Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par ekonomisko situāciju eirozonas valstīs un ES kopumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.09.2009., Nr. 149 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197907

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vienotu nostāju gaidāmajai G-20 sanāksmei

Vēl šajā numurā

18.09.2009., Nr. 149

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par ekonomisko situāciju eirozonas valstīs un ES kopumā

 

Ekonomiskā situācija kopš šā gada otrā ceturkšņa ir ievērojami uzlabojusies, norādot uz labāku izaugsmes perspektīvu gada otrajā pusē. Ekonomiskā aktivitāte 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā nesasniedza sākotnēji prognozētos rādītājus, tāpēc gaidāms, ka IKP šogad kopumā samazināsies par 4% gan visā ES, gan eirozonas valstīs, kā tika prognozēts pavasarī. Tomēr nedrošība vēl joprojām ir liela, un, lai gan drīzumā var notikt pārsteidzoša atlabšana, laiks rādīs, vai tā saglabāsies ilgtermiņā. Komisija prognozē, ka inflācija 2009.gadā vēl aizvien būs nemainīga – 0,9% ES un 0,4% eirozonas valstīs, jo mazinās nesenā enerģijas un pārtikas cenu straujā pieauguma radītais bāzes efekts, kas virzīja cenu lejupslīdi, un nav paredzams citāds nozīmīgs inflācijas spiediens.

 “Stāvoklis ir uzlabojies, galvenokārt pateicoties nepieredzēti lielajām naudas summām, ko ekonomikā iepludinājušas centrālās bankas un valsts iestādes, tomēr novājinātā ekonomika joprojām nelabvēlīgi ietekmēs nodarbinātību un publiskās finanses. Jāturpina veikt šim gadam un 2010.gadam paredzētos atveseļošanas pasākumus un jāpaātrina finanšu sektora stabilizācija, lai būtu droši zināms, ka bankas būs gatavas piešķirt aizdevumus ar samērīgiem nosacījumiem, kad uzņēmumi un mājsaimniecības atsāks īstenot savus ieguldījumu plānus. Lai publiskās finanses pakāpeniski atkal kļūtu ilgtspējīgas un lai rastu resursus, kas nepieciešami izaugsmes un nodarbinātības potenciāla palielināšanai Eiropā, ir vajadzīga skaidra, ticama un saskaņota “izejas” stratēģija,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Šādai virzībai labvēlīgs ceļavējš pastiprinājās vasarā, kad pasaules ekonomikā iesākās stabilizācijas process, ko daļēji izraisīja spēcīgi politiski pasākumi. Pateicoties labākiem finanšu nosacījumiem, ES IKP kritums otrajā ceturksnī ievērojami palēninājās (līdz -0,2% salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni, kad IKP kritums bija -2,4%). Perspektīva tuvākajam laikam ir labvēlīga, jo krājumu aprites cikls ir nonācis pavērsiena punktā un pārliecība uzlabojas gandrīz visās nozarēs un valstīs.

Pamatojoties uz šīm tendencēm, izaugsmes prognozes šā gada otrajam pusgadam Komisijas aplēsēs ir nedaudz pārskatītas uz augšu. Iepriekšējās aplēses 2008.gadam un 2009.gada pirmajam ceturksnim nācās koriģēt, tās samazinot, tāpēc IKP samazināšanās prognozētais rādītājs 2009.gadā kopumā ir nemainīgs – 4% gan visā ES, gan eirozonas valstīs. Šo aprēķinu pamatā ir atjauninātās prognozes Apvienotajai Karalistei, Francijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Vācijai, kas kopā veido aptuveni 80% no ES IKP.

Ārējie apstākļi kļūst arvien labvēlīgāki

Pasaules ekonomika vairs neatrodas brīvajā kritienā. Jaunākie dati par tirdzniecību un rūpniecisko ražošanu, un par uzņēmumu un patērētāju pārliecību ir iedrošinoši. Ekonomikas attīstība Āzijā šķiet atveseļošanās vadošais spēks. Ķīnas izaugsme aizvien ir stabila. Savukārt ekonomikas sarukums ASV arī ir izlīdzinājies. Gaidāms, ka ekonomikas stimulēšanas pasākumi un neto eksports ļaus ASV izaugsmei atkal kļūt pozitīvai no gada trešā ceturkšņa. Kopumā pasaules IKP prognozētais kritums 2009.gadā šajā atjauninājumā ir samazināts uz pusi (no -1,4% pavasara prognozēs līdz -0,7%). Tomēr vēl aizvien valda liela neskaidrība par to, cik ilgtspējīga būs pasaules ekonomikas atveseļošanās un kādā veidā tā notiks.

Atkal pievēršoties Eiropai, jāatzīmē, ka ir iemesli mērenam optimismam par perspektīvām īstermiņā. Līdztekus labākām ārējām perspektīvām un labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem arī privātais un publiskais patēriņš ir noturējies atzīstamā līmenī. Vienlaikus notiek krājumu korekcija, un ikdienas dati liecina par zināmu atveseļošanos turpmākajos ceturkšņos. Daļēji tas notiek, pateicoties apjomīgiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, no kuriem dažus šajā gadā vēl sāks īstenot vairākās dalībvalstīs. Tomēr krīzes ietekme uz darba tirgiem un publiskajām finansēm pilnībā būs izjūtama tikai vēlāk, un izmaiņas mājokļu tirgos vairākās valstīs turpina aizkavēt investīcijas celtniecībā. Tāpēc atveseļošanās vēlākā laika posmā var izrādīties nestabila un nepietiekama.

Inflācija šobrīd ir neliela

Patēriņa cenu inflācijas līmenis 2009.gada pirmajā pusē samazinājās, jūlijā sasniedzot zemāko rādītāju ES 0,2% (un līdz pat -0,7% eirozonas valstīs), un šo samazināšanos galvenokārt izraisīja nesenajam enerģijas un pārtikas cenu straujajam pieaugumam pretējas tendences. Taču šī ietekme pamazām izbeidzas, un preču cenas paaugstinās, tāpēc paredzams, ka inflācijas līmenis palielināsies, tuvojoties gada nogalei. Tomēr iekšzemē nav inflācijas spiediena, jo ekonomikā vēl aizvien ir diezgan būtisks aktivitātes trūkums, un gaidāms, ka algu pieaugums palēnināsies. Kopumā inflācijas prognozes ir nemainīgas salīdzinājumā ar pavasarī prognozētajiem 0,9% ES 2009.gadā (un 0,4% eirozonas valstīs).

Riska novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski 2009.gadā šķiet kopumā līdzsvaroti. Negatīvā iezīme ir tāda, ka nevar izslēgt turpmākas nelabvēlīgas atgriezeniskas ietekmes iespēju starp lēni atlabstošo nekustamā īpašuma sektoru un vēl aizvien novājināto finanšu sektoru. Pozitīvā iezīme savukārt ir tāda, ka politiskie pasākumi var izrādīties efektīvāki, nekā gaidīts, un palīdzēs nostiprināt pieprasījumu, uzlabot vispārējo noskaņojumu un atjaunot finanšu sektora stabilitāti.

Inflācijas perspektīvas riski arī ir lielākoties līdzsvaroti. Augstākas preču cenas un ekonomisko apstākļu uzlabošanās liek secināt, ka ir iespējams zināms inflācijas pieauguma risks, ko līdzsvaro ievērojamais ekonomiskās aktivitātes trūkums, kas varētu kavēt inflāciju vairāk, nekā gaidāms.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!