Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 29.septembrī

AM: Par Gaujas tilta nodošanu Ādažu novada pašvaldības īpašumā

29.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK rīkojums “Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma, tilta pār Gauju autoceļā Gaujas tilts–Kadaga nodošanu bez atlīdzības Ādažu novada pašvaldības īpašumā”.

Rīkojuma projekts nosaka nodot valsts nekustamo īpašumu – tiltu pār Gauju Ādažos, Ādažu novadā, Rīgas rajonā – bez atlīdzības Ādažu novada pašvaldības īpašumā.

Tilts pār Gauju nododams Ādažu novada pašvaldības īpašumā, lai sekmētu Ādažu novada pašvaldībai ar likumu noteikto pašvaldību funkciju un pienākumu izpildi.

Likuma par pašvaldībām 15.panta 1.daļas 2.punkts nosaka, ka pašvaldību autonoma funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Savukārt likuma “Par autoceļiem” 23.panta 1.daļa nosaka: “..ceļu īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām.”

Tilta nodošanai Ādažu novada pašvaldības īpašumā ir piekritusi Ādažu novada dome, kas 2009.gada 24.februārī pieņēmusi lēmumu “Par tilta pār Gauju pārņemšanu pašvaldības īpašumā”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu Valsts robežsardzes priekšniekam

Pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets 29.septembrī nolēmis piešķirt Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi.

Iekšlietu ministrija Valsts robežsardzes 90.gadadienas priekšvakarā rosināja valdību piešķirt augstāko dienesta pakāpi N.Garbaram pirms dienesta gaitas likumā noteiktā termiņa, jo viņš dienesta pienākumu pildījis priekšzīmīgi un sasniedzis labus darba rezultātus. Turklāt saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts robežsardzes priekšnieka amatam atbilstošā ieņemamā dienesta pakāpe ir ģenerālis.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem amatpersonai kā apbalvojumu var piešķirt kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms noteiktā laika. Amatpersonai ir jābūt atbilstošai izglītībai un attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē tai ir jābūt nodienējušai vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktā laika. Valsts robežsardzes priekšnieks N.Garbars atbilst abām šīm prasībām, jo ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā, savukārt pulkveža pakāpe viņam piešķirta 2006.gada 21.jūnijā.

Valsts robežsardzes priekšnieka amatā N.Garbars apstiprināts šā gada 7.aprīlī, kad no dienesta aizgāja līdzšinējais robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gundars Dāboliņš. Pirms tam viņš pildījis Robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

TM: Par Valsts valodas centra direktora apstiprināšanu

Ministru kabinets 29.septembrī Valsts valodas centra (VVC) direktora amatā apstiprināja Māri Baltiņu.

Kā teikts rīkojuma anotācijā, kopš 2009.gada 1.jūlija VVC direktora amats ir vakants. Šā gada jūlijā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika izsludināts atklāts pretendentu konkurss uz VVC direktora amatu. Ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota konkursa komisija, lai izvērtētu pretendentu atbilstību minētajam amatam. 2009.gada 27.augustā pēc otrās kārtas rezultātu apkopošanas konkursa komisija nolēma izvirzīt VVC direktora amatam M.Baltiņu.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta otro daļu pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs. Izvērtējot konkursa komisijas sniegto informāciju, tieslietu ministrs M.Segliņš šā gada 9.septembrī pieņēma lēmumu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā M.Baltiņa kandidatūru.

M.Baltiņš līdz šim bija VVC direktora pienākumu izpildītājs. Pirms tam viņš ieņēma valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” direktora amatu. Savulaik M.Baltiņš bijis arī Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnikas vēstures muzeja direktors.

TM: Par administratīvu sodu par aģitācijas nosacījumu pārkāpumu pirms tautas nobalsošanas organizēšanas

29.septembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti. Ar grozījumiem paredzēts, ka par administratīvi sodāmu uzskatīs aģitācijas nosacījumu pārkāpumu pirms tautas nobalsošanas organizēšanas.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, 2009.gada 8.aprīlī tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Taču Latvijas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar to nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz, ka aģitācija pirms tautas nobalsošanas ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, ja tas satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

Savukārt LAPK paredzēs, ka par aģitācijas kārtības un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas noteikumu pārkāpšanu sods būs brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir tiesīga veikt ikviena fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība. To ir aizliegts veikt vēlēšanu komisiju loceklim, vēlēšanu komisiju pilnvarotajai personai, pašvaldībai vai citai publiskai personai.

Tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana radio, televīzijā un preses izdevumos vai to atrašanās publiskās vietās.

Grozījumi vēl jāizskata Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa