Piedaloties Baltijas Ministru padomes sanāksmē

Lietuvas Republikas galvaspilsētā Viļņā 5. un 6.novembrī notika kārtējā Baltijas Ministru padomes sanāksme, kuras laikā 6.novembrī tikās (attēlā no labās) – Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus Foto: Baltijos fotografijos linija

6.novembrī Baltijas Ministru padomes laikā Viļņā tikās Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjeri pārrunāja galvenos trīspusējās sadarbības jautājumus un pasākumu koordinēšanu saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Tāpat valdību vadītāji pārrunāja gaidāmo Kopenhāgenas klimata konferenci decembrī, Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kā arī citus aktuālos sadarbības jautājumus.

Runājot par ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, valdību vadītāji vienojās turpināt īstenot eiro ieviešanu iespējami īsā laikā, kas veicinātu ilgtspējīgu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ekonomisko attīstību. Premjerministri vienojās, ka Māstrihtas kritēriju izpilde, nacionālo valūtu stabilitāte un turpmāka strukturālo reformu īstenošana ir būtiska šā mērķa īstenošanai.

Sarunā par klimata pārmaiņu politiku Latvijas Ministru prezidents pauda pozīciju, ka Latvija ir ieinteresēta, lai Kopenhāgenas klimata konferences laikā tiktu panākta globāla un visaptveroša vienošanās par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012.gada. Jau šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās līdz 2020.gadam samazināt emisiju apjomu par 20%. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas pozīciju, ka Eiropas Savienība varētu emisiju apjomu samazināt par 30% ar nosacījumu, ja arī citas attīstītās valstis, kā arī jaunattīstības valstis veiks līdzīgus emisiju apjomu ierobežojošus pasākumus. Latvija atzīst, ka Kopenhāgenas klimata konferencē panāktā starptautiskā vienošanās ir būtiska, veidojot paredzamu un savlaicīgu atbildi klimata pārmaiņām.

Latvija pauda viedokli, ka kopumā atbalsta valstu līdzvērtīgu līdzdalību palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm, jo klimata pārmaiņu jautājumā Latvijai un citām valstīm ir jārīkojas saskaņoti. Tomēr Latvija neatbalsta vienošanās panākšanu par katru cenu un aicina apzināties dažādu valstu iespējas un īpašo situāciju, kas daudzās valstīs izveidojusies ekonomiskās krīzes apstākļos.

Runājot par drošības un aizsardzības jautājumiem, triju Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sadarbība šajos jautājumos ir veiksmīga un var kalpot par paraugu citām valstīm. Premjeri atzīmēja, ka ekonomiskā krīze ir ietekmējusi aizsardzības budžetu, tomēr nākamajos gados aizsardzības budžets atkal tiks palielināts. Viens no mērķiem, pie kā šobrīd jāstrādā, ir administratīvo izdevumu samazināšana, vienlaikus palielinot aizsardzības spējas un militāro kapacitāti. V.Dombrovskis norādīja, ka šobrīd kopā ar partneriem tiek turpināta dalība Afganistānas militārajās operācijās. Pašreiz notiek arī sarunas ar Lietuvu par to, lai 2011.gadā Latvija un Lietuva Afganistānas operācijās piedalītos kopīgi. Ministru prezidents rosināja arī Igauniju pievienoties Latvijas un Lietuvas iniciatīvai.

Sarunā par sadarbību NATO ietvaros tika minēta jaunās NATO stratēģijas koncepcijas izstrāde un ekspertu grupa, kuras darbs ir dot rekomendācijas jaunajai koncepcijai. Starp 12 NATO ģenerālsekretāra A.F.Rasmusena apstiprinātajiem ekspertiem ir arī Baltijas valstu kopīgi izvirzītais Latvijas kandidāts Aivis Ronis, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO.

Baltijas valstu premjeri pārrunāja arī nākamā gada plānus aizsardzības un drošības jautājumos, tostarp plānotās militārās mācības, kurās piedalīsies Baltijas valstu, ASV un citu NATO dalībvalstu pārstāvji.

Baltijas valstu premjeri apsprieda sadarbību enerģētikas jautājumos, tajā skaitā aprīlī parakstītajā deklarācijā par Baltijas enerģētikas tirgu izvirzīto jautājumu attīstību, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānu, tā nozīmi un attīstību un Visaginas atomelektrostacijas projektu.

Sarunās tika minēta totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu novērtēšana ES līmenī. Šajā kontekstā ministru prezidenti uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie totalitārisma noziegumu vērtēšanas ES līmenī, iekļaujot šo jautājumu jaunajā Stokholmas daudzgadu programmā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un izveidojot kopīgu Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu.

Notikušajā preses konferencē Baltijas valstu premjerministri uzsvēra, ka, pārvarot ekonomisko krīzi, sadarbība, informācijas apmaiņa un koordinācija lēmumu pieņemšanas gaitā ir izšķiroša. Preses konferencē izskanēja jautājums par Latvijas budžeta pieņemšanas gaitu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja, ka budžets pirmajā lasījumā ir apstiprināts Saeimā un šobrīd notiek darbs pie tā sagatavošanas otrajam lasījumam. V.Dombrovskis norādīja, ka arī ar starptautiskajiem partneriem tiks panākta vienošanās par budžetu, kas abām pusēm būs pieņemama, kā arī tiks turpināta Latvijas un starptautisko aizdevēju uzsāktā programma.

Jānorāda, ka 2010.gada 1.janvārī Latvija pārņems prezidentūru Baltijas Ministru padomē un Baltijas asamblejā. Jau novembra beigās Baltijas Ministru padomes sanāksmē Viļņā Latvijas ārlietu ministrs prezentēs Latvijas prezidentūras prioritātes. Padomes ietvaros tiks turpināts darbs piecās nozaru komitejās – aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta un vides komitejā.

Kā galvenā Latvijas prioritāte tiks noteikta Baltijas reģiona ekonomiskā stabilitāte, izaugsme un ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšana. Tāpat tiks virzīts jautājums par Baltijas Ministru padomes sadarbības iespējām, kopīgi analizējot jautājumus, koordinējot un īstenojot sadarbību ekonomikas un finanšu jomā un sadarbību Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanai.

Kā otrā prioritāte tiks izvirzīta drošība – gan sadarbība Baltijas valstu starpā NATO sastāvā, gan enerģētikas drošības jautājumos, gan vides drošības jautājumos.

Trešā prioritāte būs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu stratēģiskā sadarbība, padziļinot sadarbību reģiona un globālo jautājumu risināšanai, arī starptautiskā sadarbība un koordinācija starptautiskajos forumos un organizācijās, piemēram, sadarbībā ar G20 valstīm, Starptautisko Valūtas fondu un citur.

2010.gada janvārī Latvijā plānota pirmā Baltijas valstu premjerministru neformālā tikšanās Baltijas Ministru padomes ietvaros, lai vienotos par jomām un jautājumiem, kuros nepieciešama cieša sadarbība un koordinācija.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Baltijas Ministru padomes secinājumi

Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās Baltijas Ministru padomes ietvaros šā gada 5. un 6.novembrī Viļņā, Lietuvā.

Premjerministri pārrunāja galvenos trīspusējās sadarbības jautājumus un pasākumu koordinēšanu saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi. Viņi atzinīgi novērtēja Ietvarprogrammu stipras, ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai, kas tika apstiprināta G20 augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā 2009.gada 24.–25.septembrī. Ietvarprogrammā ir definētas pasaules vadošo ekonomiku saistības starptautiskās finanšu regulēšanas sistēmas stiprināšanā.

Premjerministri atzinīgi novērtēja 2009.gada 29.–30.oktobrī pieņemtos Eiropas Padomes secinājumus, kas apstiprināja Eiropas Savienības apņemšanos panākt visaptverošu, tālejošu vienošanos klimata pārmaiņu jomā Kopenhāgenā šā gada decembrī.

Ministru prezidenti atzinīgi novērtēja arī Eiropas Padomes pieņemto ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Viņi uzsvēra, cik svarīga ir cieša attiecīgo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāžu sadarbība stratēģijas rīcības plāna īstenošanā, īpaši uzsverot vajadzību paātrināt infrastruktūru un tirgu integrāciju.

Pasākumu koordinēšana saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi

Premjeri pārrunāja ekonomikas atveseļošanas un budžeta konsolidēšanas pasākumus. Viņi vienojās turpināt īstenot eiro ieviešanu iespējami īsā laikā, kas veicinātu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtspēju. Šajā kontekstā premjerministri atkārtoti apliecināja, ka Māstrihtas kritēriju izpilde, nacionālo valūtu stabilitāte un turpmāka strukturālo reformu īstenošana ir būtiska šā mērķa īstenošanai.

Sadarbība enerģētikas jautājumos

Premjerministri pārrunāja paveikto un sadarbību enerģētikas nozarē. Atceroties kopīgo deklarāciju, kas tika parakstīta 2009.gada 27.maijā Viļņā, viņi apstiprināja tās nozīmi un jau sasniegto progresu stratēģisko principu un pasākumu definēšanā enerģētikas drošības veicināšanai reģionā, kā arī konkrētu enerģētikas projektu īstenošanā.

Premjeri atzinīgi novērtēja Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (BETSP), ko 2009.gada 17.jūnijā apstiprināja Baltijas jūras reģiona valstu un valdību vadītāji un Eiropas Komisijas prezidents.

Viņi uzsvēra plāna lielo nozīmi. Tas ir stratēģisks fons un praktisks instruments ilgtermiņa energoapgādes drošības veicināšanai Baltijas reģionā ar mērķi integrēt Lietuvu, Igauniju un Latviju ES enerģētikas tīklos un ES enerģijas iekšējā tirgū.

Premjerministri atzīmēja panākto progresu un aicināja arī turpmāk saskaņoti rīkoties, lai īstenotu BETSP ar mērķi radīt atvērtu un pārredzamu kopējo Baltijas elektroenerģijas tirgu. Nozīmīgs pasākums šā mērķa sasniegšanai ir regulēto tarifu atcelšana ne vēlāk kā līdz 2010.gada aprīlim Lietuvas, Igaunijas un Latvijas patērētājiem, kas veido vismaz 35 procentus no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.

Premjeri uzsvēra, ka nepieciešams atcelt pastāvošos šķēršļus, paātrināt kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi saskaņā ar Ziemeļvalstu tirgus modeli un nodrošināt nediskriminējošu pieeju energosistēmām un starpsavienojumiem, pamatojoties uz drošu izsoli, kā tas norādīts BETSP.

Viņi uzsvēra vienotas politikas nozīmi attiecībā uz elektroenerģijas importu no valstīm, kas nav EEZ valstis. Ministru prezidenti arī akcentēja kopējās politikas nepieciešamību attiecībā uz elektroenerģijas tranzītu, cenšoties panākt savstarpīguma nosacījumus ar trešajām valstīm.

Premjerministri atzinīgi vērtēja sasniegto NordBalt, Estlink 2 un LitPolLink īstenošanā un elektroenerģijas starpsavienojumu projektos.

Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu īstenošana un iekšējo elektrotīklu stiprināšana Lietuvā, Igaunijā un Latvijā ir būtiski projekti visam reģionam.

Premjeri apstiprināja stratēģisko mērķi integrēt Lietuvas, Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas sistēmas ENTSO-E kontinentālās Eiropas reģionālajā grupā ar mērķi nodrošināt sinhronu darbību.

Viņi uzsvēra, cik būtiska ir jaunas ražošanas jaudas ieviešana Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Premjeri atzinīgi vērtēja Visaginas atomelektrostacijas projekta izveidi un vienojās par nepieciešamību pieaicināt stratēģisku investoru. Viņi atkārtoti apliecināja Igaunijas, Latvijas un Polijas kā projekta partneru statusu.

Premjerministri pauda atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvai, kas pieņēma priekšlikumu ieviest regulējumu, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību kā ilgtermiņa pasākumu, kam ir ļoti liela loma Lietuvas, Igaunijas un Latvijas drošības pastiprināšanā.

Viņi atkārtoti uzsvēra, ka šī regula rada nozīmīgu stratēģisku vīziju, kas jāīsteno saistībā ar BETSP, ņemot vērā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas īpašo enerģētikas drošības statusu.

Sadarbība aizsardzības un drošības jautājumos

Premjerministri uzsvēra, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija ir jābalsta uz 5.pantu kā galveno kopīgas aizsardzības principu.

Spēcīga transatlantiskā saikne ir neaizstājams NATO elements. Pielāgojoties jaunajai drošības videi, ir jāpastiprina NATO loma, nodarbojoties ar netradicionālo draudu un problēmu risināšanu, jo īpaši kibernoziegumu un energoapgādes drošības jomā. Viņi uzsvēra Lietuvas, Igaunijas un Latvijas veiksmīgo sadarbību un kopējos centienus jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanā.

Premjeri atzinīgi vērtēja Ziemeļatlantijas padomes lēmumu pagarināt NATO gaisa telpas patrulēšanas misiju Lietuvā, Igaunijā un Latvijā līdz 2014.gada beigām.

Tas ir skaidrs alianses solidaritātes pierādījums, kā arī acīmredzama NATO ietekme reģionā.

Premjerministri uzsvēra nepieciešamību stiprināt sauszemes spēku sadarbību, kā arī izstrādāt uzņemošās valsts atbalstu kā nozīmīgu kopīgās aizsardzības elementu.

Ir nepieciešama vienošanās, lai atvieglotu praktisku sadarbību kopīga militārā iepirkuma jomā un lai sasniegtu lielāku efektivitāti un savietojamības spēju attīstību.

Totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu novērtēšana ES līmenī

Premjerministri uzsvēra Molotova–Rībentropa pakta 70.gadadienas atcerei veltītā pasākuma nozīmi. Pasākumu organizēja Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu parlamenti 14.oktobrī Eiropas Parlamentā.

Šim pasākumam, kas notika Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vadībā, piedaloties Zviedrijas prezidentūrai un Eiropas Komisijai, bija īpaša pievienotā vērtība informētības un izpratnes par totalitāro pagātni veicināšanā Eiropas mērogā.

Šajā kontekstā premjeri uzsvēra, ka nepieciešams turpināt darbu pie totalitārisma noziegumu vērtēšanas ES līmenī, iekļaujot šo jautājumu jaunajā Stokholmas daudzgadu programmā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un izveidojot kopīgu Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu.

Nākamā Ministru padomes sanāksme notiks Latvijas prezidentūras laikā 2010.gadā.

Viļņa, 2009.gada 6.novembris