Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kristīne Dupate. Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība un vienlīdzīga darba samaksa 

Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un Latvijas tiesu praksē. Vienlīdzīgas darba samaksas princips neatkarīgi no dzimuma Darba likumā tika ieviests, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību prasībām.

Vienlīdzīgas darba samaksas princips nosaka, ka darbiniekam ir tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu vai vienlīdzīgas vērtības darbu neatkarīgi no dzimuma. Tas aizliedz jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju attiecībā uz visiem darba samaksas noteikumiem. Runājot par diskrimināciju, jāuzsver, ka tā var izpausties ne tikai gadījumos, kad pastāv pretējā dzimuma kolēģis, kurš strādā tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, saņemdams par to lielāku darba samaksu, bet arī gadījumos, kad ārējais vai iekšējais normatīvais akts nosaka tādu darba samaksas kārtību, kas ir mazāk labvēlīga vienam no dzimumiem.

• Viola Supe. Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā 

Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā mandāti tiek sadalīti atbilstoši proporcijai, kādā nobalsots par kandidātiem, kas balotējušies attiecīgajā apgabalā.

Proporcionālās pārstāvniecības vēlēšanu sistēmai ir divi paveidi – partiju sarakstu (list system) un pārceļojošās balss sistēma (single transferable vote). Pirmajā gadījumā vēlētāji balso par partiju sarakstiem, otrajā – par individuāliem kandidātiem. Sarakstu sistēmas ietvaros katra partija sastāda kandidātu sarakstu katrā vēlēšanu apgabalā, kurā ietver tādu kandidātu skaitu, kas nepārsniedz mandātu skaitu attiecīgajā apgabalā. Mandāti tiek sadalīti proporcionāli attiecīgās partijas saraksta saņemtajam vēlētāju balsu skaitam. Sarakstu sistēmai ir vairāki elementi, kas faktiski katrā atsevišķā valstī tiek regulēti atšķirīgi.

• Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās (V) 

Vairāki būtiski, praksē nozīmīgi grozījumi veikti KPL 40.nodaļā, kurā reglamentēta krimināllietu piekritība tiesai. Saskaņā ar grozījumiem KPL 442.pantā notikušas ievērojamas izmaiņas jautājumā par lietu piekritību apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Grozījumu rezultātā to lietu skaits, kuras pirmajā instancē tiek skatītas apgabaltiesā, ievērojami samazināts. Salīdzinājumam, ja no šādu lietu loka izslēgti noziedzīga nodarījuma sastāvi no 15 KL sevišķās daļas pantiem, tad papildinājums ir tikai viens, proti, paredzēts, ka Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas, kuru materiālos ir iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti.

Grozījumu sakarā būtiskākais: 1) ir noteikta apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas piekritība visās krimināllietās, kuru materiālos iekļauti valsts noslēpumu saturoši objekti – tiktāl jautājums attiecas uz krimināllietas iztiesāšanas institucionālo piekritību un 2) visas šīs lietas skata Rīgas apgabaltiesa – šis aspekts ietekmē arī krimināllietas iztiesāšanas teritoriālo piekritību. Uzskatāmāku teiktā ilustrāciju esam iekļāvušas tālāk redzamajā shēmā, kur: 1) svītrotās norādes ilustrē tos noziedzīgos nodarījumus, par kuriem krimināllietas līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim bija piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, savukārt pēc grozījumu izdarīšanas – rajona (pilsētas) tiesai.

“Jurista Vārda” redakcija