• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Pieminot Berlīnes mūra krišanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2009., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200397

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijai nozīmīgu Baltijas jūras izpēti

Vēl šajā numurā

10.11.2009., Nr. 178

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Pieminot Berlīnes mūra krišanu

 

9.novembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, valstu un valdību vadītāji un simtiem tūkstošu pilsoņu pulcējās, lai svinētu divdesmito gadskārtu kopš Berlīnes mūra krišanas. Tā bija Eiropas integrācijas robežšķirtne un neatkārtojams jaunāko laiku vēstures notikums.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu Berlīnē Brandenburgas vārtu pakājē piedalījās oficiālajos Brīvības svētkos. Viņš sacīja: “Berlīnes mūra krišana simbolizē ne vien totalitārisma sabrukumu Viduseiropā un Austrumeiropā, bet tā ir arī iespaidīgs Vācijas un visas Eiropas atkalapvienošanās simbols. 1989.gada 9.novembrī itin viss šķita cerīgs, visu apmirdzēja laime, ilgas pēc brīvības un ideja par mierīgu revolūciju. Tā bija īsteni vēsturiska diena, kas man daudzējādā ziņā lika atminēties Portugāles 1974.gada revolūciju, ko piedzīvoju, būdams astoņpadsmitgadīgs students.”

“1989.gads bija laiks, kas pārvērta Eiropu, un Berlīnes mūra krišana ir viens no zīmīgākajiem mūslaiku simboliem,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un iestāžu attiecību un komunikācijas stratēģijas komisāre Margota Valstrēma.

Lai pieminētu dzelzs priekškara krišanu, Eiropas Komisija visa gada garumā rīkojusi vairākus pasākumus valstu un ES līmenī ar vadmotīvu “Eiropa – vienota un brīva”. 9.novembra vakarā simtiem tūkstošu cilvēku pulcējās Berlīnē, lai svinētu Berlīnes mūra krišanu. Viņu vidū bija arī Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu, kurš teica īsu uzrunu sanākušajiem.

Brīvības svētku dominante bija māksliniecisks projekts, kas simboliski ataino 1989.gada notikumu domino efektu. Ar Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta un Komisijas pārstāvniecības Berlīnē līdzdalību to rīkoja Berlīnes pilsēta. No vietas, kur Berlīnes mūrī bija robežpārejas punkts Charlie, līdz Reihstāgam 1,2 km garā rindā bija salikti 1000 milzīgi domino kauliņi, kuri tika sagāzti, kā reiz tika sagrauts Berlīnes mūris. Simboliskie domino kauliņi apgleznoti dažādās pasaules vietās. Lielākoties ar tiem darbojušies skolēni, bet roku pielikuši arī vairāki sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, tostarp Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, kuri Berlīnē piedalījās domino kauliņu sagāšanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!