Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 8.septembrī

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”

Ministru kabinets 8.septembrī atbalstīja grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (NĪN), paredzot ar nākamā gada 1.janvāri piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībai 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības.

Ieviešot pazemināto likmi, paredzams vienmērīgs, neliels nodokļa pieaugums visām iedzīvotāju grupām. Tāpat šis modelis būtu vienkārši administrējams. Tiek saglabātas pašvaldībām noteiktās tiesības piešķirt nodokļa atvieglojumu līdz 90% arī attiecībā uz NĪN dzīvojamām ēkām.

Šobrīd ar NĪN tiek aplikta zeme un saimnieciskajā darbībā izmatojamās ēkas. Nodokļa likme ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Saskaņā ar grozījumu projektu nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamajām ēkām tiks palielināta līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, vienlaikus saglabājot likumā noteikto NĪN pieaugumu ierobežojumu 25% apmērā. Uzņēmējdarbības atbalstam tiek saglabāts arī pastāvošais atbrīvojums no nodokļa maksāšanas par saimnieciskās darbības veikšanai paredzētajām ēkām vienu gadu pēc to uzcelšanas vai rekonstruēšanas, kā arī atbrīvojums lauksaimnieciskās ražošanas ēkām. Tāpat plānots noteikt arī minimālo nodokļa maksājumu 5 latu apmērā par katru nekustamā īpašuma nodokļa objektu.

Piemērojot dzīvojamajām platībām NĪN likmi 0,2%, nākamā gada budžetā plānoti papildu ieņēmumi 13 miljonu latu apmērā. Savukārt zemei un ēkām palielinot NĪN likmi līdz 1,5%, paredzami papildu nodokļu ieņēmumi vēl 13 miljoni latu. Minimālā maksājuma noteikšana 5 latu apmērā par katru nekustamā īpašuma objektu budžetā dos papildu ieņēmumus 1 miljonu latu. Tādējādi kopējie papildu ieņēmumi būs 27 miljoni latu.

Par izmaiņām likumā vēl lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

8.septembrī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts dzejniekam un diplomātam Jānim Peteram par izcilu un radošu devumu latviešu kultūrā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jānim Peteram pasniedz kultūras ministrs Ints Dālderis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

MK: Par sabiedrības informēšanas funkcijas par ES jautājumiem nodošanu Ārlietu ministrijai

No nākamā gada sabiedrības informēšanu par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā veiks Ārlietu ministrija, 8.septembrī lēma Ministru kabinets. Līdz ar to Ārlietu ministrijas nolikums papildināts ar funkciju “informē sabiedrību un rosina diskusiju, koordinē ministriju aktivitātes un iesaista citus informācijas starpniekus sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā”.

2009.gadā sabiedrības informēšanu par Eiropas Savienības jautājumiem koordinē Valsts kanceleja, pārņemot funkciju izpildi pēc Eiropas Savienības informācijas aģentūras reorganizācijas pagājušā gada nogalē. Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija ir galvenā Eiropas Savienības jautājumus koordinējošā institūcija Latvijā, tika panākta vienošanās arī par Eiropas Savienības komunikācijas jautājumu nodošanu Ārlietu ministrijas pārziņā.

Līdz ar funkcijas nodošanu Valsts kanceleja Ārlietu ministrijai nodos 3,5 štata vietas un 59 197 latu finansējumu. Plānots, ka institucionālās izmaiņas neskars līdzšinējo funkciju izpildi – arī turpmāk Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 darbosies publiski pieejamā Eiropas Savienības informācijas bibliotēka, tiks koordinēts 33 Eiropas Savienības informācijas punktu darbs Latvijas reģionos, organizētas diskusijas un informācijas starpnieku apmācības par Eiropas Savienības aktualitātēm u.c.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieri

8.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojums “Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieri”.

MK rīkojums nosaka atbrīvot jūras kapteini Aleksandru Pavloviču no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) komandiera amata un viņa vietā saskaņā ar aizsardzības ministra priekšlikumu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai par NBS JS komandiera pienākumu izpildītāju iecelt NBS Apvienotā štāba Personālsastāva departamenta priekšnieku jūras kapteini Rimantu Štrimaiti.

Jūras kapteinis A.Pavlovičs Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandiera amatā iecelts ar MK 2004.gada 29.decembra rīkojumu Nr.1024. Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 26.panta otro daļu virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Ņemot vērā minēto, aizsardzības ministrs ierosināja veikt izmaiņas jūras kapteiņa A.Pavloviča dienesta gaitā.

Komandieru maiņa nodrošinās objektīvu un uzticamu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi JS, ņemot vērā konstatētos trūkumus AM veiktajā pārbaudē par JS rīcībā esošo “Imantas” klases mīnu kuģu pirkuma līguma izpildes un ekspluatācijas organizāciju un tehniskās dokumentācijas iegādes procesu, kuru dēļ NBS komandieris šā gada 20.augustā ir disciplināri sodījis JS komandieri par nepietiekamu padotā personāla kontroli un par to, ka nav veiktas visas nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos trūkumus.

A.Pavlovičs pēc atbrīvošanas no amata līdz jautājuma izlemšanai par iecelšanu citā amatā tiks norīkots NBS komandiera rīcībā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildi

8.septembrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam (Plāns), kurā ir iekļauti pieci papildus veicamie uzdevumi šim gadam.

Ņemot vērā uzņēmēju ierosinājumus un priekšlikumus, Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka viens no būtiskākajiem papildus Plānā veicamajiem pasākumiem ir “Pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru noformēšanas prasību vienkāršošana”, atceļot preču pavadzīmes – rēķinus. Šā gada 26.augustā EM organizētajā konferencē uzņēmēji norādīja, ka citās valstīs šādi dokumenti nepastāv un tie apgrūtina kravu loģistikas pakalpojumu sniegšanu.

Starp veicamajiem uzdevumiem papildus iekļauti arī šādi pasākumi:

• vispārējā akcīzes preču nodrošinājuma apjomu samazināšana atsevišķos gadījumos;

• publiskota "lietotājiem draudzīga” informācija par tipiskām procedūrām ar meža īpašumu;

• tiešsaistes elektronisko sistēmu transportlīdzekļu iznīcināšanas sertifikātu piešķiršanai;

• publicēta vienkārši uztverama, lietotājiem draudzīga informācija par tipiskām procedūrām ar nekustamo īpašumu.

Kopumā Plāns šim gadam ietver 74 pasākumus.

Starp Plānā iekļautajiem pasākumiem svarīgākie šogad izpildāmie ir:

• jāvienkāršo grāmatvedības kārtošanas procedūra mazajiem uzņēmumiem;

• lai nodrošinātu mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu ieviešanu, jāsamazina izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumu izveidi, tai skaitā jāsamazina pamatkapitāla prasības, jāsamazina izdevumi, kas saistīti ar publikāciju “Latvijas Vēstnesī”, kā arī paraksta apliecināšanu, reģistrējoties Komercreģistrā;

• Tieslietu ministrija gatavos grozījumus Maksātnespējas likumā par maksātnespējas procesa pieteikuma paātrināšanu, parādnieka mantas izpārdošanu izsolē, likvidācijas procesa vienkāršošanu u.c. jautājumiem;

• jāvienkāršo prasības kases čeku un citu attaisnojošo izdevumu noformēšanā;

• jāatbrīvo uzticami komersanti no galvojumiem pirmsmuitošanas darbībām un preču uzglabāšanai muitas noliktavās;

• jāvirza koncepcijas par būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstību projekts, kurā paredzēts pilnveidot būvju (telpu grupu) datu ieguves un tālāk izmantošanas procesu, uzlabojot datu kvalitāti, nodrošinot aktualitāti un samazinot nepieciešamos resursus;

• lai vienkāršotu meža zemes transformācijas procesu, tiks pārskatītas tiesību aktos iekļautās normas, kas paredz lauksaimniecības zemju transformācijas procesus un vienkāršot zemju lietošanas veida maiņas un izmaiņu reģistrācijas procedūras;

• valsts un privātās partnerības pasākumu ieviešanu Finanšu ministrija nodrošinās ar š.g. 1.oktobri, stājoties spēkā Valsts un privātās partnerības likumam un tam pakārtotajiem MK noteikumiem.

Plāna grozījumos ir mainīti arī vairāku pasākumu īstenošanas termiņi, kā arī atbilstoši situācijai precizētas atsevišķu pasākumu redakcijas.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Edmunds Beļskis informēja valdību, ka uz šā gada 21.augustu svarīgākie paveiktie pasākumi ir:

• 1.jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, paredzot pagarināt maksimālo tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu ar mērķi paaugstināt tiesiskās aizsardzības efektivitāti, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamais kreditoru balsu skaits samazināts no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam, kā arī izslēgta prasība administratoram iesniegt apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

• vienkāršota ārzemnieku deklarāciju uzglabāšanas kārtība, svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai Valsts policijas mājaslapā internetā;

• ar šā gada 1.jūliju eksporta un tranzīta muitas deklarācijas var iesniegt elektroniski;

• ar šā gada 22.augustu stājās spēkā vienkāršotās tehniskās prasības kases aparātiem un kases sistēmām ar elektroniskajām kontrollentēm;

• vienkāršota nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtība, akta formas aizpildīšana, atvieglojot darba devējiem nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un reģistrēšanu – turpmāk nebūs jāpievieno daudzi līdz šim prasītie dokumenti, kuri nav tieši attiecināmi uz nelaimes gadījumu;

• būvju projektēšanai turpmāk vairs nebūs nepieciešami Sabiedrības veselības aģentūras izsniegtie tehniskie noteikumi. Līdz ar Sabiedrības veselības aģentūras reorganizāciju pilnībā tiek atceltas funkcijas, kas saistītas ar būvju higiēnisko novērtēšanu, tai skaitā tehnisko uzdevumu izsniegšana.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Sociālās drošības tīkla stratēģiju

8.septembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīja Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas iedzīvotājiem paredz ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā. Stratēģijas mērķis ir mazināt negatīvu sociālo ietekmi, kas izveidojusies nelabvēlīgu ekonomisko apstākļu un uzsākto nozaru reformu rezultātā.

Pasākumu plāns labklājības jomā paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, ar šā gada 1.oktobri nosakot 40 latu pabalstu pieaugušajiem un 45 latu pabalstu bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā, dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanu un iespēju bezdarbniekiem veikt sabiedriski vajadzīgus darbus pašvaldībās, katru mēnesi saņemot 100 latu stipendiju.

Veselības aprūpes jomā paredzēts izveidot kompensācijas mehānismu trūcīgām personām pacientu iemaksu segšanai, nodrošināt zāļu kompensēšanu trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latu, kā arī attīstīt aprūpi dienas centros trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām. Tāpat plānota kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo pacientu slimnīcu viesnīcas izdevumu segšanai un mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas. Tāpat paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītību bērniem piecu un sešu gadu vecumā.

Valdība lēma par stratēģijas ieviešanu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noteikta par atbildīgo institūciju stratēģijas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei.

Lai stratēģiju ieviestu, Finanšu ministrijai 2009.gadā jānodrošina līdzekļu – 15 miljonu latu – palielinājums FM budžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Par nepieciešamo finansējumu stratēģijas ieviešanai 2010.–2011.gadā valdība lems, izskatot budžeta projektu attiecīgajam periodam.

 

FM: Par jaunu reģistrācijas kārtību ar PVN apliekamo personu reģistrā

Valdība 8.septembrī atbalstīja grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN), nosakot jaunu kārtību, kādā persona tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar PVN apliekamo personu reģistrā un izslēgta no tā.

Saskaņā ar izmaiņām turpmāk netiks izsniegtas apliekamās personas reģistrācijas apliecības. Lēmums par personas, izņemot PVN grupas, reģistrāciju tiks paziņots VID oficiālajā mājaslapā vai pa pastu. Veidu, kādā persona vēlas, lai VID tai paziņo šo lēmumu, persona norāda iesniegumā par tās reģistrāciju VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Personu uzskatīs par reģistrētu ar septīto dienu pēc lēmuma par personas reģistrāciju paziņošanas mājaslapā vai, ja persona vēlas saņemt lēmumu pa pastu, – ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.

Paredzētas arī izmaiņas apliekamās personas izslēgšanas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra kārtībā. Apliekamo personu uzskatīs par izslēgtu no reģistra ar septīto dienu pēc lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu nodošanas pastā.

Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā apliekamo personu uzskata par izslēgtu no VID ar PVN apliekamo personu reģistra ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Par izmaiņām tiesību aktā vēl lems Saeima.

 

FM: Par atšķirīgu attieksmi dzīvības apdrošināšanā atkarībā no apdrošinātā dzimuma

8.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par atšķirīgas attieksmes izmantošanu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanā.

Izstrādātie noteikumi paredz, ka dzīvības apdrošināšana ir apdrošināšanas pakalpojums, kurā ir pieļaujama atšķirīga attieksme apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lieluma noteikšanā, izmantojot dzimumu kā noteicošo faktoru.

Latvijas apdrošinātāji ir uzkrājuši visaptverošus un objektīvus statistikas datus, lai pamatotu dzimuma kā noteicošā faktora izmantošanu dzīvības apdrošināšanas prēmijas un atlīdzības noteikšanā. Piemēram, Latvijā pastāv būtiska atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstības rādītājiem, aptuveni 2,5 reizes darbspējas vecumā. Tā ir būtiska atšķirība, kas neļauj vienādot apdrošināšanas tarifus starp vīriešiem un sievietēm.

Piespiedu kārtā vienādojot tarifus un mirstības rādītājus, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām finansiālas drošības dēļ nāktos palielināt tarifus, kas līdz ar to samazinātu to iedzīvotāju daļu, kura varētu atļauties šādus pakalpojumus.

Atšķirīgas attieksmes izmantošana dzīvības apdrošināšanā būs pieļaujama, sākot ar šā gada 1.oktobri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai dažādu ārkārtas izdevumu segšanai

Valdības sēdē 8.septembrī ministri vienojušies piešķirt no neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem Iekšlietu ministrijai papildus 233 680 latus, kas nepieciešami dažādu ārkārtas izdevumu segšanai, kuri ministrijai un tās dienestiem radušies ilgstošā laika posmā – novēršot masu nekārtību izcelšanos, kūlas dzēšanā pavasarī, likvidējot ķīmisko avāriju Kundziņsalā un cīnoties ar dabas stihiju radītajām sekām.

Gandrīz puse no piešķirtās summas jeb 110 506 lati paredzēti Valsts policijas budžetā 524 darbinieku virsstundu darba apmaksai, jo šogad Rīgā notikuši dažādi vērienīgi pasākumi, kuros kārtības nodrošināšanai nācies iesaistīt nozīmīgus policijas spēkus. Policisti uzraudzījuši gan dažādus piketus un sapulces pie Ministru kabineta ēkas Esplanādē, gan studentu gājienu cauri Vecrīgai, kurā aicināts atteikties no finansējuma samazināšanas augstākajai izglītībai. Tāpat policijas spēki piesaistīti masu nekārtību nepieļaušanā 9.maija pasākumos, 16.maija vienlīdzības sapulcē un gājienā, ko organizēja lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, kā arī uzraudzīti citi publiski pasākumi, kuros parasti iesaistās arī ekstremāli noskaņotas un agresīvas personas.

Vēl 97 345 lati Iekšlietu ministrijai piešķirti, lai segtu izdevumus, kas Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pavasarī radušies saistībā ar negaisu radītajiem bojājumiem. Pēc zibens spēriena Dobeles rajona policijas pārvaldes ēkā 16.jūlijā tika bojātas visas policijas pārvaldes sakaru sistēmas – rācijas, datortehnika, telefonu un datortīklu līnijas. Tāpat negaiss un zibens jūlijā sabojājis VUGD sakaru telekomunikāciju aparatūru, kas nodrošināja ārkārtas situāciju numura “112” un “01” darbību, bet lielākie zaudējumi radušies Valsts robežsardzei, kurai zibens un negaisa radīto seku dēļ sabojātās robežas videonovērošanas aparatūras remontā nācies ieguldīt 87 477 latus. Šīm speciālās novērošanas kamerām nepārtraukti jāveic situācijas kontrole uz valsts robežas, taču pavasara negaisa un stiprā vēja dēļ elektroapgādes tīklā ilgstoši veidojies pārslogojums, kas savukārt nodarījis kameru elektronikas bojājumus.

Ņemot vērā, ka VUGD šogad dzēsis gandrīz divreiz lielāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pērn, bet budžetā pieejamais finansējums šogad būtiski samazināts, valdība nolēmusi piešķirt papildus arī 19 854 latus šo izdevumu atlīdzināšanai. Nauda paredzēta 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automobiļu labošanai, kā arī degvielas rēķinu apmaksai, kas patērēta, izbraucot uz kūlas ugunsgrēkiem.

No neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem Iekšlietu ministrijai papildus piešķirti arī 5975 lati, lai segtu ar Baltijas konteineru terminālī notikušās ķīmiskās avārijas likvidēšanu saistītos izdevumus. Veicot ķīmiskās avārijas likvidēšanas darbus, tika sabojāti speciāli ķīmiskie tērpi, kuru vērtība ir aptuveni pusotrs tūkstotis latu par katru, tāpat glābšanas darbos patērēts vairāk nekā 500 litru degvielas un gan VUGD, gan Valsts policijas darbinieki strādājuši virsstundas.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

LM: Par izmaiņām Labklājības ministrijas nolikumā

Lai papildinātu Labklājības ministrijas (LM) funkcijas un uzdevumus, valdība 8.septembrī apstiprināja izmaiņas LM nolikumā.

Atbilstoši izmaiņām LM pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas ministrijas reorganizācijas ir pārņēmusi valsts politikas izstrādi bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā. Tas nozīmē, ka ministrija organizēs un koordinēs bērnu tiesību aizsardzības jomas normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību. Ministrija veicinās arī bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanu valstī.

Vienlaikus LM īstenos bāriņtiesu darba funkcionālo pārraudzību, kā arī nodrošinās ar adopciju saistītās funkcijas, t.sk. adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti adopcijas reģistrā, informēs adoptētājus par adoptējamiem bērniem, izsniegs adoptētājiem norīkojumus.

Tāpat Labklājības ministrija veiks audžuģimeņu uzskaiti, nodrošinās psiholoģisko palīdzību, kā arī informatīvo un metodisko atbalstu audžuģimenēm, audžuģimeņu apmācību, piešķirs un izmaksās atlīdzību par bērna adopciju, adoptējamā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Saskaņā ar noteikumiem LM padotībā būs arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Vienlaikus LM būs atbildīga par Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kas izriet no Hāgas 1993.gada 29.maija konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju.

Atbilstoši noteikumiem no ministrijas padotības iestāžu skaita svītrota Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP) un valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (TPC). SPP funkcijas nodotas LM un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, savukārt TPC funkcijas nodotas valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai.

 

LM: Par grozījumiem uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtībā

Lai atvieglotu uzticības personu darbību darba aizsardzības jautājumu risināšanā uzņēmumos, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos “Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība” 8.septembrī apstiprināti valdībā.

Atbilstoši grozījumiem papildinātas uzticības personu tiesības, piemēram, saņemt no darba devēja darba aizsardzības normatīvos aktus, normatīvi tehnisko dokumentāciju un citus darba aizsardzības noteikumus, ierosināt veikt atkārtotu darba vides risku novērtēšanu darba vietās, kurās noticis nelaimes gadījums vai radušās briesmas nodarbinātā veselībai un dzīvībai. Vienlaikus uzticības personām būs tiesības izteikt priekšlikumus, kuru īstenošana novērstu vai samazinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Grozījumos noteikti arī uzticības personu pienākumi, t.sk., piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā, kā arī ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā. Noteikumi papildināti ar ieteicamo minimālo stundu skaitu nedēļā, kas darba devējam jāņem vērā, nosakot laiku uzticības personu pienākumu veikšanai.

Savukārt darba devējam turpmāk vairs nebūs jāsaskaņo ar arodbiedrībām uzticības personas atbrīvošana no darba, ja uzticības persona ievēlēta arodorganizācijas sapulcē. Tāpat, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, darba devējam par to nebūs jāziņo Valsts darba inspekcijai. Līdz ar to, atbrīvojot uzticības personu no darba, būs jāievēro vispārējā kārtība, kas ir noteikta Darba likumā.

Uzticības persona ir nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.

Mēneša laikā pēc uzticības personu ievēlēšanas darba devējs nodrošina uzticības personu papildu apmācību darba aizsardzības jomā. Uzticības personai jāapgūst pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā. Pēc pamatlīmeņa zināšanu apgūšanas uzticības persona saņem dokumentu par pamatlīmeņa zināšanu teorētiskās daļas apguvi.

 

LM: Par normatīvo aktu bāzes sakārtošanu sakarā ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju

Lai sakārtotu normatīvo aktu bāzi saistībā ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) likvidāciju, Labklājības ministrijai (LM) līdz gada beigām jāveic izmaiņas 55 dokumentos.

8.septembrī valdība apstiprināja grozījumus rīkojumā par Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju, pagarinot termiņu izmaiņu veikšanai dokumentos no šā gada 31.jūlija uz šā gada 31.decembri.

To normatīvo aktu skaitā, kuros jāveic grozījumi, ir arī 33 sociālās aprūpes centru nolikumi. Tomēr pašlaik LM strādā pie šo centru tīkla reformas, kas ietekmē grozījumu dokumentu sagatavošanas termiņus.

No šā gada 1.jūlija LM un Sociālās integrācijas valsts aģentūra pārņēma Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas.

 

LM: Par dienas centru, grupu māju un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu

Lai nodrošinātu dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanas pēctecību saistībā ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju, Labklājības ministrija (LM) veikusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

To paredz 8.septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

Grozījumi paredz, ka turpmāk LM nodrošinās funkcijas, kas saistītas ar minēto iestāžu izveidošanas un uzturēšanas līdzfinansēšanu no valsts budžeta. Tādējādi, saglabājot līdzšinējo kārtību, valsts līdzfinansējumu piešķirs LM, noslēdzot trīspusēju līgumu ar sociālo pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību.

Savukārt klients slēgs līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par dienas centra, grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanu. 

Tāpat iepriekšminētie noteikumi nosaka kritērijus dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju, kas paredzētas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību, kā arī grupu dzīvokļu un pusceļa māju pakalpojumu apjomu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par ziņošanas kārtību par projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām

Ministru kabinets 8.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, un kā atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi.

Noteikumi nosaka, ka nacionālā atbildīgā iestāde nodrošina līdzdalību programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, finanšu kontroles un revīzijas veikšanā, lai nepieļautu un novērstu jebkādas neatbilstības programmu projektu ieviešanā.

Nacionālā atbildīgā iestāde tāpat ir atbildīga par programmu projektu ieviešanā konstatēto neatbilstību izvērtēšanu, uzskaiti, ziņošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja, kas atrodas Latvijas teritorijā.

Noteikumi paredz, ka nacionālajai atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgās programmas vadībā iesaistītā institūcija un persona septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par visām neatbilstībām 2007.–2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā, kas konstatētas līdz informācijas pieprasīšanas dienai.

RAPLM ir nacionālā atbildīgā iestāde par 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādi un koordinēšanu.

 

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu Gulbenes novadam plūdu seku likvidēšanai

Ministru kabinets 8.septembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Gulbenes novada pašvaldībai 5740 latus, lai novērstu šā gada sākumā plūdu laikā radītos zaudējumus “Parka līčos”, Litenes stadionā.

Plūdu laikā tika appludināts stadions, kā rezultātā izskalots stāvlaukums, piebraucamais ceļš, sintētiskā seguma pamatne skrejceļa tālajā malā, kā arī izskaloti bortakmeņi gar skrejceļa malu. Par plūdu radītajiem zaudējumiem tika sastādīts ūdens radītā kaitējuma konstatēšanas akts.

Lai pilnībā novērstu plūdu laikā radītos zaudējumus Litenes stadionam, nepieciešami 8200 latu, no kuriem 2460 latus līdzfinansē Litenes pagasta padome.

Ņemot vērā, ka Litenes pagasta padomes saistības ar jaunievēlētās Gulbenes novada domes pirmo sēdi izbeidzās, līdzfinansējuma nodrošināšanu pārņem Gulbenes novada pašvaldība un finanšu līdzekļi 5740 latu apmērā no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirami Gulbenes novada pašvaldībai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par līdzekļu piešķiršanu Juridiskās palīdzības administrācijai kompensāciju izmaksai cietušajiem

8.septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Juridiskās palīdzības administrācijai (JPA) 46 460 latus, lai nodrošinātu valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem.

Rīkojumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un JPA speciālisti.

JPA saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 30 dienu laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu. Valsts kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Kā teikts anotācijā, JPA 2009.gadam valsts kompensācijām piešķirti 200 000 latu, taču līdz 30.jūnijam jau izlietoti 199 853 lati un atlikusī summa ir 147 lati.

Par 43 valsts kompensācijas pieprasījumiem, kas saņemti JPA no šā gada 25.jūnija līdz 28.jūlijam, jāveic samaksa par 27 980 latiem, savukārt par 28 pieprasījumiem, kas saņemti JPA no 2009.gada 29.jūlija līdz 18.augustam, samaksa jāveic par 18 480 latiem.

Līdz ar to valdība nolēma JPA valsts kompensāciju izmaksai piešķirt 46 460 latus.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļaa