• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par digitālās dividendes potenciāla pilnvērtīgas īstenošanas plānu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.2009., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Lisabonas līguma ratifikācijas noslēgšanos Čehijā

Vēl šajā numurā

04.11.2009., Nr. 175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par digitālās dividendes potenciāla pilnvērtīgas īstenošanas plānu

 

Digitālajai televīzijai aizstājot ierasto analogo televīziju, atbrīvosies četras piektdaļas ētera viļņu, pa kuriem TV raidījumi nonāca mūsu mājās. Tas nozīmē, ka šos ētera viļņus var izmantot jauniem, novatoriskiem pakalpojumiem, kas izmanto radiofrekvenču spektru – no bezvadu interneta un modernākiem mobilajiem tālruņiem līdz jauniem, interaktīviem, augstas izšķirtspējas TV kanāliem. Attālie reģioni varētu būt lielākie ieguvēji no šā procesa, jo jauno radiofrekvenču spektru varētu izmantot bezvadu platjoslas sakariem, lai ātrdarbīgs internets kļūtu pieejams reģionos, kur vēl nav ierīkoti kabeļi.

Komisija 28.oktobrī izklāstīja plānus radiofrekvenču spektra koordinētai sadalei, kas veicina investīcijas un konkurenci šo iespējām bagāto jauno pakalpojumu jomā. Ja tikko atbrīvojušos ētera viļņu – “digitālās dividendes” – sadale jauniem pakalpojumiem visā Eiropā notiktu saskaņoti, tas varētu dot ekonomikai stimulu 20 līdz 50 miljardu eiro apmērā. Digitālās dividendes potenciāla pilnvērtīgas īstenošanas plānā iesaistīts arī Eiropas Parlaments un ES valstis, tādējādi apliecinot to lielo nozīmi šā procesa norisē.

Digitālā dividende ir vienreizēja iespēja devīzi “platjoslas pakalpojumi ikvienam” padarīt par īstenību visā Eiropā un motivēt dažas no mūsu ekonomikas visnovatoriskākajām nozarēm. Digitālās dividendes pavērtās iespējas Eiropā tiks izmantotas visā pilnībā tikai tad, ja sadarbībā tiks izstrādāts kopīgs plāns. Lai sagatavotu šādu plānu, Komisija cieši sadarbojās ar ES valstīm, Eiropas Parlamentu, nozares un patērētāju pārstāvjiem,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga.

Aicinu visas ES valstis paātrināt pāreju uz digitālo televīziju, lai to paveiktu līdz 2012.gada 1.janvārim. Vēlētos arī mudināt valstu iestādes izmantot digitālo dividendi konkurencei labvēlīgā veidā, lai atvērtu tirgu jauniem operatoriem un jauniem pakalpojumiem, maksimāli palielinot ietekmi uz ekonomiku. Tikai tā varēs panākt, ka digitālā dividende tiek izmantota, lai bezvadu platjoslas sakarus ieviestu ES apgabalos, kur ātrdarbīgu internetu nav iespējams efektīvi nodrošināt ar citām tehnoloģijām.

28.oktobrī pieņemtajos Komisijas priekšlikumos par digitālo dividendi ES dalībvalstīm lūgts paātrināt pārslēgšanos no analogās televīzijas un pabeigt to līdz 2012.gada 1.janvārim. Piecas ES valstis (Luksemburga, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija) un ASV jau pierādījušas, ka pārslēgšanos no analogās televīzijas ir iespējams paveikt ātri.

Priekšlikumos arī atspoguļoti centieni īstenot ekonomiskās ietekmes potenciālu 20 līdz 50 miljardu eiro apmērā, ko dotu digitālās dividendes efektīva koordinēšana Eiropā (15 gadu laikā salīdzinājumā ar situāciju, ja ES valstis rīkotos atsevišķi). Šādā nolūkā priekšlikumos izklāstīts, kā daļu no atbrīvotā radiofrekvenču spektra – proti, 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu (radioviļņus, kuri izplatās lielā attālumā un cauri ēku sienām) – var atvēlēt jaunu bezvadu pakalpojumu rašanās atbalstam, piemēram, trešās un ceturtās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumiem, kas dod iespēju ar mobilo tālruni veikt videostraumēšanu, pilnīgu tīmekļa pārlūkošanu un ātru lejupielādi. Tas palīdzēs īstenot mērķi līdz 2013.gada beigām nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem ātrdarbīgu platjoslas pārklājumu.

Lai pēc iespējas palielinātu šo pasākumu ietekmi, Komisija paziņoja, ka tā vēlētos harmonizēt 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas izmantošanas tehniskos nosacījumus, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalošanas, kad ES valstis atver apakšjoslu jauniem pakalpojumiem savā teritorijā. Pakalpojumu sniedzēji un ierīču un lietojumu izgatavotāji tad varētu veikt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā, bet patērētājiem kļūtu vienkāršāk izmantot viesabonēšanas pakalpojumus ceļojuma laikā. Līdzīga pieeja veidoja pamatu GSM mobilo tālruņu ieviešanai 20.gadsimta 90.gados.

Komisija arī ierosināja kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi pievērsties stratēģiskiem mērķiem, piemēram, temps, kādā digitālā dividende tiek atvērta izmantojumiem, kas nav lieljaudas apraide, vienošanās par kopēju Eiropas nostāju sarunās ar kaimiņvalstīm par digitālās dividendes radiofrekvenču spektru un iespēja vienoties par turpmākiem ES mērķiem efektīvāku tehnoloģiju izmantošanai digitālajā dividendē.

Komisija 2010.gada pirmajā pusē tieksies gūt Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstu attiecīgajam ceļvedim, un pirms priekšlikumu galīgas izstrādāšanas iesaistīsies turpmākās pārrunās ar pašreizējiem un potenciālajiem radiofrekvenču spektra lietotājiem par ilgākā termiņā risināmiem jautājumiem.

 

 

Vispārīga informācija

Komisija 2007.gadā ierosināja atvieglot iespēju mobilo sakaru operatoriem Eiropā piedāvāt un attīstīt novatoriskas bezvadu tehnoloģijas. Tas notika pēc Komisijas paziņojuma par paātrinātu pārslēgšanos uz digitālo apraidi, kurā digitālā dividende izvirzīta par radiofrekvenču spektra politikas prioritāti. Komisāre V.Redinga 2009.gada 9.jūlijā sacīja, ka vēl pašreizējās Komisijas pilnvaru laikā tiks sagatavoti priekšlikumi par digitālās dividendes izmantošanu.

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!