• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 15.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2009., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/199360

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot konkursa "Sējējs–2009" laureātus

Vēl šajā numurā

20.10.2009., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 15.oktobrī


 

IeM: Par elektronisko Kriminālprocesa atbalsta sistēmu

Iekšlietu ministrija sagatavojusi un 15.oktobrī saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi noteikumu projektu, kurā noteikta jaunveidojamās elektroniskās Kriminālprocesa atbalsta sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtība.

Lai gan pati elektroniskā Kriminālprocesa atbalsta sistēma pašlaik vēl ir izveides stadijā, sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts nepieciešams, lai radītu tiesisku regulējumu šīs sistēmas darbībai. Tajā noteikts, ka jaunajā sistēmā tiks ievadīta informācija par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, cietušajiem un personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Tāpat sistēmā tiks noteiktas institūcijas, kurām ir tiesības saņemt ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, tajos veiktajām darbībām un iesaistītajām personām.

Kriminālprocesa atbalsta sistēmas ir paredzēta kriminālprocesa virzības atbalstam un ar to saistītās informācijas apstrādei visās kriminālprocesa stadijās. Tās izveidošanas un izmantošanas mērķis ir automatizēt kriminālprocesa lietvedības ciklu, nodrošinot kriminālprocesa gaitā tapušo datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu, pārraidīšanu un pieejamību. Tiks izveidota vienota, droši aizsargāta un optimāli sistematizēta dokumentu glabātuve ātrai un ērtai piekļuvei pie aktuālākās informācijas, vienlaikus nodrošinot kriminālprocesa virzības caurskatāmību, tam pievienoto dokumentu un apstrādājamo datu aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, kā arī konfidencialitāti.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl saskaņojams ar Finanšu un Tieslietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ģenerālprokuratūru, KNAB un Valsts kanceleju, bet pēc tam projektu izvērtēs valdībā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanu

Saskaņojot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskajām iespējām, Labklājības ministrija (LM) plāno no 2010.gada 1.janvāra vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru noteikšanai aprēķināt par 12 kalendāra mēnešu periodu.

Minēto periodu paredzēts beigt divus mēnešus pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Piemēram, ja personai tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, slimības vai vecāku pabalstu) rodas, sākot no 2010.gada 1.janvāra, tad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periods valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai būs no 2008.gada novembra līdz 2009.gada oktobrim (neņemot vērā pēdējos divus mēnešus, t.i., 2009.gada novembri un decembri).

Tas noteikts LM izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”, kuri 15.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Grozījumi noteikumos izstrādāti atbilstoši 16.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.

 

LM: Par vecāku maksātspējai adekvātu samaksu par bērnam sniegtajiem ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem

Ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī, Labklājības ministrija (LM) rosina turpmāk no vecākiem pieprasīt viņu maksātspējai adekvātu samaksu par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem sociālās aprūpes centros un audžuģimenēs.

Brīdī, kad bērns tiek izņemts no ģimenes un ievietots bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, vecāku pienākums ir katru mēnesi maksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu ar nosacījumu, ka maksimālais samaksas apmērs nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās vidējās izmaksas apmēru viena bērna uzturēšanai bērnu aprūpes iestādē (no 2009.gada 1.jūlija šī summa bija 559,84 lati). Samaksu par ārpusģimenes pakalpojumiem pieprasa no abiem vecākiem līdz pilnīgai parāda nomaksai.

Tomēr lielākoties vecākiem nav finansiālu iespēju norēķināties par bērna uzturēšanos bērnunamā. Tāpēc turpmāk plānots, ka samaksas apmērs vecākiem par bērnam sniegto pakalpojumu būs Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam. Līdz ar to tiks radīta vienāda pieeja valstī vecākiem, kuri nepiedalās bērnu audzināšanā, un sistēma, kurā no vecākiem atgūstamā summa ir pietuvināta vecāku maksātspējai.

To paredz 15.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Noteikumu projektā arī noteikti izņēmuma gadījumi, kad no vecākiem nepieprasīs samaksu, proti, ja bērns dzimis prettiesiskās darbībās, vecāks atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē.

Tāpat samaksa nebūs jāveic arī gadījumā, ja sociālais dienests ir sniedzis atzinumu, ka vecāks iesaistās savu problēmu risināšanā un bērna atrašanās laikā ārpusģimenes aprūpē turpina pildīt rehabilitācijas plāna nosacījumus, par ko ik pēc sešiem mēnešiem tiek informēta valsts finansētā bērnu aprūpes iestāde vai pašvaldība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepciju

Valsts sekretāru sanāksmē 15.oktobrī tika izsludināts projekts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijai. Dokumentu izstrādājuši Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts koncepcijas projekta kopsavilkumā, dokumenta galvenais mērķis ir piedāvāt risinājumus, kurus realizējot, varētu vienkāršot un pilnveidot būvju datu ieguvi sabiedrības interešu nodrošināšanai. Koncepcijā piedāvāto risinājumu mērķis ir būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa optimizācija kontekstā ar atsevišķu procesa posmu lietderības izvērtēšanu, lai radītu vienkāršu un skaidru būvju uzskaites un aktuālu datu ieguves par būvēm sistēmu.

Kā norāda koncepcijas autori, būvju kadastrālās uzmērīšanas process ar atsevišķām izmaiņām tā tehniskajā izpildījumā un apjomā ir pastāvējis kopš 1946.gada. Tas ir uzskatāms par Latvijas PSR produktu un līdzīgā izpildījumā šobrīd pasaulē tiek īstenots vienīgi bijušajās PSRS valstīs. Ņemot vērā šā procesa vēsturisko pārmantojamību, tas nes līdzi arī vairākas vēsturiski izveidojušās problēmas, kuras ir jānovērš atbilstoši šābrīža informācijas ieguves un aprites prasībām un tehnoloģiskās attīstības līmenim.

Lai nodrošinātu valstī un sabiedrībā vienotu izpratni par tiem jēdzieniem un terminiem, kuri vienlaikus tiek lietoti gan būvniecības procesā, gan būvju kadastrālajā uzmērīšanā, gan citos ar būvju īpašumtiesībām un nodokļu administrēšanu saistītos procesos (arī lai viennozīmīgi definētu, kas ir būve kā nekustamā īpašuma objekts, kuru iespējams uzcelt, uzmērīt, reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un ierakstīt zemesgrāmatā utt.), ir jāunificē dažādos normatīvajos aktos saistībā ar būvēm lietotie termini un jēdzieni, teikts koncepcijas projektā.

Pašreizējās būvniecības terminu definīcijas, kuras ietvertas Būvniecības likumā un Ministru kabineta noteikumu “Vispārīgie būvnoteikumi” atsevišķos punktos, ir izstrādātas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, tādēļ tās pilnā apjomā neatbilst pašreizējai situācijai un vienlīdz labi nekalpo būvniecības, nekustamo īpašumu identifikācijas, reģistrācijas, uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas procesiem.

Pēc būvju terminu sakārtošanas Būvniecības likumā būtu jāseko procesam, kas saistīts ar šo definīciju un tām pakārtoto būvniecības terminu precizēšanu citos normatīvajos aktos (piemēram, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un šiem likumiem pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos), kuros šobrīd ar būvniecību saistītie termini tiek skaidroti visai atšķirīgi vai arī nav minēti Būvniecības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos.

Kā norādīts koncepcijas projektā, šāda sistēmiska pieeja jautājumā par būvniecības terminiem turpmāk ievērojami atvieglotu darbības ar būvniecības, īpašuma formēšanas, reģistrācijas un īpašumtiesību nostiprināšanas jautājumiem, kā arī nodokļu administrēšanas jautājumiem, kuros ir iesaistīta sabiedrība, valsts un pašvaldību institūcijas.

Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstībai tiek piedāvāti vairāki risinājuma varianti. Koncepcijā sniegts arī aprēķins, kāds finansiālais ieguldījums būs jāveic, lai katru no variantiem īstenotu.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Pēc saskaņošanas ar citām institūcijām koncepcija tiks iesniegta apstiprināšanai valdībā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par augstākās izglītības mācību iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas konkursu

15.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības mācību iestāžu ēkās” nolikums”.

Normatīvais akts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas (KPFI) finansētā projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības mācību iestāžu ēkās” nolikumu, t.sk. šā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu augstākās izglītības mācību iestāžu ēkās. Samazināsies arī siltumapgādes zudumi, tiks veicināta siltumizolācijas materiālu ražošana un būvniecības pieaugums, kas palielinās nodarbinātību.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!