Latvijas Universitātes

Latvijas Vēstures institūta Zinātniskā dome

Paplašinātās sēdes rezolūcija

Par Latvijas vēstures mācīšanas veidu Latvijas valsts izglītības sistēmā

LU Latvijas Vēstures institūta Zinātniskās domes paplašinātajā sēdē tika apspriests jautājums par Latvijas vēstures mācīšanas veidu Latvijas valsts izglītības sistēmā.

Latvijas Vēstures institūta zinātniskie darbinieki uzskata, ka Latvijas Republikas iedzīvotāju jaunajai paaudzei obligāti jāiegūst savas valsts vēsturiskās attīstības procesa pilna izpratne. Tikai Latvijas vēstures nopietnas zināšanas kopā ar valodas, ģeogrāfijas, literatūras, kultūras apguvi var veidot apzinīgus Latvijas valsts pilsoņus, kas izprot savas valsts identitāti, kam piemīt apzināts patriotisms, kuri grib strādāt Latvijas labā un ir gatavi nosargāt savas valsts neatkarību. Vēsturiskā apziņa un tās pēctecības nodrošināšana īpaši svarīga mazajām tautām, īpaši, ja tās grib celt un saglabāt savu valstiskumu. Pašlaik cittautieši, kārtojot pilsonības iegūšanas eksāmenus, Latvijas vēsturi apgūst labāk nekā latviešu skolēni. Vai tiešām Latvijas pilsoņi jau piedzimst ar savas valsts vēstures zināšanām?

Institūta vēsturnieki uzskata, ka līdzšinējā prakse — uzspiest norādījumu, ka Latvijas vēsture mācāma integrēti vispārējās vēstures kontekstā un atzīt Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas nelietderību, — netiek balstīta uz mūsu sabiedriskās un politiskās dzīves konkrētās situācijas analīzi un izpratni.

Latvijas izglītības sistēmai raksturīgs liels profesionālu vēstures skolotāju trūkums (tikai 52% skolotāju ir atbilstoša vēstures skolotāja izglītība — "Diena", 1999. g. 28. aprīlis). Šāds pedagogu kontingents nevar nodrošināt pat normālu Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta pasniegšanu, taču, mācot Latvijas vēsturi integrēti vispārējās vēstures kontekstā, ievērojami pieaug prasības pēc vēstures skolotāju zināšanu un priekšmeta pasniegšanas metodikas augstāka līmeņa. Latvijas vēstures mācību līdzekļos nedrīkst tiražēties vecas un ieviesties jaunas faktu kļūdas (kas nereti sastopamas līdzšinējos izdevumos), lai kāda būtu to interpretācija. Izdodot jaunas Latvijas vēstures mācību grāmatas un iesakot jau esošās, būtu jāņem vērā augstas kvalifikācijas speciālistu recenzijas.

Nosakot vēstures apmācības veidu, jārēķinās ar mūsu valstiskuma neilgajām tradīcijām, ar mūsu iedzīvotāju divu paaudžu vājajām Latvijas vēstures elementārajām priekšzināšanām, kuras okupācijas laikā nebija iespējams iegūt apkopojošā sistēmā. Arī tad Latvijas vēsture tika mācīta integrēti — tikai PSRS vēstures ietvaros. Tādā pašā veidā pārejot uz citu "kopējo katlu" — vispārējo pasaules vēsturi, pastāv liela iespējamība, ka mācību kursa laikā Latvijas vēsture tiks apgūta ļoti vāji. Daudzi specifiski, tikai Latvijai raksturīgi vēstures jautājumi tiks apieti un izšķīdināti vispārējā vēstures materiālā. Latvijas vēstures specifikas nepārzināšana jau dažkārt radījusi neveiklus piemērus pat valsts līmenī (leģionāru piemiņas dienas sakarā).

Nepārliecina iebildums, ka Latvijas vēstures kā speciāla mācību priekšmeta ieviešana varētu traucēt Latvijas sabiedrības integrācijai. Latvijas vēsture nav tikai latviešu vēsture, bet visu Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu vēsture. Jāatceras, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri iebraukuši okupācijas gados un tagad ir skolēnu vecāki un vecvecāki, tai skaitā arī skolotāji, politiski nav orientēti uz Latviju. Vai šiem skolēniem varēs iemācīt Latvijas vēsturi pēc izvēles principa? Latvijas vēstures mācības varētu tikai palīdzēt jaunajai cittautiešu, nākamo Latvijas pilsoņu paaudzei, atbrīvoties no padomju laika stereotipiem Latvijas vēstures izpratnē.

Atgādinām, ka pēc neatkarīgās Latvijas Republikas nodibināšanas jau 1919. gada decembrī Latvijas skolās obligāti mācāmo priekšmetu sarakstā tika iekļauta Latvijas vēsture, Latvijas ģeogrāfija, latviešu valoda un citi Latvijas skolēniem svarīgi mācību priekšmeti.

Latvijas Vēstures institūta vēsturnieki uzskata, ka vienīgais šobrīd pieņemamais vēstures apmācības veids ir noteikt Latvijas vēstures priekšmeta apmācību par obligātu līdzās vispārējās pasaules vēstures kursam: sākumskolā mācot ievadkursu, bet 12. klasē — Latvijas vēsturi, iekļaujot arī Lietuvas un Igaunijas vēstures pamatzināšanas. Ieteicams plašāk rīkot skolēnu olimpiādes Latvijas vēsturē, sacerējumu konkursus, apbalvot labāko darbu autorus.

Sēdē piedalījās LVI Zinātniskās domes locekļi:

Dr. hist. h.c. J.Apals; Dr. hist. V.Bebre; Latvijas ZA īstenais loceklis, Dr. habil. hist., profesors V.Bērziņš; Latvijas ZA īstenais loceklis, Dr. habil. hist., profesors S.Cimermanis; Latvijas ZA goda locekle, Dr. habil. hist., profesore R.Denisova; Dr. habil. hist., profesore L.Dumpe; Dr. hist. Ē.Jēkabsons; Dr. hist. L.Lapa; A.Lerhis; Latvijas ZA korespondētājlocekle, Dr. hist. I.Ose; Dr. hist. I.Šneidere; L.Vanaga; Dr. hist. I.Zagorska; M.Zunde

Latvijas Vēstures institūta direktors, Latvijas ZA īstenais loceklis,

Dr. habil. hist., profesors A.Caune

Latvijas Vēstures institūta Zinātniskās domes priekšsēdētājs,

Latvijas ZA korespondētājloceklis, Dr. habil. hist. J.Bērziņš

Vakar, 9. jūnijā, notika arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde, kas arī risināja Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas aktuālo problēmu šodienas skolās. Diskusijā ar patiesu ieinteresētību piedalījās akadēmijas locekļi Viktors Hausmanis, Jānis Bērziņš, Andris Caune, Ilze Loze, Kalvis Torgāns, Vilnis Zariņš, Valters Nollendorfs, Aina Blinkena, Viktors Ivbulis, Raita Karnīte, Saulvedis Cimmermanis, Valentīna Skujiņa un citi. Sēdes gaitā arī tika pieņemta līdzīga rezolūcija. "LV" informācija