Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 1. oktobra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šonedēļ mūsu frakcija pievērsa uzmanību darbam, kuru Centrālā statistikas pārvalde veic, lai gatavotos 2011.gadā paredzētajai tautas skaitīšanai. Mūs, tāpat kā pārējo daļu sabiedrības, satrauca ziņa, ka 2011.gadā, taupības dēļ apmierinoties tikai ar pašu minimālāko skaitīšanas programmu, varētu netikt veikta aptauja par Latvijas iedzīvotāju tautību un dzimto valodu. Frakcijā mēs pārrunājām ar Centrālās statistikas pārvaldes vadību šo jautājumu, un viņi uzskatīja, ka šeit ir gan minimālā programma, gan arī maksimālā, bet ir neskaidrības ar 2010. un 2011.gada budžetu. No viņu puses nav problēmu šos jautājumus iekļaut, un tas arī būtu pareizāk, kā viņi atzina. Līdz ar to mēs aicinām Ekonomikas ministriju rūpīgāk piestrādāt pie 2010.gada un vēlāk arī pie 2011.gada budžeta, lai šie jautājumi, kas būtiski gan Latvijas vēsturei, gan demogrāfijai, gan ekonomikai, tiktu ņemti vērā, un mēs tam aktīvi sekosim līdzi.

Šīsdienas sēdē samērā lielas emocijas izsauca jautājumi par kārtību un disciplīnu skolā. Var pilnīgi piekrist tiem deputātiem, kuri uzskata, ka tā ir jāstiprina. Atbildīgā komisija jau zināmu darbu ir veikusi, taču jāteic, ka sabiedrība kopumā, protams, nevar garantēt tādu disciplīnas līmeni, kādu šeit atceras vecākās un vidējās paaudzes deputāti, kas arī kādreiz ir bijuši skolēni.

Un par budžetu. Jāteic, ka šobrīd ir redzams, ka ir pilnīgi atbalstāms labklājības ministra viedoklis, ka nav pieļaujami tik ļoti apjomīgi samazinājumi labklājības sektorā – vairāk nekā 90 miljoni latu; tas būtībā nozīmētu vēlreizēju pensiju samazināšanu. Tas kategoriski nav pieļaujams. Tātad 50 miljoni vai mazliet vairāk nekā 50 miljoni ir jāatrod citādā veidā – vai nu samazinot citas pozīcijas pamatbudžetā (tas, manuprāt, arī būtu ļoti sāpīgi jebkurai no nozarēm, ko tas skartu, un būtībā nozīmētu tikai ekonomikas saldēšanu), vai arī tomēr pieļaujot nodokļu likmju saprātīgu palielināšanu un tātad vēlreiz atgriežoties arī pie jautājuma par nekustamā īpašuma nodokļa attiecināšanu uz apdzīvojamo platību (protams, veicot to saprātīgā veidā, tā, lai neciestu mazāk turīgā sabiedrības daļa, tātad nosakot neapliekamo minimumu gan dzīvokļiem, gan ēkām, kas nav pārāk lielas un nav pārāk greznas).

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija):

Šodien mūsu frakcija, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, ierosināja ieviest Izglītības likumā jaunu normu. Runa ir par sociālo garantiju piešķiršanu pedagogiem. Pirmām kārtām tika ierosināts nodrošināt pedagogus ar medicīnisko apdrošināšanu.

Pēc pilnīgi nepārdomātās un pazemojošās likmju samazināšanas šodien daudzi pedagogi saņem uz rokas 120–150 latus mēnesī. Uzdošu tīri retorisku jautājumu – kā, jūsuprāt, var izdzīvot par šo naudu, ja minimālā maksa par komunālajiem un citiem pakalpojumiem mēnesī ir vidēji 70 latu?

Mēs ierosinājām kompensēt pedagogiem transporta izdevumus. Mēs ierosinājām ieviest normu, kas uzliktu pašvaldībai par pienākumu piešķirt pedagogiem tiesības uz pašvaldības mājokļa īri ārpus kārtas. Mēs ierosinājām dot pedagogiem tiesības saņemt saviem bērniem vietas bērnudārzos ārpus kārtas.

Īpaša tēma ir pedagogu pirmstermiņa aiziešana pensijā. Protams, skolotājs nenodarbojas ar smagu fizisku darbu, bet, kad pasniegtas piecas mācību stundas pēc kārtas, skolotāja psiholoģiskā slodze sasniedz maksimumu. Katru dienu skolotājs skaidro bērniem vienu un to pašu – ka ir nepieciešams mācīties un kā ir jāuzvedas –, kontrolē ne tikai savu klasi, bet arī citas klases skolā, veic pārrunas ar vecākiem, dežūras skolā; tas viss prasa lielu psiholoģisku slodzi. Tādēļ tā nebūt nav nejaušība, ka padomju laikos skolotājiem tika piešķirta pirmstermiņa pensija pēc 25 skolā nostrādātiem gadiem. Vai tad patlaban skolā darbs ir kļuvis vieglāks? Vai tad šodien mūsu skolotāji strādā kaut kādos īpaši labvēlīgos apstākļos? Nē un vēlreiz nē! Psiholoģiskajā ziņā smagais skolotāja darbs mūsdienu skolās ir kļuvis vēl smagāks. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija):

Mūsu frakcija pirms šīs sēdes ir veikusi ārkārtīgi svarīgas tikšanās ar Ministru prezidentu par mūs visus satraucošiem jautājumiem, tādiem kā, piemēram, lauku atbalsta maksājumi, kuri vēl nav uzsākti. Ir panākta vienošanās, ka tie sāksies no 17.oktobra. Lai gan tie būs 70 procentu apmērā no paredzētā, tomēr tas jau būs jūtams atspaids mūsu laukiem.

Otrs mūs ļoti satraucošs jautājums, ko mēs arī frakcijas vakardienas sēdē apspriedām, ir garantijas mūsu pensionāriem, lai, veidojot nākamā gada budžetu, viņu pensijas neciestu. Ministru prezidents vakar apsolīja mūsu frakcijas pārstāvjiem, ka, veidojot nākamā gada budžetu, pensiju jautājums netiks skarts. Tā ka tā ir zināma drošība mūsu pensionāriem, ka viņi varēs mierīgāk sagaidīt nākamo gadu.

Tālāk. Tika nolemts tikties ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem. Tikšanās šodien notiks mūsu frakcijas telpās, un mēs gribam saņemt ļoti precīzu informāciju par kredīta nosacījumiem, jo valdībā atšķiras uzskati jautājumā par to, cik naudas būtu jāsamaksā. Finanšu ministrs izvirza summu – 500 miljonus, premjers – 275 miljonus. Tā kā ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, mēs gribam ļoti precīzi uzzināt no Starptautiskā Valūtas fonda šīs ziņas.

Tālāk. Vakar ir panākta ļoti svarīga vienošanās, jo visu sabiedrību pašreiz satrauc vēlme panākt augstskolu apvienošanu mūsu valstī. Tika izveidota darba grupa, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kampara kungs un kurā izglītības un zinātnes ministrei Koķes kundzei atvēlēta otrā loma. Ir panākta vienošanās, ka darba grupa strādās pie reformu jautājuma, pie iespējamās zinātnisko iestāžu apvienošanas vai koncentrēšanas, – vai sešu augstskolu, universitāšu starpā vēl lielāka varētu veidoties šī jaunā universitāte, ja valsts var garantēt šīs infrastruktūras uzturēšanu.

Ir panākts, ka darba grupā tiks iekļauti reģionālo universitāšu rektori, līdz ar to iespējams, ka darba grupas priekšlikumi būs vairāk pieņemami. Un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo jautājumu skatīs nākamajā trešdienā. Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts un ļoti, ļoti svarīgs jautājums, kas mums jārisina, ja mēs gribam atdzīvināt mūsu ekonomiku un zinātni, jaunākās tehnoloģijas. Zinātnei un augstākajai izglītībai šeit ir ļoti liela nozīme.

Tālāk. Bija šodien ļoti dzīva diskusija par Izglītības likuma grozījumiem, bija 109 priekšlikumi. Bija ļoti svarīgi priekšlikumi, kas skāra tieši skolēnu pienākumus un tiesības, un ir svarīgi, ka mēs sākam vienošanos par to, kāda būs galīgā redakcija šiem pantiem. Tā ka tas palīdzēs mūsu skolotājiem viņu grūtajā darbā.

Un vēl viens svarīgs jautājums, kas šodien tika skatīts, ir grozījumi Radio un televīzijas likumā. Tika apstiprināta šī jaunā norma, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaits ir samazināts uz pieciem, un arī ievēlēšanas kārtība ir apstiprināta. Un tāds svarīgs jautājums kā jautājums par Latvijas Radio kori turpmāk būs kā nacionālā pasūtījuma daļa. Tātad būs zināma drošība viņu tālākai
eksistencei.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija ir iesniegusi pieprasījumu Ministru prezidentam Dombrovskim par augstākās izglītības reformas īstenošanu.

Ko opozīcija vēlējusies ar šo pieprasījumu? Vai saglabāt esošo situāciju augstākajā izglītībā? Vai tad te nav samilzušas milzīgas problēmas, kas steidzami būtu jārisina? Mūsu 30 augstskolas atgādina nabaga radiniekus, kuri ar izstieptu roku gaida naudu no valsts, pretī dodamas rezultātu, kas šo pašu valsti ne vienmēr apmierina. Sevišķi izglītības kvalitātes ziņā. Uzskatu, ka mūsu augstākās izglītības sistēmai no patērētāja jāpārveidojas par pelnītāju. Jāizveido izglītības programmas, kas būtu spējīgas konkurēt pasaulē un dotu iespēju piesaistīt ārvalstu studentus. Tas arī būtu reformas mērķis. “Jaunais laiks” noteikti nav par esošās sistēmas saglabāšanu, kāda ir tagad, kad rektori saņem algu – līdz 20 tūkstošiem latu mēnesī –, nenesot atbildību par galaproduktu. Citādi mēs turpinām un turpināsim gatavot Īrijai strādniekus ar augstāko izglītību. Izglītība ir viena no prioritātēm, un reforma augstākajā izglītībā nepieciešama. Un to ir iniciējuši paši augstskolu rektori un iepriekšējie mūsu valsts prezidenti. Un tāpēc nevajag maldināt sabiedrību un runāt par kādām savtīgām interesēm šajā jautājumā.

Šodien skatījām arī jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Izraisījās diskusija par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu sadalījumu starp lielajām pilsētām un novadiem. Tika ierosināts mainīt fonda līdzekļu sadalījumu, kas patlaban ir šāds: 47 procenti – lielajām pilsētām, un 53 procenti – lauku novadiem. Tika ierosināts to nomainīt uz šādu: 50 un 50. Tas reāli samazinātu līdzekļu pieejamību taisni lauku novadiem. Un tāpēc parlaments ar balsu vairākumu tomēr atbalstīja līdzšinējo sadalījumu – 47 pret 53; tas, iespējams, nav pats ideālākais risinājums, bet tas daudzmaz saglabā pašreizējo situāciju. Var jau vaimanāt, ka ir tiešām dažas pašvaldības, kurām pašvaldību reformas dēļ samazināsies ienākumi, bet jāņem vērā, ka ienākumi strauji krītas visā valstī. Samazinās mūsu budžets. Neskatoties uz to, Finanšu ministrija tomēr sola pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem nākamajā gadā pievienot 7 miljonus latu. Bez tam jaunais nekustamā īpašuma nodoklis varētu dot pašvaldībām papildu resursus savas darbības nodrošināšanai. Protams, jāseko līdzi tam, lai nekustamā īpašuma nodoklis būtu sociāli taisnīgs, tas ir, tāds, kas vairāk aizsargātu ierindas cilvēku, bet būtu vērsts pret to sabiedrības daļu, kura bieži vien ar ne visai godīgiem līdzekļiem ir tikusi pie ievērojamiem īpašumiem.

Bez tam es aicinu pašvaldības vairāk pievērsties līdzekļu taupīšanai, nesaimniekot tā, kā, teiksim, Brunavas pagastā, kur līdzekļus izsaimnieko somu pirts celtniecībā.

Aicinu pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību savos novados, jo tikai plaukstoša uzņēmējdarbība novados var atrisināt mūsu sociālās problēmas.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija”):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti 18 likumprojekti. Es vēlos komentēt trīs likumprojektus un izteikt partijas “Pilsoniskā Savienība” attieksmi.

Pirmkārt. Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz svītrot no reglamentēto profesiju skaita gidus, kuri darbojas tūrisma nozarē. Paralēli šim likumprojektam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek gatavotas izmaiņas Tūrisma likumā, ar kurām tiks atceltas gidu obligātās sertificēšanas prasības. Šie grozījumi saskaņoti ar tūrisma nozares profesionāļiem. “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šie grozījumi atvieglos uzņēmējdarbību, atbrīvos to no birokrātiskām procedūrām.

Otrkārt. Saeimas sēdē otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Likumprojektam bija iesniegti 109 priekšlikumi. Lielu daļu no tiem bija iesniedzis partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Diemžēl laika trūkuma dēļ nav man iespējams komentēt šos priekšlikumus.

Treškārt. Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Likuma grozījumi nepieciešami, lai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas esošo kārtību pielāgotu situācijai, kāda būs pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas.

Latvijā jau kopš 1995.gada tiek īstenota pašvaldību finanšu izlīdzināšana, un 1998.gadā tika pieņemts likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis ir izlīdzināt pašvaldību kompetences īstenošanas iespējas un samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp pašvaldībām, lai sekmētu visas Latvijas teritorijas attīstību.

Saeimas sēdē izraisījās šā likumprojekta sakarā diskusijas par divām problēmām:

pirmkārt, par nepieciešamību veikt finanšu procentuālu sadalījumu starp divām pašvaldību grupām – deviņām republikas pilsētām un 109 novadiem,

otrkārt, par nepieciešamās kompensācijas apjomu tām četrām pašvaldību grupām, kuras reformas rezultātā zaudē ienākumus.

Par pirmo problēmu. “Pilsoniskā Savienība” atbalstīja deviņu republikas pilsētu gribu attīstīties. Šīs pilsētas ir ekonomiskie centri. Mēs uzskatām, ka laika gaitā tās ir saņēmušas pietiekoši – vairāk gan valsts investīciju, gan Eiropas Savienības finansējuma kā novadi, un tāpēc mēs atbalstījām šādu procentuālu sadalījumu: 53 procenti – 109 novadiem, un 47 procenti – lielajām pilsētām. To atbalstīja Saeimas vairākums.

Otrā problēma. “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka turpināsies sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu par kompensācijas apjomu minētajām četrām pašvaldību grupām un ka tiks panākts kompromiss, jo likumprojektam būs vēl trešais lasījums.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija):

Šodien darbs ir noritējis ārkārtīgi raiti, un es vēlos teikt, ka neatkarīgi no tā, ar kuru no likumprojektiem mēs šodien strādātu, vai tie būtu grozījumi Satversmes tiesas likumā vai Nacionālās radio un televīzijas padomes regulējumā, vai Izglītības likumā, mums ir jāpatur vērā virsuzdevums, kāds ir politiķiem šajā laikā, proti, pieņemt tādus lēmumus un tādus risinājumus, kas ļautu mums iespējami ātrāk un sekmīgāk iziet no krīzes.

Un katru reizi, pieņemot lēmumu, būtu svarīgi sev atbildēt – vai šis konkrētais lēmums palīdzēs taupīt valsts līdzekļus, vai tas atbalsta strukturālas reformas un vai tas palīdz mums pēc iespējas ātrāk atrisināt sarežģīto ekonomisko situāciju? Un jāteic, ka vairāki lēmumi patiešām ļoti precīzi atbilst tam. Es vēlos pieskarties, piemēram, lēmumam par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaita samazināšanu, kas tiešām varētu optimizēt šo darbu un arī ievērojami ietaupīt līdzekļus, kuri nepieciešami gan atalgojumiem, gan citiem nodrošinājumiem. Labs piemērs ir arī grozījumi Satversmes tiesas likumā. Juridiskā komisija sagatavoja alternatīvu likumprojektu valdības piedāvātajam, un netiek atbalstīti nekāda veida atalgojumi vai sociālo garantiju vai citu labumu pieaugumi. Satversmes tiesa, protams, ir ļoti svarīgs tiesiskās kārtības ievērošanas posms, tomēr arī visām citām iestādēm ir jāievēro taupības režīms un, pieņemot politiskus lēmumus, ir ļoti rūpīgi jāvērtē, lai netiktu radīti kādi izdevumi papildus.

Ņemot vērā mūsu galveno uzdevumu, mēs arī ļoti aktīvi strādājam pie piedāvājumiem, gatavojot nākamā gada valsts budžetu. Un jāteic, ka var patiešām apbrīnot to, cik aktīvi tiek piedāvāti, mūsuprāt, ļoti maldīgi ceļi, tas ir, dažādi ierosinājumi paaugstināt nodokļus.

Tautas partija ir pārliecināta, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laiks ir pilnīgi nepiemērots nodokļu paaugstinājumiem un papildu slogu uzlikšanai iedzīvotājiem. Mūsuprāt, ir jādomā nevis par to, kā izvilkt vēl kādu miljonu no iedzīvotāju maciņiem, bet gan par alternatīvām. Un mēs esam ārkārtīgi gandarīti par to, ka arī Latvijas Bankas prezidents ir vienisprātis ar mums, ka krīzes laiks ir pilnīgi nepiemērots nodokļu paaugstinājumiem.

Ņemot vērā šo situāciju, Tautas partija meklē saprašanos arī ar koalīcijas partneriem, lai piedāvātu alternatīvas. Un šajā sakarā, lai novērstu domstarpības arī par nodokļiem, Tautas partijas pārstāvji jau šodien tiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem šeit, Saeimā, un mēs ļoti ceram, ka šīs tikšanās gaitā mums izdosies izskaidrot situāciju Latvijā, lai varētu rast pienācīgu izpratni gan par situāciju, kas neļauj mums šobrīd paaugstināt nodokļus, gan arī par iespējamiem citiem daudz elastīgākiem risinājumiem. Un, ja nu tā ir noticis, ka ir sniegti arī kādi pārsteidzīgi solījumi starptautiskajiem aizdevējiem, tad Latvijas politiķiem ir jādara pilnīgi viss, lai situāciju mainītu un padarītu to Latvijas valstij iespējami izdevīgāku, vienojoties par tālāko rīcību.

Šajā sakarā mēs arī esam sagatavojuši vairākus piedāvājumus. Kā zināms, mums ir plāns gan par strukturālām reformām, gan par administratīvo šķēršļu novēršanu, gan arī par iespējamo rīcību attiecībā uz to līdzekļu pārdali, kas ir Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Un ar šiem piedāvājumiem mēs esam gatavi iepazīstināt ne vien Starptautisko Valūtas fondu, bet arī koalīcijas partnerus, un tieši tādēļ pēc Tautas partijas iniciatīvas rīt notiks tikšanās ar Ministru prezidentu un “Jaunā laika” vadību, lai veicinātu izpratni par kopējiem risinājumiem, kas nav vērsti uz līdzekļu nesamērīgu samazinājumu svarīgākajām jomām, kas ir veselība, izglītība un drošība, un lai mēs neatgrieztos atkal un atkal pie jautājuma, kurā mums nav vienprātības, proti, pie nodokļu paaugstinājuma.

Tautas partija cer uz izpratni un darīs visu, lai risinājumi, kādus mēs piedāvājam, būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi iedzīvotājiem un sekmētu risinājumus, kas nepieciešami, lai izietu no krīzes pēc iespējas ātrāk.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti diezgan atturīgi vērtē ideju par sešgadnieku apmācību skolā. Ja valdībā un Saeimā pieņems attiecīgus grozījumus likumdošanā, nākamajā mācību gadā skolā būs jāsāk iet sešus gadus veciem bērniem. Taču tas līdzi nes veselu virkni neatbildētu jautājumu un problēmu, kurām pagaidām vēl neviens nepiedāvā risinājumu. Valsts izglītības satura centrs jau gandrīz pabeidzis darbu pie programmas projekta pirmklasnieku mācīšanai.

Es ļoti ceru, ka ministrijā ierēdņi ir sapratuši, ka sešgadīgu bērnu nevar tā vienkārši nosēdināt 1.klases solā un likt viņam mācīties visu to, ko mācās septiņgadīgi bērni. Būšot īsākas nodarbības, ko par mācību stundām nevarēšot saukt. Tajās ar rotaļu palīdzību mācīšot lasīt, rakstīt un skaitīt – atņemt un saskaitīt, skaitīt no viens līdz desmit. Dažu mācību priekšmetu apguve gan notikšot otrajā semestrī, lai bērns sāktu piemēroties mācībām 2.klasē. Tas savukārt liek domāt, ka jāmainās arī izglītības programmai pārējās klasēs. To apstiprina arī ministrija. Izmaiņas izglītības saturā būšot līdz pat 6.klasei. Un speciālisti paredzējuši tās izstrādāt vēl šogad. Bērni 7.klasē sākšot mācīties pēc līdzšinējās programmas.

Taču te rodas jautājums. Ja grozījumi likumdošanā vēl nav pieņemti, kāpēc ir jāizstrādā jauns izglītības saturs? Un ja nu grozījumus nepieņems? Tad izrādīsies, ka vesela komanda cilvēku vairāk nekā pusgadu ir strādājuši par velti un par to, protams, ir maksāta alga.

Mani interesē arī šāds jautājums – vai tiešām šajā laikā ir nepieciešami papildu izdevumi? Jo tie būs nepieciešami, lai apmācītu apmēram 2000 pedagogus strādāt pēc jaunas programmas, atbilstoši iekārtotu mācību telpas un nopirktu vajadzīgos mācību materiālus un inventāru. Izglītības programmas projekts paredz, ka pirmklasniekiem nevajadzēs mācīties, sēžot solā. Tādēļ programmu varēs apgūt arī bērnudārzos. Savukārt tad, ja pašvaldība nolems 1.klasi izvietot skolas telpās, būs jādomā, ko mainīt ar soliem un krēsliem piepildītajā telpā. Būs jānodrošina arī atpūtas stūrītis un jāizpilda virkne citu normatīvu, lai telpa būtu piemērota pirmklasnieku apmācībai. Tātad atkal būs izdevumi.

Vēl viena lieta. Ir taču bērni, kuriem šogad ir seši gadi, bet kuri skolas gaitas sāks tikai nākamgad, kā to paredz pašreizējā likumdošana. Vai arī viņi lasīšanu apgūs rotaļājoties? Vai varbūt viņi mācīsies pēc tagadējās 1.klases programmas? Amatpersonas atzīst, ka pagaidām par to vēl tiek domāts, taču tiek pieļauts, ka lauku skolās ar nelielu audzēkņu skaitu bērni varētu mācīties pēc vienota standarta. Izklausās pēc kārtējā haosa izglītības sistēmā.

Un vēl viens jautājums. Ko tas sešgadīgais bērns darīs pēc tam, kad viņam būs beigušās nodarbības? Teorētiski vecākiem vai kādai citai uzticības personai viņš no skolas ir jāaizved mājās, bet ko viņš tur viens pats darīs dienas vidū, ja mamma un tētis vēl strādā? Pagarinātās dienas grupas taču daudzviet līdzekļu taupības nolūkos ir likvidētas. Septiņgadīgam bērnam tādā ziņā var uzticēties mazliet vairāk. Tās ir tikai dažas no pārdomām, kas rodas mūsu frakcijā, analizējot informāciju par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Ministrija uz visiem jautājumiem pagaidām atbildes nespēj sniegt.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Šodien gribu jūs informēt par tiem jautājumiem, kuri ir izraisījuši sašutumu un bažas Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātos. Gribu vērst jūsu uzmanību uz šobrīd Saeimā izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Veicot novadu reformu, saņēmām solījumus, ka tiks veidots jauns Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Tomēr šāds likums netika izstrādāts. Tā vietā tiek labots un pārveidots vecais likums, kurš ir pēc būtības pretrunā ar novadu reformas pamatnostādnēm. Tā, piemēram, saskaņā ar novadu reformu mērķis bija veidot pēc iespējas lielākus novadus, apvienojot nelielos pagastus. Bet realitāte ir tā, ka valsts finansiāli atbalsta mazos novadus. Šādā veidā pilsētas tiek nostādītas pret novadiem. Saskaņā ar novadu reformu Latvijā ir deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Atbilstoši šim likumprojektam, kas tika atbalstīts, tieši pilsētas Latgalē, tādas kā Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne, cietīs ievērojamus zaudējumus un kļūs par vienām no nabadzīgākajām reģionā. Vairāki mūsu frakcijas deputāti, to skaitā gan Karina Pētersone, gan Andris Bērziņš, bija iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kā šo problēmu risināt, – veikt līdzekļu sadali 50 uz 50 vai rezervēt 1 procentu, lai palīdzētu tām pašvaldībām, kurām ir vislielākais līdzekļu kritums sakarā ar šiem projektiem. Taču valdošā koalīcija šos risinājumus neatbalstīja, un tam var būt negatīva ietekme tieši uz vairāku Latgales pašvaldību tālāku attīstību.

Otrs jautājums, kas mani uztrauc, ir šobrīd izstrādātās strukturālās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē. LPP/LC frakcijas deputāti ir sagatavojuši pieprasījumu. Mēs uzskatām, ka reformas ir nepieciešamas, tomēr esam neizpratnē, kā šādu reformu stratēģija ietekmēs augstākās izglītības pieejamību, sistēmas ilgtspēju un konkurētspēju.

Vakar mūsu frakcijas deputāti tikās ar ekonomikas ministru Kampara kungu. Pēc tikšanās mums neradās pārliecība, ka izveidotā darba grupa, kurā Kampara kungs ir tikai kā moderators, kā viņš pats minēja, spēs paveikt uzticēto uzdevumu – augstākās izglītības reformas īstenošanu mūsu valstī. Arī mūsu frakcijas deputātiem ir konkrēti priekšlikumi, kā situāciju uzlabot, kā reformu veikt. Taču radās pamatots iespaids, ka darba grupa ir izveidota tā, ka tajā tiek pārstāvēts viens, tikai vienpusējs, viedoklis un citu rektoru viedoklis vērā netiek ņemts. Turklāt mēs uzskatām, ka ir arī pārkāpts Izglītības likuma 70.panta 5.punkts, kas noteic, ka ar šādām strukturālām reformām jānodarbojas Augstākās izglītības padomei, nevis ministram, kurš nav kompetents izglītības jautājumos un pats sevi ir nozīmējis par grupas vadītāju.

Pēc mūsu domām, šāds darbošanās veids ir izveidojis sašķeltu izglītības vidi. Un arī lielāko Latvijas augstskolu rektori ir izteikuši neuzticību šādas darba grupas izveidei. Un rodas bažas arī par to, vai augstākā izglītība vispār nākotnē varētu būt pieejama valsts reģionos.

Nav arī izprotams finansiālais pamatojums šādām reformām, jo netiek uzrādīti nekādi aprēķini par finansiālo ieguvumu. Nav arī aprēķinu, vai valsts spēs uzturēt šādu milzu monstru, kādu to piedāvā Latvijas Universitātes megaprojekts. Mūsu frakcija iesniedza pieprasījumu, lai visi šie jautājumi tiktu apskatīti un tiktu veikta pamatīga augstākās izglītības reformas izvērtēšana.

Nobeigumā gribu pievērsties jautājumam, kurš ir izraisījis milzu satraukumu sabiedrībā un par kuru nupat jau arī citi deputāti, kas šodien pauda savu frakciju viedokļus, izteica bažas. Proti, gribu runāt par Ministru kabineta pieņemto, manuprāt, līdz galam neizvērtēto lēmumu, ka bērniem jāuzsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Uzskatu, ka sabiedrība ir apzināti maldināta, sakot, ka šāds lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz ievāktajiem datiem, kuros ir teikts, ka lielākā sabiedrības daļa šādu lēmumu atbalstot. Pēc manām domām, tur nav nekāda pamatojuma, ne pētījuma, ne skaidra mērķa, kāpēc šādas pārmaiņas būtu nepieciešams veikt tagad, kad esam krīzes situācijā. Mūsu frakcija, LPP/LC, iestājas pret šādu nepārdomātu, nepamatotu un sabiedrībai neizskaidrotu lēmumu.

Nobeigumā gribas novēlēt visiem pedagogiem: tā kā šodien ir 1.oktobris un ļoti daudzās pašvaldībās svin Starptautisko pedagogu dienu, es pievienojos visiem sveicējiem šajā nozīmīgajā datumā. Novēlu pedagogiem būt izturīgiem, saprotošiem un palīdzēt arī bērniem šajā krīzes situācijā. Mēs no savas puses apsolām risināt dažādus jautājumus, kas skar tieši izglītības kvalitātes un pieejamības jautājumus.

Veiksmīgu nedēļas nogali!