Par Eiropas Savienības komisāra darba vizīti Latvijā

Vakar, 13.oktobrī, Rīgā vienas dienas darba vizītē uzturējās Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja. Vizītes laikā komisārs tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (attēlā), finanšu ministru Einaru Repši, Ministru kabineta locekļiem un partiju pārstāvjiem. Tāpat Hoakins Almunja tikās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Solvitu Āboltiņu (skat. 28.lpp.), Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un, noslēdzot vizīti, ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas paziņojums:

Priecājos par Latvijas valdības panākto provizorisko vienošanos samazināt 2010.gada budžeta deficītu par 500 miljoniem latu, tādējādi panākot 2010.gada kopbudžeta deficītu ne vairāk kā 8,5% no IKP (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai). Sagaidu, ka šī vienošanās pārtaps budžeta projektā, kuru šomēnes iesniegs Saeimā.

Savās šīsdienas tikšanās ar Ministru prezidentu un finanšu ministru es priecājos arī par to, ka nepieciešamā budžeta korekcija tiks sasniegta arī ar ieņēmumiem. Tikai izdevumu samazināšana būtu pārāk smaga nasta iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Eiropas Savienība un citi starptautiskie aizdevēji palīdz Latvijai pārciest globālo finanšu un ekonomisko krīzi. Bez 7,5 miljardu eiro aizdevuma, no kura lielāko daļu sniedz ES un citi atsevišķie aizdevēji Eiropas Savienībā, budžeta korekcijas būtu daudz lielākas un sāpīgākas.

Ja tiks īstenoti budžeta līdzsvarošanas pasākumi, par kuriem bija vienošanās jūlijā parakstītajā Saprašanās memorandā, tas ļaus Latvijas publisko finanšu sistēmai darboties ilgtspējīgāk, palīdzēs valstij vēlāk finansēt pašai sevi bez starptautiska atbalsta un ļaus tai būt līdzdalībniecei 2010.gadā paredzamajā ES ekonomikas atveseļošanās. Tāpat jūlijā uzņemto saistību īstenošana palīdzēs īstenot Latvijas eiro ieviešanas stratēģiju.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas un Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska kopīgajā preses konferencē

Komisārs Hoakins Almunja: Vispirms vēlētos pateikties premjerministram V.Dombrovskim, ka viņš ir šeit, Eiropas mājā, pateicos viņam par dalību preses konferencē un vēlos pateikties premjeram par sanāksmēm, kas man bija šorīt, – par iespēju tikties ar viņu, par tikšanos ar Ministru kabinetu, ar politiskajiem līderiem, un pēc šīm sarunām un pēc tā, ko esmu dzirdējis no premjera, es apsveicu provizorisko vienošanos, ko Latvijas valdība ir panākusi attiecībā uz 2010.gada budžetu, nolemjot, ka budžeta deficīts tiks samazināts par 500 miljoniem latu. Par šo skaitli mēs vienojāmies jūnijā, un tagad ir valdības politiskā apņemšanās to iestrādāt budžetā, kas tuvākajās nedēļās tiks iesniegts Saeimā. Domāju, ka tās ir ļoti labas ziņas. Ceru, ka pēc tam, kad budžeta projekts būs pieņemts valdībā, Saeima laikus izdiskutēs un pieņems nākamā gada budžetu. Tam būs ārkārtīgi liela nozīme, lai starptautiskajā tirgū palielinātos uzticība Latvijas ekonomikai un Latvijas spējai pārvarēt pašreizējo ļoti grūto situāciju.

Pēc šodienas tikšanās ar premjeru, ministriem, E.Repšes kungu es apsveicu faktu, ka šī 500 miljonu konsolidācija ir redzama abās budžeta pusēs – gan izdevumu, gan ieņēmumu daļā. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka ambiciozai konsolidācijai, kas nepieciešama Latvijas budžeta problēmu atrisināšanai, ir nepieciešams ieguldījums gan no izdevumu, gan ieņēmumu puses, tādēļ apsveicu valdības līmenī panākto apņemšanos. Viens no maniem komentāriem bija attiecībā uz PVN un ienākuma nodokli, par ko premjers teica, ka tie paliks tādi paši. Tā nav apņemšanās, bet lēmums, kas jāpieņem valdībai. Mēs nejaucamies šāda veida lēmumos, vienmēr esam teikuši, ka jāizmanto ieņēmumu puse, un mums nav nekādu iebildumu, vai jūs izmantojat PVN vai ienākuma nodokli, jo tas ir tikai valdības lēmums.

Ir skaidri jāpasaka – bez Eiropas Komisijas un citu starptautisko aizdevēju atbalsta Latvijas ekonomikas problēmas atrisināt nav iespējams. Un šie lēmumi, kādus Latvijas valdība ir pieņēmusi, parādīja, ka programmas īstenošana ir iespējama un ka tās īstenošana palīdzēs rast problēmu risinājumus, pat ja budžeta korekcija ir ļoti sāpīgs ceļš, bet šim ceļam nav alternatīvas, visas pārējās iespējas ir kļūdainas, nav dzīvotspējīgas vai ir vēl sāpīgākas. Tam ir jābūt skaidram, un šo ziņu esmu nodevis ne tikai ministriem, bet arī politisko partiju līderiem un parlamentam.

Esmu pārliecināts, ka Latvijas ekonomika, pateicoties šīs programmas ieviešanai, atradīs ilgtspējības ceļu un Latvijas ekonomika būs spējīga pati sevi uzturēt bez starptautisko aizdevēju palīdzības. Šis ir mūsu mērķis un valdības mērķis, un tas pavērs durvis eiro ieviešanai. Domāju, ka tas ir visnopietnākais pamats šai stratēģijai, šai vidēja termiņa programmai. Programmas panākumu mēraukla būs izaugsme, nodarbinātība un labklājība. Visi šie sasniegumi tiks nostiprināti un garantēti, ja tuvāko gadu laikā veiksmīga programmas īstenošana atvērs Latvijai durvis uz eiro ieviešanu. Liels paldies.

Jautājums: Kāda ir Latvijas reputācija un tēls, jo Latvija nav ievērojusi starptautisko aizdevēju prasības?

 H.Almunja: Valdības politiskā apņemšanās, ko izteicis premjers, rāda, ka Latvijas valdība ievēro budžeta konsolidāciju, kas paredzēta jūnija programmā. Ceru, ka šī apņemšanās tiks nodota parlamentam 2010.gada budžetā un ka parlaments to apstiprinās. Tādā gadījumā, un es ceru, ka tā būs, Latvijas finanšu reputācija noteikti uzlabosies.

Jautājums: Vai jums neliekas, ka tiek radīts precedents citām valstīm, kuras varētu meklēt finansiālu atbalstu?

 H.Almunja: Papildus Latvijai mēs ar līdzīgām programmām strādājam Ungārijā un Rumānijā. Visos šajos gadījumos mums patiesi ir problēmas ar programmu ieviešanu, jo šīs programmas pēc definīcijas ir grūti īstenot to nosacījumu un ekonomiskās situācijas dēļ. Tomēr visur sadarbība, kādu esam iedibinājuši ar valsts varu, iesaistītajām pusēm un arī ar citiem starptautiskajiem aizdevējiem, īpaši ar SVF, ir ļoti pozitīva. Šāda veida starptautiskā palīdzība no ES un citiem starptautiskajiem aizdevējiem grūtībās esošām ES dalībvalstīm līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga, un es ceru, ka tas būtiski palīdzēs rast krīzes radīto problēmu risinājumu šajās valstīs.

Jautājums: Jūs tikāties ar koalīcijas politiskajiem līderiem. Vai visi politikas spēlētāji atbalstīja jūsu plānu?

 H.Almunja: Neesmu jautājis visiem politiskajiem līderiem, viņi paši izlemj, ko saka. Bet valdības līmenī premjerministrs apstiprināja, ka valdība noteikti atbalsta šo plānu.

Jautājums: Es neesmu īsti pārliecināts, vai parlaments apstiprinās valdības pieņemtos lēmumus attiecībā uz šo konsolidāciju. Vai arī jūs paužat bažas par to?

 H.Almunja: Par parlamenta viedokli vajadzētu jautāt Dombrovska kungam.

Jautājums: Kā jūs vērtējat strukturālo reformu izpildes rādītājus Latvijā?

 H.Almunja: Notiek dažas strukturālās reformas, bet es vienmēr esmu teicis Latvijas valdībai, ka konsolidācijas stratēģijas, ko mēs izvirzām, patiesai ilgtspējībai jābalstās uz strukturālām reformām. Šodien mēs par to nerunājām. Šodien runājām par īstermiņa perspektīvas jautājumiem, kas saistīti ar 2010.gada budžetu, bet strukturālās reformas izglītības, veselības aprūpes, pašvaldību un citās nozarēs ir būtiskas, lai radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgam Latvijas tautsaimniecības attīstības modelim.

Jautājums: Kādas sekas būs tam, ja parlaments neapstiprinās 2010.gada budžetu?

 H.Almunja: Mēs uzraugām to, kā tiek pildīta tā programma, par kuru jūlijā esam vienojušies ar premjeru un valdību un par kuru esam parakstījuši Saprašanās memorandu. Ceru, ka nevienā brīdī mums nenāksies uzskatīt, ka programma netiek īstenota, jo sekas ir acīmredzamas. Uzskatīsim, ka programma tiks īstenota.

Jautājums: Mums visiem tās nav acīmredzamas. Ko jūs ar to domājat?

 H.Almunja: Ļoti nopietnas sekas ir iespējamas.

Jautājums: Vai dažas no Latvijas partijām pārliecināja jūs, ka Latvijai varbūt nevajadzētu samazināt budžetu par 500 miljoniem, bet par mazāku summu?

 H.Almunja: Nē.

Jautājums: Visu laiku mūsu valdība apgalvoja, ka runa ir par izdevumu samazināšanu par 500 miljoniem. No vakardienas runa ir par konsolidāciju. Kā bija sākuma sarunās un vienošanās?

 H.Almunja: Mēs Saprašanās memorandā esam vienojušies, ka notiks fiskālā konsolidācija jeb budžeta deficīta samazinājums par 500 miljoniem latu. Kā jau bieži tiku minējis, lai šī konsolidācija notiktu, ir jādod ieguldījums abām budžeta daļām – gan ieņēmumu, gan izdevumu daļai.

Jautājums: Jūs iepriekš minējāt, ka samazinājums par pusmiljardu latu ir sāpīgs, bet valdība sabiedrībai īsti neizskaidro, kādēļ nepieciešami šie samazinājumi. Kā lai paskaidro skolotājiem, ārstiem, tiem, kas stāv ārpus iestāžu ēkām un protestē?

 H.Almunja: Vienīgais, ko es varu paskaidrot, ka nekad neesmu runājis par samazināšanu. Vienmēr esmu runājis par fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā.

Jautājums: Vai jums nav sajūta, ka Latvijas politiķi vaino starptautiskos aizdevējus, piešķirot viņiem slikto policistu lomu?

 H.Almunja: Nezinu, ko katrs politiķis domā par to, ka starptautiskie aizdevēji atbalsta Latvijas ekonomiku, kam ir finansiālas vajadzības. No Komisijas viedokļa mēs esam starptautiskie aizdevēji. Latvijas valdība vērsās pie mums pēc aizdevuma, un, protams, tie, kas aizdod, uzstāda dažus noteikumus.

Jautājums: Pēc šīsdienas vizītes esat optimistiski vai pesimistiski noskaņots par Latvijas iespējām īstenot vienošanos?

 H.Almunja: Esmu saņēmis apliecinājumus no premjera un Latvijas valdības, ka viņi ir apņēmušies sagatavot 2010.gada budžetu ar fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Tas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai mēs varētu turpināt īstenot šo programmu, par kuru vienojāmies jau pirms vasaras brīvdienām. Šīs programmas ieviešana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunot izaugsmi un pārvarēt ļoti smago krīzi.

Es pat varētu teikt, ka, pateicoties pasākumiem, kas veikti šā gada laikā, šobrīd jau var saskatīt pozitīvus signālus, kas sāk parādīties pie Latvijas ekonomikas apvāršņa. Es domāju, un neesmu vienīgais, kas tā domā, ka tad, ja 2010.gada budžets tiks pieņemts saskaņā ar vienošanos, tas radīs nosacījumus, lai Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji līdz 2010.gada beigām atkal būtu pozitīvi.

Jautājums: Vai ir apdraudēta izeja no programmas – eiro ieviešana?

 H.Almunja: Ja pieņemtā programma tiks ieviesta un ja ārējās ekonomiskās prognozes kļūs labākas, nevis sliktākas, nekā tad, kad uzsākām programmu, tad programmai būs sekmīgas beigas, un cita starpā tas nozīmēs, ka Latvija ieies eirozonā.

Jautājums: Vai ideja par lata devalvāciju netiek apsvērta?

 H.Almunja: To es neizskatu.

Jautājums: Par sociālo spriedzi sabiedrībā. Kā jūs vērtējat spēju sabalansēt 2010.gada budžetu tā, lai tas nekaitētu sabiedrībai?

 H.Almunja: Kā jau šorīt teicu premjerministram un ministriem, es nudien esmu norūpējies par sociālo spriedzi. Es zinu, ka konsolidācijas process vienmēr ir ļoti sāpīgs. Jau kopš programmas sākuma Komisija ir aicinājusi Latvijas valdību lemt par taisnīgu un adekvātu sloga sadali sabiedrībā, un 2009.gadā ir bijuši skaidri panākumi. Turpināšu ieteikt godīgi sadalīt centienus gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

 Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedri

Latvijas parlaments apzinās, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās izpilde ir vienīgais ceļš, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes un atjaunot starptautisko investoru uzticību, 13.oktobrī, tiekoties ar komisāru Hoakinu Almunju, pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

 “Vienīgais ceļš, kā pārvarēt krīzi, ir pildīt tās starptautiskās saistības, kādas mēs esam uzņēmušies. Esmu pārliecināta, ka Latvijas parlaments to apzinās un mēs šo uzdevumu veiksim,” runājot par 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas procesu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja biedre.

H.Almunja tikšanās laikā uzsvēra, ka Latvijas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju noslēgtā vienošanās skaidri paredz, ka Latvijai 2010.gada valsts budžetā jāveic fiskālās konsolidācijas pasākumi papildu 500 miljonu latu apmērā un vienlaikus nākamā gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5% no iekšzemes kopprodukta.

Vairāku Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvji izteica bažas par negatīvajām sekām, kādas tik apjomīga fiskālā konsolidācija atstās uz iedzīvotāju dzīves līmeni un visas valsts ekonomiku. Plānotie budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi pasliktinās iedzīvotāju, it īpaši sociāli visneaizsargātāko slāņu, sociāli ekonomisko situāciju. Savukārt plānotā nodokļu palielināšana vēl vairāk bremzēs jau tā recesijā nokļuvušo Latvijas ekonomiku, uzsvēra deputāti.

H.Almunja pauda viedokli, ka Latvijai nav citas alternatīvas, kā vien pildīt panākto vienošanos, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi, un jebkurš cits variants būtu tikai sliktāks. “Esmu pārliecināts, ka šis ir labākais veids, kā pēc iespējas ātrāk panākt Latvijas ekonomikas atjaunošanos,” teica ES komisārs.

 “Latvijas valdībai jāparāda starptautiskajiem tirgiem, ka Latvijas ekonomikas nesabalansētība tiks mazināta,” finanšu konsolidācijas nepieciešamību pamatoja H.Almunja. Viņš skaidroja, ka pirms krīzes Latvijas ekonomikai bijis ļoti augsts tekošā konta deficīts, kas finansēts no ienākušajām ārvalstu investīcijām, kuru ieplūšana krīzes dēļ šobrīd apstājusies.

 “Esmu optimistisks. Ja Latvijas politiķi izdarīs pareizās izvēles un ja apstiprināsies ekonomiskā atjaunošanās Latvijas kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs, tad 2010.–2011.gadā atsāksies pakāpeniska Latvijas ekonomikas atjaunošanās,” uzsvēra H.Almunja.

H.Almunja noraidīja deputātu ierosinājumu mīkstināt Māstrihtas kritēriju prasības, lai ļautu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ātrāk pievienoties eirozonai: “Kritēriji netiks mainīti. Līgums ir līgums.” Tomēr komisārs akcentēja, ka ar Latviju noslēgtā aizdevuma vienošanās veidota ciešā saistībā ar Latvijas plāniem ieviest eiro. “Kad Latvija varēs ieviest eiro? Ja tiks sasniegti nospraustie mērķi, 2014.gads ir ļoti reālistisks laiks,” teica komisārs H.Almunja.

Saeimas preses dienests