• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumi Nr. 1315 "Dabas lieguma "Stompaku purvi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.12.2009., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201617-dabas-lieguma-stompaku-purvi-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1356

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.667 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.2.2.apakšaktivitāti "Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība""

Vēl šajā numurā

08.12.2009., Nr. 192

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1315

Pieņemts: 10.11.2009.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1315

Rīgā 2009.gada 10.novembrī (prot. Nr.79 28.§)
Dabas lieguma "Stompaku purvi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Stompaku purvi" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem purvu un mežu biotopiem (tai skaitā neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži) un īpaši aizsargājamām sugām, īpaši putnu sugām (tai skaitā mednis, bikšainais apogs, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis).
3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona.
4. Dabas lieguma platība ir 3011 hektāru. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.
5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.
II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā
6. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem ceļiem un takām, kas paredzēti dabas lieguma apskatei.
7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes un informācijas stendus;

8.2. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam neparedzētās vietās;

8.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

8.4. veikt zemes transformāciju;

8.5. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

8.6. nosusināt purvus un mežus;

8.7. dedzināt sausās zāles un niedru platības;

8.8. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

8.9. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem un pajūgiem pa meža zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai zinātnisko pētījumu veikšanu;

8.10. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

8.11. ierīkot nometnes un celt teltis;

8.12. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

8.13. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

8.14. uzstādīt vēja elektrostacijas;

8.15. iegūt derīgos izrakteņus;

8.16. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektā­riem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kop­īpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

8.17. piebarot savvaļas dzīvniekus;

8.18. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

8.19. būvēt un rekonstruēt ceļus, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādīto ceļu rekonstrukciju, nemainot to platumu un ceļa trases novietojumu;

8.20. celt un ierīkot aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai vai tiek būvēti aizsprosti no dabiskiem materiāliem šo noteikumu 1.pielikumā norādītajās vietās, ja ir saņemti reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi;

8.21. bojāt bebru aizsprostus un to mītnes, izņemot gadījumus, ja:

8.21.1. bebru aizsprosti ietekmē gruntsūdens līmeni vai virszemes ūdens noteci vai līmeni liegumam piegulošajās teritorijās;

8.21.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu;

8.21.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi;

8.21.4. bebru darbības dēļ nevar veikt saimniecisko darbību, kas ar šiem noteikumiem nav aizliegta;

8.22. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot šo noteikumu 8.19., 8.20. un 8.21.apakšpunktā minētos gadījumus.
9. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

9.2. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku;

9.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādītās takas ar koka segumu, laipas un atpūtas vietas;

9.4. vākt dabas materiālus kolekcijām;

9.5. veikt zinātniskos pētījumus.
III. Regulējamā režīma zona
10. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu (īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu) un biotopu, kā arī purvu mežaino salu saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai.
11. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība, izņemot:

11.1. biotehnisko pasākumu veikšanu medņu riestu apsaimniekošanai;

11.2. kvartālstigu uzturēšanu;

11.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu īstenošanu.
IV. Dabas lieguma zona
12. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu (tai skaitā neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas) saglabāšanai un samazinātu ārpus dabas lieguma teritorijas notiekošās saimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonas teritorijām.
13. Dabas lieguma zonā aizliegts:

13.1. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

13.2. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

13.2.1. priežu audzēm – 80 gadu;

13.2.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

13.2.3. apšu audzēm – 40 gadu;

13.3. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku (koku, kas apdraud tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;

13.4. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku novākšanu;

13.5. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus (atstājot tos mežaudzē);

13.6. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu šo koku atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu vai slimību masveida savairošanos;

13.7. atjaunot mežu stādot vai sējot.
14. Veicot kopšanas cirtes mistrotās mežaudzēs, kurās vienas koku sugas īpatsvars nav lielāks par 70 %, saglabājams citu koku sugu piemistrojuma īpatsvars vismaz 30 %.
V. Dabas pieminekļi
15. Dabas liegumā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem).
16. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

16.1. veikt jebkādu darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

16.2. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

16.3. apkraut aizsargājamos kokus;

16.4. mainīt vides apstākļus – koku barošanās un ūdens režīmu;

16.5. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
17. Aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

17.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

17.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;

17.3. cirst kokus.
18. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1315
Dabas lieguma "Stompaku purvi" funkcionālo zonu shēma

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1315
Dabas lieguma "Stompaku purvi" funkcionālo zonu sastāvs

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošo meža kvartālu, nogabalu un zemes kadastra numuru saraksts:

Nr.p.k.

Kadastra numurs

Kvartāls

Nogabals

1.1.

38780130047

142

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12

143

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10

144

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12

145

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18

154

1, 2, 3, 4, 5

155

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7

156

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8

168

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15

169

1, 2

1.2.

38780140018

146

1, 2, 3, 5, 7

1.3.

38780130042

167

2, 3, 4, 5

180

3, 4, 5, 6, 8, 9, 10, 11, 13, 14, 15

190

5, 6, 9, 10, 11, 12, 13

1.4.

38700060018

211

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9

212

1, 2, 5, 6, 7, 9, 10, 11, 12

213

5, 6, 7, 8, 9, 10, 12

214

2, 3, 4, 5, 8

215

1, 9, 10, 11, 12, 13, 14

222

2

223

3

224

1, 2, 3, 5, 6, 7

225

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10

231

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12

232

1

1.5.

38480060024

280

1, 2, 3, 4, 5, 6, 8, 9

283

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 14

284

5, 6, 7, 8, 9, 10, 12, 13, 14, 15

285

1, 2, 3, 4, 5, 7, 8, 10, 11, 12, 13, 14

286

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7

287

8, 9

290

4, 6, 7, 8, 11, 12, 13, 16, 17, 18

291

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28

292

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11

293

2, 3, 7, 8, 9

294

2

295

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12

1.6.

38660020051

296

4, 5, 6, 7

   

297

5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 27, 28, 29

II. Dabas lieguma zona

2. Dabas lieguma zonā ietilpst pārējā dabas lieguma "Stompaku purvi" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā.

Piezīme.
Valsts meža kvartālu un nogabalu numerācija pēc 2000.gada mežierīcības datiem.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1315
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.novembra noteikumiem Nr.1315
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

1

2

3

4

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

   

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

   

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1,9

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministrs R.Vējonis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!