Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 15.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.09.2009., Nr. 149 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197911

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par priekšlikumu diskusijai par sabiedrisko mediju darbību

Vēl šajā numurā

18.09.2009., Nr. 149

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 15.septembrī


 

TM: Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

15.septembrī Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm pašlaik atrodas 5.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2009.gada martā, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par sešām direktīvām un Latvija nav pārņēmusi 17 ES direktīvas. Vēl 70 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā 12 nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, vienai no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par deviņu direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, kuru pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, vienas pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu, bet Kultūras ministrijai – viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Apkopotā informācija liecina, ka Labklājības ministrijas atbildībā ir trīs direktīvu pārņemšana, no kurām vienai direktīvai iestājies pārņemšanas termiņš, bet Satiksmes ministrijas atbildībā ir 25 direktīvas, no kurām četru direktīvu pārņemšanas termiņš jau iestājies. TM jāatbild par četru direktīvu pārņemšanu, no kurām divām jau iestājies pārņemšanas termiņš. Četras direktīvas ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts divām. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par astoņu direktīvu pārņemšanu, kuru pārņemšanas termiņš nav iestājies. 14 ES direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, no kurām pārņemšanas termiņš iestājies četrām.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas uzsāktas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ir trīs direktīvas, kurām bija jābūt pārņemtām līdz 2006.gada beigām, taču tās vēl nav pārņemtas, trim direktīvām bija jābūt pārņemtām 2007.gadā, divām – 2008.gadā, savukārt vēl deviņām direktīvām jābūt pārņemtām līdz 2009.gada 1.oktobrim. Negatīvi vērtējams fakts, ka vēl aizvien ir piecas nepārņemtas direktīvas, par kurām jau uzsāktas pārkāpuma procedūras par to, ka Latvija nav izpildījusi uzņemtās saistības un nav veikusi šo direktīvu pārņemšanu savā nacionālajā tiesību sistēmā.

Informatīvā ziņojuma projektā attēlota arī situācija pamatlēmumu pārņemšanā. Tos pieņem, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus saistībā ar policijas un tiesu sadarbību krimināllietās. Līdzīgi kā direktīvas, pamatlēmumi ir saistoši dalībvalstīm attiecībā uz sasniedzamo mērķi, bet ļauj dalībvalstīm noteikt šā mērķa sasniegšanas veidu un metodes.

Pašlaik kopumā ir septiņi pamatlēmumi, kuru pārņemšanas termiņi nav vēl iestājušies. Divi pamatlēmumi ir Iekšlietu ministrijas kompetencē, savukārt pieci – TM kompetencē.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets 15.septembrī uzdeva atbildīgajām institūcijām noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

 

TM: Par grozījumiem aizsargjoslu datubāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtībā

15.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus aizsargjoslu datubāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtībā, kas paredz, ka vienotas aizsargjoslu informācijas iegūšana būs pieejama līdz ar aizsargjoslu datubāzes izveidi. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Kā teikts grozījumu anotācijā, aizsargjoslu datubāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība nosaka, ka aizsargjoslu datubāze VZD jāizveido līdz 2009.gada 31.martam. Taču, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un valsts budžeta finansējuma samazinājumu VZD, aizsargjoslu datubāzes izveides termiņš jāpagarina, kā arī jāmaina termiņš datu sagatavošanai un iekļaušanai aizsargjoslu datubāzē.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka aizsargjoslu datubāzi izveidos un attiecīgos datus iekļaus aizsargjoslu datubāzē līdz 2014.gada 1.janvārim.

 

TM: Par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību

15.septembrī Ministru kabinets pieņēma maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MNA) un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumu mērķis ir regulēt kārtību, kādā maksātnespējīgā darba devēja administrators iesniegs MNA informāciju par darbinieku prasījumu izskatīšanu, un kārtību, kādā no Darbinieku prasījumu garantiju fonda tiek apmierināti šie prasījumi.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pašlaik spēkā esošā kārtība nepilnīgi regulē darbinieku prasījumu apmierināšanai nepieciešamos dokumentus un to iesniegšanas kārtību MNA maksātnespējas procesos, kas sākti pirms 2008.gada 1.janvāra. Līdz ar to noteikumos jāprecizē un jāpapildina MNA iesniedzamo dokumentu saraksts.

Vienlaikus tiks precizēti noteikumu pielikumi gan redakcionāli, gan atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, lai nodrošinātu iespēju, izmantojot mazākus administratīvos resursus, efektīvāk izskatīt iesniegumus un pieņemt attiecīgus lēmumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par infrastruktūras izveidi “Natura 2000” teritorijās

15.septembrī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.aktivitāti “Infrastruktūras izveide “Natura 2000” teritorijās””.

Ministru kabinetā 2008.gada 8.septembrī tika apstiprināti MK noteikumi Nr.726 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.1.apakšaktivitāti “”Natura 2000” teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide” un 2008.gada 22.septembrī MK noteikumi Nr.790 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.2.apakšaktivitāti “Antropogēno slodzi samazinošās izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide “Natura 2000” teritorijās”. Saskaņā ar MK protokollēmumu apakšaktivitāšu īstenošana saistībā ar ekonomisko situāciju valstī tika atlikta, lai izvērtētu to uzsākšanas iespējamību šogad. 7.aprīlī MK atbalstīja abu aktivitāšu apvienošanu, samazinot aktivitātēm pieejamo publisko finansējumu.

Atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem Vides ministrija izstrādāja grozījumus darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā, ko 14.jūnijā apstiprināja MK, kā arī 3.4.1.2.aktivitātes “Infrastruktūras izveide “Natura 2000” teritorijās” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, ko 9.jūnijā apstiprināja Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā.

Aktivitātes “Infrastruktūras izveide “Natura 2000” teritorijās” mērķis ir saglabāt Latvijas dabu, novērst esošos un iespējamos draudus dabas vērtībām nākotnē, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlie­tojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pieejamais publiskais finansējums – 5 374 383 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 4 568 226 lati un valsts budžeta finansējums – 806 157 lati.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto aktivitāti, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu īstenošanas noteikumus un aktivitātes uzraudzību pēc projektu īstenošanas. Aktivitāte tiks īstenota, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

Tiks atbalstīta infrastruktūras izveide “Natura 2000” teritorijās, kurās izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai samazinātu antropogēno slodzi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus radot priekšnoteikumus tūrisma attīstībai.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas kontroles kārtību

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšana prasības, kā arī kontroles kārtība””.

Noteikumos “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšana prasības, kā arī kontroles kārtība” noteiktas lauksaimniecības produktu – augļu, dārzeņu un kartupeļu – integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība.

Grozījumi paredz prasību, ka audzētājam, uzsākot integrēto audzēšanu, iesniegumā būs jānorāda tirdzniecības perioda sākums, kā arī jāvienojas par pārbaudes laiku saimniecībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoru, kas iepriekš nebija noteikts.

Noteikumu projekts arī paredz, ka integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājs vai izplatītājs produkciju varēs marķēt ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkta marķējumu “Kvalitatīvs produkts” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

Noteikumu izmaiņas izstrādātas, konsultējoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas augļkopju asociāciju, biedrību “Latvijas dārznieks” un Valsts augu aizsardzības dienestu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par iespēju izcirst neproduktīvas mežaudzes

Valdība 15.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.892 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs””.

Izmaiņas noteikumos paredz iespēju izcirst neproduktīvas egļu mežaudzes, kurās krājas pieaugums ir mazāks par vienu kubikmetru uz hektāru gadā. Metodika minēto mežaudžu identificēšanai ir izstrādāta Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”, un veidlapa, kas jāaizpilda, lai noteiktu mežaudzes atbilstību neproduktīvas mežaudzes kritērijiem, pieejama Valsts meža dienesta interneta mājaslapā www.vmd.gov.lv.

Noteikumu projekts paredz iespēju minētās mežaudzes atzīt par neproduktīvām arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja šo teritoriju apsaimniekošanas noteikumi nenosaka citādi.

Izmaiņas noteikumos paredz par neproduktīvu atzīt nepiemērota koku sugu sastāva mežaudzes: bērzu mežaudzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses un baltalkšņa piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas, un priežu mežaudzes, kurās pēc 70 gadu sasniegšanas bērza piemistrojums ir lielāks par 40% no kopējās mežaudzes krājas.

Nocērtot neproduktīvas mežaudzes, jāsaglabā koki ar lielām putnu ligzdām, nolauztu koku stumbeņi un kritalas, kuru diametrs lielāks par 50 centimetriem, kā arī jāievēro kailcirtes cirsmu izveidošanas noteikumi un jāsaglabā ekoloģiskie koki.

Noteikumos tiek vienkāršota meža īpašnieka (tiesiskā valdītāja) iesniedzamā dokumentācija galvenajai cirtei pēc caurmēra. Izmaiņas paredz arī vienkāršākas cirsmas iezīmēšanas un cirsmas skices sagatavošanas metodes, kā arī vienkāršotu piegulošās platības un cirtes virziena noteikšanu. Turpmāk būs arī iespēja cirsmas skici sagatavot un iesniegt Valsts meža dienestā elektroniski.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!