Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tiesībām reģistrēt autonomas draudzes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2009., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199638

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Tiesībsarga biroja prioritāšu noteikšanu

Vēl šajā numurā

27.10.2009., Nr. 170

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tiesībām reģistrēt autonomas draudzes

 
 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 21.oktobrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, tādējādi paredzot tiesības veidot autonomas draudzes.

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene norādīja, ka komisijas atbalstītie grozījumi nodrošinās indivīdu pamattiesības, vienlaikus ievērojot arī baznīcas tiesības darboties saskaņā ar savām kanoniskajām normām. Šāds kompromiss panākts, komisijai sadarbojoties ar tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvjiem, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Grozījumi paredz no likuma svītrot normu, kas ierobežo iespēju veidot autonomas draudzes gadījumos, kad konfesiju kanoniskie noteikumi nepieļauj šādu draudžu darbību. Turpmāk draudzi varēs reģistrēt, ja tās nosaukums neietvers maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas tiesisko formu, darbības mērķiem un veidu, kā arī par tās piederību reliģiskajai savienībai (baznīcai). Šie paši reģistrācijas noteikumi attieksies uz draudzi, kas neatzīst savu piederību likumā noteiktajā kārtībā jau reģistrētai reliģiskajai konfesijai.

Tāpat grozījumi nosaka, ka reliģiskās organizācijas nosaukumam un konfesionālajai piederībai nepārprotami jāatšķiras ne tikai no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem un reģistrācijai pieteiktajiem reliģisko organizāciju un to iestāžu nosaukumiem, bet arī no citu uzņēmumu nosaukumiem.

Tieslietu ministrija iepriekš norādījusi uz šādu grozījumu nepieciešamību, lai nodrošinātu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto atziņu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Arī Tiesībsarga birojs atzinis, ka valsts, liedzot reģistrēties draudzēm, pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, tādējādi nenodrošinot reliģiskās pārliecības brīvības aizsardzību, un, iespējams, aizskar arī personām garantēto vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību u.c.

Lai sekmīgāk risinātu reliģisko organizāciju īpašumu jautājumus, likumprojektā arī ietverta norma, kas nosaka, ka Tieslietu ministrijas izveidotā struktūrvienība, kas kārto reliģisko lietu jautājumus, sniedz atzinumu tiesai lietās par nelikumīgi atsavināta īpašuma atgūšanu, ja to ir pieprasījušas vairākas reliģiskās organizācijas.

Paredzēts, ka par likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā Saeima lems 29.oktobrī.

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!