• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sadarbību ar bankām kredītņēmēju aizsardzībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.10.2009., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199579

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsardzības ministrs: Par kolektīvo drošību kā galveno NATO darbības principu

Vēl šajā numurā

23.10.2009., Nr. 169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sadarbību ar bankām kredītņēmēju aizsardzībai

 
 

22.oktobrī pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvas notika diskusija par sadarbību vienīgā mājokļa kredītņēmēju aizsardzībai, kurā piedalījās vairāku Latvijas komercbanku vadītāji un Komercbanku asociācijas prezidents. Sarunas rezultātā tika nolemts turpināt sadarbību, lai vēl šajā gadā izstrādātu un parakstītu valdības un komercbanku vienošanos par situācijas regulējumu krīzes periodā, kurā būtu nostiprināti vienoti kredītu restrukturizācijas principi un nosacījumi, pušu tiesības un pienākumi.

Ministru prezidents sarunas gaitā uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju kopumā ir atbildīgas trīs puses – bankas, kas strauji kāpināja kreditēšanas tempus un pietiekami neizvērtēja visus riskus, kredītņēmēji, kuri atsevišķos gadījumos pārvērtēja savas iespējas veikt kredītu atmaksu un ar to saistītos riskus, kā arī valsts, kas laikus neieviesa pasākumus kreditēšanas tempu palēnināšanai un kredītņēmēju aizsardzībai. “Tagad visām pusēm ir jārod kompromisa risinājums, kas aptver divus jautājumu blokus: šodienas kredītņēmēju situāciju un risinājumus krīzes periodam, kā arī nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli. Risinot šos abus jautājumus, neapšaubāmi ir jāievēro tiesiskuma principi, bet ir arī jānodrošina šā aktuālā sociālā jautājuma risinājums,” uzsvēra V.Dombrovskis.

Sarunā premjers pauda bažas, ka, pieaugot bezdarbam un beidzoties bezdarbnieka pabalsta izmaksām, var prognozēt kavēto kredītu būtisku pieaugumu. Turklāt šobrīd katrai bankai ir sava politika darbam ar kavētiem kredītiem un parādu piedziņu, ir pat atšķirīgi risinājumi līdzīgās situācijās vienā bankā, kas atkarīgi no katra konkrētā kredītspeciālista kvalifikācijas un izpratnes par attiecīgās bankas politiku. Tas rada neziņu kredītņēmējiem, kas viņus sagaida, vēršoties pie bankas ar savām problēmām, kā arī pastiprina sociālo spriedzi. Lai novērstu šādu negatīvu faktoru paplašināšanos, V.Dombrovskis banku vadītājiem piedāvāja unificēt galvenos principus un nosacījumus, pēc kādiem tiek veikta kavēto kredītu restrukturizācija.

Attiecībā uz nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli Ministru prezidents ierosināja sākt darbu pie jauna hipotekārās kreditēšanas likuma, kura izstrāde ir paredzēta arī valdības deklarācijā.

Šādam likumam būtu jāreglamentē vairāki jautājumi – gan par procentu apjomu, cik var piešķirt kredītu no ķīlas vērtības, gan par kreditēšanas līgumu nosacījumiem, gan par kredītņēmēju obligātu informēšanu par sekām, kādas var iestāties nemaksāšanas gadījumā.

Uz tikšanos ar Ministru prezidentu ieradās “Swedbankas” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, SEB bankas valdes priekšsēdētājs Ainars Ozols, “Nordea bank Findland” Latvijas filiāles ģenerāldirektors Valdis Siksnis, “DnB NORD” bankas valdes loceklis Ivars Kapitovičs, LHZB valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, Aizkraukles bankas valdes loceklis Oļegs Fiļs, Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, “Parex bankas” viceprezidents Druvis Mūrmanis, Trasta bankas valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze un Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!