Par vienotu nostāju gaidāmajai G-20 sanāksmei

Ceturtdien, 17.septembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) līderu ārkārtas neformālajā sanāksmē, kurā ES dalībvalstu vadītājus iepazīstināja ar Ministru kabineta 15.septembra sēdē atbalstīto Latvijas valdības nostāju un ziņojumu (skat. 61.lpp.), gatavojoties G-20 samitam Pitsburgā un Kopenhāgenas klimata konferencei. Vizītes ietvaros pēc Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska lūguma notika viņa un Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas tikšanās (skat. “LV” Nr.149, 18.09.2009.). Attēlā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Eiropadomes sanāksmes laikā sarunā ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeltu Foto: Thierry Monasse, europolitiquephoto.eu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: 

Šodienas (17.09.2009. – Red.) Eiropadomes ārkārtas sēdē galvenie jautājumi ir saistīti ar gatavošanos Pitsburgas G-20 samitam (24. un 25.septembris – Red.), ar klimata izmaiņu ierobežošanu un gatavošanos Kopenhāgenas klimata konferencei (7.–18.decembris – Red.).

Attiecībā uz G-20 samitu svarīgākie jautājumi ir tie, kas skar finanšu sektora stabilizāciju un izejas stratēģiju no finanšu un ekonomiskās krīzes. Mēs zinām, ka Rietumvalstis ir piemērojušas lielas fiskālā atbalsta paketes, lai stimulētu ekonomiku. Vienlaikus tas ir ievērojami pasliktinājis budžeta deficīta situāciju, un ilgtermiņā šāda situācija nav uzturama, tāpēc tiks lemts par pasākumiem, kādā veidā budžeta deficītu atgriezt saprātīgā līmenī, kas atbilst arī Māstrihtas kritērijiem.

Papildu jautājums, par ko tiek diskutēts, ir par baņķieru atalgojumu un bonusu ierobežojumu. It īpaši tas attiecas uz tām bankām, kuru vadības ir novedušas banku sliktā finansiālā situācijā, kā rezultātā šīm bankām nākas griezties pēc nodokļu maksātāju naudas atbalsta. Un šajā situācijā, protams, ir jāparedz zināmi ierobežojumi, cik lielas izmaksas un bonusus drīkst maksāt.

Attiecībā uz klimata izmaiņām būtiskākais jautājums ir par to, cik lielā mērā attīstītās valstis, tai skaitā ES valstis, ir gatavas līdzfinansēt cīņu ar klimata izmaiņām mazākattīstītajās pasaules valstīs, jo tikai tā varēs panākt patiešām globālu vienošanos par klimata izmaiņu ierobežošanu.

Bez Eiropadomes ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem man šodien bija tikšanās arī ar Eiropas komisāru Almunjas kungu (skat. “LV” nr.149, 18.09.2009. – Red.). Tiekoties pārrunājām valdības plānu par izeju no ekonomiskās krīzes un 2010.gada budžeta izstrādes gaitu. Attiecībā uz valdības plānu tas paredz trīs galvenās komponentes – fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls un ekonomikas sildīšanas pasākumi. Komisārs H.Almunja pauda pozitīvu attieksmi pret valdības plānu un uzsvēra, ka ir jāturpina īstenot ekonomiskās stabilizācijas programma. Attiecībā uz 2010.gada budžeta izstrādi, protams, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem apgrūtina fakts, ka atsevišķas koalīcijas partijas ir mainījušas savu viedokli, piemēram, jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli, kurš sākumā bija pašas Tautas partijas iniciēts, taču tagad balsojumā Saeimā šis priekšlikums ir noraidīts, neraugoties uz to, ka Tautas partija bija parakstījusies zem šī jautājuma gan pirmajā vēstulē, kas bija vēl Godmaņa valdības laikā (20.12.2007.–12.03.2009. – Red.), gan otrajā vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam. Protams, tas nozīmē arī to, ka, nepanākot fiskālo efektu ieņēmumu daļā, vairāk būs jāsamazina izdevumu daļa.

Ministru prezidenta paziņojuma videoieraksta transkripts

(Gints Kamols, “LV”)