Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas Ceļa lielo nozīmi – Parīzes kolokvijā 8.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.09.2009., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197490

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta darba vizīti Ķīnā

Vēl šajā numurā

11.09.2009., Nr. 145

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas Ceļa lielo nozīmi – Parīzes kolokvijā 8.septembrī

 
 

8.septembrī Parīzē, Luksemburgas pilī, notika Francijas Senāta, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecību Francijā kopīgi rīkotais kolokvijs “Baltijas Ceļš: trīs valstis roku rokā. Igaunija, Latvija, Lietuva. 1989–2009”.

Kolokvija atklāšanas runas teica Francijas Senāta prezidents Žerārs Laršē un Latvijas vēstnieks Francijā un UNESCO Jānis Kārkliņš, uzsverot Baltijas Ceļa starptautisko nozīmi. Kolokvija pirmajā daļā par Baltijas Ceļa vēsturiskajiem notikumiem un to nozīmi runāja tā organizētāji – bijušais Lietuvas prezidents Vītauts Landsberģis, bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Savu skatījumu uz Baltijas Ceļa ietekmi kopējā Eiropas vēstures kontekstā deva Senāta Francijas un Baltijas valstu draudzības grupas dibinātājs Klods Urjē, kas uzsvēra parlamentārās diplomātijas nozīmi. Bijušā Francijas vēstnieka Latvijā, ģeopolitiķa Mišela Fušē vadītajā diskusijā tika skarti nozīmīgi vēstures izpētes un interpretācijas jautājumi, uzsvērta trīs Baltijas valstu sadarbības nozīme.

Kolokvija otrajā daļā par 20 gados pēc Baltijas Ceļa paveikto, Baltijas valstu piecu gadu pieredzi Eiropas Savienībā un NATO, kā arī nākotnes redzējumu runāja Igaunijas parlamenta prezidente Ene Ergmā, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Lietuvas parlamenta viceprezidente Irena Degutiene. Visi trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji uzsvēra Eiropas sabiedrības nenovērtējamo atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas attīstībā. Pēc uzrunām notika dzīva diskusija, kuru vadīja Robēra Šūmaņa fonda Francijā prezidents Žans Dominiks Džuliani. 

Konferenci noslēdza Senāta Francijas un Baltijas valstu draudzības grupas prezidents Deniss Badrē.

Kolokvijā piedalījās vairāk nekā 150 Francijas akadēmiskās vides pārstāvji, politiķi, Francijas un ārvalstu diplomāti, visu trīs Baltijas valstu goda konsuli, Francijas reģionu un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Uzreiz pēc kolokvija tika ierakstīts arī raidījums par Baltijas Ceļu Francijas starptautiskā radio raidījumu programmai “Eiropas krustceles”.

Kolokvija ietvaros Senāta foajē bija apskatāma fotoizstāde “Baltijas Ceļš. Cilvēku ķēde, kas aizkustināja pasauli, 1989.gada 23.augusts”. Izstāde Parīzē būs apskatāma līdz 2.oktobrim, pēc tam tā ceļos uz Lionu un Grenobli.

 

Latvijas vēstniecības Francijā informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!