• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Alus ir "viņš", alus ir dzīvs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.1999., Nr. 200/207 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20129

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atgriešanās šķērsielā - šodienas dzīvēs un likteņos

Vēl šajā numurā

22.06.1999., Nr. 200/207

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Alus ir "viņš", alus ir dzīvs

Un to stāsta izstādes priekšmeti, dokumenti, attēli, aura

A1.JPG (39628 BYTES) A2.JPG (36060 BYTES) Alus sākas te — ar misas sili...

... un beidzas te — alus kausā un mūsu dvēselē

Tiem cilvēkiem, kuriem vārdu savienojums "Alus un veselīga sabiedrība" šķiet nepieņemams, der aiziet uz P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Te kopīgi ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un a/s "Aldaris" iekārtota izstāde, kuras galvenais eksponāts ir alus, komponenti, no kuriem to gatavo un, protams, tam visam nepieciešamās ierīces un trauki.

Iespējams, daudzi, pat vislielākie alusmīļi, nezina, ka Latvijā vecākā ir Cēsu alus darītava, kas dibināta 1590.gadā. Tāpat ne katrs zina, ka šodien tik plaši pazīsamais "Aldaris" ir dibināts 1865.gadā. Arī visnotaļ cienījams vecums. Latvijā alus jau izsenis ir iecienīts dzēriens, ko agrāk (un arī tagad) gatavojuši arī mājās.

Izstāde, kura būs atvērta līdz pat rudenim, ir patiešām interesanta ekskursija alus pasaulē. Tās ievadā — sena pamācība mājas alus darīšanai: "Alu pagatavo no miežiem. Vispirms sagatavo iesalu. Kublā saber vajadzīgo daudzumu miežu, aplej ar akas ūdeni un liek stāvēt 24 stundas. Ūdeni pēc tam nolaiž un miežus tur 12 stundas ("pussutkas") bez ūdens. Tad saber izmirkušos graudus mēreni siltā vietā nelielā blāķī, lai izdīgst; kad miežiem galos parādās asni, tos "izstiepj" plānāk uz grīdas. Dīgšana parasti ilgst trīs diennaktis, un šai laikā miežiem saaug vidēja garuma asni. Tad iesalu aizvāc uz pirtsaugšu un ieber āznīcā, kur to žāvē dienu un nakti. Sažāvēto iesalu samaļ dzirnavās, kā arī rokas dzirnavās, kam tādas vēl uzglabājušās. Samalto iesalu nosver un saliek kublā. Tur iesalam lej virsū vārītu ūdeni, to pastāvīgi maisot, kamēr drabiņas izmirkst un ir tik šķidras, ka iesprausta mentīte nogāžas..."

Pēc šī visnotaļ sīkā un pamācošā skaidrojuma var aplūkot turpat līdzās novietotās alus darīšanai nepieciešamās izejvielas. Protams, arī rauga pavairošanas ierīci no "Aldara". Visai interesanti ir mājas alus darīšanai nepieciešamie priekšmeti — žeiris, kubls, sile, smeļamais kauss un mucas. Vairums izstādes apmeklētāju tos skatīs pirmo reizi.

Izstādē ir grafiskas tabulas par pasaulē lielākajiem alus ražotājiem, ir daudzi seni fotoattēli. Piemēram, kādā fotogrāfijā redzama vīriešu grupa Jāņu dienā Līgatnē ap XX gadsimta sākumu. Izstādē var uzzināt, ka valsts akciju sabiedrības "Aldaris" izveide saistīta ar Jēkaba Spilves vārdu. Viņš bijis pirmais "Aldara" direktors—rīkotājs. Fotogrāfijās redzama viņa darbība Latvijā. Divos fotoattēlos redzams "Aldara" galvenais alus darītājs no Čehijas, kura vārds izstādes iekārtotājiem diemžēl nav zināms un viņi būtu pateicīgi, ja kāds par šo cilvēku varētu sniegt kādu informāciju. Vitrīnā ir dažādi alus kausi un pudeles. Ar 1795.gadu datēts alus kauss no Madonas, XVIII gs. beigu datums ir kausam no Iecavas. Var aplūkot arī sensenas alus pudeles un kausus, dažādus trauku komplektus. Vitrīnās ir dažādas uzlīmes no alus un citu alus darītavās radīto dzērienu pudelēm. Vidējā un vecākā paaudze vēl itin labi atceras "Žiguļu", "Žiguļevas" un "Marta" alus šķirnes...

Īpašā vitrīnā ir fotoattēls, kurā a/s "Aldaris" ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs redzams kopā ar kosmonautu Anatoliju Solovjovu, kurš dzimis 1948.gadā Rīgā. Piecas reizes A.Solovjovs ir lidojis kosmosā. Viņa ceturtā lidojuma laikā ar kuģiem "Atlantis" (ASV), "Sojuz TM–21" un orbitālo staciju "Mir" orbītā bijušas arī "Aldara" Zelta alus uzlīmes. Vitrīnā redzams arī "Aldarim" piešķirtais kvalitātes sertifikāts.

Interesants ir pīts piknika grozs, kas gatavots divdesmitā gadsimta sākumā un ir visnotaļ ērts un ietilpīgs alus pudeļu ievietošanai. Turpat līdzās — dažādas alus pudeles. Kādā stendā aplūkojama piltuve iesala analīzēm, alus mucu hermētiskuma pārbaudītāji ar ūdeni, gaisa mitruma mērītājs... Iespējams, daudzi labprāt izlasītu eksponēto Franca Fasbendera grāmatu "Alus darīšanas un iesala ražošanas mehāniskā tehnoloģija", kas izdota Vīnē 1890.gadā. Vēl citā stendā redzami spals ar urbi mucu galdiņu izurbšanai, konusveidīgais alus mucu spundes izgriezējs, iegriezēju nazis mucu buķiem (spundēm), alus mucu stīpu mērītājs, mucu rokas krēze. Arī alus mucu pārnēsājamā josta, alus mucu spundes korķējamais āmurs, garēvele, zecāmurs mucu stīpošanai, mucu korķētājs ar korķi... Un, protams, "Aldara" alus mucu firmas zīmogs. Un vēl kāda grāmata — Elizabete Blekvele. "Collectio Stirpium...", Nirnberga, 1765. Ilustrācijas šai grāmatā ir pašas autores zīmētas. Izstādes eksponāti vēsta par apiņu izmantošanu medicīnā, arī homeopātijā un veterinārijā, par sausā alus rauga preparātu labvēlīgo iedarbību uz cilvēka veselību. Starp citu, vitrīnā redzams pazīstamās farmaceitiskās firmas "Major" iepakojums ar alus rauga tabletēm.

Alum labi klāt der siers. Šis dzēriens mazāk reibinot, ja klāt ēdot sieru. Izstādi atbalstījis ne vien visu sen iecienītais "Aldaris", bet arī citas firmas. Par sieru parūpējušies Limbažu, Mālpils un Rīgas piensaimnieki.

Reizē ar izstādi Muzeja teritorijā ir iekārtots alus dārzs, kurā var nobaudīt "Aldara" dzirkstošo dzērienu un ik ceturtdienu piedalīties akcijā, tiekoties ar alus darīšanas speciālistiem, dietologiem, narkologiem, pavāriem, etnogrāfiem, folkloras ansambļiem un šlāgergrupām. Par cienastu un pārsteigumu izstādes apmeklētājiem parūpējies "Aldaris" un citi sponsori. LU Tūristu klubs ir sarūpējis vienu ceļazīmi uz ikgadējiem alus svētkiem Bavārijā. Kas to saņems — rādīs nākotne...

Visnotaļ interesantā izstāde iekārtota, pateicoties Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kultūras muzejam "Dauderi", Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejam, Vēstures muzejam un a/s "Aldaris", kas aizdevuši savus eksponātus.

Kā pirms izstādes atklāšanas sacīja P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks Sergejs Savenko, "katrs apmeklētājs, iepazīstoties ar plašo vēsturisko materiālu, var pārdomāt, vai alus ir labs vai slikts, dzert to vai ne". Viņš atgādināja arī par alus raugu, kura sastāvā ir ļoti daudz B grupas vitamīnu, mikroelementu un citu vērtīgu vielu. Starp citu, alus raugs jau senos laikos ir dots bērniem pret furunkulozi, to lieto, ārstējot B vitamīnu grupas hipovitaminozi, dažādas neiroloģiskas slimības.

Latvijā līdz šim novārtā atstāta dzeršanas kultūra, kādēļ arī plaukst un zeļ alkoholisms. Cilvēki dzer, lai piedzertos. Dzer visu, kas pagadās, lai tikai noreibtu. Šī izstāde, cerams, palīdzēs veidoties dzeršanas kultūrai. Veselībai alus neapšaubāmi ir mazāk kaitīgs nekā spirtotie dzērieni. Turklāt organisms labi zina, ko ar alu darīt. Bet izvēle jāizdara katram cilvēkam pašam.

Īpaši "Latvijas Vēstnesim" a/s "Aldaris" ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs sacīja: "Veiksme ir sadarbības rezultāts. Es gribu teikt par "Aldara" bijušā direktora Pāvila Zariņa ieguldījumu uzņēmuma izveidošanā. Viņš bija direktors no 1937. līdz 1941.gadam. No praktiskā darba viņš aizgāja uz zinātnisko darbu, kļuva par profesoru. Augsta vērtība ir Pāvila Zariņa grāmatām, kurās apvienotas viņa praktiskās un teorētiskās zināšanas. Viņa zināšanas mēs varam izmantot, un tas ir fantastiski! Zinātne vēl netiek pietiekami novērtēta. Taču mums ir milzīgs intelektuālais potenciāls, un tam ir jāpievērš sabiedrības uzmanība. Tepat Latvijā ir tik daudz bagātības! Kopīgi ar akadēmiķi Jāni Stradiņu esam iedibinājuši balvu par sasniegumiem zinātnē".

Domājot par alu un tā ietekmi uz cilvēka veselību, ir jāaiziet uz izstādi, jāapmeklē pēc tam alus dārzs, jāpiedomā par "Aldari", par Zinātņu akadēmiju, un, protams, arī par P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Tad jau redzēsim, kā veidosies dzeršanas kultūra Latvijā un mūsu veselība.

Armīda Priedīte

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!