Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 22.oktobrī

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā un Militārpersonu izdienas likumā

22.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL) un grozījumi Militārpersonu izdienas likumā.

Grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu MDL normas ar Militārpersonu izdienas pensiju likuma normām, kas paredz karavīru atvaļināšanu sakarā ar vienības reorganizēšanu vai karavīru skaita samazināšanu.

Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts, ka par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā lemj Saeima. Atbilstoši Saeimas lēmumam var būt nepieciešama karavīru skaita samazināšana.

Lai karavīru atvaļināšanas procedūra noritētu raitāk un mazāk ietekmētu tos budžeta līdzekļus, kas paredzēti karavīru atalgojumam, MDL ir jāprecizē atsevišķas normas, kas definē ar atvaļināšanu saistīto procedūru. Šobrīd ar karavīru atvaļināšanu cieši saistītais Militārpersonu izdienas pensiju likums neparedz izdienas pensijas piešķiršanu karavīriem, kuri atvaļināti sakarā ar karavīru skaita samazināšanu. Līdz ar iepriekšminētajiem grozījumiem likumos tiks ievērots tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips Saeimas lēmuma izpildei par karavīru skaita samazināšanu.

Par grozījumiem MDL un Militārpersonu izdienas likumā vēl jālemj Saeimai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

22.oktobrī valdība Ministru kabineta ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Grozījumi paredz nodot Finanšu ministrijai neraksturīgās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Izmaiņas paredz, ka VID pārņems sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības funkciju, sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas, sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanas, kā arī Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanas funkciju.

Līdz ar grozījumiem tiks precizētas prasības sabiedriskā labuma organizācijas statusa pretendentiem. Uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu varēs pretendēt organizācija, kuras statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktais mērķis ietvers sabiedriskā labuma darbību un kura veiks sabiedriskā labuma darbību, kā arī kurai nebūs nodokļu parādu. Līdz šim iepriekš minētās prasības netika nošķirtas, tādējādi apgrūtinot lēmuma pieņemšanu par statusa piešķiršanu.

Grozījumi arī paredz, ka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas likvidatoram būs jāinformē sabiedriskā labuma organizācijas uzraugošā iestāde par organizācijas likvidāciju un būs jābūt atbildīgam par to, lai likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas manta tiktu nodota uzraugošās iestādes lēmumā noteiktajai organizācijai.

Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pašvaldību izdevumiem personu dzīvesvietas deklarēšanā

Ministru kabinets ārkārtas sēdē 22.oktobrī vienojies izslēgt no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma pārejas punktu, kas nosaka no valsts budžeta kompensēt pašvaldībām izdevumus par personu dzīvesvietas deklarēšanu no 2006.gada 27.aprīļa līdz 2009.gada 30.jūnijam.

Ņemot vērā, ka valsts nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu pašvaldībās ir ieviesta tikai no šā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunais Dzīvesvietas deklarēšanas likums, valdība iepriekš bija apņēmusies pašvaldībām kompensēt ar iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu saistītos izdevumus viena lata apmērā par katru noformēto deklarāciju. Kopumā, pēc Iekšlietu ministrijas aprēķiniem, pašvaldībām atlīdzināmā summa ir 450 867 lati, taču Ministru kabinets šo finansējumu nav iekļāvis nedz nākamā gada Iekšlietu ministrijas budžetā, nedz arī 2011.gadā plānotajā finansējumā, tāpēc iepriekš noteiktā norma par kompensāciju no šim mērķim paredzētā valsts budžeta līdzekļiem nav izpildāma, uzskata IeM.

Līdz jaunais Dzīvesvietas deklarēšanas likums stājās spēkā šā gada 1.jūlijā, izdevumus par iedzīvotāju dzīvesvietas deklarāciju noformēšanu pašvaldības ir segušas no savu budžetu līdzekļiem. Šobrīd par dzīvesvietas deklarēšanu pašvaldībās noteikta valsts nodeva 3 latu apmērā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

IZM: Par mērķfinansējumu X (Desmitajiem) Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

22.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja protokollēmuma projektu “Par priekšlikumiem izmaiņām likumprojektā “Par valsts budžetu 2010.gadam””, kas paredz 2010.gada budžetā iekļaut finansējumu 1 461 190 latu apjomā X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai 2010.gada vasarā, kā arī daļu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītā maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumi no dividendēm) 2 310 000 latu apmērā novirzīt augstākās izglītības un zinātnes finansēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu uzskata par vienu no 2010.gada prioritātēm. IZM uzsvērusi, ka X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ieplānoti jau sen, nepieciešamie sagatavošanās darbi – plānošana, repertuārs, modelēšanas koncerti, kā arī skolēnu gatavošanās svētkiem uzsākti jau iepriekšējā mācību gadā un norit pēc plāna atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem, neraugoties uz finansējuma samazinājumu, tāpēc Skolēnu dziesmu un deju svētku norise 2010.gadā ir jānodrošina.

Protokollēmums paredz, ka X Skolēnu dziesmu un deju svētku nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu plānots piešķirt no budžeta apropriācijas rezerves un no nākamgad paredzētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Protokollēmums arī paredz panākt IZM vienošanos ar Rīgas domi par Mežaparka estrādes nodrošināšanu bez papildu samaksas, kā arī VSIA “Daugavas stadions” izmaksas par telpu izmantošanu deju lielkoncertiem paredzēt ne vairāk kā 22 810 latu apmērā.

IZM uzdots sadarbībā ar FM iesniegt attiecīgus priekšlikumus Saeimā likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” otrajam lasījumam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksājamo daļu

Saskaņojot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu ar ekonomiskajām iespējām, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi priekšlikumus par sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežošanu laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Pirmkārt, sociālās apdrošināšanas pabalstiem (bezdarbnieka, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem) tiks noteikti griesti – vienā kalendāra dienā 11,51 lats, un virs summas, kas šos noteiktos griestus pārsniegs, tiks aprēķināti 50%. Piemēram, ja slimības pabalsts tiek piešķirts par 10 dienu periodu un ja aprēķinātais pabalsts ir 15,50 lati dienā, tad slimības pabalsts tiks piešķirts 13,50 latu apmērā jeb 135,05 lati par 10 dienu periodu (Ls11,51+((Ls15,50–Ls11,51)*50%)*10 dienas).

Otrkārt, maternitātes un paternitātes pabalsts tiks aprēķināts 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (šobrīd 100%). Piemēram, sievietei, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, aprēķinātais maternitātes pabalsts ir 15,50 lati dienā un par grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma 126 dienām, ņemot vērā arī pabalsta griestus, izmaksājamā pabalsta apmērs dienā būs 13,50 lati jeb 1701,63 lati par visu maternitātes periodu (Ls11,51+((Ls15,50–Ls11,51)*50%)*126 dienas).

Taču visos šajos priekšlikumos tiks ievērota tiesiskā paļāvība, t.i., tie attieksies tikai uz tiem bezdarbnieka un slimības pabalstiem, kas tiks piešķirti pēc 2010.gada 1.janvāra. Līdz ar to cilvēkam, kurš saslimis līdz š.g. 31.decembrim un turpinās slimot arī pēc 2010.gada 1.janvāra, slimības pabalstu izmaksās pašreizējā apmērā. Arī bezdarbnieku pabalstu varēs saņemt līdzšinējā apmērā, ja tas būs piešķirts līdz 31.decembrim un tā izmaksa turpināsies pēc 2010.gada 1.janvāra.

Savukārt attiecībā uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem tiks ievērotas Civillikumā noteiktās 306 dienas, tātad izmaiņas skars tikai tās ģimenes, kurās bērniņš dzims pēc 2010.gada 3.novembra.

Iepriekšminētās izmaiņas paredz 22.oktobrī valdībā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

LM: Par izmaiņām vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtībā

Lai samazinātu bezdarbnieka pabalsta ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, valdība 22.oktobrī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” no 2010.gada 1.janvāra no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem palielināsies tas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periods, ko ņem par pamatu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai.

Gadījumā, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis līdz 2009.gada 31.decembrim, vidējās apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai paredzēts aprēķināt par sešu mēnešu periodu, to beidzot divus mēnešus, pirms cilvēks ieguvis bezdarbnieka statusu.

Piemēram, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis 2009.gada 30.decembrī, apdrošināšanas iemaksu algu viņam aprēķinās par periodu no 2009.gada aprīļa līdz septembrim (ieskaitot). Savukārt, ja cilvēks bezdarbnieka statusu būs ieguvis 2010.gada 1.janvārī, apdrošināšanas iemaksu algu viņam aprēķinās par periodu no 2008.gada novembra līdz 2009.gada oktobrim (ieskaitot).

Savukārt, ja sešu mēnešu (vai ar 2010.gada 1.janvāri – 12 mēnešu) periodā vidējās apdrošināšanas iemaksu algai ir atšķirīgi apmēri, to no 1.novembra aprēķinās, neņemot vērā viszemākā un visaugstākā apmēra iemaksu algu attiecīgajos divos mēnešos.

Tāpat grozījumi paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija elektroniski iesniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) informāciju par to, vai bezdarbniekiem ir noteikta invaliditāte vai nav.

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un izmaksu, tāpat kā līdz šim, nodrošinās VSAA.

Atgādinām, lai cilvēks pēc darba zaudēšanas varētu saņemt valsts sociālās garantijas un atbalstu jauna darba meklējumam, viņam jādodas uz jebkuru Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli, jāreģistrējas un jāiegūst bezdarbnieka statuss.

Pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas cilvēks var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu uzreiz NVA filiālē, aizpildot attiecīgu iesniegumu, kas tiks pārsūtīts VSAA, vai izdarīt to jebkurā VSAA nodaļā.

LM: Par pensiju un atlīdzību indeksāciju “iesaldēšanu” 2010.gadā

Valsts pensiju un atlīdzību apmēri 2010.gadā pārskatīti netiks.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos likumprojektos “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” un “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Izmaiņas likumprojektos vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojekti izstrādāti saskaņā ar 16.septembra Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajiem grozījumiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm patēriņa cenu izmaiņas 2010.gadā pret 2009.gadu būs negatīvas un 2010.gada valsts pensiju un atlīdzību pārskatīšanai prognozētais piemērojamais indekss nepārsniegs ciparu “1”. Līdz ar to indeksācijas “iesaldēšana” 2010.gadā neatstās ietekmi ne uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem, ne uz valsts pensiju un atlīdzību apmēriem.

Atgādinām, ka atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, valsts pensijas un atlīdzības 2009.gadā pārskatītas netiek. Savukārt 2010.gadā tās ir pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir mazāks par 1, valsts pensiju un atlīdzību apmēru nepārskata.

Pēc VSAA datiem, 2009.gada augustā valsts pensijas saņēma 563 164 cilvēki, t.sk. 364 870 sievietes un 198 294 vīrieši. Atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēma 6780 cilvēku, t.sk. 3491 sieviete un 3289 vīrieši.

LM: Par precīzu bezdarbnieka pabalsta pārtraukšanas kārtību

Papildinot likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normas, Labklājības ministrija (LM) noteikusi precīzu bezdarbnieka pabalsta pārtraukšanas kārtību.

Tā paredz, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu varēs pārtraukt arī tad, ja pats pabalsta saņēmējs no pabalsta atteiksies.

Šādas izmaiņas izstrādātas, jo bezdarbnieki, kuriem bezdarbnieka pabalsts ir mazāks par 100 latiem, pēdējā laikā aizvien biežāk no tā atsakās. Tā vietā viņi piesakās pašvaldību īstenotajai darba praksei, saņemot par to 100 latu stipendiju.

Tomēr, tā kā pašvaldību maksātās stipendijas mērķis ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, turklāt, pamatojoties uz vienreiz noteiktu bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalstu piešķir tikai vienu reizi. Līdz ar to pēc prakses beigām bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieks vairs nevarēs saņemt.

Minētās izmaiņas iekļautas 22.oktobrī valdībā apstiprinātajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Par izmaiņām vēl lems Saeima.

Atgādinām, ka bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieks nesaņem vairākos gadījumos. Piemēram, ja viņam nav tiesību uz to, ja noslēgts darba līgums par algotu pagaidu darbu veikšanu vai darba līgums dalībai citos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ja uz laiku līdz diviem mēnešiem iegūts darba ņēmēja statuss, ja bezdarbnieks saņem slimības pabalstu.

LM: Par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību

Ar 2010.gada 1.janvāri cilvēkiem, kuriem vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, 40% apmēru no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par šo atvaļinājumu vairs nepiemēros. Iepriekšminētais noteikts 22.oktobrī valdībā apstiprinātajā Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par ministrijas padotības iestāžu finansēšanas modeli

Turpmāk Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja un Civilās aviācijas aģentūras finansēšanai tiks izmantots ārpusbudžeta finansēšanas modelis, kā arī paredzēts izslēgt no valsts budžeta programmu “Ostu fonds”.

Institucionālu izmaiņu veikšanu Satiksmes ministrijas (SM) padotības iestādēs paredz 22.oktobra ārkārtas valdības sēdē apstiprinātie grozījumi Likumā par ostām, Dzelzceļa likumā un Likumā par aviāciju.

Minētās iestādes ienākumus gūs no dzelzceļa infrastruktūras maksām (Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja gadījumā) un aeronavigācijas nodevām (Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja un Civilās aviācijas aģentūras gadījumā). Grozījumi arī paredz, ka turpmāk Ostu attīstības fonda turētāja un rīkotāja būs VAS “Latvijas Jūras administrācija”, nevis SM.

Arī līdz šim Satiksmes ministrijas padotības iestādes nesaņēma finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Piemēram, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs tika finansēts no valsts pamatbudžeta programmas, kurā finanšu līdzekļus no ienākumiem par aeronavigācijas pakalpojumiem ieskaitīja VAS “Latvijas gaisa satiksme”. Tā arī Valsts dzelzceļa administrāciju un Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju finansēja no valsts pamatbudžeta, kura ieņēmumos ieskaita finanšu līdzekļus no dzelzceļa infrastruktūras fonda abu valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai.

Veicot nosauktos grozījumus, tiks atvieglots Valsts kases administratīvais darbs, iestādes varēs izpildīt tām uzliktās valsts funkcijas, plānot savu budžetu atbilstoši nozares attīstībai un nebūs atkarīgas no valsts budžeta samazinājumu tiešajām ietekmēm, kas ir svarīgi arī no Eiropas Savienības uzlikto regulējumu un uzņemto saistību puses. Likumu grozījumi vēl jāizvērtē Saeimai.

SM: Par vienādu pakalpojumu klāstu visās Latvijas autoostās

Turpmāk visās Latvijas autoostās nodrošinās vienādu pakalpojumu klāstu, bet no pārvadātājiem prasīs mazāku samaksu par autoostas pakalpojumu izmantošanu.

To paredz 22.oktobrī Ministru kabineta sēdē pieņemtais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumos Nr.846 “Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā””.

Turpmāk autoostas vairs neiedalīs pilna apjoma un nepilna apjoma pakalpojumu autoostās, jo atšķirības starp to veidiem ir ļoti nelielas, līdz ar to nav būtisku atšķirību šādu autoostu uzturēšanas izmaksās. Turpmāk visas autoostas nodrošinās šādus pakalpojumus: peronu izmantošana un informācijas izvietošana par autobusu atiešanas laikiem; informācijas sniegšana par sabiedriskā transporta kustības sarakstiem, braukšanas biļešu cenām, vietu skaitu un komforta līmeni autobusā, pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kārtību; braukšanas biļešu iegādes iespējas; atrastās nozaudētās bagāžas reģistrēšana un glabāšana; autobusa stāvvietas nodrošināšana pirms un pēc reisa, kā arī starp tiem, ja autoostas tehniskās iespējas to atļauj; iespēja izmantot sanitāro mezglu, nodrošinot vietu bērnu pabarošanai un aprūpei.

Tiks noteikta arī atšķirīga samaksa par autoostas pakalpojumu izmantošanu. Līdz šim tā tika aprēķināta pēc formulas, kur pamatā tika ņemtas vērā kopējās autoostas uzturēšanas izmaksas, arī tādas, kas nav tieši saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Ievērojami pieauga pārvadātāju izdevumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu. Tas savukārt no valsts budžeta prasīja zaudējumu kompensācijas apmēra palielināšanu. Tāpēc turpmāk būs atšķirīga samaksa par autoostā sniegtajiem pakalpojumiem, nosakot atsevišķu maksu par autobusa iebraukšanu autoostas teritorijā un par biļešu izplatīšanu. Pakalpojumu izmantošanā vairs netiks iekļautas tādas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tas ļaus ietaupīt arī valsts budžeta līdzekļus, jo samazināsies dotācijas apjoms.

Ieviesti papildus autoostu darbības uzraudzības pasākumi, paredzot, ka to apsekošana turpmāk tiks veikta ne retāk kā reizi divos gados. Iepriekš to darīja tikai pirms autoostas reģistrēšanas vai tās pārreģistrācijas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”

Ministru kabinets 22.oktobrī akceptēja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz samazināt valsts kompensācijas maksimālo apmēru.

Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Kā teikts grozījumu anotācijā, vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijā noteiktās 10 minimālās mēneša darba algas. Līdz 2010.gada 1.janvārim valsts budžeta līdzekļu trūkuma dēļ vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tika noteikts piecu minimālo mēneša darba algu apmērā.

Ņemot vērā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ierobežoto apmēru valsts kompensāciju izmaksai, kā arī ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, par kuru rezultātā radīto kaitējumu cietušajiem tiek izmaksāta valsts kompensācija, skaita izmaiņas, plānots pagarināt samazināto kompensāciju izmaksas termiņu līdz 2013.gada 1.janvārim. Turklāt tiks noteikts, ka līdz 2013.gada 1.janvārim vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs būs trīs minimālo mēneša darba algu apmērā.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

TM: Par grozījumiem likumā “Par tiesu varu”

Ministru kabinets 22.oktobrī akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz 2010. un 2011.gadā samazināt tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksu vēl par aptuveni 12%. Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu 2010. un 2011.gada valsts budžeta izdevumu papildu samazinājumu.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, pašlaik saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5. Turklāt jau šobrīd ir noteikts, ka no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no likuma pārejas noteikumos iepriekš paredzētās darba samaksas.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksa būs 73% apmērā no pārejas noteikumos paredzētās darba samaksas, papildus nosakot, ka tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksa nepārsniedz Ministru prezidenta atalgojumu. Šā mērķa sasniegšanai tiks apturēta atbilstoša tiesnešu atalgojuma ieviešanas reforma.

Speciālisti norāda, ka, veicot atkārtotu tiesnešu darba samaksas samazinājumu, var tikt ietekmēts tiesu neatkarības princips, taču šā principa ievērošana jāvērtē kompleksi un sistēmiski. Proti, jāievēro pašreizējā Latvijas īpašā ekonomiskā situācija, kādēļ joprojām jāsamazina no valsts budžeta līdzekļiem finansēto institūciju algu fonds, veicinot algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, kā arī jāievēro solidaritātes princips.

Grozījumi skar ne tikai tiesnešu mēneša amatalgu, bet arī viņiem izmaksājamās prēmijas, kā sociālās garantijas – pabalstus, kompensācijas un apdrošināšanu, paredzot, ka 2010. un 2011.gadā tās tiek noteiktas atbilstoši likumam “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”.

Grozījumi likumā jāpieņem Saeimā.

TM: Par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

Ministru kabinets 22.oktobrī akceptēja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) likumā, kas paredz papildu nosacījumus uzturlīdzekļu saņemšanai no UGF.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt bērnus ar uzturlīdzekļiem atbilstoši UGF likumam pieejamā finansējuma robežās laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, tiks paredzēti papildus nosacījumi, lai saņemtu uzturlīdzekļus no UGF, proti, bērnam faktiski jābūt iesniedzēja aprūpē, kā arī iesniedzējam un bērnam pastāvīgi ir jādzīvo un ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijas teritorijā. UGF administrācijai būs tiesības pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu, ja iesniedzējs vai bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas, izbrauks uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai viņiem nebūs deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā, kā arī ja iesniedzējs faktiski neaprūpēs bērnu.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā iesniedzējam būs noteikts pienākums paziņot UGF administrācijai par apstākļiem, kas var būt par pamatu uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanai, piemēram, kad bērns faktiski neatrodas iesniedzēja aprūpē, parādnieks maksā uzturlīdzekļus iesniedzējam u.c.

Iesniedzējam būs paredzēts pienākums atmaksāt UGF no tā izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par nepamatoti izmaksātajām uzturlīdzekļu summām, ja iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas.

Savukārt laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim būs noteikts, ka uzturlīdzekļi no UGF līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās un lietās, kas tiks uzsāktas pēc 2010.gada 1.janvāra, tiks izmaksāti šādā apmērā – par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 30 lati līdzšinējo 45 latu vietā, bet par katru bērnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 35 lati līdzšinējo 54 latu vietā.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

TM: Par grozījumiem Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā

Ministru kabinets 22.oktobrī akceptēja grozījumus Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā, paredzot uz diviem gadiem atlikt zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrēšanu.

2008.gada 31.janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, nosakot tajā pārejas periodu, kura laikā zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai arī jāveic likvidācija. Zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus, kuri nebūs veikuši minētās darbības, paredzēts izslēgt no Uzņēmumu reģistra.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, 2008.gada 14.novembrī tika pieņemti grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā, saskaņā ar kuriem zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformas sākšana un likuma spēkā stāšanās tika atlikta uz 2010.gadu.

Taču, ņemot vērā, ka zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformas veikšanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, ar grozījumiem vēlas atlikt minēto reformu, nosakot, ka pārreģistrācija būs veicama no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam.

Grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa