Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 8.decembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.2009., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201751

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta valstsvizīti Gruzijā 7.–9.decembrī

Vēl šajā numurā

09.12.2009., Nr. 193

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 8.decembrī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

8.decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts gleznotājai Maijai Norai Tabakai par izcilu ieguldījumu mākslā. Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Maijai Norai Tabakai pasniedz kultūras ministrs Ints Dālderis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandiera iecelšanu

8.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieri”.

Rīkojuma projekts paredz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mācību vadības pavēlniecības komandiera amatā iecelt pulkvedi Andri Kalniņu, kurš pašreiz pilda NBS Militārās policijas komandiera pienākumus.

Šobrīd NBS notiek sagatavošanās pasākumu kopums jaunās struktūras ieviešanai no 2010.gada sākuma. Jaunajā NBS struktūrā ir paredzēts ieviest NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amatu, kurā plānots iecelt pulkvedi Igoru Rajevu, kas pašreiz pilda NBS Mācību vadības pavēlniecības komandiera pienākumus.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu NBS komandiera vietnieku un Mācību vadības pavēlniecības komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata MK pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Atbilstoši Militārā dienesta likuma 23.pantam virsnieka amata kandidatūru iepriekšminētajiem amatiem 2009.gada 28.oktobrī izvērtējusi un apstiprinājusi aizsardzības ministra izveidota Augstākās atestācijas komisija.

 

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību militārajām mācībām ārvalstīs

8.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi MK 2009.gada 9.februāra rīkojumā Nr.96 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2009.gadā”.

Grozījumi MK rīkojumā Nr.96 izstrādāti, jo notikušas izmaiņas Militāro mācību programmā 2009.gadam.

Līdz ar 2009.gada 16.jūnija grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) tika samazināts budžets, tādēļ tika veikti 2009.gada militāro mācību programmas grozījumi, kuri būtiski – no 1 129 479 līdz 596 370 latiem – samazināja militārajām mācībām ārvalstīs 2009.gadā paredzēto finansējumu.

Finansējuma samazinājuma dēļ ir atcelta Latvijas NBS dalība 11 paredzētajās Latvijas NBS un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajās militārajās mācībās ārvalstīs 2009.gadā: “Bold Move 09” (Beļģijā), “Brilliant Ledger II” (NRF-14) (Dānijā), “Elite 09/10” (Vācijā), “EUBG 2010” (Polijā), “Kevadtorm” (Lielbritānijā), “Latsof–Litsof 09” (Lietuvā), “Open Spirit 09” (Igaunijā), “Route Survey 02/09” (Igaunijā), “Sea Breeze” (Ukrainā), “Squadron Exercise 02/09” (Igaunijā), “Squadron Exercise 03/09/ Route Survey 04/09” (Lietuvā).

NBS militāro mācību programmā 2009.gadam papildus iekļauta NBS vienību piedalīšanās ikgadējās militārajās mācībās “Baltops 09” (Vācijā), lai pilnveidotu NATO un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un uzlabotu Baltijas jūras kuģošanas drošību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem

8.decembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto MK protokollēmumu par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu un taupīgu izlietošanu, labas finanšu vadības praksi, kā arī Starptautiskajam Valūtas fondam nosūtītā Nodomu protokola un Eiropas Kopienas un Latvijas valdības parakstītās Papildu vienošanās izpildi, protokollēmums paredz uzdot ministriju valsts sekretāriem un centrālo valsts iestāžu vadītājiem veikt savu un padotības iestāžu veikto darbību pastiprinātu kontroli.

Valsts sekretāriem un centrālo valsts iestāžu vadītājiem būs jānodrošina savu un padotības iestāžu kavēto maksājumu apmaksa 2009.gadā, īpaši Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, nepieļaujot jaunu kavēto maksājumu veidošanos.

Tāpat būs laikus jāveic 2009.gada budžetā ieplānotie maksājumi, neatliekot to apmaksu uz 2010.gadu.

Protokollēmums izstrādāts, jo šajā gadā valsts budžeta iestādēm ir veidojušies parādi, kas ietekmē nākamā gada budžeta izpildi un ir pretrunā ar normatīvajos aktos budžeta jomā noteikto valsts iestāžu atbildību par budžeta plānošanu un budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli. Savukārt līgumos paredzētās soda sankcijas par kavētiem maksājumiem rada zaudējumus valsts budžetam.

Budžeta iestādes vadītājs saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību ir atbildīgs par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Kavējot maksājumus, netiek nodrošināta budžeta finanšu līdzekļu racionāla un efektīva pārvalde. Turklāt kavētie maksājumi norāda uz nepilnībām budžeta resursu plānošanas, izpildes koordinēšanas un izlietojuma kontroles sistēmā, par ko atbildīgas ir budžeta iestādes.

 

FM: Par reversās pievienotās vērtības nodokļa kārtības piemērošanu kokmateriāliem

Latvija arī turpmāk, līdz 2012.gada 31.decembrim, varēs lietot apgriezto (reverso) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem. Latvija bija vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut darījumos ar kokmateriāliem iekšzemē turpināt piemērot apgriezto (reverso) PVN maksāšanas kārtību, kas Latvijā darbojas jau no 1999.gada 1.jūlija.

Saskaņā ar 7.decembrī pieņemto Padomes lēmumu Latvijai tiek atļauts no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim turpināt noteikt, ka par kokmateriālu piegādēm, kas iekšzemē veiktas starp ar PVN apliekamām personām, un ar šīm piegādēm saistītajiem pakalpojumiem, PVN valsts budžetā maksā kokmateriālu vai pakalpojumu saņēmējs. Tādējādi paredzēts mazināt izvairīšanos no PVN nomaksas Latvijas kokmateriālu nozares tirgū.

Atļauju piemērot šādu kārtību Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienība sākotnēji piešķīra Pirmsiestāšanās sarunās Līgumā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Vēlāk ar Padomes 2006.gada 24.janvāra lēmumu 2006/42/EK šo atļauju pagarināja līdz 2009.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts policijai

8.decembrī valdības sēdē ministri vienojušies no neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem piešķirt Iekšlietu ministrijai papildus aptuveni 120 000 latu, kas nepieciešami Valsts policijai, lai segtu izdevumus par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu protesta akcijās 30.novembrī un 1.decembrī, kā arī parāda segšanai ārstniecības iestādēm par alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes pārbaudēm.

Lielākā daļa no piešķirtās summas, aptuveni 118 000 latu, paredzēta parāda dzēšanai vairākām ārstniecības iestādēm par alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes pārbaudēm.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes 3.decembra sēdē tika pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt līdzekļu pieprasījumu no budžeta sadaļas šai vajadzībai, jo, kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, tad 2009.gada 10 mēnešos ir reģistrēti 257 700 satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko, toksisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, un tas ir par 8145 pārkāpumiem vairāk nekā 2008.gada 10 mēnešos.

Savukārt 3552 lati paredzēti virsstundu apmaksai tām policijas amatpersonām, kuras nodrošināja sabiedrisko drošību un kārtību protesta akcijās 30.novembrī un 1.decembrī.

Jau vēstīts, ka šā gada 30.novembrī pie Saeimas notika Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvju rīkotā sapulce ar mērķi protestēt pret nepamatotu transportlīdzekļu ikgadējās nodevas paaugstināšanu, savukārt 1.septembrī – Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvju rīkotais pikets un sapulce un Latvijas Studentu apvienības pārstāvju rīkotais gājiens no Ministru kabineta ēkas Brīvības ielā, Rīgā, līdz Saeimas ēkai Jēkaba ielā, Rīgā.

 

IeM: Par sadarbību ar Armēniju cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un citiem noziedzīgiem nodarījumiem

8.decembrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līguma par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem projekta parakstīšanu.

Līgums paredz abu valstu kompetento iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā ietvaros paredzēta gan operatīvās un analītiskās informācijas apmaiņa, gan arī speciālistu apmaiņa savstarpējai apmācībai, lai iegūtu augstāka līmeņa pieredzi.

Šāds līgums tapis, apzinoties, ka terorisms, organizētā noziedzība un nelegāla narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru aprite rada nopietnus draudus abu valstu drošībai, iedzīvotāju veselībai un labklājībai, politiskai, ekonomiskai un kultūrsociālai attīstībai. Lai to novērstu, ir nepieciešams, ievērojot abu valstu nacionālos normatīvos aktus, nodrošināt juridiski pamatotu abu valstu sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu par plānotajiem vai izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Līgums tiks parakstīts 10.decembrī Armēnijā. Līgumu no Latvijas puses parakstīs iekšlietu ministre Linda Mūrniece un no Armēnijas puses – Armēnijas Republikas Policijas priekšnieks Aliks Sargsjans. Pēc līguma parakstīšanas Iekšlietu ministrija to iesniegs Valsts kancelejā, kas sagatavos līgumu un likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” iesniegšanai Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par sporta federāciju atzīšanas un kontroles kārtību

Lai noteiktu sporta federāciju atzīšanas kārtību un pilnveidotu atzīto federāciju darbības regulējumu, nodrošinot demokrātiskas darbības principus, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība”.

MK noteikumu projekts nosaka sporta federāciju atzīšanas kārtību, atzīto sporta federāciju reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek kontrolēta atzīto sporta federāciju darbība sporta jomā. Noteikts arī, kāda informācija obligāti iekļaujama sporta federācijas iesniegumā par sporta federācijas atzīšanu un kādi dokumenti pievienojami iesniegumam.

Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par sporta federācijas atzīšanu vai atteikumu to atzīt un atzīto sporta federāciju darbības kontroli biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” vārdā veiks biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” valde. Tāpat noteikts, ka Latvijas Sporta federāciju padomes pārziņā būs atzīto sporta federāciju reģistrs, kas publiski pieejams internetā www.latsports.lv.

Jaunu noteikumu izstrādi noteica grozījumi Sporta likumā, kas stājās spēkā 2009.gada 19.februārī, līdz ar kuriem spēku zaudēja Ministru kabineta noteikumi Nr.73 “Noteikumi par sporta federācijas atzīšanas kritērijiem un kārtību”.

Noteikumu projekts 8.decembrī apstiprināts MK.

 

IZM: Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā

8.decembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem IZM naudas balvu izmaksām piešķirti 257 650 latu, tai skaitā 2254 lati nodokļu samaksai.

Naudas balvas par nozīmīgiem sasniegumiem pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules karavīru spēlēs, policijas čempionātos un universiādēs, kā arī kompleksajās sporta sacensībās nolemts piešķirt vairāku sporta veidu federāciju sportistiem, viņu treneriem, kā arī apkalpojošam personālam.

Apbalvoto vidū ir pārstāvji no Latvijas Bobsleja federācijas, Latvijas Boksa federācijas, Latvijas Džudo federācijas, Latvijas Volejbola federācijas, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas, Latvijas Sambo klubu asociācijas, Latvijas Kikboksinga federācijas, Latvijas Motosporta federācijas, Latvijas Vieglatlētikas savienības, Latvijas Orientēšanās federācijas, Latvijas Aizsardzības daudzcīņas federācijas, Latvijas Ūdens motosporta federācijas, Latvijas Kamaniņu sporta federācijas, Latvijas Dambretes savienības, Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas, Latvijas Hokeja federācijas, Latvijas Basketbola savienības, Latvijas Pauerliftinga federācijas, Latvijas Cīņas federācijas, Latvijas Karatē federācijas, Latvijas Sporta deju federācijas un Latvijas Kanoe federācijas.

Naudas balvas tiek piešķirtas saskaņā ar MK 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”. Lai saņemtu naudas balvu, atzīta sporta federācija IZM iesniedz iesniegumu un naudas balvas piešķiršanai nepieciešamo informāciju. Pēc iesniegumu apkopošanas IZM tos iesniedz izvērtēšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē, kura savukārt sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, kurš pieņem lēmumu par naudas balvu piešķiršanu sportistiem un naudas balvu apmēru.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Juglas sanatorijas internātpamatskolas nodošanu Stopiņu novada pašvaldībai

Ar 2009.gada 30.decembri Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošo Juglas sanatorijas internātpamatskolu plānots nodot Stopiņu novada pašvaldībai – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts, kurš 8.decembrī apstiprināts MK. Stopiņu novada dome lēmumu par skolas pārņemšanu pieņēmusi 11.novembrī.

Juglas sanatorijas internātpamatskola ir valsts dibināta sanatorijas tipa pamatizglītības iestāde, kurā mācās bērni ar somatiskām saslimšanām, kā arī bērni, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanās apstākļi vai ilgstoša uzturēšanās izglītības iestādē. Skolai ir lielas grūtības ar skolēnu uzņemšanu – šajā mācību gadā kopējais bērnu skaits ir 206, kaut gan iestādes ēku ietilpība ir līdz 400 skolēniem. Līdz ar to ēkas netiek izmantotas pilnā apmērā un skolas uzturēšana ir neekonomiska.

Šobrīd skolā tiek īstenotas divas vispārējās izglītības programmas – speciālās pamatizglītības programma skolēniem ar somatiskām saslimšanām un speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma skolēniem ar somatiskām saslimšanām. Kļūstot par pašvaldības skolu, Juglas sanatorijas internātpamatskolā būs iespējams paplašināt piedāvājamo izglītības programmu skaitu, līdz ar to palielinot arī skolēnu skaitu.

Skolas budžets 2008.gadā bija 865 611 lati, 2009.gadā – 669 475 lati. Pēc reorganizācijas finansējums skolai tiks nodrošināts saskaņā ar MK noteikumiem “Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība” un šim mērķim valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmērā, tajā skaitā nodrošinot finanšu līdzekļus uzturēšanas izdevumiem, pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Latvijā ir deviņas pašvaldību sanatorijas tipa internātskolas, Juglas sanatorijas internātpamatskola ir vienīgā šāda tipa skola, kura atrodas IZM padotībā. Nododot to Stopiņu novada pašvaldībai, tiks sakārtots sanatorijas tipa internātskolu tīkls, tādējādi visas sanatorijas tipa internātskolas būs pašvaldību padotībā esošas iestādes.

Saskaņā ar MK rīkojuma projektu Stopiņu novada pašvaldība tiek noteikta par Juglas sanatorijas internātpamatskolas funkciju, tiesību, saistību, prasību, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēju. Stopiņu novada pašvaldības īpašumā bez atlīdzības paredzēts nodot IZM valdījumā un skolas lietojumā esošo valsts nekustamo īpašumu. Starp IZM un Stopiņu novada domi tiks noslēgta vienošanās par valsts nekustamā īpašuma “Juglas sanatorijas internātskola” lietojumu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad MK pieņems lēmumu par tā nodošanu bez atlīdzības Stopiņu novada pašvaldības īpašumā.

 

IZM: Par Vangažu arodskolas pievienošanu Rīgas 3.arodskolai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, kurš ar 2010.gada 8.janvāri paredz slēgt IZM padotībā esošo Vangažu arodskolu. Visiem skolas audzēkņiem jau no 1.decembra nodrošinātas iespējas mācības uzsāktajās izglītības programmās turpināt Rīgas 3.arodskolā, kurā tiek īstenotas līdzīgas izglītības programmas saistībā ar metālapstrādi.

Lēmums par Vangažu arodskolas slēgšanu pieņemts, lai konsolidētu radniecīgas izglītības programmas un uzlabotu materiāli tehnisko bāzi programmu īstenošanai, kā rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot cilvēkresursus, telpas un profesionālajai izglītībai piešķirto finansējumu.

Pēc datiem uz 1.oktobri, Vangažu arodskolā mācās 59 audzēkņi, lai gan arodskolas ēku ietilpība ir 350 audzēkņu. Skolai ir grūtības izpildīt audzēkņu uzņemšanas plānu, ir lielas izmaksas uz vienu audzēkni (piemēram, 2009.gadā – 2827 lati). Arī dienesta viesnīca nav noslogota – tās maksimālā ietilpība ir 140 audzēkņu, bet faktiski dzīvo 35.

Vangažu arodskola nav iekļauta reģionālās attīstības plānos, līdz ar to tās attīstībā nav plānots ieguldīt Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, uzlabojot materiāli tehnisko bāzi un pilnveidojot izglītības programmas. Savukārt Rīgas 3.arodskola ir guvusi plānošanas reģiona atbalstu un izvirzīta finansējuma saņemšanai ERAF aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanā”. Saskaņā ar IZM izstrādāto Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmas projektu Rīgas 3.arodskola Rīgas reģionā tiek veidota kā profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju metināšanā.

Jautājums par Vangažu arodskolas turpmāko darbību vairākkārt izskatīts IZM organizētajās sanāksmēs ar atbildīgajām pašvaldībām, ministrijas ierēdņiem un skolu pārstāvjiem, kā arī notikušas konsultācijas ar Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.

MK rīkojuma projekts “Par Vangažu arodskolas likvidāciju” 8.decembrī apstiprināts MK. Saskaņā ar rīkojumu Vangažu arodskolas funkciju tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja ir Rīgas 3.arodskola, tāpēc līdz atsevišķa MK lēmuma pieņemšanai tā apsaimniekos arī līdzšinējos Vangažu arodskolas nekustamos īpašumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Lubānas novada pašvaldībai ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai

Ministru kabinets 8.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 43 300 latus Lubānas novada pašvaldībai ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai.

Šā gada septembra vidū Lubānas novadā ugunsgrēka laikā tika daļēji nopostīta pašvaldības administratīvā ēka. Ēkā bija izvietots policijas iecirknis, sociālais dienests, pašvaldības uzņēmums “Lubānas KP”, kas nodarbojas ar siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu Lubānas pilsētas iedzīvotājiem, kā arī komerciāliem mērķiem izīrētas telpas.

Ugunsgrēka laikā nodega ēkas jumts, izdega policijas iecirkņa telpas, komerciāliem mērķiem izīrētās telpas, pirmā stāva pārsegums, apdega ēkas apšuvuma dēļi un bojāti seši logu loki.

Ugunsgrēka dzēšanas laikā tika pielietas telpas, kas atradās zemāk, samirka pagrabstāva siltumizolācija un dēļu apdare, kā rezultātā cietusī ēka ir bīstama lietošanai.

Patlaban notiek ugunsgrēkā cietušās ēkas nodegušās daļas demontāža. Policijai ir ierādītas darba telpas pašvaldības administrācijas ēkas uzgaidāmajā telpā. Sociālajam dienestam ugunsgrēkā cietušajā ēkā bija produktu izdales vieta trūcīgajiem iedzīvotājiem, šobrīd produkti tiek glabāti un izsniegti sociālā dienesta darba kabinetā. Pašvaldības SIA “Lubānas KP” darba telpas ir ierādītas Lubānas internātvidusskolas dienesta viesnīcā.

Lai pilnībā atjaunotu ugunsgrēka laikā nopostīto ēku, pašvaldībai nepieciešami 68 719 lati. Pašvaldība apņemas ugunsgrēka seku novēršanai nodrošināt līdzfinansējumu 25 419 latus, kas ir 36 procenti no kopējās nepieciešamās summas zaudējumu novēršanai.

Par ugunsgrēka faktu ir sākts kriminālprocess.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!