profesionālās izglītības iestādes statuss un tās darbība

(1) Profesionālās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums. Profesionālās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs. Koledžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.

(3) Profesionālās izglītības iestāde atbilstoši Izglītības likumam un citu likumu un normatīvo aktu noteikumiem ir tiesīga patstāvīgi veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu un ir paredzēts izglītības iestādes nolikumā.

 

16.pants. Profesionālās izglītības iestādes nosaukums

(1) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā atkarībā no īstenojamās izglītības pakāpes iekļaujams viens no šādiem vārdiem:

1) skola;

2) vidusskola;

3) koledža.

(2) Papildus īstenojamās izglītības pakāpei profesionālās izglītības iestādes nosaukumā var ietvert izglītības programmas raksturojumu.

 

17.pants. Profesionālās izglītības iestādes nolikums

Profesionālās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, iestādes juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

7) izglītojamo tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību, tās kompetenci;

9) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

10) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

11) izglītības iestādes finansējuma avotus un kārtību;

12) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

13) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

14) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

IV nodaļa

Profesionālās izglītības iestādes pedagogi un izglītojamie

 

18.pants. Tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē

Tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība vai kurai ir atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām.

 

19.pants. Profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālā kvalifikācija

Profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina valsts atzīti dokumenti par atbilstošu profesionālo izglītību (kvalifikāciju) un pedagoģisko izglītību.

 

20.pants. Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksa

(1) Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši profesionālajai pieredzei, viņa profesionālajai kvalifikācijai un darba slodzei.

(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.

 

21.pants. Izglītojamo attiecības ar obligāto militāro dienestu

(1) Izglītojamos, kas profesionālās izglītības iestādēs klātienē apgūst akreditētas profesionālās izglītības programmas, obligātajā militārajā dienestā neiesauc.

(2) Valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām:

1) uzsākt izglītības programmas apguvi klātienē profesionālās vidējās vai vispārējās vidējās izglītības ieguvei pirmajā gadā (līdz 1.oktobrim) pēc arodizglītības iegūšanas;

2) uzsākt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi klātienē pirmajā gadā (līdz 1.oktobrim) pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

3) uzsākt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas vai akadēmiskās izglītības programmas apguvi klātienē pirmajā gadā pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanas.

V nodaļa

Profesionālās izglītības saturs

 

22.pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

(1) Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts;

3) profesionālās izglītības programma.

(2) Valsts profesionālās izglītības standarts un profesijas standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno profesionālās izglītības programmas.

 

23.pants. Valsts profesionālās izglītības standarti

(1) Likumā noteiktie valsts profesionālās izglītības standarti — valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts — atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts profesionālās izglītības standartus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, un tos apstiprina Ministru kabinets.

 

24.pants. Profesijas standarts

(1) Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā.

(2) Profesiju standartus nosaka speciālie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Profesiju standartus var noteikt arī likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas institūcijas.

 

25.pants. Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas uzdevumus;

2) profesionālās izglītības programmas saturu;

3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finansu un materiālos līdzekļus.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.

 

26.pants. Profesionālās izglītības programmu veidi

Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās izglītības iedalāmas šādi:

1) profesionālās pamatizglītības programmas;

2) arodizglītības programmas;

3) profesionālās vidējās izglītības programmas;

4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas;

5) profesionālās tālākizglītības programmas.

 

27.pants. Izglītojamo uzņemšana profesionālās izglītības programmās

(1) Profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tai aprit 15 gadi.

(2) Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguves.

(4) Uzņemšana profesionālās tālākizglītības programmās netiek reglamentēta.

(5) Kārtību, kādā darbinieki (praktikanti) apgūst profesionālās izglītības programmas, nosaka šis likums, likums "Par amatniecību" un citi normatīvie akti.

 

28.pants. Profesionālās izglītības programmu īstenošana

(1) Profesionālās izglītības ieguves formas ir šādas:

1) klātiene;

2) neklātiene;

3) pašizglītība.

(2) Profesionālās izglītības programmas īstenošanas ilgums klātienē profesionālās izglītības iestādēs ir šāds:

1) profesionālās pamatizglītības ieguves ilgums — ne vairāk kā divi gadi;

2) arodizglītības ieguves ilgums — divi līdz trīs gadi;

3) profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves — trīs līdz četri gadi, pēc arodizglītības ieguves — viens līdz divi gadi;

4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves ilgums — divi līdz trīs gadi.

(3) Mācību slodze nedēļā vienā profesionālās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 18 gadu vecumam — 36 mācību stundas;

2) izglītojamajiem, sākot ar 18 gadu vecumu, — 40 mācību stundas.

(4) Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs.

(5) Profesionālās tālākizglītības programmas apguves ilgums netiek reglamentēts.

 

29.pants. Profesionālās izglītības programmas apguves noslēguma pārbaudījumi

(1) Profesionālās izglītības programmas apguvi noslēdz kvalifikācijas eksāmeni un citi valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka valsts noslēguma pārbaudījumu norises kārtību.

(2) Izglītojamajam, kurš bez pamatizglītības ir uzsācis arodizglītības programmas apguvi, jānodrošina arī pedagoģiskā korekcija un pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas papildus jāizsniedz izglītības dokuments par vispārējās pamatizglītības ieguvi.

(3) Ministru kabinets apstiprina profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.

(4) Akreditētās profesionālās izglītības iestādes, kurās kārtojami centralizētie kvalifikācijas eksāmeni, nosaka izglītības un zinātnes ministrs, saskaņojot to ar dibinātāju un Sadarbības padomi. Šajās izglītības iestādēs tiek izveidotas struktūrvienības — mācību un eksaminācijas centri, kuri sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām un profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm, atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām, organizē centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisi.

 

30.pants. Profesionālās izglītības programmu licencēšana, profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija un reģistrācija

(1) Profesionālās izglītības programmas licencējamas, profesionālās izglītības iestādes un izglītības programmas akreditējamas un reģistrējamas izglītības programmu un profesionālās izglītības iestāžu reģistros Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas.

(3) Profesionālās izglītības programmas akreditācijā vērtē profesionālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Izglītības iestādei, kura īsteno akreditētu profesionālās izglītības programmu, ir tiesības izsniegt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

(4) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas īsteno daļu no otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām, akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Profesionālās tālākizglītības programmas, kuru apguves rezultātā tiek iegūta profesionālā kvalifikācija, akreditējamas likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Tikai akreditētas profesionālās tālākizglītības programmas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu.

VI nodaļa

Profesionālās izglītības finansēšana

 

31.pants. Profesionālās izglītības programmu un iestāžu finansēšana

(1) Profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti un attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija un nozaru ministrijas nosaka valsts finansēto vietu skaitu attiecīgajā profesionālās izglītības programmā.

(3) Centralizēto profesionālo kvalifikācijas noslēguma eksāmenu izmaksas un citas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saistītās izmaksas sedz no to iestāžu finansu līdzekļiem, kurās izglītojamais apgūst attiecīgo profesionālās izglītības programmu.

(4) Profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta sedz:

1) izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, ja viņi atrodas speciālās izglītības vai sociālās un pedagoģiskās korekcijas iestādē;

2) notiesātajiem, ja viņi atrodas brīvības atņemšanas vietā.

(5) Privātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji.

(6) Prakses laikā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas izglītojamajiem sedz no tās izglītības iestādes finansu līdzekļiem, kurā izglītojamais apgūst attiecīgo profesionālās izglītības programmu.

 

32.pants. Profesionālās izglītības ieguves kreditēšana

Akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei izglītojamais var saņemt valsts kredītu. Saņemtā kredīta dzēšanas vai atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

33.pants. Profesionālās izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi

(1) Profesionālās izglītības iestāžu materiālo līdzekļu veidošanu un izmantošanu nosaka Izglītības likums.

(2) Ja valsts profesionālās izglītības iestāde izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda tās ministrijas personā, kuras pārziņā ir attiecīgā izglītības iestāde.

Pārejas noteikumi

 

1. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

2. Izglītojamajiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šā likuma spēkā stāšanās, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas izsniedz kārtībā, kāda bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 10.jūnijā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 30.jūnijā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!