• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ekonomikas ministrs: Par kopinteresi Baltijas enerģētikas tirgū. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2009., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200183

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrs: Piešķirot papildu līdzekļus Zemkopības ministrijai

Vēl šajā numurā

05.11.2009., Nr. 176

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ekonomikas ministrs: Par kopinteresi Baltijas enerģētikas tirgū

 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 3.novembrī tikās ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku, Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Antanu Vaļoni un Lietuvas enerģētikas viceministru Henriku Bernataviču, lai pārrunātu abām valstīm aktuālos jautājumus ekonomikā un enerģētikas jomā.

Tikšanās laikā A.Kampars uzsvēra: “Baltijas kopējās energoapgādes drošības jautājumu risināšana ir Latvijas augsta līmeņa prioritāte. Lietuvas un Latvijas sadarbība enerģētikas sektorā ir cieši saistīta ar visu triju Baltijas valstu sadarbību šai jomā. Mūsu kā kaimiņvalstu sadarbības prioritātes ir nodrošināt augstu apgādes drošības līmeni, enerģijas efektīvu izmantošanu, tirgus liberalizāciju un enerģētikas ietekmes samazināšanu uz apkārtējo vidi.”

A.Kampars norādīja, ka Latvija ir bijusi un būs Lietuvas sadarbības partnere. Mūsu valsts to ir apliecinājusi ar savu konsekvento pozīciju un līdzdalību gan iepriekšējos, gan arī plānotajos enerģētikas projektos. Par to liecina arī Latvijas valsts energokompānijas “Latvenergo” iesaistīšanās AES projekta īstenošanā.

Tikšanās laikā abu valstu ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm svarīgi ir nodrošināt enerģētisko neatkarību vienlaikus ar Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstību un tā iespējamo integrāciju ziemeļvalstu un ES elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to Visaginas AES projekts ir stratēģiski nozīmīgs visas Baltijas energoapgādes drošības nodrošināšanai. A.Kampars pauda ticību, ka Lietuva pieliks visus pūliņus, lai attīstītu un uzbūvētu šo AES visām tajā iesaistītajām pusēm vispieņemamākajā veidā.

Kā zināms, 2009.gada 17.jūnijā Briselē astoņu Baltijas jūras valstu premjeri un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu parakstīja saprašanās memorandu par Baltijas enerģētikas starpsavienojumu plānu. Plāns paredz Baltijas enerģijas tirgu pakāpeniski integrēt ziemeļvalstu tirgū un tad pievienot pārējam ES tirgum. Plānā ir paredzētas vairākas projektu kopas – gan savienojumi pašu ziemeļvalstu starpā, gan starp Baltijas reģionu, ziemeļvalstīm un Poliju un atsevišķi starp Poliju un Vāciju. Projekts “NordBalt” (agrāk “SwedLit”) savienos Zviedriju ar Lietuvu, “Estlink–2” – Igauniju ar Somiju un “LitPol” – Poliju ar Lietuvu. Tāpat plānots izbūvēt elektrotīklu starp trim Baltijas valstīm.

2009.gada aprīlī Latvija un Lietuva vienojās par to, ka zemūdens kabelis no Zviedrijas ies uz Lietuvu. 2009.gada 9.jūlijā Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas energokompānijas (“Latvenergo”, “Lietuvos Energija” un “Svenska Kraftnat”) parakstīja saprašanās memorandu par kabeļa celtniecību.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!