Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1204
Rīgā 2009.gada 20.oktobrī (prot. Nr.72 24.§)
Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto pārtikas produktu un dzīvnieku barības (turpmāk – produkti) aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību.
2. Fiziska vai juridiska persona, kura ražo, sagatavo vai importē bioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, lai tos pārdotu, vai kura pārdod šādus produktus (turpmāk – operators), ievēro Komisijas 2008.gada 5.septembra Regulas (EK) Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko produktu marķēšanu (turpmāk – Regula Nr.889/2008), IV sadaļā un normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās prasības.
3. Šo noteikumu kontroli un uzraudzību atbilstoši Regulas Nr.889/2008 IV sadaļā un normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktajām prasībām nodrošina:
3.1. biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”;
3.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.
II. Dzīvnieku un to produktu aprites kārtība
4. Bioloģiskajā lauksaimniecībā dzīvniekus audzē, transportē un kauj saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasībām un atbilstoši Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulas (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr.834/2007) un Regulas Nr.889/2008 nosacījumiem.
5. Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā ar Regulas Nr.889/2008 36.panta 1.punktu, ievērojot noteiktos pārejas periodus, lai nodrošinātu dzīvnieku barošanā izmantojamo augu un augu produktu atbilstību bioloģiskās ražošanas prasībām.
6. Ja visu saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido vienlaikus, nosaka 24 mēnešus ilgu kopējo pārejas periodu. Pārejas periods attiecināms gan uz saimniecībā esošajiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, gan uz zemi ar nosacījumu, ja dzīvnieku ēdināšanā izmanto barību, kas iegūta atbilstoši Regulā Nr.889/2008 noteiktajām prasībām.
7. Saimniecībā atļauts turēt arī citu sugu dzīvniekus, ko neaudzē atbilstoši Regulā Nr.889/2008 un Regulā Nr.834/2007 noteiktajām prasībām, ja tos tur nošķirti no ēkām un zemesgabaliem, kuros dzīvniekus audzē saskaņā ar šiem noteikumiem.
8. Saimniecībā izmantotais organiskā mēslojuma daudzums gadā saskaņā ar Regulas Nr.889/2008 15.pantā minētajām prasībām nepārsniedz 170 kilogramu slāpekļa jeb 1,7 dzīvnieku vienības uz hektāru atbilstoši šādam maksimālajam dzīvnieku skaitam uz hektāru:
8.1. pieciem briežu dzimtas dzīvniekiem;
8.2. septiņām mežacūkām;
8.3. 16 strausiem;
8.4. 230 fazāniem;
8.5. 580 paipalām;
8.6. 580 gaļas baložiem.
9. Dzīvniekus ēdina atbilstoši Regulas Nr.834/2007 14.panta 1.punkta “d” apakšpunktā un Regulas Nr.889/2008 19., 20., 21. un 22.pantā noteiktajām prasībām.
10. Operators nodrošina dzīvnieku uzskaiti un identificēšanu atbilstoši Regulas Nr.889/2008 75.panta un 76.panta “a”, “b” un “c” apakšpunktā noteiktajām prasībām.
11. Slimajiem dzīvniekiem nodrošina veterinārmedicīnisko aprūpi. Veterināro zāļu lietošanā ievēro Regulas Nr.834/2007 14.panta 1.punkta “e” apakšpunktā un Regulas Nr.889/2008 II sadaļas 2.nodaļas 4.iedaļā noteiktās prasības.
12. No dzīvniekiem iegūtos produktus:
12.1. iesaiņo, transportē un uzglabā, ievērojot Regulas Nr.889/2008 30., 31., 32. un 35.pantā noteiktās prasības;
12.2. marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu un Regulas 834/2007 23.panta 4.punktā noteiktajām prasībām. Marķējumā ir šādas norādes:
12.2.1. “Bioloģiskā lauksaimniecība”, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības;
12.2.2. tās kontroles institūcijas koda numurs, kura kontrolē operatoru, kas veicis produkta galīgo sagatavošanu;
12.2.3. izcelsmes vieta atbilstoši Regulas Nr.834/2007 24.panta 1.punkta “c” apakšpunktā noteiktajām prasībām.
13. Dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai, ievērojot Regulas Nr.834/2007 14.panta 1.punkta “f” apakšpunktu, izmanto līdzekļus, kas minēti Regulas Nr.889/2008 VII pielikumā.
III. Briežu dzimtas dzīvnieku, mežacūku, trušu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība
14. Briežu dzimtas dzīvniekus, mežacūkas, trušus (turpmāk – dzīvnieki) un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”, ja dzīvnieki ir dzimuši bioloģiskajā saimniecībā vai, ievērojot pārejas periodu, audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām:
14.1. briežu dzimtas dzīvnieki – ne mazāk kā 12 mēnešu un vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma;
14.2. mežacūkas – sešus mēnešus;
14.3. truši – sešus mēnešus.
15. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un dzīvnieki, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, šo noteikumu 3.punktā minētās kontroles institūcijas (turpmāk – kontroles institūcija), saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, var atļaut bioloģiskajā saimniecībā ievest konvencionāli audzētus dzīvniekus.
16. Lai uzlabotu vai atjaunotu ganāmpulku, kontroles institūcija var atļaut bioloģiskajā saimniecībā gada laikā ievest konvencionāli audzētus:
16.1. pieaugušus trušus – ne vairāk kā 20 procentu no pamatganāmpulka;
16.2. pieaugušus briežu dzimtas dzīvniekus – ne vairāk kā 10 procentu no pamatganāmpulka;
16.3. pieaugušas mežacūkas – ne vairāk kā 20 procentu no pamatganāmpulka.
17. Jaundzīvniekus ēdina ar dabisku pienu ne mazāk kā:
17.1. 90 dienu – briežu dzimtas dzīvniekus;
17.2. 45 dienas – broileru trušus un to krustojumus;
17.3. 60 dienu – pārējo šķirņu trušus;
17.4. 40 dienu – mežacūkas.
18. Aizliegts izmantot dzīvnieku mākslīgās pavairošanas metodi – embriju pārstādīšanu.
19. Minimālais dzīvnieku kaušanas vecums ir:
19.1. 15 mēnešu – briežu dzimtas dzīvniekiem;
19.2. deviņi mēneši – mežacūkām;
19.3. četri mēneši – trušiem.
20. Briežu dzimtas dzīvnieku un mežacūku turēšanā ievēro normatīvos aktus par dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvi vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtību iežogotās platībās ekstensīvajā audzēšanas zonā, izņemot noteikto dzīvnieku skaitu uz hektāru. Dzīvnieku skaitu uz hektāru nosaka atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.
21. Mežacūkas norobežo no saimniecībā audzējamiem citu sugu dzīvniekiem.
22. Trušu audzēšanā ievēro šādas prasības:
22.1. trušus tur aplokos, aizgaldos un sprostos, izņemot trušus vecumā no diviem līdz sešiem mēnešiem (turpmāk – jauntruši);
22.2. jauntrušus netur sprostos;
22.3. trušus aizliegts turēt tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz vienai trešdaļai grīdas platības ir ciets segums un to klāj pakaiši;
22.4. ja trušus audzē grupās, grupas lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un konkrētās šķirnes, arī uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā atļauts turēt ne vairāk kā 25 dzīvniekus;
22.5. trušu mītnēs uz vienu dzīvnieku nodrošina šādu minimālo grīdas platību:
22.5.1. 0,5 kvadrātmetrus – vaislas dzīvniekiem;
22.5.2. 0,6 kvadrātmetrus – mātītēm ar trusēniem;
22.5.3. 0,3 kvadrātmetrus – nobarojamiem trušiem un jauntrušiem, ja tos tur grupās;
22.6. atbilstoši trušu šķirnei nodrošina šādu optimālo sprostu augstumu:
22.6.1. ne mazāk kā 0,5 metrus – mazajām šķirnēm;
22.6.2. ne mazāk kā 0,7 metrus – vidējām un lielajām šķirnēm;
22.7. trušu aplokus, sprostus un nojumes ik pēc četriem mēnešiem pilnībā iztīra, dezinficē un uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem;
22.8. trušus pret miksomatozi un hemorāģisko septicēmiju vakcinē praktizējošs veterinārārsts.
IV. Strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība
23. Strausus, fazānus, gaļas baložus, paipalas (turpmāk – putni) un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”, ja:
23.1. putni inkubēti bioloģiskajā saimniecībā;
23.2. putni ievesti bioloģiskajā saimniecībā un atbilst šādām prasībām:
23.2.1. strausi nav vecāki par 60 dienām un vismaz 10 mēnešu ir audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām;
23.2.2. paipalas, fazāni, gaļas baloži ir ievesti līdz trīs dienu vecumam un audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām vismaz:
23.2.2.1. 10 nedēļu – gaļas ieguvei;
23.2.2.2. sešas nedēļas – olu ieguvei.
24. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un putni, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, kontroles institūcija, saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, var atļaut bioloģiskajā saimniecībā ievest konvencionāli audzētus vaislas putnus. Šos putnus aizliegts realizēt ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”.
25. Minimālais putnu kaušanas vecums ir:
25.1. 12 mēnešu – strausiem;
25.2. 30 dienu – gaļas baložiem;
25.3. pieci mēneši – fazāniem;
25.4. 42 dienas – paipalām.
26. Putnus, izņemot paipalas, aizliegts turēt būros.
27. Putnu novietnes kopējā platība ir ne lielāka par 1600 kvadrātmetriem.
28. Strausu novietnē nodrošina:
28.1. 3,0–3,2 metrus augstus griestus;
28.2. šādu minimālo grīdas platību:
28.2.1. 0,25–1,2 kvadrātmetrus – strausam četru līdz 90 dienu vecumā;
28.2.2. 10 kvadrātmetru – strausam, kas vecāks par 90 dienām.
29. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā, kura:
29.1. garākā mala ir vismaz 60 metru;
29.2. maksimālais žoga sieta acu lielums nepārsniedz 55 x 55 milimetrus.
30. Ja strausus audzē grupās, vienā grupā tur ne vairāk kā 40 strausu.
31. Paipalu novietnē nodrošina šādu minimālo grīdas platību:
31.1. 0,10 kvadrātmetru – paipalai, kas jaunāka par trim nedēļām;
31.2. 0,15 kvadrātmetru – paipalai trīs līdz astoņu nedēļu vecumā;
31.3. 0,22 kvadrātmetrus – paipalai, kas vecāka par astoņām nedēļām.
32. Fazānus un gaļas baložus audzē novietnēs ar voljēru, nodrošinot:
32.1. vienu kvadrātmetru lielu minimālo grīdas platību fazānam;
32.2. 0,25 kvadrātmetrus lielu minimālo grīdas platību gaļas balodim.
33. Gaļas baložu un fazānu novietnēs ierīko laktas un ligzdu pamatnes.
V. Noslēguma jautājums
34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.276 “Dzīvnieku, savvaļas augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 61.nr.).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
