Saeimas 2009. gada 17. septembra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 58.laidienā (“LV”, Nr.153, 24.09.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vai es varētu palūgt vēlreiz zvanu, jo kāds varbūt nedzird, ka sēdei ir atkal jāatsākas…

Tātad, godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.

Atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā, jo likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Mēs runājam par 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu. Un turpinās debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti un viesi! Katrā no mums daudz saglabājies no dzīvnieka, tie taču ir mūsu senči, un varbūt tāpēc šī diskusija ir ļoti karsta un ilga.

Es gribu teikt dažus vārdus par eiropeisko pieeju šai problēmai. Protams, tur ir plašas diskusijas, es varētu piekrist cienījamai Čepānes kundzei, bet – tikai daļēji. Es nevaru piekrist, ka mūsu diskusija Saeimā raksturo to, ka mēs jau esam eiropieši. Starpība ir dzīves līmenī diemžēl. Ja mums būtu tāds dzīves līmenis kā Eiropā, tad būtu pavisam cita lieta. Bet diemžēl mūsu pensionāri pēc dzīves līmeņa ir līdzīgi lopiem Šveicē. Un sakarā ar to es tomēr aicinu Saeimā vairāk domāt par pensionāriem un mazāk par dzīvniekiem.

Sēdes vadītājs.

Es gribu jums aizrādīt, Buzajeva kungs, ka šis priekšlikums galīgi nav par pensionāriem, lai cik arī ļoti cienītu pensionāru problēmas.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām šodien no šīs tribīnes izskanēja ļoti daudz argumentu, ļoti loģisku, kas tika pamatoti ar cilvēku pārliecību. Un tik tiešām visu cieņu, ja cilvēks pauž savu pārliecību, lai arī kāda tā būtu!

Taču šis likumprojekts ir tapis diezgan ilgās debatēs. Pirmsākumi šīm debatēm ir bijuši vēl tanī laikā, kad es biju ministrs, tātad vismaz pusgadu atpakaļ vai pat vēl agrāk. Savulaik es parakstīju vairākas no tām vēstulēm, kas bija adresētas reliģiskajām kopienām, lai noskaidrotu viņu viedokli. Un faktiski tikai sagadīšanās pēc ir pašlaik arī kāds konkrēts aktīvs uzņēmējs, kurš ir jau to gatavs realizēt. Bet es skaidri zinu, ka ir ļoti daudz Latvijas lauksaimnieku, gan aitu audzētāju, gan liellopu audzētāju, kuri faktiski gaida to brīdi, kad varēs pilnīgi legāli turpināt savas sarunas par Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksportu.

Un vēl. Es vēlos pieskarties vienam tādam būtiskam jautājumam, ka mēs mazlietiņ sevi mānām ar dzīvnieku aizsardzību. Jā, mēs saņēmām šo interneta adresi... Tik tiešām iespējams, ka Amerikas Savienotajās Valstīs šāda kaušana arī notiek. Šāda kaušana, kas ir parādīta šinī videorullītī, tiek piemērota tiem lopiem, kuru gaļas produkti pašlaik tiek ievesti Eiropas Savienības teritorijā, tātad arī Latvijā. Pašlaik mums ir iespēja šo pašu procedūru veikt atbilstoši Eiropas izpratnei par dzīvnieku labturību, tātad ne tikai nepasliktināt, bet faktiski uzlabot kopējo attieksmi pret dzīvniekiem, kuru gaļas produkti tiek patērēti arī Latvijas teritorijā.

Un vēl viens misēklis. Nevajag jaukt rituālo kaušanu ar kaušanu atbilstoši reliģiskām tradīcijām! Rituālā kaušana ir tāda, kuras pamats ir rituāls, nevis pārtikas sagāde. Šis likums paredz pārtikas sagādi, nevis rituālus.

Es aicinu balsot pret šo partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu un atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Vēlos jūs komisijas vārdā informēt par to, kā tad īsti notika mūsu komisijas sēde. Sēdē tiešām klāt bija arī nevalstiskās organizācijas, gan dzīvnieku aizstāvji, gan lauksaimnieku organizācijas. Viedokļi krasi atšķīrās. Diskusijā tiešām, kā to Rozes kungs jau teica, izskanēja: jā, jā, jūs toreiz pavasarī, kad mēs iesākām, to darījāt vai to nedarījāt tā. Tas liecināja par to, ka šī diskusija tiešām vēsturiski jau ir bijusi. Klāt bija arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, tātad ministriju ierēdņi.

Un ko es gribu īpaši iezīmēt? To, ka no diskusijas man neradās pamats neticēt Pārtikas un veterinārajam dienestam, ka viņi spēs nodrošināt tādu kārtību, kāda tā pēc direktīvām ir pieprasīta Eiropā.

Ja mēs nedaudz atskatāmies pagātnē, mēs ļoti labi atceramies, kā daudzkārt Pārtikas un veterinārais dienests ir rāts tieši par to, ka tas pārāk skarbi ir izturējies pret uzņēmējiem. Šobrīd PVD ir gatavs apgalvot, ka Ministru kabineta noteiktā kārtība būs ārkārtīgi precīzi noteikta, ka tas, ko darīs kautuvē... ka uzņēmējs būs ļoti precīzi reglamentēts.

Un arīdzan diskusija par to, ka likumprojekts it kā šobrīd izveidots ar pretrunām... Draugi mīļie, jūs paši strādājat savās komisijās un redzat, kā veido likumprojektus pēc juridiskās tehnikas, un tā ir absolūti normāla prakse, ka tiek uzlikts ļoti plašs ierobežojums, bet, ja tas ir nepieciešams, šajā ierobežojumu klāstā tiek definēti kaut kādi izņēmumi.

Tāpēc es ļoti aicinu respektēt to diskusiju, kas notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un sekot šīs komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Arī 3. – deputāta Līdakas priekšlikums – ir ar ļoti līdzīgu saturu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Es savā uzrunā nepieskaršos tehnoloģiskajam procesam, kurš šeit jau tika aprunāts diezgan daudz.

Mans priekšlikums ir atgriezt likumu atpakaļ tajā pašā redakcijā, kādā tas bija pirms šīs leģendārās pagājušās trešdienas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes. Vienu gan es gribu teikt: tā likuma redakcija, kāda atnāca uz Tautsaimniecības komisijas sēdi, krietni atšķīrās no tās, kura tagad ir jūsu priekšā. Tā atnāca uz Tautsaimniecības komisijas sēdi krietni, krietni vien skarbāka, un, pateicoties dažu deputātu, teiksim, uzstājībai, tagad tomēr šinī likuma grozījumā ir ietverta arī šī pēckaušanas apdullināšana, kas varētu kaut nedaudz vērst lietu uz labu. Bet ne par to ir šis stāsts.

Pirmām kārtām es aicinu tomēr atgriezt likumu iepriekšējā redakcijā un turpināt debates, jo es gribu runāt šeit par kompromisu ar sirdsapziņu. Visa mūsu dzīve šobrīd, katra mūsu diena – tas ir kompromiss ar sirdsapziņu. Un sen jau vairs Latvijā neaudzē lopus, bet sen Latvijā ražo gaļu. Un līdz ar to arī daudzi zemnieki, ļoti iespējams, vairs nesaskata šo starpību starp gaļu un dzīvnieku. Tāda nu ir tā laikmeta iezīme – lielražošana, kad lauksaimnieks... kad lauku apstrādātājs var izaudzēt graudus, nepieskaroties zemei, un var ražot gan pienu, gan gaļu, nepieskaroties lopiņam. Tas ir kompromiss ar sirdsapziņu.

Un katrs solis tālāk, katrs nākamais kompromiss ar sirdsapziņu tomēr ir pietiekami jāizdiskutē, un es pieļauju, ka katram nākamajam kompromisam ar sirdsapziņu ir jānāk daudz smagāk un daudz diskutablāk.

Ja šobrīd mēs pieņemam, ka imams vai rabīns tad nu noteiks, vai sāp vai nesāp dzīvniekam, tas nav nopietni. Un, ja mēs runājam par dzīvnieku audzēšanu kā par tehnoloģiju, tas arī nav nopietni. Un, ja šobrīd ir izaugusi jau nu vismaz viena paaudze, kura, ļoti iespējams, tiešām nav redzējusi, kā vista sēž perēklī, kā govs ēd zāli, kā slauc govi, tas arī ir ļoti traģiski. Un tiešām šiem cilvēkiem, kuri to nav redzējuši, kuri nav apmīļojuši teļu, kuri nav devuši teļam pienu, šiem cilvēkiem droši vien tiešām gaļas ražošana ir gaļas ražošana, un viņi nesaredz to starpību – pirms un pēc tas dzīvnieks kļūst par gaļu.

Turklāt mēs ļoti bieži esam ārkārtīgi nekonsekventi. Es šeit, zālē, zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis, ietērpts biksītēs, apčubināts, aprūpēts, un droši vien katra mazākā nelaime tam sunītim tiek novērsta, vedot viņu pie veterinārārsta un maksājot lielas naudas. Un būtībā tas pats cilvēks šobrīd mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu, ir vienkārši bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli. Nu, paldies Dievam, tagad apdullināšana vismaz šeit ir iekļauta.

Tā ka mēs nonākam kaut kādās lielās galējībās varbūt tieši tāpēc, ka mēs esam ļoti tālu no tās zemnieciskās tradīcijas, kas Latvijā ir. Mēs esam ļoti tālu no tā ganāmpulka, kurš būtībā nebija ganāmpulks, jo tajā bija govs Made, govs Gauja, govs Daugava… Un tad, kad pienāca tā astotā devītā laktācija un bija tas lopiņš jānodod tai sagādei, kā tas bija kādreiz padomju laikā, tad ļoti tā saimniece skatījās, lai to lopiņu ieved furgonā vai lai viņu ar armatūras stieņa sitienu pa muguru neaizdzen uz to gaļas kombinātu.

Es pats to zinu, jo mana māte ir vairākkārt griezusies atpakaļ ar to gotiņu, jo viņu neapmierināja tas, kā tas lops, gaļas lops, produktīvais lops, tika iedzīts tajā furgonā.

Tās ir diskutējamas lietas. Un es domāju, ka šobrīd ļoti daudzi zemnieki, it sevišķi tie, kas ir zemnieki daudzās paaudzēs, varbūt nožēlo to brīdi, kad Latvijā tika zināmā mērā radīti neiespējami apstākļi tai dažu lopiņu saimniecībai, ka tie cilvēki tagad arī klausās un jūt līdzi tām govīm, jo viņiem mājās karbonāde un speķītis bija ar vārdu. Tas bija ruksis, piemēram, Maksis, kā man nupat mājās bija. Un šis Maksis tika nokauts, taču izvēlējāmies kāvēju – tādu, kurš to lietu pieprot un kurš rada vismazāk sāpju tam lopiņam. Un, kad tas lopiņš jau nedēļu pirms kaušanas sakaitina saimnieci, jo viņš vairs neēd, cilvēks tā tiek sagatavots tam, ka tūlīt būs desa un tā desa būs ar vārdu.

Mēs esam ļoti tālu no tā. Un līdz ar to es aicinu katru nākamo kompromisu ar sirdsapziņu tomēr ļoti rūpīgi un cītīgi izdiskutēt un…

Sēdes vadītājs.

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Līdaka.

… un nepārmest tiem… vēl tikai daži vārdi… un nepārmest tiem cilvēkiem, kas tur ārā tagad piketē un varbūt ir skarbi pret mums, un nepārmest arī tiem gaļas ražotājiem, kuriem šis ir viņu bizness. Bet diskusijai jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, es par procedūru, jo es iepriekšējā balsojumā… es neatbalstīju “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu, taču aiz pārskatīšanās nobalsoju “par”. Es atbalstu komisijas viedokli šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs.

Nu, man gan jāpiezīmē, ka šādus paziņojumus no tribīnes Kārtības rullis neparedz.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vēlreiz es atgriežos pie tās pašas nelaimīgās liekulības.

Ir divi jēdzieni. Jebkurai dzīvai radībai ir miesa un ir dvēsele. Jebkurai! Un, ja mēs runājam šeit par to, ko mēs darām ar miesu un ko mēs darām ar dvēseli, tad… Piedošanu, šis nav tas likums, kam ir jānodarbojas ar miesu. Es atkārtoju vēlreiz: izbeigsim šo liekulību! Ja tas ir Dzīvnieku aizsardzības likums, tad tam ir jāaizsargā dzīvnieka dvēsele, nevis miesa. Es nesaprotu vienu lietu – šito absurdu, kas patlaban, pēdējā laikā, vispār ir redzams. Kad vajag, koalīcijas partijas maina savu viedokli – pilnīgi! – gandrīz katrā balsojumā, gandrīz katrā lasījumā. Šodien vien tas jau kādas trīs reizes ir noticis.

Ja jūs gribat nodarboties ar dzīvnieku miesu un tās pārstrādi desās vai vēl nezin kā, tad priekš tā ir Pārtikas aprites likums. Tur, lūdzu, skatieties, ja jūs tiekat pie tās kaušanas! Kā jūs tur kausiet, par to mēs varētu strīdēties, kā darīt, – aiz kājām, aiz rokām, es nezinu, vēl aiz kuras vietas vilkt… Šeit ir Dzīvnieku aizsardzības likums. Es jums… Jā, nu negribu es teikt vienu otru spēcīgāku vārdu.

Kāpēc mēs krāmējamies ne tanī likumā ar šīm lietām? Vai tad dzīvnieka aizsardzība nozīmē viņa nokaušanu? Apdullināt, neapdullināt, pirms tam apdullināt, pēc tam apdullināt… Tas ir vienkārši bezjēdzīgi, un tā tiešām acīmredzot ir mūsu kaut kāda domāšanas nesakārtotība.

J.Dobelis.

Rozes kungs! Jūs sakāt, ka ilgi un dikti esat spriedelējuši, kā tad kausim nost to lopu, bet tādā gadījumā kāpēc nevienam neienāca prātā padomāt, kādā veidā kulturāli “iesaiņot” šo kaušanu, kur tai ir vieta… Un nevis tur, kur jūs aizsargājat dzīvnieku. Ko tad jūs aizsargājat, kaujot kaut vai kulturāli vai vēl nezin kā, ja jūs ieliekat to aizsardzības likumā?

Redziet, mani kā nacionālkonservatīvi domājoša cilvēka apsvērumi, protams, ir tādi: es atbalstīju “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu, tāpēc ka labāk ir vismaz mierīgāk skatīties. Tagad es atbalstīšu Līdakas kunga priekšlikumu, lai gan man nepatīk tas, ka arī viņa priekšlikumā runāts, ka drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā… Kurš tad to nepieciešamību noteiks? Bet man liekas, ka man ir nepieciešams kaut ko nokaut, un es kaušu, bet pēc tam sāksim strīdēties.

Taču šinī brīdī es, protams, atbalstīšu jūsu priekšlikumu, jo… Kolēģi! Jūs sakāt, ka ilgi un dikti esat sprieduši. Tad kāpēc steidzamības kārtā bija jākrāmējas ar šito likumu? Kāpēc tāda steiga bija vajadzīga? Jūs paskatieties! Mēs jau nokaitinājām vienu sabiedrības daļu. Šie cilvēki nebija gatavi šādai steigai, un viņi šeit ieradās… Nu kam to sunīti patīk tērpt biksītēs, lai tērpj, varbūt suņu dāmai sava krāsa biksītēm, bet suņu kungam – cita. Tā ir katra personīga darīšana!

Es tikai gribu atgādināt, ka, ja runa ir par medniekiem, tad mednieki arī ir dažādi, tāpēc atgādināšu dažas senas mednieku tradīcijas senajām ciltīm. Tad, kad medījamais…

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, bet par priekšlikumu!

J.Dobelis.

…dzīvnieks tika nogalināts, viņam atvainojās visa cilts rituāldejā. Tas tā, starp citu.

Es jau teicu par priekšlikumu: es to atbalstīšu!

Sēdes vadītājs.

Paldies Dobeļa kungam.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi un Dobeļa kungs! Es tiešām šoreiz piekrītu Dobeļa kungam. Viņš, būdams pavisam citas specialitātes speciālists, šoreiz kā politiķis uztvēra šo juridisko dzīslu.

Protams, šis likuma grozījums neiet kopā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma pašreizējo tiesisko regulējumu. Tas ir tāds mākslīgs ielikums šeit iekšā, jo šajā likumā ir pilnīgi citas vērtības paredzētas. Ja jūs, piemēram, paskatītos likuma 10.panta 1.punktu, ko tad Ministru kabinets apstiprina? Ministru kabinets apstiprina tostarp prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai. Tas vispār nav savienojams ar šo priekšlikumu! Un, lai nebūtu šeit pārpratumu, ko aizstāv un ko neaizstāv “Pilsoniskā Savienība”... Mūsu frakcijā ir patiešām cilvēki ar attiecīgām kvalifikācijām, un mēs nemetamies vienā vai otrā galējībā. Mēs aizstāvam cilvēku pamattiesības – dzīvot valstī, kur likumā noteikta humāna attieksme pret dzīvniekiem.

Un vēl pēdējā piebilde. Es domāju, ka mūsu cienījamais Kraukļa kungs ir apveltīts ar ekstrasensa spējām. Jo tad, kad viņš nobalsoja iepriekšējā balsojumā, viņa šeit, zālē, nebija. Viņš diskutēja ar sabiedrību ārpus Saeimas. Es domāju, ka tā nav pareiza prakse.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Golubov, klausies: “Nāvi okupantiem!””)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti skaisti runā par visādu aizsardzību dzīvniekiem, viņu tiesību aizsardzību. Bet kāpēc jūs nerunājat par tādu dzīvnieku kā cilvēks? Jūs atņēmāt algas…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Golubova kungs…

A.Golubovs.

Jūs atņēmāt algas skolotājiem…

Sēdes vadītājs.

Golubova kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A.Golubovs.

Jūs vedat viņus uz iznīcināšanu.

Sēdes vadītājs.

Es jums atņemšu vārdu. Es jums izsaku aizrādījumu par to, ka jūs rupji pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jo jūs absolūti nerunājat par priekšlikumu.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikumu, tāpēc ka tā ir atgriešanās pie tās redakcijas, kura šobrīd ir spēkā. Un tur nekā jauna nav un nekā veca arī nav. Tas ir tas, pie kā mēs šobrīd vēl strādājam.

Atbalstīt to vajag arī tāpēc, ka otrajā lasījumā ar pavisam nelielu pārsvaru ir iebalsots, nu, varētu teikt, juridisks kuriozs: ir pateikts, kādi ir izņēmumi attiecībā uz to, kādus subjektus drīkst kaut, bet nav noteikti izņēmumi attiecībā uz to, kādā veidā. Un tas nozīmē, kolēģi, ka otrajā lasījumā jūs esat nobalsojuši par to, ka ierobežotā platībā turētos savvaļas dzīvniekus un arī gaļas šķirnes mājlopus var kaut pilnīgi jebkādā veidā. Absolūti jebkādā veidā!

Es aicinu novērst šo kļūdu un atbalstīt vismaz Ingmāra Līdakas priekšlikumu, un atgriezties pie spēkā esošās redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis.

Kolēģi, arī krasta kāpu teritorijā nedrīkst privatizēt zemi, bet zem ēkām un būvēm to drīkst darīt. Vai jūs neredzat līdzību? Ir vispārējs aizliegums, un ir izņēmums no aizlieguma.

Kolēģi, es aicinu pievērst uzmanību arī 7.priekšlikumam. Tas ir Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas šo normu vēl piedevām sašaurina – nosaka to, ka kaušanā būs obligāti jāievēro labturības prasības dzīvnieku aizsardzībai. Tātad vēl vairāk sašaurina.

Augsti godājamie kolēģi, es aicinu respektēt to darbu, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir darījusi, un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 40, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un te, lūk, ir 7. – Zemkopības ministrijas priekšlikums, kurš, kā jau es iepriekš minēju, atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas vēl pastiprina normu attiecībā uz piedāvāto regulējumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu viņi lūdz nodot šo likumprojektu atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.panta otro daļu šāds priekšlikums ir izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības – tātad pirms balsošanas par likumprojektu.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šo priekšlikumu.

Vārds “par” runāšanai deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Būšu ļoti lakonisks.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams tomēr atgriezties pie diskusijas komisijā, jo trūkst vairāku dokumentāru, teiksim, pierādījumu tam, ka pieņemtais... kaut vai viens no tiem... vai tiešām šajā likumprojektā piedāvātā nogalināšanas metode atbilst vai neatbilst musulmaņu prasībām. Jo šobrīd mēs barojamies no tā, ko kāds ir teicis... ko uzņēmējs teica... Bet vai tā ir vai nav, vai mēs kaut ko tādā veidā atrisināsim vai neatrisināsim – tam nekāda rakstiska, teiksim, pierādījuma nav. Un līdzīgi nav arī, piemēram, Latvijas Veterinārārstu biedrības slēdziena... Tā ka būtībā tomēr vēl prasītos diskusija... Prasītos diskusija, vai tiešām mēs pieņemam izsvērtu priekšlikumu, kas tiešām atrisinās šo problēmu, kuru te Zaķa kungs un Kraukļa kungs arī nosauca.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Viņš acīmredzot runās “pret” priekšlikuma atpakaļnodošanu komisijai.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Jūs visi jūtat, cik ļoti šis jautājums polarizē cilvēkus. Gribu atgādināt to, ka komisijā ir vēl viens šā likuma atvērums, kas tur ir jau no pavasara un lēnām virzās uz priekšu. Ja būs jelkādas problēmas, kuras tik tiešām ir... kā Līdakas kungs uzskata, ka ir nepareizi kaut kas izveidots, vai ja diskusijās atklāsies, ka vēl kaut kas cits ir vajadzīgs – par to gan es stipri šaubos –, tad to būs iespējams izdarīt uz otro vai trešo lasījumu šajā likumā, kas jau ir Saeimā.

Es, kolēģi, aicinu tomēr respektēt komisijas viedokli un neatlikt šo debati vēlreiz uz nedēļu, jo, manuprāt, tas tikai vēl vairāk polarizēs sabiedrību, un šis lēmums, kas īstenībā lielā mērā ir binārā formā pieņemams lēmums – “jā” vai “nē”... Ja mēs uzticamies Pārtikas un veterinārajam dienestam, tad nobalsosim un ļausim attīstīties Latvijas ekonomikai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” priekšlikumu nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu nodot likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 42, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nav nodots atpakaļ.

Tātad mums ir jābalso par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 40, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās un Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi dalībvalstu Garantiju līgumiem Eiropas Investīciju bankas labā”. Otrais lasījums šim likumprojektam.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es neatkārtošu šo garo virsrakstu, kuru priekšsēdētājs ļoti precīzi nolasīja. Dokumenta numurs ir 4774.

Godājamie kolēģi! Mēģināšu jums tikai nedaudz atgādināt, ka šis dokuments tehniski sakārto Latvijas tiesības pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būt par dalībnieci Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un vienlaikus arī piedalīties dažādos maksājumu veidošanas pasākumos attiecībā uz trešajām valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības.

Godājamie kolēģi! Pirmajā lasījumā šis dokuments ieguva gandrīz simtprocentīgu Saeimas deputātu atbalstu. Tika izsludināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet šajā termiņā mēs nevienu priekšlikumu neesam saņēmuši. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir virzījusi šo dokumentu skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs to darīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4754. Komisija uz trešo lasījumu saņēma desmit priekšlikumus un strādāja ļoti rūpīgi kopā ar KNAB un sabiedriskajām organizācijām, kas ieinteresētas šajos jautājumos.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – deputātes Čepānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

8. – deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā, par ko jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī ir 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un aicina balsot “par” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav . Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo at­balstu!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Pirmie divi mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai nepilsoņi un ārvalstnieki varētu ieņemt civilos amatus militārās vienībās. Žēl gan, ka komisija šos priekšlikumus noraidīja, jo tikai personas ar ārkārtīgi attīstītu fantāziju var iedomāties, ka viņi spēj apdraudēt nacionālo drošību. Tie nav draudi nacionālajai drošībai, bet tikai taisnīguma atjaunošana. Armija ir pārāk dārgs mehānisms, kas pastāv uz nodokļu maksātāju rēķina, tādēļ būtu tikai taisnīgi, ja visi nodokļu maksātāji bez diskriminācijas pēc pilsonības pazīmes varētu atrast sev apmaksājamu darbu struktūrā, kas pastāv uz viņu rēķina.

Tūlīt es demonstrēšu jums sava priekšlikuma finansiālo pamatojumu. Es gribu atgādināt, ka, pēc mūsu aprēķiniem, kas daudzkārt sastādīti gan Saeimas, gan Valsts prezidenta ievērībai un ko vēl neviens nav apgāzis, nepilsoņi tikai tajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļā, kura aizgāja viņu neievēlēto pašvaldību uzturēšanai, ir iztērējuši apmēram miljardu latu. Attiecīgi, ja ņemam vērā, ka valstij tiek pārskaitīti arī aptuveni 20 procenti no ienākuma nodokļa, tad valsts budžetā pēdējo 15 gadu laikā nepilsoņi ir iemaksājuši 250 miljonus latu.

Dāmas un kungi! 2009.gada plānos pamatbudžeta izdevumi sastāda 3,2 miljardus latu. No tiem Aizsardzības ministrijai tiek tērēts 171 miljons latu jeb 5,3 procenti. Tātad nepilsoņi iemaksāja no savas naudas mūsu armijai aptuveni 13 miljonus latu. Bet jūs vēl pārmetat viņiem nepietiekamu patriotismu!

Pirms izšķirošās balsošanas saskaitīsim vēl arī to, cik tad katrs no mums ir parādā nepilsoņiem! Saeimas uzturēšanai šogad bija piešķirti 12,7 miljoni latu jeb 0,4 procenti no pamatbudžeta. Tātad nepilsoņi bija samaksājuši par simts valsts gudrāko galvu uzturēšanu apmēram miljonu latu. Tiesa gan, pieci Saeimas sastāvi, kuru deputāti diskriminēja nepilsoņus, jau ir nomainījušies. Tie bija paspējuši pieņemt 130 ierobežojumus nepilsoņiem, no kuriem 80 joprojām ir spēkā. Ja mēs sadalīsim 1 miljonu nepilsoņu naudas uz 500, tad rezultātā saņemsim, ka katrs no mums ir parādā nepilsoņiem 2000 latu – pa 25 latiem par katru no 80 ierobežojumiem.

Un, kā teikts zināmajā anekdotē, no izveidojušās situācijas ir divas izejas: vai nu nobalsot “par” manu priekšlikumu, vai arī iet uz tuvāko bankomātu, paņemt no tā 25 latus un atdot pirmajam garāmgājējam, ja viņš uzrādīs violeto pasi. Ņemot vērā to, ka Rīgā dzīvo 180 tūkstoši nepilsoņu, ilgi staigāt pa ielām jums nebūs nepieciešamības.

Aicinu tomēr taupīt savu naudu un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst?

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Pieņemot savu lēmumu, komisija balstījās uz to, ka šāds priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Buzajeva kungs, faktiski pasaka, ka mēs vēlamies Latvijā rast iespēju izveidot ārzemju leģionu, jo runa ir par personām, nevis par pilsoņiem, tā ka jebkurš var attiecīgi pieteikties šajā dienestā. Bet es līdz šim mūsu uzstādījumos, kurus apstiprina parlaments saistībā ar Latvijas interesēm, neredzu tādus uzdevumus, kur mums būtu nepieciešama tāda veida vienības dibināšana, un arī iespēju šādas vienības radīt. Tāpēc arī mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā ir mana 1.priekšlikuma otrā daļa, un man ir saskaņā ar procedūru iespēja tomēr teikt jums, ka komisijas priekšsēdētājs apzināti vai neapzināti jūs dezinformēja. Jo abos divos priekšlikumos nav nekāda runa par to, ka nepilsoņi vai ārvalstnieki būtu mūsu karavīri un nestu rokās ieročus, lai izveidotu šo ārzemju leģionu. Ir runa tikai par civiliem amatiem militārās vienībās, teiksim, saimnieciskajā daļā apkopēji, un tā tālāk. Un ne vairāk! Sakarā ar to lūdzu atbalstīt manu 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, jo šis priekšlikums mūsu smagajā situācijā uzlabos sociālo garantiju sistēmu tiem mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri izpilda mūsu misijas ārvalstīs. Un šajā gadījumā ir runa par tiem, kuri dien misijā Afganistānā.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Es Aizsardzības ministrijas vārdā gribu pateikties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par izpratni, jo bija ļoti grūtas debates ministrijā. Proti, tās bija par atlīdzības noteikšanu mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kas dien ārvalstu misijās papildu atvaļinājuma laikā. Kā jūs zināt, karavīriem ir tiesības uz divām ar pusi dienām apmaksāta papildu atvaļinājuma misijas laikā, ja šī misija ilgst ilgāk par četriem mēnešiem, par katru dienestā pavadīto mēnesi.

Protams, šis karavīru darbs ir ārkārtīgi grūts, ārkārtīgi riskants, un atvaļinājums ir ārkārtīgi nepieciešams. Un mēs esam ministrijā atraduši papildu finanses – iespējas noteikt papildu atlīdzību šā atvaļinājuma laikā. Diemžēl mūsu finanšu meklējumi bija tik gari un tik grūti, ka mēs nevarējām atrisināt šo jautājumu priekšlikumu iesniegšanas termiņa laikā, tāpēc šis Aizsardzības ministrijas priekšlikums tika iesniegts jau pēc noteiktā termiņa. Un paldies komisijai, kas noformulēja šo priekšlikumu kā savu – komisijas priekšlikumu, un mums ir iespēja par to šodien nobalsot (No zāles dep. K.Leiškalns: “Neviens jau neiebilst!”), pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā.

Tā ka paldies ministrijai. Un patiesībā, kā kolēģis no zāles pareizi izteicās, droši vien balsojums šajā jautājumā pat nav nepieciešams, jo šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzam.

Vai ir nepieciešams balsojums?... Tātad 4.priekšlikums. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātā priekšsēdētāja biedres kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu ar numuru 316/Lp9.

Juridiskā komisija ir saņēmusi trešajam lasījumam 13 priekšlikumus. Gribu vēl piebilst, ka šis likumprojekts jau sen atrodas Saeimā un ka tas bija iesniegts divās lielās daļās – vienā daļā bija jautājumi par Valsts kontroles darba uzlabošanu, otrā daļā – par sociālajām garantijām un Valsts kontroles darbinieku pielīdzināšanu valsts civildienestā strādājošajiem. Bet, ņemot vērā ekonomisko situāciju un vienošanos ar Valsts kontroli, visi jautājumi, kas skar sociālās garantijas, ir izņemti no šā likumprojekta.

Tātad Juridiskās komisijas 1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Juridiskās komisijas 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Juridiskās komisijas 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Juridiskās komisijas 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Arī 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

6.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! PCTVL priekšlikums skan sekojoši: “Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz gadskārtējai budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.” Tas nozīmē, ka gadījumā, ja budžeta sakarā starp Valsts kontroli un valdību rodas konflikts, Valsts kontroles budžets nonāk Saeimā budžeta paketes ietvaros un tiek apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā.

“Likuma par budžetu un finanšu vadību” 19.pantā jau ir pēc konstrukcijas analoģiskas normas, kas aizsargā tādas budžeta iestādes kā Valsts kontrole, Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, prokuratūra un tiesas. Taču šīs normas aizsargā iepriekš minētās iestādes gadījumā, ja konflikts ir radies ar Finanšu ministriju, un tad galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets.

PCTVL priekšlikums ir vērsts uz to, lai palielinātu Valsts kontroles neatkarību. Salīdzinājumā ar 2007.gadu darbinieku skaits Valsts kontrolē ir samazinājies par 17 procentiem, budžets – par 26 procentiem jeb par miljons latiem, bet revīziju ieteikumu skaits no 2006.gada ir pieaudzis par 64 procentiem. Savukārt 2009.gadā, spriežot pēc 8 mēnešu datiem, to skaits pieaugs pat par 90 procentiem un pārsniegs tūkstoš četri simti. Gandrīz katrs no šiem ieteikumiem konstatē valsts līdzekļu izšķērdēšanu, kas pēc apjoma pārsniedz Valsts kontroles budžetu.

Piemēram, septembrī Valsts kontrole ir sniegusi piecus ieteikumus Finanšu ministrijai, to skaitā arī par to, ka pašvaldību zemes platības 23,2 miljonu latu vērtībā nepamatoti nav uzrādītas pamatlīdzekļu sastāvā; par pārskatā neuzrādīto 16 pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu 1,2 miljardu latu apjomā, par Jelgavas, Tukuma un Ventspils pašvaldību aizdevumiem 1,4 miljonu latu apmērā – par aizdevumiem, kurus vispār izsniegt bija aizliegts.

26.augustā Valsts kontrole konstatēja, ka VID, ieviešot dokumentu digitalizācijas sistēmu, ir nelietderīgi izlietojis finanšu resursus apmēram 1,6 miljonu latu apmērā. Sistēmas prognozētās izmaksas atšķiras no faktiskajām vairāk nekā divas reizes. “Tās nav reformas, kas patlaban notiek Latvijā!” savā 11.septembra intervijā sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Arī valsts pārvaldē notiekošās pārmaiņas Sudraba neuzskata par reformām, jo notika vienkārša iestāžu skaita mazināšana un to apvienošana.

Pēc Valsts kontroles domām, šīs reformas nav izeja no ekonomiskās krīzes, un tas, kas darīts līdz šim, neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai. Pēc Sudrabas teiktā, valdība līdz šim ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura mēs sēžam, un nu mēs jau esam vairs ne kokā, bet bedrē. Protams, šāda, ar kvalificētu analīzi pastiprināta, visa valsts mehānisma analīze nez vai sagādās prieku valdībai, tāpēc Valsts kontroles finansiālās neatkarības stiprināšana pirms nākamā gada budžeta iesniegšanas Saeimā ir ļoti svarīgs uzdevums.

Mēs aicinām visus valstiski domājošus deputātus atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā. Es gribu piebilst, ka šis jautājums tika diskutēts un mēs uzklausījām arī Valsts kontrolieres kundzi, un vairākums komisijas deputātu tomēr izlēma neatbalstīt šo priekšlikumu un vērtēt to varbūt kontekstā ar citām iestādēm, kuras jau tika minētas iepriekš, kad bija runa par neatkarīgām iestādēm.

Komisija tātad neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu – 9.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Reirs.

Un 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Iekšējā audita likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns. Jā, saskaņā ar Kārtības rulli deputātam Leiškalnam ir tiesības runāt no vietas. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies. Iespējams, ka esmu kaut ko sajaucis un ka man ir jāziņo par citu likumu, bet arī to es izdarīšu. Atvainojos…

Tagad mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1410/Lp9, uz deviņām lappusēm, – ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Tajā par 21.pantu ir viens priekšlikums, kas…

Sēdes vadītāja.

Leiškalna kungs, mēs runājam par Iekšējā audita likumu. Darba kārtības jautājums ir “Iekšējā audita likums”.

K.Leiškalns.

Ā, es atvainojos, es…

Sēdes vadītāja.

Tātad izskatām likumprojektu “Iekšējā audita likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4671 – likumprojektu “Iekšējā audita likums”, kuru ir iesniegusi Finanšu ministrija. Komisija šo likumprojektu 8.septembrī ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Būtība ir tāda, ka pašreiz spēkā esošajā likumā iekšējā audita definīcija tikai daļēji atbilst iekšējā audita profesionālās prakses standartiem. Nu, piemēram, tur nav ievērots riska vadības process, kā arī nav aprakstīti iekšējo auditoru ētikas principi. Tātad šis ir precizējošs un faktiski sistēmu vienkāršojošs dokuments.

Iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Iekšējā audita likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

B.Rivža.

Termiņš – 30.septembris.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.

B.Rivža.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Mikrofons ieslēgts… Tā tiem līdaku bendēm iet, visu sajauc…

Tātad strādāsim ar dokumentu, kā jau es teicu, Nr.1410/Lp9 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Šeit 21.pantā valdība ierosina mums papildināt ceturto daļu ar vienai personai pa ūdens vai pa autoceļiem ievedamo nemuitojamo tabakas izstrādājumu limitu.

Tā kā pie Latvijā visnotaļ augstās, bet Krievijā un Baltkrievijā zemās nodokļa likmes šis bizness vai šī ievešana jau ir kļuvusi par rūpalu, tad komisija ir atbalstījusi valdības ierosinājumu, pie tam aicinot noteikt to par steidzamu likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu… par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, Leiškalna kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leiškalnam!

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā…

Es atvainojos… Uzsākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Johaidī!”)

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Vai jūs tiešām domājat, ka tas atrisinās šo problēmu? Latgalē ļoti liela iedzīvotāju daļa nodarbojas tagad ar kontrabandu. Tikai daļa no viņiem darbojas legāli, staigājot turp un atpakaļ pāri robežai, legāli pērkot cigaretes un alkoholu un ievedot to Latvijā. Bet tagad tas viss notiks nelegāli. Izveidojies jau ir tīkls. Cilvēki, kuriem nav darba, ar to nodarbojas un pelna ar to savu iztiku. Tas neatrisina situāciju. Kamēr mums būs tik liela starpība akcīzes nodoklī, būs šis bizness, un tas šo jautājumu nekādā veidā neatrisinās.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Leiškalna kungs vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Es aicinu nobalsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Kolēģi! Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 21.septembrim, un par izskatīšanas datumu es gribu lūgt parlamentu noteikt šā gada 24.septembri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 24.septembrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (No zāles dep. J.Dobelis: “Par Ieņēmumu dienestu! Paskaties nosaukumu!”). Es atvainojos, šeit ir…

Sēdes vadītāja.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

G.Bērziņš.

Kolēģi, atvainojos par mazu sajukumu šeit. Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (likumprojekts Nr.1371/Lp9). Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi, un komisija tos izskatīja.

1.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

3.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

4.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

5.priekšlikums – no deputāta Buzajeva. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizliegums nepilsoņiem strādāt par ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā, kuru PCTVL ierosināja atcelt, ir tikai viena no 80 atšķirībām Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās. Lūk, ko sakarā ar šīm atšķirībām piezīmēja tiesībsargs savā 7.septembra vēstulē Valsts prezidentam: “Nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumiskās intereses.” Attiecībā uz to, ka valsts mērķis ir samazināt nepilsoņu skaitu, tiesībsargs stipri pārspīlēja. Ja valsts ar tādu pašu uzcītību centīsies panākt arī citus savus mērķus, piemēram, to, kā iziet no krīzes, tad Latvija vienkārši neizdzīvos. Astoņu mēnešu laikā Naturalizācijas pārvaldē ir fiksēti 2114 iesniegumi. Interpolējot šo skaitu uz gadu, saņemsim apmēram 3000 iesniegumus gadā – gandrīz astoņas reizes mazāk nekā 2004.gadā. Ja ņem vērā, ka Latvijā dzīvo 360 tūkstoši nepilsoņu, tad viņu naturalizācijai būs nepieciešami 120 gadi. Lūk, tādiem tempiem valsts cenšas sasniegt savu pamatmērķi bezpilsonības likvidācijas jomā! Tādā pašā veidā tā cenšas sasniegt arī citus savus demagoģiski deklarētos mērķus. Ja bezpilsonība netiks likvidēta, aktuāls kļūs jautājums par pilsoņu un nepilsoņu tiesību nepamatoto atšķirību likvidāciju. Lemjot jautājumu par to, lai ļautu nepilsoņiem strādāt nodokļu administrēšanas jomā, nepieciešams pirmām kārtām novērtēt, kādu summu valsts aparāta uzturēšanā viņi iegulda. Ņemsim vērā tikai to naudu, kuru tieši vai netieši iekasē no iedzīvotājiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”.

Valsts nodeva – pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas iet uz pamatbudžetu, – kopā sastādīs pusotra miljarda latu. No šīs summas nepilsoņiem, kuru īpatsvars iedzīvotāju kopumā ir 15,8 procenti, pieder 245 miljoni latu. Ko tad nepilsoņi 2009.gadā baros uz tiem atsavinātās naudas rēķina? Nu, pirmām kārtām pati valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana maksā tikai 53 miljonus latu jeb mazāk par vienu ceturto daļu no nepilsoņiem iekasētās naudas. Pārējās summas pietiek ne tikai tam, lai uzturētu Aizsardzības ministriju, bet arī tādiem relatīvi sīkiem izdevumiem kā Ministru kabineta, Valsts prezidenta kancelejas un KNAB uzturēšanai. Pāri paliek 12 miljoni latu Saeimas uzturēšanai, kura spītīgi atsakās atzīt nepilsoņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš.

Cienītie kolēģi! Komisija uzskatīja, ka esošā redakcija ir tomēr vēlamā redakcija, un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Dāmas un kungi! Es ierosinu izslēgt no kārtējā likuma dažādus bubuļus – PSRS un Latvijas PSR VDK. Ar šiem vārdiem šodien var biedēt tikai jaunatni vecumā līdz 30 gadiem un varbūt arī emigrantus no ASV un Austrālijas.

Laukā tagad ir 21.gadsimts, un ir pienācis laiks, kad jāpārtrauc iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu. Jāņem vērā, ka bijušie VDK darbinieki, kuri pēc sava vecuma ir spējīgi strādāt VID, mežabrāļu laikā vēl nebija dzimuši. Visi viņu grēki aprobežojas ar profilaktiskām sarunām ar vēlākajiem padomju disidentiem un ar cīņu pret organizēto noziedzību un sociālistiskā īpašuma zādzībām.

Jautājums par to, vai VID ir nepieciešams cilvēks ar tādām iemaņām, ir tīri retorisks. Viņš ir spējīgs patstāvīgi pārbaudīt, vai zem viņa mašīnas nav ievietots spridzeklis, aizturēt šantāžistus vai izskaitļot uzņēmējus, kas katastrofālas ekonomiskās situācijas rezultātā maksā algu aploksnēs.

Jautājums par VID komplektāciju ar kompetentiem darbiniekiem ir joprojām aktuāls, it sevišķi, ja palasa Valsts kontroles augusta ziņojumu, kur ir rakstīts: revīzijā, izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus izvēlētajās VID struktūrvienībās, konstatēts, ka VID nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem 9 miljonu apmērā, kā rezultātā nav nodrošināta nodokļu ieņēmumu iekasēšana budžetā – vismaz 2,4 miljoni latu. Rodas vēlme augšāmcelt Juriju Andropovu un likt viņu šā dienesta priekšgalā.

Vai situācija ar valsts ienākumiem ir uzlabojusies pēc tam, kad tas, pret ko cīnījās VDK – valsts īpašuma zādzības un izšķērdēšana –, ir kļuvis par cienījamu nodarbi mūsu sabiedrībā? 1988.gadā LPSR budžetā ienākumi sastādīja 6 miljardus rubļu, savukārt 2009.gadā – 4 miljardus latu. Tajos laikos sieva man deva vienu rubli pusdienām, savukārt…

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Buzajevs.

… savukārt šodien man Saeimas ēdnīcā bez trim latiem nav ko darīt.

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Buzajevs.

Tas ir finansiālais pamatojums manam priekšlikumam.

Es tomēr turpināšu.

Un, ja ņem vērā oficiālo iztikas minimumu, kas tajā laikā sastādīja 75 rubļus, bet šodien 165 latus, tad sanāk, ka toreizējais rublis maksā divus latus un divdesmit santīmus. Savukārt LPSR budžeta ienākumi pārsniedz pašreizējos par 75 procentiem.

Nu, un atbilstoši ir arī tēriņi veselības aizsardzībai un pensiju izmaksām. Piemēram, divas reizes vairāk bija VDK laikā. Tātad viss šis anahronisms, šī rituālveidīgā PSRS, Latvijas PSR un VDK pieminēšana notiek tikai ar vienu mērķi – slēpt mūsu valdošās elites mazspēju salīdzinājumā ar viņu veiksmīgākajiem priekšgājējiem.

Ierosinu šo anahronismu no likuma izsvītrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Buzajeva kungs! Es tomēr aicinu runātājus runāt par priekšlikumu.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?… Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

Nākamais – 7.priekšlikums. Arī tas ir no deputāta Buzajeva. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.septembris.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Deputāti, strādāsim ar likumprojektu 1374/Lp9 – “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Ir iesniegti desmit priekšlikumi, un visumā tie saistīti ar dažādu tiesību paplašināšanu akcionāriem, kas piedalās akciju sabiedrību tirgū.

1.priekšlikumā ir arī daļēji iekļauts Juridiskā biroja priekšlikums – 2.priekšlikums.

1.priekšlikums ir no deputāta Kārļa Leiškalna, un tas ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Leiškalnam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas taču ir atbalstīts!”)

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

 

(Dep. J.Dobelis kaut ko saka no zāles.) Paldies, Dobeļa kungs! Es aicināšu tomēr veikt balsojumu par šo priekšlikumu, jo es jūtu, ka es, iesniedzot priekšlikumus, esmu strēbis drusciņ karstu. Es tomēr aicināšu nobalsot “pret” Leiškalna priekšlikumu un atbalstīt 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir, manuprāt, izsvērtāks. Pēc tam, kad es iedziļinājos likumā vēlreiz, es sapratu, ka man jāaicina balsot pret šiem saviem priekšlikumiem – pret 1. un pret 4.priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Prātīgs vīrietis!” Dep. J.Urbanovičs: “Kārtējais Leiškalna brāķis!”)

Sēdes vadītājs.

Skaidrs. Labi, debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 82, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.

G.Bērziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas bija daļēji atbalstīts un…

Sēdes vadītājs.

Šajā gadījumā mums ir acīmredzot jābalso arī par 2.priekšlikumu, jo faktiski mums balsojot tagad ir jāizsaka viedoklis, kas mazliet atšķiras no komisijas viedokļa. Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš.

3. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

4. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies!

Dāmas un kungi! Arī šoreiz es aicināšu nobalsot “pret” savu priekšlikumu. Apsolos uz trešo lasījumu izslēgt šo sodīšanas funkciju biržai vispār… tas ir, izslēgt 39.panta 4. un 6.apakšpunktu.

Tā ka es aicinu nobalsot arī pret šo, lai šie sodi tiek noteikti savstarpējās līgumiskās attiecībās, nevis kā noteikumi, kas ir saistoši visiem.

Aicinu neatbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš.

Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 71, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

10. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim jautājumu par centralizētu muitošanu.

Jautājuma būtība ir sekojoša. Ja muito preces Eiropas Savienībā, piemēram, muitas noliktavās uzņēmuma teritorijā, šķērsojot visas robežas, šīs preces nav vis jāuzrāda muitai, bet šīs preces muitai var uzrādīt tajā valstī, kur šīs preces tiek pieņemtas. Tas nozīmē, ka šīs preces muitai var tikt uzrādītas jebkurā no valstīm.

Eiropas Savienībā kārtība ir šāda: 75 procenti muitas nodokļa aiziet Eiropas centralizētajā budžetā, bet 25 procenti muitas ieņēmumu aiziet administratīvo izdevumu segšanai tām valstīm, kuras tātad veic visas šīs muitošanas procedūras. Tātad šo muitošanas procedūru apmaksai. Minētā konvencija nosaka kārtību, kādā tiek sadalīti šie 25 procenti ieņēmumu – tā daļa, kura paliek attiecīgo dalībvalstu muitu rīcībā.

Godājamie kolēģi! Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu šim dokumentam jau ir pievienojušās. Arī Latvijā šis dokuments ir saskaņots visās nepieciešamajās institūcijās, saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām. Ārlietu komisija to ir atbalstījusi vienbalsīgi. Aicinu jūs sekot Ārlietu komisijas deputātu piemēram.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Minētais dokuments ir izskatīts Saeimas Ārlietu komisijā un vienbalsīgi atzīts par virzāmu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Konvencija par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu sevī ietver veselu virkni papildu nosacījumu, kuri ir radušies, vēršoties pret to praksi, kāda pēdējā laikā sāka veidoties attiecībā uz kuģu sagrābšanu, uz izpirkuma naudas izspiešanu, uz kuģu apkalpju turēšanu ieslodzījumā, un tā tālāk, un tā joprojām.

Ir arī otrs dokuments, kas vienlaikus tiek skatīts šeit. Tas ir par akcijām, kādas varētu tikt vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību.

Godājamie kolēģi! Latvijai pagaidām nav nevienas stacionāras platformas kontinentālajā šelfā. Bet, tā kā zināms, ka Baltijas jūrā hipotētiski ir arī ogļūdeņraži, šādas platformas mums var rasties.

Gribu teikt, ka lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu šīm konvencijām ir pievienojušās. Kā jau es teicu, Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šo pievienošanos. Aicinu deputātus sekot Ārlietu komisijas deputātu piemēram un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Šā gada 20.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likums par… Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pēc savas būtības ir tradicionāls nolīgums, kādus mēs slēdzam ar veselu virkni valstu. Un, manuprāt, jo vairāk būs valstu, ar kurām mums būs šāds nolīgums, jo vieglāk un labāk mūsu uzņēmējiem būs strādāt, sadarboties un sildīt Latvijas ekonomiku.

Ārlietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš.

Šā gada 20.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Lai jūs nemaldina nosaukums “Kotdivuāra”! Tā ir tā pati valsts, ko kādreiz Latvijā sauca par Ziloņkaula Krastu. Kaut kādu mums nezināmu iemeslu dēļ tā tagad ir pārvērtusies par Kotdivuāru.

Likumprojekta būtība ir sekojoša. Eiropas Kopienai kopumā ar veselu virkni salu valstīm, to skaitā ar Ziloņkaula Krastu jeb Kotdivuāru, kā rakstīts jums pieejamajā dokumentā, bija tirdzniecības attiecības – īpašas tirdzniecības attiecības, kas veicināja šo valstu... no vienas puses, deva šīm valstīm iespēju eksportēt uz Eiropas Savienību dažādas preces un pakalpojumus, bet, no otras puses, nodrošināja zināmu demokratizācijas līmeni un šā līmeņa paaugstināšanos šajās valstīs.

Godājamie kolēģi! Pamatlīguma darbība beidzās 2007.gada beigās, un tāpēc Eiropas Kopiena ir pieņēmusi šādu nolīgumu – Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu. Šis pagaidu nolīgums ir parakstīts un ļauj Ziloņkaula Krastam jeb Kotdivuārai, kā rakstīts šajā dokumentā, turpināt attiecības ar Eiropas Kopienu līdz brīdim, kamēr īstais dokuments, jauns pamatdokuments par Eiropas Komisijas un Kotdivuāras attiecībām, tiks pieņemts un izdiskutēts, un parakstīts.

Kolēģi! Ārlietu komisija vienbalsīgi šo dokumentu pieņēma skatīšanai un lēma par to, ka tas būtu jāskata Saeimā pirmajā lasījumā. Vienbalsīgi šis likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu jūs, godājamie kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību dokumentam Nr.4569.

Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā”, nolēma to virzīt uz Saeimu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likumā ir paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja attiecībā uz komercķīlas devēju tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. Proti, gadījumā, kad attiecībā uz komercķīlas devēju tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izdot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā.

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne.

Lūdzam noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.septembri.

Sēdes vadītājs.

Kurš septembris, es atvainojos?

I.Čepāne.

28.septembris.

Sēdes vadītājs.

28.septembris. Deputāti neiebilst. Paldies.

Godātie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mēs esam laikam mazliet nokļūdījušies – nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu iepriekšējiem Ārlietu komisijas prezentētajiem likumprojektiem, esam noteikuši to īsāku par piecām dienām. Tāpēc man būtu lūgums Ārlietu komisijas vārdā noteikt termiņu, kas atbilst Saeimas kārtības rullim.

Godājamie kolēģi! Atvainojiet, ka es kavēju jūsu laiku, jo noteicu šo termiņu par īsu. Visiem četriem dokumentiem, par kuriem mēs visi nobalsojām, šis termiņš varētu būt šā gada 23.septembris.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad visiem iepriekšējiem četriem Ārlietu komisijas likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.septembris... es atvainojos, 23.septembris.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mums būtu tagad jāiet pārtraukumā, taču mums ir atlikuši tikai trīs neizskatīti darba kārtības punkti un ir desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Tādā gadījumā šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos… Kraukļa kungs, kas pārstāv jūsu vadīto komisiju sakarā ar likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”? Jā, deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Komisija ir izskatījusi…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet klusumu tomēr, jo citādi, man liekas, vienkārši mēs īsti cits citu nedzirdam.

M.Lasmanis.

Strādāsim tātad ar likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Komisija ir likumprojektu izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam. Un, gatavojot to izskatīšanai otrajā lasījumā, esam to apvienojuši ar vēl vienu likumprojektu, kas ir ar numuru 1391/Lp9 un kas tāpēc atainojas tabulā kā atsevišķi priekšlikumi, kas iesniegti no Ministru kabineta.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

2. – priekšlikums no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

3.priekšlikums ir atbalstīts, un arī tas ir no likumprojekta Nr.1391/Lp9.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

4. – priekšlikums no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

5. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

6. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

7. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

10. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

11. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

12. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

13. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

14. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

15. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

16. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

17. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

18. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

19. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

20. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

21. – no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Un 22. – pēdējā lappusē.

M.Lasmanis.

22.priekšlikums ir no likumprojekta Nr.1391/Lp9. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1363/Lp9. Komisija noteiktajā laikā ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. Visi tie ir saistīti ar tehniskiem precizējumiem, kā arī ar atbilstību nosacījumiem, kādi pastāv Eiropas Savienībā.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

Iepriekš minētais priekšlikums redakcionāli iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paga, paga… Mēs runājam par 4., kurš iekļauts 5.priekšlikumā un līdz ar to ir atbalstīts. Tagad jāskata 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

M.Roze.

Jā, jā, jā…

6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – 24.septembris.

Sēdes vadītājs.

24.septembris. Deputāti neiebilst. Paldies.

M.Roze.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais ir arī pēdējais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visa sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Agešina, Klementjeva, Ribakova, Pimenova, Tutina, Orlova, Fjodorova, Rubika un Cileviča jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam “Par pasta pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem”. Jautājums tiks nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”. Arī šis jautājums tiks nodots pēc piekritības, tātad iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

Šodien bija paredzēts pulksten 17.00 sniegt vēl arī mutvārdu atbildi uz pagājušajā sēdē iesniegto deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. Taču jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņi ir jau saņēmuši gan rakstisku, gan arī mutisku atbildi no Tatjanas Koķes. Līdz ar to atbildes sniegšanai paredzētā šodienas sēde nav nepieciešama, un tā nenotiks.

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, tikmēr paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Kamēr Rasnača kungs iet uz tribīni, es vēlos jums, godātie kolēģi, atgādināt, ka nākamtrešdien, 23.septembrī, Saeimā nu jau tradicionāli notiks atvērto durvju diena, ja kāds to vēl nezina. Varat izmantot šo iespēju un esiet, lūdzu, pēc iespējas atvērti un pretimnākoši.

Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka Ainars Baštiks ir ievēlēts Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijā, aicinu Rietumeiropas Savienības Asamblejas delegātus Strazdiņa kungu un Baštika kungu uz pavisam īsu sanāksmi tepat – Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pēc desmit minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Aleksejs Holostovs, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.

Paldies par darbu. Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 17.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.