Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 8.septembrī

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtībā

8.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka ģimenes ārstu pacientu pieņemšanas laiks ārsta prakses vietā tiek noteikts ne mazāk kā 20 stundas nedēļā, tādējādi ļaujot ārstam plānot savu darbu atbilstoši pacientu plūsmai. Vienlaikus tiek noteikts, ka pacientam, kuram nav akūta saslimšana, jānodrošina pieņemšana piecu darba dienu laikā. Tāpat noteikts, ka ģimenes ārstiem jāveic pieaugušo profilaktiskās apskates.

Ņemot vērā, ka bērnu aprūpi vislabāk var nodrošināt ārsti, kas ir specializējušies bērnu veselības aprūpē un ģimenes ārsti atbilstoši savai kompetencei, grozījumos paredzēts, ka bērnu ķirurgs, pediatrs un oftalmologs būs tiešās pieejamības ārsti, tādēļ, dodoties pie viņiem uz konsultāciju, nebūs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Grozījumi tāpat paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksāta plānveida endoprotezēšana, tostarp steidzamības kārtā veicamā endoprotezēšana, kā arī iespēja saņemt endoprotezēšanas pakalpojumus, personai veicot 50% līdzmaksājumu.

Pēc Latvijas Rehabilitologu asociācijas priekšlikumiem precizēta medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas kārtība, kas paredz precīzāku pakalpojumu saņemšanas regulējumu, nosakot pakalpojumu sniegšanas veidus, pacientu atlases kritērijus pakalpojumu saņemšanai un turpmākās novērošanas nosacījumus.

Grozījumi MK noteikumos paredz paplašināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, paplašinot diagnožu klāstu, ar kurām pacientiem tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe mājās, kā arī paredzot finansējumu diennakts traumpunktu funkciju veikšanai slimnīcās, kuras pēc 1.septembra pārtrauca sniegt diennakts stacionāro palīdzību. Tāpat precizēts ārstniecības iestāžu saraksts, ar kurām tiek slēgti līgumi par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot veidojamās slimnīcu apvienības.

Atbilstoši izstrādātajai Sociālā drošības tīkla stratēģijai veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz atcelt pacientu līdzmaksājumus trūcīgajām personām. Tāpat paredzēts, ka no valsts budžeta segs maksājumus trūcīgajām personām par vienā stacionēšanas reizē veiktām ķirurģiskajām operācijām un uzturēšanās izdevumus ārstniecības iestāžu viesnīcās.

VesM: Par Operatīvā medicīniskā dienesta iekļaušanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā

8.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināta Katastrofu medicīnas centra (KMC) reorganizācija, kas paredz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) nodot KMC struktūrā iekļauto Operatīvo medicīnisko dienestu (OMD).

Šāda reorganizācija nepieciešama, lai nedublētos abu dienestu funkcijas. Situācijā, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma bija decentralizēta un par pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu savā teritorijā bija atbildīgas 39 pašvaldību institūcijas, Katastrofu medicīnas centra struktūrā iekļautais OMD koordinēja šo visu pašvaldību neatliekamās medicīniskās palīdzības institūciju sadarbību ārkārtas medicīniskajās situācijās. Šobrīd, veidojot vienotu valsts dienestu, pašvaldību neatliekamās medicīniskās palīdzības institūcijas tiek apvienotas un iekļautas vienotajā dienestā. Tādējādi resursu vadīšana ikdienas medicīniskajās situācijās un ārkārtas medicīniskajās situācijās notiks vienoti un dienests pats vadīs un koordinēs savus resursus. Tas ļaus racionālāk izmantot šobrīd Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta rīcībā esošos materiāltehniskos resursus un cilvēkresursus, kā arī ātrāk tos iesaistīt ārkārtas medicīniskās situācijas risināšanā. Visas funkcijas, kuras Operatīvais medicīniskais dienests veicis saistībā ar specializētās medicīniskās palīdzības sniegšanu slimnīcām, tiks saglabātas arī turpmāk.

Reorganizācijas rezultātā NMPD no KMC pārņems apmācību organizēšanas funkciju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumā. Savukārt KMC funkcijas tiek papildinātas ar likvidētās Sabiedrības veselības aģentūras funkcijām.

Vienoto valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu paredzēts izveidot līdz 2010.gada beigām.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par piena kvotu administrēšanas noteikumiem

Valdība 8.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Piena kvotu administrēšanas noteikumi”.

Noteikumi aizvieto līdz šim spēkā esošos MK noteikumus “Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”.

Normatīvais akts paredz funkciju sadali, nosakot, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) piena kvotu jomā pārņem piena kvotu sistēmas – piena ražotāju un piena pircēju – kontroli, savukārt valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” būs atbildīga par piena pircēju apstiprināšanu un tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotas gada deklarāciju administrēšanu.

Noteikumi arī samazina administratīvo slogu un vienkāršo administrēšanas funkcijas gan ražotāju, gan pircēju, gan arī administrējošo un kontrolējošo institūciju līmenī. Tāpat piena ražotājiem ir samazināts kontroļu skaits un mainīta pieteikuma iesniegšanas kārtība, vienkāršojot iesniegumu iesniegšanu, – turpmāk ražotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko informācijas paziņošanas veidu par darījumiem ar piena kvotu.

Tāpat, lai izvairītos no pārkāpumiem, turpmāk piena kvotas administrēšana būs tikai valsts līmenī.

ZM: Par izmaiņām zirgu pārraudzībā un vērtēšanā

Valdība 8.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.274 “Noteikumi par zirgu pārraudzību, zirgu darba spēju novērtēšanu un dalību zirgu sporta sacensībās””.

Izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic zirgu pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šā darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

No noteikumiem ir svītrota tiesību norma, kas nosaka pārrauga un ganāmpulka īpašnieka tiesības ziņot par pārkāpumiem pārraudzības darbā, jo šāda tiesību norma ir paredzēta Iesniegumu likumā.

Tāpat noteikumos ir svītrota tiesību norma par pārrauga kvalifikācijas paaugstināšanu, jo tā ir noteikta normatīvajos aktos par sertificējamām fiziskām personām, kas veic dzīvnieku vērtēšanu un pārraudzību.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka ganāmpulka īpašniekiem turpmāk nebūs obligāta prasība slēgt rakstisku līgumu ar pārraugu, un ganāmpulka īpašnieks par pārraudzības veikšanu ar pārraugu varēs vienoties arī mutiski, tādējādi samazināsies administratīvais slogs ganāmpulku īpašniekiem.

Noteikumos precizēta tiesību norma par zirgu vērtēšanu un pārraudzības datu reģistrēšanu ciltsdokumentācijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa