Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 10.septembrī

FM: Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt kārtību, kādā privātpersona var aizstāvēt savas tiesības, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta pirms iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem iesniegšanas termiņa beigām vai iepirkumu procedūra vispār nav organizēta.

Saskaņā ar grozījumu projektu tiks noteikti gadījumi, kuros Administratīvajā apgabaltiesā varēs pārsūdzēt pasūtītāja lēmumus vai rīcību, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta prettiesiski, piemēram,

• nav veikta iepirkuma procedūra (piemēram, iepirkums sadalīts vairākos mazos iepirkumos, lai izvairītos no attiecīgas iepirkuma procedūras piemērošanas – uz vienu pasūtītāja vajadzību vērstu vairāku pakalpojumu līgumu līgumcena nepārsniedz 20 000 latu);

• nav ievērots likumā noteiktais termiņš iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai;

• ir pārkāpts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

• nav ievērota procedūra iepirkuma līguma piešķiršanai vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros u.c.

Šādos gadījumos tiesa lems par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža vai atcelšanu no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža, izņēmuma gadījumos – par alternatīvajām sankcijām, kas ir iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšana.

Vienlaikus plānots veikt izmaiņas kārtībā, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, nosakot obligātu pienākumu pasūtītājam detalizēti informēt kandidātus un pretendentus par iepirkumu rezultātiem un datumu, līdz kuram persona var iesniegt iesniegumu IUB. Tādējādi pasūtītājam visi pretendenti būs jāinformē arī par pieteikuma vai piedāvājuma noraidīšanas iemesliem un jebkurš pretendents, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, – par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos drīkstēs slēgt, ja IUB nav iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ne agrāk kā otrajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām (10 dienas vai 15 dienas atkarībā no informācijas nosūtīšanas veida), tādējādi novēršot tos gadījumus, kad, ja iesniegums par pārkāpumiem tiek iesniegts pēdējā brīdī darbdienas beigās, IUB nevar laikus paziņot pasūtītājam par saņemto iesniegumu un pasūtītājs noslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. Paredzēts ieviest Eiropas Savienības direktīvā noteikto minimālo nogaidīšanas termiņu iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai: 10 dienas pēc dienas, kad informācija par iepirkuma rezultātiem nosūtīta pretendentiem, izmantojot faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski, vai 15 dienas pēc informācijas par iepirkuma rezultātiem nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu.

Turklāt plānots būtiski mainīt kārtību, kādā IUB iesniedzams iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem – iesnieguma iesniegšanas termiņš vairs nebūs piesaistīts paziņojuma par iepirkumu procedūras rezultātiem publikācijai IUB mājaslapā internetā, bet gan detalizētas informācijas par iepirkuma rezultātiem nosūtīšanas pretendentiem datumam un veidam, un iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem būs iesniedzams jau iepriekšminētā nogaidīšanas termiņa laikā.

Paredzēts būtiski mainīt arī kārtību iesniegumu iesniegšanai par iepirkuma procedūras dokumentos iekļauto prasību apstrīdēšanu – iesniegums uzreiz iesniedzams IUB, nevis pasūtītājam, kā tas ir pašlaik.

Stingrākas prasības plānots noteikt arī attiecībā uz IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu un komisijas priekšsēdētāja izglītību un darba pieredzi, nodrošinot vēl profesionālāku iesniegumu izskatīšanu.

Publisko iepirkumu likumā paredzēts iekļaut īpašus noteikumus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai autotransporta jomā, nosakot pienākumu pasūtītājam autotransporta līdzekļu iepirkumos ņemt vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi, izvērtējot vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu. Plānots izstrādāt arī Ministru kabineta noteikumu projektu, kas reglamentēs autotransporta līdzekļu kategorijas, uz kurām attiecināms minētais regulējums, kā arī metodiku, kā enerģijas patēriņa un ietekmes uz vidi faktori izsakāmi naudas izteiksmē.

Pēc grozījumu saskaņošanas ar ieinteresētajām pusēm par izmaiņām normatīvajā aktā vēl lems Ministru kabinets un Saeima.

FM: Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumiem

10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”, nosakot skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākumu arī fiziskajām personām, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas.

Līdz ar to nepieciešami atbilstoši grozījumi MK noteikumos par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, lai tajos paredzētā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība būtu piemērojama fiziskajām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

Grozījumi paredz fiziskām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros, tādus pašus skaidras naudas lietošanas ierobežojumus kā citiem likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajiem subjektiem.

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi paredzēs fiziskām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, pienākumu deklarēt savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka turpmāk deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem varēs iesniegt VID ne tikai atbilstoši attiecīgā darījuma dalībnieka juridiskajai adresei, bet arī tā dzīvesvietas adresei.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam ir jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 3000 latu. Tāpat skaidrā naudā nav atļauts veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par atteikšanos no diviem īpašumiem pierobežā

Tā kā pēc pievienošanās Šengenas zonai ir mainījusies kārtība, kādā Valsts robežsardze uzrauga Latvijas un Igaunijas robežu, Iekšlietu ministrija plāno atteikties no diviem nevajadzīgiem nekustamiem īpašumiem pierobežā. To nosaka Iekšlietu ministrijas izstrādātais un 10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais MK rīkojuma projekts par Ipiķu pagastā esošā nekustamā īpašuma “Muita” un bijušā robežkontroles punkta Veclaicenes pagastā nodošanu pašvaldību īpašumā.

Šobrīd valstij piederošais Rūjienas novada Ipiķu pagastā esošais nekustamais īpašums “Muita” sastāv no gandrīz 2,5 hektāriem liela zemesgabala, savukārt Alūksnes novada Veclaicenes pagastā esošajā īpašumā “Veclaicene” ietilpst gandrīz četri hektāri zemes un septiņas būves, to skaitā arī administratīvā ēka, saimniecības ēka, nojumes un palīgēkas. Abi īpašumi vairs nav nepieciešami nedz Valsts robežsardzei savu funkciju veikšanai, nedz arī kādam citam Iekšlietu ministrijas dienestam, tāpēc tos abus plānots atdot bez atlīdzības pašvaldību rīcībā. Rūjienas novada dome jau paudusi gatavību īpašumu pārņemt un izmantot tūrisma pakalpojumu sniegšanai, savukārt Alūksnes novada dome bijušā robežkontroles punkta ēkā iecerējusi izvietot struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības.

Iecere vēl jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību, bet pēc saskaņošanas par to vēl jālemj valdībai.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

LM: Par izmaiņām arodslimību izmeklēšanā un uzskaitē

Lai precizētu pašreizējo arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi noteikumos “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 10.septembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu plānots, ka Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvim turpmāk nebūs jāpiedalās ārstu komisijas arodslimībās darbā. Šobrīd VDI pārstāvis, ņemot vērā zināšanu trūkumu medicīnā, šajā darbā piedalās tikai kā novērotājs.

VDI, saņemot ziņojumu par arodslimības apstiprināšanu, negatavos rīkojumu darba devējam par neatbilstošu darba vidi un nepieciešamajiem pasākumiem riska novēršanai, bet sniegs informāciju par arodslimības noteikšanu. Nepieciešamības gadījumā rīkojumu par neatbilstošu darba vidi VDI sagatavos uzreiz, apsekojot darba vietu saistībā ar higiēniskā raksturojuma sagatavošanu, kā tas notiek jau pašreiz.

Vienlaikus plānots, ka darba vietas higiēniskais raksturojums netiks pieprasīts vairākos gadījumos, t.sk., ja darbavieta, piemēram, bijušie kolhozi un sovhozi, ir likvidēta, ja pēdējā darbavietā cilvēks ir strādājis mazāk par diviem gadiem (hronisku arodslimību gadījumos), ja iespējamo arodslimību izraisījis darbinieka profesijai un darba veidam tipisks darba vides faktors, ja arodslimību izraisījis nelaimes gadījums darbā, par kuru sagatavots attiecīgs akts, u.c.

Tāpat paredzēts, ka izņēmuma kārtā darbavietas higiēnisko raksturojumu varēs sagatavot tie Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijas darba aizsardzības speciālisti, kuri atbildīgi par darbavietu, kurai ir noteikta ierobežota pieejamība saistībā ar valsts noslēpuma objekta statusu.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo šajās struktūrās VDI inspektors darbavietu apsekot nevar.

Atbilstoši noteikumu projektam turpmāk Valsts darba inspekcija visu informāciju par pirmreizējo arodslimību saņems ar pirmreizējo paziņojumu, nesaņemot informāciju apkopotā veidā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par zaudējumu atlīdzināšanu gājēju celiņu ierīkošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

Valsts sekretāru sanāksmē 10.septembrī izsludināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto kārtību, kas nosaka zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķina zaudējumus gājēju celiņu ierīkošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

Zaudējumi tiek aprēķināti un atlīdzināti, pamatojoties uz zemes īpašnieka vai kopīpašnieku motivētu iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumus. Pašvaldība, izvērtējot iesniegumu, lemj par zaudējumu rašanos un vienojas par zaudējumu atlīdzības veidu, kā arī apmēru ar īpašnieku.

Ja vienošanos nevar panākt triju mēnešu laikā, par zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru lemj pašvaldība. Īpašnieks lēmumu var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā.

Šobrīd tiesiskajā regulējumā nav paredzēta noteikta kārtība, kas noteiktu zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību.

Patlaban par gājēju celiņu ierīkošanu, kas noteikti vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, zemes īpašnieki nesaņem atlīdzību. Apgrūtināta ir arī jaunu gājēju celiņu ierīkošana.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Kārtība, kādā nosaka zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķina zaudējumus, kas radušies, ierīkojot un lietojot gājēju celiņus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā” vēl jāskata Ministru kabinetā.

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu Mēmeles upes stāvkrasta nostiprināšanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Bauskas novada domei piešķirt 15 868 latus Mēmeles upes stāvkrasta nostiprināšanai pie Bauskas pils.

Šā gada jūlija vidū stipras lietus gāzes un stipra vēja laikā Mēmeles upes stāvkrastā pie Bauskas pils novadcauruļu enkurojumi un savienojumi neizturēja lielo lietus ūdens plūsmas spiediena un teces ātrumu, kā rezultātā norautas lejupejošās notekcaurules. Tāpat trīs vietās izveidojušies nogruvumi pie pilsdrupu ziemeļu sienas, jaunās pils ziemeļu korpusiem 542 kvadrātmetru platībā.

Nogruvumu vietās bojāti 2001. un 2004.gadā izveidotie koka atbalstsienu un šķembu uzbēruma nogāzes stiprinājumi, kas pasargāja pili no vēl lielākiem postījumiem. Nogruvumi atrodas tuvu Bauskas pilsdrupu un pils jaunās daļas pamatiem, radot sienu statiskās noturības draudus.

Dabas stihijas laikā radīto postījumu novēršanai nepieciešami 34 529 lati. Kā norādīts Bauskas rajona pašvaldības iesniegtajā tāmē, topogrāfiskā izmeklēšana izmaksā 2485,34 latus, hidroloģiskā izpēte – 534,82 latus, ģeotehniskā izpēte – 7775,46 latus, savukārt, lai izstrādātu ziemeļu nogāzes stiprināšanas tehnisko projektu, nepieciešami 4840 lati, bet Bauskas pils pagalma lietus ūdens novadsistēmas tehniskais projekts izmaksā 3025 latus.

Bauskas rajona pašvaldība uzņemas nodrošināt finansējumu 18 661 lata apmērā izpētes un projektēšanas darbiem, līdz ar to nepieciešami vēl 15 868 lati, lai veiktu preventīvos nogāzes nostiprināšanas darbus Mēmeles upes stāvkrastā.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirami pieprasījuma iesniedzējam – Bauskas rajona pašvaldībai. Saskaņā ar Bauskas rajona reorganizācijas plānu Bauskas novadam Bauskas pili plānots nodot šā gada 30.decembrī.

Bauskas pils ir unikāls vēstures, arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 10.septembrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par kārtību, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem

Plānots, ka tuvākajā nākotnē par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem varēs norēķināties ar maksājuma kartēm VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) kasē. Šādu ieceri paredz 10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumos Nr.295 “Kārtība, kādā veicama samaksa par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem pa valsts autoceļiem, un maksas apmērs”.

Līdz šim par minētajiem pārvadājumiem varēja norēķināties divējādi: ar bezskaidras naudas pārskaitījumu kredītiestādēs vai skaidru naudu LVC, kas to trīs dienu laikā ieskaitīja valsts pamatbudžetā.

Grozījumu pieņemšana nodrošinātu privātpersonām vienlīdzīgas iespējas visās valsts iestādēs par to sniegtajiem pakalpojumiem kā norēķinu līdzekli izmantot maksājuma kartes.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Tiesu administrācijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par Tiesu administrācijas (TA) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un TA speciālisti.

Ar grozījumiem tiks palielinātas maksas par TA sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī paredzēts jauns maksas pakalpojums – nestandarta statistikas atskaišu sagatavošana.

Kā teikts noteikumu anotācijā, TA pēc personu lūguma sagatavo tiesu statistikas informāciju, datu apstrādei izmantojot īpašas datu sagatavošanas metodes un atlases kritērijus. Tas prasa TA resursu patēriņu papildus tiešo funkciju un uzdevumu nodrošināšanai. Turklāt pēdējos divos gados palielinājušās izmaksas pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam, izmaksas par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu, kā arī, ievērojot pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu, jānosaka izmaksām atbilstošs pakalpojumu izcenojums.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā, piemēram, mēneša maksa par Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas izmantošanu abonēšanas režīmā viena lietotāja abonentam būs jāmaksā 26,62 lati līdzšinējo 21,24 latu vietā. Par izrakstu par lietotāja apskatītajiem zemesgrāmatu nodalījumiem būs jāmaksā 3,63 lati līdzšinējo 2,36 latu vietā.

Savukārt par nestandarta statistikas atskaišu sagatavošanu būs jāmaksā 21,78 lati stundā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Vides ministrijai un Valsts kancelejai.

TM: Par bijušā Pārlielupes cietuma ēkas un būves piešķiršanu pašvaldībai

10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma Jelgavā, Garozas ielā 31, nodošanu bez atlīdzības Jelgavas pašvaldības īpašumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījumu vietas pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir viena zemes vienība 24 138 m2 platībā un 13 būves. Uz zemes gabala atradās IeVP Pārlielupes cietumam piederošās ēkas un būves, un pašlaik tās atrodas TM valdījumā. Pārlielupes cietums pagājušajā gadā tika slēgts, un īpašums vairs nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.

Savukārt 2008.gada 12.decembrī TM un Jelgavas dome noslēdza Nodomu protokolu, saskaņā ar kuru Jelgavas dome apņēmās izveidot darba grupu, lai izstrādātu lēmumu par nekustamā īpašuma Jelgavā, Dambja ielā 12, atsavināšanu. Šajā nekustamajā īpašumā izvietota Jelgavas tiesa. Par šo jautājumu Jelgavas dome lems 2009.gada 24.septembra sēdē.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par laboratoriju darba kvalitātes un inspicēšanas prasībām

10.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.398 “Prasības laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai””.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā turpmāk tiks sniegts ziņojums Eiropas Komisijai par labas laboratorijas prakses īstenošanu Latvijā, kā arī iekļauts vairāku terminu skaidrojums un veikti atsevišķi redakcionāli precizējumi, lai precīzāk pārņemtu 2004.gada 11.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/9/EK un 2004.gada 11.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/10/EK prasības.

Noteikumu projektā precizēts arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja nosaukums.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par svaigpiena realizēšanas prasībām siera ražošanai

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas”, ko 10.septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā ir noteiktas prasības, kas jāievēro attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku novietni un piena higiēnu un kvalitāti.

Tāpat noteikumu projekts paredz to laboratoriju kritērijus, kurās var veikt svaigpiena kvalitātes kontroles analīzes, kā arī laboratoriju, uz kuru Pārtikas un veterinārais dienests nosūta paraugus, ja rodas strīds starp svaigpiena ražotāju un pircēju.

Noteikumu projektā tiek samazināts administratīvais slogs attiecībā uz ražotāju un pārstrādātāju vienošanos par svaigpiena realizēšanu, kā arī veikti redakcionāli labojumi.

Paredzams, ka noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.931 “Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu”.

Noteikumu jaunā redakcija jāpaziņo Eiropas Komisijai, lai to varētu saskaņot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa