Par sociālās aizsardzības pasākumiem*

Labklājības ministrs Uldis Augulis:

Informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 2009.gada 3.septembra rezolūciju Nr.90/SAN-3197 Labklājības ministrijai sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra ārkārtas sēdē ziņojumu par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem.

Ziņojumā ir apkopota informācija par Labklājības ministrijas jau veiktajiem un turpmāk plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem, kas vērsti uz sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos. Būtiskākie no ziņojumā minētajiem pasākumiem iekļauti arī Sociālās drošības tīkla stratēģijā, kas izskatīta un apstiprināta 2009.gada 8.septembra Ministru kabineta sēdē.

Ievads

Pašreizējā finanšu un ekonomiskās krīzes situācijā, ko piedzīvo Latvija, Eiropas Savienība un pasaule kopumā, apņemšanās mazināt nabadzību un sociālo atstumtību iegūst vēl lielāku nozīmi.

Laikā, kad strauji pieaug cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba, sociālās sekas var būt ļoti nopietnas gan attiecībā uz mājsaimniecībām un indivīdiem, gan valstī kopumā. Problēmas, ar kādām saskaras nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kļūst aizvien kompleksākas (ienākumu mazināšanās vai zaudēšana, bezdarbs un nespēja segt dažāda veida izdevumus – mājoklis, veselības, izglītības izdevumi, transports, kredīts u.c.).

Esošajā situācijā sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās iekļaušanas politikas uzdevums ir kalpot par efektīvu mehānismu, lai mīkstinātu krīzes radīto sociāli nevēlamo ietekmi un tādējādi veicinātu ekonomikas atveseļošanās procesu.

Šajā situācijā nepieciešams skaidri apzināt valsts iespējas sniegt atbalstu iedzīvotājiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Labklājības ministrija, lai adekvāti reaģētu un novērstu sociāli nelabvēlīgas situācijas attīstību, 2009.gadā ir uzsākusi realizēt un plāno uzsākt virkni pasākumu nozares kompetences jomās. Informatīvajā ziņojumā sniegts izklāsts par Labklājības ministrijas veiktajiem un plānotajiem pasākumiem sociālās drošības jomā, taču visefektīvāk valsts palīdzība indivīdam ar mērķi nodrošināt pamatvajadzības – adekvātus ienākumus, mājokli, veselības pakalpojumus un izglītošanās iespējas – var darboties tad, ja pasākumi tiek plānoti kompleksi, savstarpēji saskaņoti gan idejā, gan laikā.

Krīzes sekmīgai pārvarēšanai ir jāņem vērā arī valsts attīstības ilgtermiņa mērķi un uzdevumi, kā arī jānodrošina atbilstoši finanšu resursi minēto pasākumu īstenošanai.

Situācijas raksturojums

Latvijā katra indivīda sociālo un ekonomisko situāciju būtiski ietekmējusi finanšu un ekonomiskā krīze, kas sākās 2008.gadā, turpinās 2009.gadā un, kā paredzams, nopietnu ietekmi atstās arī 2010.gadā. Latvijā ekonomikas lejupslīde ir viena no smagākajām un sarežģītākajām starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ko pamatā izraisīja ne tikai “nekustamā īpašuma burbuļa” plīšana un sekojošs iekšējā pieprasījuma kritums, bet arī strauja ārējās makroekonomiskās vides pasliktināšanās, tādējādi padarot ekonomikas izaugsmes atjaunošanu par ļoti grūti realizējamu uzdevumu, kā arī sociālo seku mazināšanu par lielu izaicinājumu.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā strauji pasliktinās situācija darba tirgū. 2008.gadā reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3%, taču 2009.gada augustā tas ir pieaudzis līdz 12,3%, un paredzams, ka tas turpinās pieaugt, sasniedzot līdz pat 16,4% 2009.gada beigās un vidēji 15% 2010.gadā. “Eurostat” dati liecina, ka 2009.gada jūlijā Latvijā bezdarba līmenis sasniedza jau 17,4%, kas bija otrs augstākais rādītājs visā Eiropas Savienībā.

Krīzes situācijā pieaug nepilna laika nodarbinātība, kā rezultātā atbilstoši samazinās nodarbināto ienākumi. Vislielākajam nabadzības riskam pēc mājsaimniecības darba intensitātes jau 2007.gadā bija pakļautas ģimenes, kurās ģimenes apgādnieks ir bez darba (attiecīgi ģimenes ar bērniem 76% un ģimenes bez bērniem – 71%), un ģimenes, kurās ģimenes apgādnieks strādā mazāk par pusslodzi (45%). Svarīgi atzīmēt, ka arī tie, kuri ir nodarbināti uz pilnu slodzi, ir pakļauti nabadzības riskam. Ja vērtējam 2007.gada bezdarba līmeni un esošo bezdarba līmeni, neapšaubāmi var prognozēt, ka aizvien lielāks skaits mājsaimniecību nonāks uz nabadzības sliekšņa. Jāatzīmē, ka daļa no nepilna laika nodarbinātajiem, iespējams ir nodarbināti nedeklarēti, kas ietekmē viņu nabadzības risku gadījumā, ja tiek atlaisti un nesaņem sociālās garantijas tādā apmērā, kādā varētu būt saņēmuši, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā.

Samazinoties mājsaimniecību ienākumiem, strauji pieaug trūcīgo personu skaits. 2008.gadā pašvaldības bija piešķīrušas trūcīgās personas statusu 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Savukārt pēc veiktajām prognozēm trūcīgo personu skaits 2009.gadā varētu sasniegt jau 144 tūkstošus, un 2010.gadā tas pieaugs līdz 200 tūkstošiem cilvēku.

Personu (mājsaimniecību) ienākuma līmeni būtiski ietekmējuši arī lēmumi saistībā ar budžeta deficīta apjoma samazināšanu 2009.gada valsts budžeta grozījumu kontekstā, kam ir ilgtermiņa ietekme:

1. Ģimenes valsts pabalsta samazināšana, nosakot par visiem bērniem vienādu pabalsta apmēru – 8 lati mēnesī, kā arī pārtraukta šā pabalsta izmaksa par bērniem, kuri sasnieguši 19 gadu vecumu (sākot ar 01.07.2009.). Ar 2010.gada 3.maiju paredzēta pabalsta izmaksas pārtraukšana par bērniem no 0 līdz 1 gada vecumam, kuri dzimuši, sākot ar 2010.gada 3.maiju. Minēto pasākumu ietvaros samazināsies ģimeņu ar bērniem ienākumi, īpaši daudzbērnu ģimenēm. Ģimenes valsts pabalsta vidējais izmaksājamais apmērs 2009.gada jūlijā (8 lati), salīdzinot ar 2009.gada jūniju (9,39 lati), ir samazinājies par 1,39 latiem. Ņemot vērā, ka kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām summārais dzimstības koeficients ir zemāks nekā 2 (2008.gadā – 1,4), tad arī bērnu skaits, par kuriem tiek piešķirts ģimenes valsts pabalsts, lielākoties ir vienīgie vai otrie bērni ģimenē (jūlijā – 83,5%), kur pēdējiem pabalsts tika samazināts par 1,60 latiem. Savukārt 61,8 tūkst. bērnu (16,5% no visiem pabalsta saņēmējiem) pabalsta samazinājums ir skāris būtiski, t.i., vidēji par 5,36 latiem. Vienlaikus pabalsta saņēmēju kontingenta samazināšanas rezultātā jūlijā ģimenes valsts pabalstu saņēma par 10 tūkst. mazāk bērnu, un š.g. jūlijā kopējais bērnu skaits, par kuriem bija piešķirts pabalsts, bija 374 825.

2. Vecāku pabalsta izmaksa 50% apmērā strādājošajiem vecākiem, sākot no 01.07.2009., kā arī pabalsta izmaksas pārtraukšana strādājošajiem vecākiem par bērniem, kuri dzimuši, sākot ar 2010.gada 3.maiju. Minētā rezultātā vecāku pabalsta vidējais izmaksājamais apmērs 2009.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās no 410,14 latiem līdz 301,80 latiem (par 108,34 latiem). Minētajā laika periodā samazinājās vecāku pabalsta saņēmēju skaits no 17 136 jūnijā līdz 16 816 jūlijā, kā arī mainījās vecāku pabalstu saņēmēju dzimumstruktūra, t.i., šā gada pirmā pusgada mēnešos sieviešu īpatsvars vecāku pabalstu saņēmēju kopskaitā bija 55–56%, bet jūlijā to īpatsvars pieaudzis jau līdz 60%. Vīriešu – vecāku pabalstu saņēmēju skaits jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 812 personām jeb 10,7%, sieviešu skaits palielinājies par 492 personām jeb 5,2%. Vienlaikus pieauga bērna kopšanas pabalsta saņēmēju skaits – par 111 personām (sieviešu – pabalsta saņēmēju skaits – par 108).

3. Slimības pabalsta maksimālā izmaksas perioda saīsināšana, sākot ar 2009.gada 1.jūliju, nosakot, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienas, bet ne ilgāku par 26 nedēļām (līdzšinējo 52 nedēļu vietā), skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām (līdzšinējo 78 nedēļu vietā) triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Tā kā minētās normas attiecas tikai uz jaunpiešķirtajiem pabalstiem, šo grozījumu ietekme būs jūtama tikai gada beigās. Jāatzīmē, ka 2008.gadā slimības pabalstu gadījumu skaits, kas bija ilgāki par 26 nedēļām, bija 9,8 tūkst. gadījumu gadā jeb nepilni 5% no slimības pabalstu kopskaita.

4. Pensijas apmēra samazināšana par 10% nestrādājošiem vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem un pensijas apmēra samazināšana strādājošiem vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem par 70% laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim. Līdz ar to vidējā izmaksājamā vecuma pensija jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās no 173,45 latiem līdz 145,42 latiem (par 28,03 latiem). Vidējā izmaksājamā izdienas pensija samazinājās no 149,26 latiem līdz 88,30 latiem (par 60,96 latiem), kas liecina, ka pensijas samazinājums lielā mērā skāra tieši strādājošos izdienas pensionārus, kaut gan ir vērojama tendence strādājošo izdienas pensionāru īpatsvaram samazināties (no 50% jūnijā līdz 42% jūlijā – no 1,5 līdz 1,2 tūkst. strādājošo izdienas pensiju saņēmējiem). Strādājošo vecuma pensiju saņēmēju skaits jūlijā samazinājās par 42% (no 60,8 līdz 35 tūkst.), bet strādājošo pensionāru īpatsvars kopējo vecuma pensiju saņēmēju skaitā samazinājās no 12% jūnijā līdz 7% jūlijā. Samazinājuma rezultātā zemo (līdz 135 latiem) pensiju skaits jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 10%. Tādējādi pasliktināsies pensijas saņēmēju pirktspēja, spēja norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem (tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, medicīnas pakalpojumiem u.c.). Pensiju samazināšana atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz to sabiedrības daļu, kuru tās tieši skars, bet arī radīs negatīvu noskaņojumu pārējā sabiedrībā, jo personai, godprātīgi veicot nodokļu maksājumus, t.sk. arī pensijām, nebūs pārliecības, ka arī turpmāk viņa nopelnītā pensija netiks samazināta. Ņemot vērā, ka pensiju samazinājums skar arī mazās pensijas, var rasties risks, ka daļa pensionāru varētu pretendēt uz sociālās palīdzības saņemšanu.

5. Priekšlaicīgo pensiju samazināšana, izmaksājot pensiju 70% apmērā no piešķirtā pensijas apmēra (ja priekšlaicīgā vecuma pensija piešķirta līdz 2009.gada 30.jūnijam) un izmaksājot pensiju 50% apmērā no piešķirtā pensijas apmēra (ja priekšlaicīgā vecuma pensija piešķirta, sākot ar 2009.gada 1.jūliju). Priekšlaicīgo vecuma pensiju saņēmēju skaits jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 2 tūkstošiem. Viens no faktoriem, kas ietekmēja šo pieaugumu, ir tas, ka cilvēki izmantoja iespēju pieprasīt pensiju ar atpakaļejošu datumu, tādējādi saņemot 70% no piešķirtās pensijas – 50% vietā.

2009.gadā realizētie pasākumi

Labklājības ministrija jau ir uzsākusi vai arī plāno uzsākt virkni pasākumu, kuru īstenošana daļēji mazinās globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī paātrināto strukturālo reformu veikšanas rezultātā radušās negatīvās sociālās sekas.

Ņemot vērā, ka šobrīd nabadzības vai nabadzības riska iestāšanās viens no galvenajiem cēloņiem ir tieši darba zaudēšana, jau ir uzsākti un tiek veiksmīgi īstenoti vairāki pasākumi, lai atbalstītu personas bezdarba gadījumā un mazinātu vajadzību vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības:

1. Pagarināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējais ilgums līdz 9 mēnešiem neatkarīgi no apdrošināšanas stāža (veikti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, stājās spēkā 01.07.2009.). Pasākums īstenots, lai sniegtu sociālo tiesību nodrošinājumu bez darba palikušajām personām vismaz minimālā līmenī deviņu mēnešu garumā pēc darba un attiecīgi darbā gūto ienākumu zaudēšanas un palielinātu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, it īpaši tiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem. Minētie grozījumi likumā paplašina personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu bezdarba riska iestāšanās gadījumā.

Tā kā visiem bezdarbniekiem iemaksām atbilstošu pabalstu nodrošināt nepieļauj ierobežotie valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi, tad, pagarinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem (ieskaitot) par pagarinātā bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda mēnešiem laika periodā no 01.07.2009. līdz 31.12.2011. bezdarbnieka pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī. Jāuzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā strauja bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšana, kāda pastāvēja iepriekšējā tiesiskajā regulējumā, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu mazāku par 20 gadiem varēja atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz šo bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu. Bez tam pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas perioda beigām liela daļa no šiem cilvēkiem vērsās pašvaldībās pēc sociālās palīdzības pabalstiem, kā rezultātā palielinājās arī pašvaldību finansiālā un administratīvā slodze. Š.g. jūlijā kopējais bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits bija 69 510 (54% no NVA reģistrēto bezdarbnieku skaita) un 50% no tiem darba stāžs bija mazāks par 20 gadiem. Tomēr, tā kā bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts par iepriekšējo periodu un daļai no bezdarbniekiem ar darba stāžu mazāku par 20 gadiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzās līdz 30.jūnijam, tad pagaidām nav pieejami dati par personu loku, kurus skar bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda pagarināšana. Vidējais pabalsta apmērs jūlijā bija 170,14 lati.

2. Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu (šobrīd apmēram puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu) un palikuši bez iztikas līdzekļiem, sākot ar 2009.gada septembri, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, sākta jauna aktīvā nodarbinātības pasākuma – “Darba prakse ar stipendiju” īstenošana (veikti un 2009.gada 8.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”).

Pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, taču ir gatavi iesaistīties darba praksē pašvaldībā, veicot sabiedrībai derīgus − fiziska rakstura darbus, par to saņemot stipendiju 100 latu apmērā (apmēram 80% no minimālās neto mēneša darba algas vispārējā gadījumā). Tā ietvaros tiks segtas arī ierobežota apjoma ne-stipendiju izmaksas (instrumenti, transports, darbuzraugi), kas saistītas ar pasākuma īstenošanu pašvaldībās. Pasākums ir vērsts uz sociāla rakstura atbalsta sniegšanu visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir bez iespējām pašreiz atrast darbu, un tiem, kuriem ir kādas īpašas grūtības patstāvīgi atrast darbu tradicionālajā darba tirgū (gan publiskajā, gan privātajā), vienlaikus nodrošinot personu, kas ir bezdarba situācijā, aktivizāciju, lai veicinātu pēc iespējas ātrāku to iekļaušanos darba tirgū. Pasākuma rezultāts sniegs labumu visiem noteiktās pašvaldības iedzīvotājiem, padarot dzīves telpu un dzīves apstākļus katrā konkrētajā pašvaldībā labvēlīgākus (piemēram, veicot teritorijas labiekārtošanas un uzkopšanas darbus, aprūpējot personas ar invaliditāti).

Pasākums tiek īstenots, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm noslēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām par darba praksēm, kuros nosaka pasākuma īstenošanas kārtību, darba prakšu vietu noteikumus (tajā skaitā – ka tām jābūt no jauna izveidotām (atbilstoši līgumā noteiktiem kritērijiem)), pušu tiesības un pienākumus, norēķinu un izpildes kārtību.

Pasākums uzsākts ar 2009.gada 1.septembri, un šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra organizē sadarbības līgumu slēgšanu ar pašvaldībām, savukārt pašvaldības iesniedz savus priekšlikumus darba prakšu vietām. Rēzeknes novadā darbu ar 1.septembri jau ir uzsākušas vairāk nekā 600 personas.

Uz 11.09.2009. pašvaldības ir pieteikušas 2009.gadam aptuveni 11 tūkstošus darba praktizēšanas vietas. Iespējams, pēc ziemas perioda, kad ir mazāk nodarbināšanas iespējas, pieteikto darba praktizēšanas vietu skaits varētu ievērojami pieaugt.

3. Labklājības ministrija turpina aktīvu darbu arī pie citu aktīvo nodarbinātības pakalpojumu ieviešanas, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus. Kā būtiskākos var minēt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kompleksos pasākumus iedzīvotāju integrācijai darba tirgū, atbalstītās nodarbinātības pasākumus īpašo mērķa grupu bezdarbniekiem. Kopumā iepriekšminētie pakalpojumi 2009. un 2010.gadā būs pieejami vairāk nekā 90 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, mīkstinot krīzes radīto sociālo ietekmi un dodot ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas procesa sagatavošanā.

4. Lai iespēju robežās adekvāti izdevumiem segtu bezdarbnieku ar apmācībām saistītos izdevumus (transports, ēšana, mācību materiāli utt.) un neformālās apmācības laikā saņemamo stipendiju pielīdzinātu profesionālās apmācības laikā saņemtās stipendijas apmēram, 2009.gada sākumā tika izstrādāti “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Saeimā pieņemti 05.02.2009., ar to izslēdzot normu par īres un transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu bezdarbniekam un atbilstoši iekļaujot to vienā stipendijā) un atbilstoši tiem arī Ministru kabineta “Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”, kas nosaka bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības un neformālās apmācības laikā 70 Ls apmērā. Šī pasākuma galvenais mērķis ir darbaspēka konkurētspējas paaugstināšana un līdz ar to – nākotnes ekonomikas potenciāla palielināšana, taču tas bezdarbniekiem vienlaikus dod iespēju iegūt arī finansiāla veida atbalstu.

Jāatzīmē, ka veikti arī vairāki pasākumi, lai sniegtu adekvātu sociālo atbalstu un sociālo palīdzību cilvēkiem (mājsaimniecībām), kas nonākuši trūkumā un nabadzības riska situācijā, sarūkot ienākumu līmenim vai pat tos pilnībā zaudējot.

5. Ikviens iedzīvotājs, nonākot krīzes situācijā var griezties pēc palīdzības sociālajā dienestā. Taču sociālie dienesti 2008.gadā bija izveidoti tikai 26,9% pašvaldību, vēl 61,9% pašvaldību darbā bija pieņemts viens sociālā darba speciālists, bet 11,2% pašvaldību sociālā dienesta uzdevumu veikšana tika deleģēta pašvaldības amatpersonai amatu apvienošanas kārtībā. Lai novērstu šo situāciju, no 2009.gada 1.janvāra stājas spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka katrā pašvaldībā jābūt sociālajam dienestam. Sociālo dienestu stiprināšana ir īpaši svarīga, jo ekonomisko grūtību laikā pieaug sociālā spriedze, kā arī saasinās attiecības ģimenē, kur bieži attiecību krīzi novērst var palīdzēt profesionāli izglītots un sagatavots darbinieks. Labklājības ministrija 2009.gada 5.augustā organizēja tikšanos ar jaunievēlētajiem pašvaldību vadītājiem. Šajā tikšanās reizē pašvaldību vadītājiem tika norādīts uz pašvaldību sociālo dienestu veiktā darba svarīgumu un viņi tika aicināti stiprināt sociālo dienestu kapacitāti.

6. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, no 2009.gada 1.janvāra paaugstināts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis no 27 latiem līdz 37 latiem personai mēnesī, palielinot to mājsaimniecību loku ar minimāliem iztikas līdzekļiem, kas var pretendēt uz GMI pabalsta saņemšanu. Tāpat ar 2008.gada 18.septembra grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantā noteikts, ka arī dzīvokļa pabalsts ir obligāti pašvaldībām izmaksājamais pabalsts.

7. Ar 2009.gada 1.jūliju atcelts ierobežojums izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par 9 mēnešiem (veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā), tādējādi paredzot, ka mājsaimniecībai (personai) būs iespēja saņemt sociālo palīdzību tik ilgā laika periodā, cik tas būs nepieciešams.

8. Netieši atbalstot kredītņēmējus, kas ekonomiskās recesijas apstākļos, zaudējot darbu, nonākuši sociālā riska situācijā, 2009.gada 3.martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.214 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, kuros iestrādāta norma, kas ļauj pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz atsevišķiem parādsaistību veidiem, nosakot to lielumu. Esošajā sociālekonomiskajā situācijā kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir īpaši būtiski šobrīd, ņemot vērā bezdarba straujo pieaugumu kopš 2008.gada nogales.

2008.gada beigās tika uzsākta apjomīga Eiropas Savienības struktūrfondu plānoto ieguldījumu pārvērtēšana, pieņemot lēmumu novirzīt līdzekļus tiem pasākumiem, kas visefektīvāk varētu sniegt ieguldījumu finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Pārstrukturizācijas rezultātā palielināts kopējais Eiropas Savienības fondu atbalsta apmērs labklājības nozarei, plānojot papildu atbalstu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem sociālās drošības jomā.

95% no visiem labklājības nozarē plānotajiem pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, ir pieejami visos Latvijas reģionos, nodrošinot to tiešu vai pastarpinātu pieejamību pašvaldību iedzīvotājiem. No kopējā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta labklājības nozarei (154,42 milj.) pašlaik 83,9% finansējuma plānots novirzīt personu atbalstam, 8,3% – pakalpojumu sistēmas attīstībai un 7,8% – infrastruktūras kvalitātes un pieejamības attīstībai. 2007.–2013.gadā paredzēts sniegt tiešu atbalstu vairāk nekā 141 tūkstotim personu. Pastarpinātu atbalstu uzlabotu pakalpojumu veidā saņems vēl 150 tūkstoši personu, no tiem – 100 tūkstoši nozaru un uzņēmumu darbinieki. Labklājības ministrija, regulāri analizējot sociāli ekonomisko situāciju valstī, atgriezīsies pie struktūrfondu aktivitāšu izvērtēšanas šī gada nogalē.

Papildus plānotie pasākumi 2009.gadā

1. 2009.gada septembrī plānots uzsākt aktīvā nodarbinātības pasākuma īstenošanu, atbalstot darbiniekus uzņēmuma dīkstāves apstākļos. Pasākums ietver sevī bezdarba riskam pakļauto un šobrīd nodarbināto cilvēku apmācību, pielietojot apmācības kupona metodi (nauda seko cilvēkam), vienlaikus apmācību laikā piešķirot stipendiju 70 latu apmērā. Šo pakalpojumu varēs izmantot darbinieki, kuru noteiktais darba laiks uzņēmumos nepārsniegs 20 stundas nedēļā, kuri noteiktajā darba vietā būs nostrādājuši vismaz vienu gadu un darba laiks būs ticis samazināts vismaz 2 mēnešus pirms iesaistes pasākumā. Pasākums ir vērsts uz noteikta cilvēka individuālā bezdarba riska samazināšanu, nevis uzņēmumu atbalstu. Pasākums paredzēts dažāda lieluma uzņēmumu darbiniekiem. Iesaistes ilgums pasākumā – līdz 6 mēnešiem. 2009.gadā minēto atbalstu plānots sniegt 2000 personām. Tas, vai un cik personu vēlēsies iesaistīties šāda veida pasākumā, parādīs arī situāciju saistībā ar to, cik daudz uzņēmumu pašreiz darbiniekus ir spiesti reāli nodarbināt uz pusslodzi vai īsāku laiku, cik ieinteresēti viņi ir savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, kā arī daļēji tas būs rādītājs nedeklarētās nodarbinātības līmenim (jo, lai gan pašreiz ievērojama daļa uzņēmēju norāda, ka darbiniekus ir spiesti nodarbināt uz pusslodzi, iespējams daļā gadījumu darbojas arī kāda nedeklarētās nodarbinātības forma, piemēram, cilvēks atbilstoši darba līgumam ir nodarbināts uz pusslodzi, taču darba devējs pieprasa, lai strādātu pilnu slodzi).

2. Plānots palielināt sociālās palīdzības atbalsta iespējas indivīdiem (mājsaimniecībām), palielinot GMI līmeni no 37 latiem uz 40 latiem pieaugušajam un 45 latiem bērnam, sākot no 2009.gada oktobra, kā arī apstākļos, kad samazinās arī pašvaldību ienākumi, bet izdevumi iedzīvotāju atbalsta funkcijas veikšanai pieaug, uz laiku līdz ekonomiskās situācijas stabilizācijai atbalstīt pašvaldības GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksāšanai, nosakot valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus pašvaldībām GMI līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un līdzekļu piešķiršanas kārtību, valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru. Lai minēto pasākumu varētu īstenot, Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 2009.gada 4.septembrī nosūtījusi Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai, Valsts kancelejai un Latvijas Pašvaldību savienībai atzinumu sniegšanai līdz š.g. 10.septembrim trīs tiesību aktu projektus: likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”; Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumi pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un līdzekļu piešķiršanas kārtība” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni”.

Plānotie pasākumi 2010.gadā

1. Jāturpina īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus atbilstoši situācijai darba tirgū, nepieciešamības gadījumā koncentrējot resursus efektīvāko un aktuālai situācijai atbilstošāko aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai.

2. Jāizveido vienota sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma, kuras ietvaros tiks apvienots un papildināts:

• sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmēju reģistrs,

• trūcīgo un maznodrošināto personu reģistrs,

• sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kā arī

• optimizēts sociālo pakalpojumu piešķiršanas process, tādējādi nodrošinot operatīvu informācijas apriti starp pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām, personām, kas pieprasījušas valsts finansētus sociālos pakalpojumus un Labklājības ministriju.

Sociālās palīdzības informācijas sistēmas un e-pakalpojumu ieviešana ļaus uzlabot sniedzamo sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, samazināt administratīvo un finansiālo slogu sabiedrībai. Vienotas integrētas informācijas sistēmas izveidei 2009.gada sākumā izstrādāts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai pieteikts projekts. 2009.gada 21.jūlijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieņēmusi lēmumu iesniegto projektu atbalstīt un finanšu iespēju robežās uzsākt tā īstenošanu jau šogad.

3. Jāpilnveido kritēriji valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, lai tās varētu nodrošināt GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksas.

Turpmākie izaicinājumi

Publiskajā telpā jau vairākkārt ir izskanējuši centieni sniegt sociālo un ekonomisko atbalstu atsevišķām krīzes situācijā nonākušām iedzīvotāju grupām, taču konkrēti, valstiski lēmumi joprojām nav pieņemti. Minētais ir attiecināms, piemēram, uz nepieciešamību sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, lai novērstu risku, ka viņi paliek bez dzīvesvietas, īpašuma nodokļa atvieglota piemērošana nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām, kā arī citi pasākumi, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitātes pasliktināšanos un atsevišķas iedzīvotāju grupas var novest mazturīgo statusā.

1. Īpašuma nodoklis

Līdz ar diskusijas par nekustamā īpašuma nodokļa likmes pārskatīšanu aktualizēšanos (š.g. 8.septembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz ar 2010.gadu paplašināt ar nodokli apliekamo objektu loku un uzsākt arī individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju daļu, ko izmanto dzīvošanai, aplikšanu ar nodokli) Labklājības ministrijas uzmanības lokā izvirzās arī jautājums par sociāliem riskiem pakļauto iedzīvotāju grupu aizsardzības mehānismu minētā nodokļa likmes paaugstināšanas gadījumā. Vērtējot nabadzības risku pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa, salīdzinoši augstam riskam ir pakļauti arī apdzīvotās platības īpašnieki – 2007.gadā 22%. Šie statistikas dati atspoguļo situāciju 2006.gadā, kad Latvijā bija vērojami augstākie izaugsmes tempi Eiropas Savienībā un turpinājās iepriekšējo gadu straujās izaugsmes tendences, IKP palielinoties par 11,9%. Ņemot vērā šā brīža tendences ekonomikā, var prognozēt nabadzības riska pieaugumu kā ģimenēm ar bērniem (jo Latvijā daudzbērnu un nepilnās ģimenes ir pakļautas visaugstākajam nabadzības riskam), tā arī apdzīvojamo platību īpašniekiem.

Piemērojot vispārēju nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmi, pastāv risks, ka sabiedrības sociālā noslāņošanās iegūs izteikti teritoriālu iezīmi. Tie dzīvokļa īpašnieki, kas nespēs samaksāt viņiem aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, ar laiku tiks izlikti no šīm dzīvojamām platībām uz pilsētu nomalēm, mazākiem un lētākiem dzīvokļiem, veidosies krasa atšķirība starp bagātākām un nabadzīgākām pilsētu teritorijām.

2. Kredītņēmēju aizsardzība

Preventīvu pasākumu īstenošana attiecībā uz kredītņēmēju aizsardzību ir ne mazāk svarīga, ņemot vērā statistiku par nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem valstī, tai skaitā apdzīvotās platības īpašniekiem, kas atspoguļota sadaļā par īpašuma nodokli. Esošajā situācijā kredītsaistības ir kļuvušas par smagu slogu daudzām Latvijas mājsaimniecībām, un, ja netiks veikti preventīvi pasākumi, tiks radīti nopietni draudi turpmākai iedzīvotāju ieslīgšanai parādos. Pārmērīgas parādsaistības nereti noved pie nabadzības un sociālās atstumtības riska. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, nespējot samaksāt ikmēneša kredīta maksājumus, tiks apdraudēti ar izlikšanu no mājokļa, kas savukārt nenovēršami radīs negatīvu sociālo ietekmi uz šo ģimeņu turpmāko situāciju. Laikus nerisinot minētās problēmas turpmāko paplašināšanos, liels slogs tiks uzlikts ne tikai pašām mājsaimniecībām, bet arī valsts un pašvaldību budžetiem, kuriem būs jārisina kompleksās sociālās problēmas, kas radušās minētām ģimenēm ekonomiskās krīzes rezultātā.

3. Nedeklarētā nodarbinātība

Ekonomiskās krīzes apstākļos ievērojami pieaug nedeklarētās nodarbinātības problēma, jo cilvēki, lai nezaudētu vai iegūtu darbu, ir ar mieru piekrist nosacījumiem, kādiem, iespējams, nebūtu ar mieru normālos apstākļos. Nedeklarētās nodarbinātības apkarošanai nepieciešams izstrādāt inovatīvus risinājumus, lai arī krīzes apstākļos nodrošinātu taisnīgu konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī darba tiesisko attiecību normatīvā regulējuma ievērošanu, lai nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas un tiesību ievērošanu. Līdz šim pielietotās represīvās metodes, iespējams, būtu papildināmas ar atsevišķiem tirgus risinājuma elementiem, piemēram, paceļot sodu par pārkāpumu un/vai izmainot tā veidu.

4. Struktūrfondu elastīgāka apguve

Struktūrfondu apguves iespējas joprojām nav pietiekami elastīgas. Tāpat kā iepriekš, arī turpmākajos gados būtiska nozīme būs struktūrfondu piesaistei darba tirgus politikas jomai, taču ir nepieciešams nodrošināt iespēju finansējuma operatīvāku pārplānošanu, ņemot vērā konkrētu situāciju darba tirgū. Ir iespējamas situācijas, kad pasākums, kuru sāk ieviest, pēc kāda laika kļūst jau neatbilstošs darba tirgus apstākļiem un nepieciešams to operatīvi pārskatīt. Šī nepieciešamība var rasties pat pāris mēnešu laikā. Tā, piemēram, situācija 2009.gada pavasara beigās, kad daļa cilvēku nebija vēl gatavi iesaistīties noteikta veida krīzes pasākumos, ievērojami atšķiras no pašreizējās. Risinājums ātru lēmumu pieņemšanai šādos gadījumos varētu būt nozares ministru kompetences palielināšana vairākās ar struktūrfondu programmu vadības jautājumiem saistītās jomās, kuras līdzšinēji izskata un akceptē Ministru kabineta līmenī (piemēram, struktūrfondu aktivitātes noteikumu izstrāde un izmaiņas tajos, valsts budžeta priekšfinansējuma resursu pārplānošana starp pakalpojumiem u.tml.).

Latvijas iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju ietekmējusi ne tikai finanšu un ekonomiskā krīze, bet arī valdības pieņemtie lēmumi valsts budžeta 2009.gadam grozījumu kontekstā, samazinot finansējumu sociālās aizsardzības jomai. Trūcīgo personu skaita pieaugums, ienākumu samazinājums iedzīvotājiem norāda par valsts budžeta samazināšanas korelāciju ar iedzīvotāju sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Jau šobrīd Latvijā pieaug nabadzībai un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, taču turpmākā valsts atbalsta mazināšana sociālajai aizsardzībai situāciju tikai pasliktinās, veicinot sociālās spriedzes padziļināšanos. Jāatzīmē, ka sociālā aizsardzība ir būtiska sociālā drošības tīkla sastāvdaļa, tādēļ, izstrādājot 2010.gada un turpmāko gadu budžetu, gan valdībai, gan sociālajiem partneriem jāapzinās un jāpieņem vienots viedoklis par nepieciešamību sniegt valsts iedzīvotājiem sociālo atbalstu, nesamazinot tam paredzētos resursus.

* Ministra informatīvais ziņojums “Par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem” Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2009.gada 15.septembrī