Godinot un atceroties Latvijas brīvības cīnītājus

Par 11.novembra – Lāčplēša dienas – pasākumiem Latvijā

Par Brīvības cīņu piemiņas interaktīvo karti

Par godu Latvijas armijas 90.gadadienai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, atskatoties arī uz Latvijas militārās kartogrāfijas 90 pastāvēšanas gadiem, ir izveidojusi Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvo karti.

Karte ir veidota, lai varētu parādīt, kur dabā atrodas pieminekļi un piemiņas vietas tiem Latvijas armijas karavīriem, kuri Brīvības cīņu (1918–1920) laikā spēja atbrīvot mūsu zemi no visiem ienaidniekiem. Karte veidota arī kā aicinājums atcerēties un kopt savas valsts vēsturisko mantojumu.

Karte sniedz ieskatu pieminekļu un piemiņas zīmju tapšanas un atklāšanas vēsturē, kā arī informāciju par katra konkrētā objekta atrašanos dabā. Tajā atzīmēts 91 objekts, taču kopējais atbrīvošanas cīņām veltīto piemiņas zīmju skaitlis ir daudz lielāks. Kartes ierobežotais lielums nav ļāvis tajā parādīt visas iespējamās daudzās baznīcās, kapos un uz ēkām izvietotās piemiņas plāksnes un zīmes. Daudzi vēsturiski objekti padomju un vācu okupācijas laikā ir gājuši bojā. Kartes veidotāji par savu uzdevumu uzskatīja atdot pienācīgo godu arī citu valstu un tautu karavīriem veltītajiem pieminekļiem Latvijas teritorijā – Igaunijas, Polijas, Lietuvas, jo šo valstu karavīri cīnījās plecu pie pleca ar latviešu karavīriem par mūsu zemes brīvību.

Piemiņas vietas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem un šo cīņu notikumiem veltītus pieminekļus Latvijā sāka iekopt un celt tūlīt pēc pašu atbrīvošanās cīņu beigām. 1923.gadā Latvijas Republikas valdība pieņēma likumu “Par vēsturiskām kauju vietām un pieminekļu aizsardzību”, ar kuru par vēsturiskām un aizsargājamām uzskatīja kauju vietas (arī Pirmā pasaules kara kauju vietas) Latvijā, kā arī kritušo karavīru kapu vietas. 1932.gadā pieņēma Noteikumus par pieminekļu aizsardzību, saskaņā ar kuriem par aizsargājamiem pieminekļiem uzskatīja arhitektūras un skulptūras formās celtas piemiņas zīmes, kauju un kapu vietas, ar kurām saistīti vēsturiski notikumi. Liela daļa no šiem pieminekļiem un piemiņas zīmēm cieta vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušajā padomju okupācijas laikā. Padomju vara centās no tautas apziņas iznīdēt jebkuru atmiņu par savu valsti un saviem varoņiem.

Karte pieejama Aizsardzības ministrijas mājaslapā – http://www.mod.gov.lv/brivibascinas/.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par Latvijas vēsturi – filmā “Bermontiāda”

11.novembrī, Lāčplēša dienā, pulksten 18 kinoteātrī “Rīga” paredzēta jaunās latviešu dokumentālās filmas “Bermontiāda” pirmizrāde.

Filma ir vēstījums par trauksmainajiem notikumiem pirms 90 gadiem – 1919.gada oktobri un novembri, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās Eiropas liktenis.

Mazajā Baltijas reģionā sadūrās trīs idejas – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no tām pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā, boļševiku pasaules revolūcijas ideju – uz Latvijas austrumiem ar kaujām atsviestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas, savukārt reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pauda vairākas personas, no kurām latviešu dokumentālistu stāsta priekšplānā izvirzīts vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.

“Bermontiādā” plaši izmantoti kino un fotoarhīvu materiāli, jaunāko paaudzi īpaši saistīs datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadus tālā pagātnē. Dokumentālās lentes inscenētās epizodes uzņemtas reālajās notikumu vietās.

Galvenos tēlus filmā atveido trīs aktieri: populāro Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu redzēsim vairākās lomās, Ivanu Švedovu, krievu aktieri, kurš pašlaik dzīvo Prāgā un filmējas dažādās Eiropas valstīs, – P.Bermonta lomā, bet teātra un kino aktieri no Lībekas Hartmutu Langi – ģenerāļa fon der Golca un vācu kareivja lomā.

Filmas scenārija autors un režisors ir Askolds Saulītis, producents – Bruno Aščuks, operators – Andris Priedītis, konsultants – Kara muzeja speciālists, vēsturnieks Kārlis Dambītis. Tā veidota “Studijā Centrums” sadarbībā ar “Subjektiv Filma”. Filmēšanu finansēja Nacionālais kinocentrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.

No 11. līdz 24.novembrim jauno dokumentālo filmu “Bermontiāda” varēs noskatīties kinoteātrī “Rīga”.

 “LV” informācija

Par 11.novembri

Par godu Latvijas armijas 90.gadadienai un Bermontiādes 90.gadskārtai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aicina ikvienu cilvēku Lāčplēša dienā nolikt svecītes pie Brīvības cīņām veltītajiem pieminekļiem un piemiņas plāksnēm Latvijā. 11.novembrī gaidāmi svinību gada galvenie pasākumi, kuros godinās Latvijas karavīrus un armijas dibināšanas 90.gadadienu.

Brīvības cīņu (1918–1920) karavīriem veltīto pieminekļu un piemiņas vietu atrašanās vietu var meklēt internetā izveidotajā kartē. Kopumā šeit atrodamas ziņas par 91 objektu, tomēr ierobežotā lieluma dēļ kartē nav iekļautas arī daudzās baznīcās, kapos un uz ēkām izvietotās piemiņas plāksnes un zīmes.

Bruņotie spēki 11.novembrī, Lāčplēša dienā, godinot karavīrus un svinot Latvijas armijas dibināšanas 90.gadadienu, rīkos vairākus atceres pasākumus, kā arī aktīvi piedalīsies pašvaldību un skolu rīkotajos svinīgajos pasākumos visos Latvijas novados. Klātesot valsts, kā arī valsts aizsardzības nozares un bruņoto spēku augstākajām amatpersonām, svētku pasākumi notiks arī Rīgā.

Pulksten 9 Rīgas garnizona vienību karavīri un zemessargi aizlūgs par kritušajiem karavīriem ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā, bet pulksten 11 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos. Savukārt pulksten 13 Brīvības pieminekļa laukumā notiks Rīgas garnizona vienību militārā parāde, kurā piedalīsies aptuveni 230 karavīru, zemessargi un robežsargi. Pirms parādes pulksten 12.55 pie Brīvības pieminekļa notiks Lāčplēša dienai veltītā svinīgā godasardzes maiņa, savukārt pulksten 14 tā notiks pie Rīgas pils, kas ir valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa Valsts prezidenta rezidence.

Pulksten 14.40 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notiks kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, turpinot aizpērn sākto tradīciju bruņotajos spēkos – mūsdienās kritušo karavīru godināšanu. Piedalīties pasākumā ir aicināti starptautiskajā operācijā Irākā un Afganistānā kritušo karavīru tuvinieki.

Atceres pasākums notiks arī Sudrabkalniņā Rīgā, kur pulksten 15.30 tiks nolikti ziedi pie 1919.gadā kritušo Rīgas aizstāvju pieminekļa. Lāčplēša dienā no pulksten 12 līdz 15 būs iespējams arī apskatīt Jūras spēku kuģus Daugavgrīvā, Rīgā, kā arī noskatīties Latvijas Kara flotes 90.gadadienai veltīto videofilmu. Savukārt 11.novembra krastmalā no pulksten 19 līdz 21 atradīsies informatīvā telts, kas vēstīs par Lāčplēšu dienu un Latvijas armijas 90.gadadienu. Tiks izrādīti fotoattēli par Brīvības cīņu laiku, kā arī Latvijas armiju laikā no 1920. līdz 1940.gadam un mūsdienu bruņotajiem spēkiem. Teltī būs pieejama faktu lapa par Lāčplēša dienu, īpašas armijas 90.gadadienas pastkartes un uzlīmes. Latvijas armijas formas tērpus un strēlnieku ieročus apmeklētājiem demonstrēs jaunsargi.

Latvijas Kara muzejā 11.novembrī pulksten 16 notiks Lāčplēša dienas pasākums “Daudz vētru mums ir pāri gājis”, kas veltīts Latvijas armijas 90.gadadienai. Ieeja bez maksas un bez ielūgumiem. Pasākumā paredzētas svētku uzrunas un koncerts, kurā piedalīsies karavīru ansambļu un koru 14.salidojuma dalībnieki no Valmieras, Rīgas, Dobeles Skrundas, Saldus, Jelgavas.

NBS informācija; Latvijas Kara muzeja informācija