Eiropas Komisija: Par pakāpenisku ES ekonomikas atveseļošanos

Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi šā gada otrajā pusē ES ekonomika sāks atgūties no recesijas, lai gan attiecībā uz visu 2009.gadu IKP tomēr samazināsies par aptuveni 4%. Atbilstīgi prognozei ir gaidāma pakāpeniska atveseļošanās, un IKP pieaugs par ¾% 2010.gadā un aptuveni par 1½% 2011.gadā. Tuvākajā nākotnē gaidāmais ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir saistīts ar uzlabotiem nosacījumiem pasaules uzņēmējdarbības vidē un finanšu tirgos, kā arī ar būtiskiem fiskālās un monetārās politikas īstenotajiem pasākumiem. Vēlāk vairāki faktori varētu ierobežot privāto pieprasījumu un tādējādi arī atveseļošanās intensitāti.

Konkrēti nosacījumi darba tirgū vēl aizvien būs neskaidri, un saskaņā ar prognozēm bezdarba līmenis ES sasniegs 10¼%. Turklāt sagaidāms, ka budžeta deficīts pieaugs līdz 7½% no IKP 2010.gadā, bet 2011.gadā mazliet samazināsies, jo ekonomika uzņems apgriezienus un pagaidu pasākumi arī pakāpeniski tuvosies beigām.

“ES ekonomika sāk atgūties no recesijas. Galvenokārt tas notiek, pateicoties vērienīgiem valdību, centrālo banku un ES veiktajiem pasākumiem, kas ne tikai novērsa sistēmas sabrukumu, bet arī veicināja tās atveseļošanos. Tomēr mums vēl būs jārisina daudz problēmu. Lai saglabātu uzņemto tempu un nodrošinātu ilgtspējīgu atveseļošanos, ir svarīgi, ka mēs pilnībā īstenojam visus paziņotos pasākumus un pabeidzam banku nozares uzlabošanu. Mums jāstrādā vidēja termiņa kontekstā un jāapsver, kā labāk novērst nelabvēlīgās sekas, ko izraisīja krīze darba tirgū, valsts finanšu un potenciālās izaugsmes jomā,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

ES ir piedzīvojusi nopietnāko, garāko un mēroga ziņā plašāko recesiju tās vēsturē. Tagad tā ir sasniegusi pagrieziena punktu. Pēdējos mēnešos ir vērojama ekonomikas situācijas un finansiālo nosacījumu uzlabošanās galvenokārt saistībā ar ārkārtējiem pasākumiem, kas veikti fiskālās un monetārās politikas jomā. Vairāki finanšu rādītāji tagad ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī, un uzticība arī pieaug. Perspektīvas par izaugsmi un tirdzniecību pasaules līmenī arī ir uzlabojušās, jo īpaši jauno tirgu ekonomikās. Pamatojoties uz minētajiem notikumiem un labvēlīgu krājumu korekciju, noteikts, ka šā gada otrajā pusē IKP pieaugums ES un eirozonā atkal būs pozitīvs.

Ceļā uz pakāpenisku atveseļošanos

Labākas īstermiņa perspektīvas ES un pasaulē daļēji ir noteikuši pagaidu faktori. Tā kā 2010.gadā minēto faktoru ietekme mazināsies, ekonomikas aktivitāte pasaulē, visticamāk, mazliet pasliktināsies. Tāpēc gaidāms, ka ES eksporta pieaugums prognozes periodā nostabilizēsies tikai pakāpeniski. Arī iekšzemes pieprasījums nākotnē saskarsies ar vairākiem ierobežojošiem faktoriem. Tā kā ir zema ražošanas jaudas izmantošana, relatīvi vājas prognozes saistībā ar pieprasījumu, necils rentabilitātes pieaugums un kredītu pieaugums aizvien vēl samazinās, prognozēts, ka investīciju līmenis pirms 2011.gada neuzlabosies. Lai gan privātais patēriņš bija stabilizējošs faktors recesijas apstākļos, izdevumu apjomu nākotnē ierobežos vajadzība stabilizēt mājsaimniecību budžetu un vājās izredzes darba tirgū. Vēl viens ierobežojošais faktors ir aplēstā negatīvā finanšu krīzes ietekme uz potenciālo produkcijas apjomu. Tādējādi pēc sākotnēji labvēlīgā posma prognozēts, ka IKP pieaugums ES un eirozonā mazliet kritīsies, bet 2010.gada otrajā pusē un turpmākajos gados atkal atgūsies no jauna.

Darba tirgus un publiskās finanses izjūt spiedienu

Lai gan ES darba tirgus bija daudz dzīvotspējīgāks recesijas apstākļos, nekā prognozēts (galvenokārt saistībā ar īstermiņa politikas pasākumiem, veiktajām reformām un darbavietu saglabāšanas politiku dažās dalībvalstīs), sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos darbavietu likvidēšanas apjoms pieaugs. Šogad prognozēts nodarbinātības samazinājums aptuveni par 2¼%, un tas turpinās sarukt par aptuveni 1¼% 2010.gadā. Nodarbinātības pakāpeniska stabilizācija, visticamāk, notiks 2010.gada beigās un 2011.gadā, jo atveseļošanās nostiprināsies.

Publiskās finanses arī ir saņēmušas smagu triecienu. Prognozēts, ka šogad ES budžeta deficīts trīskāršosies (sasniedzot gandrīz 7% no IKP, pieaugums no 2¼% 2008.gadā) un turpinās pieaugt 2010.gadā līdz aptuveni 7½%. Šāda pasliktināšanās ir daļēji skaidrojama ar automātisko stabilizācijas līdzekļu iedarbību un veiktajiem diskrecionārajiem pasākumiem ekonomikas atbalstam, bet tā arī atspoguļo nopietnāku, nekā ierasts, ieņēmumu kritumu saistībā ar ekonomikas lejupslīdi. Gaidāms, ka 2011.gadā deficīts mazliet samazināsies, noslīdot nedaudz zem 7% no IKP, jo ekonomikas aktivitāte uzņems apgriezienus un pagaidu pasākumi vairs nebūs spēkā. Tomēr parāda attiecība turpinās pieaugt.

Inflācija saglabājas zemā līmenī

Prognozēts, ka inflācija ES un eirozonā mazliet pieaugs salīdzinājumā ar pašreizējo ļoti zemo līmeni, bet prognozes periodā būtiski nepalielināsies. Gaidāms, ka SPCI inflācija vidēji būs mazliet virs 1% 2010.gadā un 2011.gadā aptuveni 1½% gan ES, gan eirozonā. Lai gan pieaugošās preču cenas, visticamāk, varētu izraisīt inflācijas pieaugumu, būtiska ekonomikas stagnācija un lēns atalgojuma pieaugums mazinās šo cenu radīto ietekmi.

Nenoteiktības līmenis aizvien augsts

ES ekonomika ir atguvusies no recesijas, tomēr prognozes ir ļoti neskaidras un pastāv vērā ņemami, bet kopumā līdzsvaroti riski. Ekonomikas atveseļošanās varētu pozitīvi pārsteigt, ja politikas pasākumi, lai atjaunotu finanšu sektora stabilitāti un palielinātu uzticību, būtu efektīvāki, nekā plānots, vai arī pieprasījums pasaules tirgū palielinātos daudz vairāk, nekā prognozēts. No otras puses, vājo darba tirgus nosacījumu ietekme un ierobežojumi investīciju jomā varētu izrādīties nopietnāki, nekā plānots. Ja banku sektors neatjaunos tā finansiālo stāvokli, tas nespēs sniegt pietiekamu atbalstu ekonomikas atveseļošanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa