Vēstule

Par strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē

Ministru prezidentam Valdim Dombrovska kungam

Latvijas valsts un sabiedrība piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kuras izraisījusi ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē un Latvijā. Šajā periodā apsveicama ir Latvijas valdības apņemšanās veikt strukturālas reformas publiskajā sektorā ar mērķi padarīt valsts un pašvaldības piedāvātos pakalpojumus iedzīvotājiem atbilstošākus to patiesajām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot finansiālu efektivitāti.

Taču šajā brīdī nepareizi būtu koncentrēties tikai uz valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Daudz svarīgāk ir veidot veiksmīgu pamatu ilgtermiņa ekonomiskai izaugsmei un Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Mēs, šīs vēstules parakstītāji, uzskatām, ka būtiskākie ieguldījumi Latvijas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai ir jāveic izglītības un zinātnes sektoros, garantējot izglītotas, zinošas, radošas un inovatīvas sabiedrības veidošanos. Tas ir principiāls nosacījums zināšanu sabiedrības un ekonomikas izveidei. Tikai jaunu zināšanu pastāvīga radīšana un lietpratīga pielietošana tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā nodrošinās Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Taču pašreizējās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama, lai šos mērķus sasniegtu. Kaut gadiem ilgi varam lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā (un otru lielāko pasaulē), skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši (Latvijā kopā augstākajā izglītībā un zinātnē strādā nedaudz vairāk nekā 4000 zinātņu doktoru – tikpat, cik vienā vienīgā Helsinku, Heidelbergas, Upsalas vai Kārļa universitātē Prāgā), vērojama nošķirtība no starptautiskām attīstības tendencēm un Latvijas tautsaimniecības problēmām, atklājas finansēšanas sistēmas trūkumi un redzamas disproporcijas studentu skaitā (gan pa nozarēm, gan studiju līmeņiem). Latvijā ir 60 augstākās izglītības institūcijas un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas valsts zinātniskas institūcijas, bet ir zemākais starptautiski recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu vidū.

Latvijas tālākai attīstībai ir nepieciešamas tādas strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nodrošinātu uzsvaru uz Latvijas stratēģiskajām vajadzībām atbilstošu rezultātu sasniegšanu, kvalitatīvu lēcienu Latvijas izglītības un zinātnes sektoru starptautiskajā konkurētspējā, akadēmisko, finanšu un infrastruktūras resursu koncentrāciju un maksimālu atdevi no pieejamiem budžeta līdzekļiem.

Mēs, šīs vēstules parakstītāji, aicinām Jūs, Latvijas Republikas Ministru prezidentu, nekavējoties spert soļus minēto mērķu sasniegšanai.

Vaira Vīķe-Freiberga

 Guntis Ulmanis

Mārcis Auziņš

Ivars Kalviņš

Juris Ekmanis

Elmārs Grēns

Ivars Lācis

Roberts Ķīlis

Rīgā 2009.gada 31.augustā

Adresātam iesniegts – 3.09.2009.

Ekonomikas ministrs 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzinīgi vērtē bijušo valsts prezidentu un vadošo Latvijas zinātnieku aicinājumu īstenot strukturālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas sasaucas ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ekonomikas atveseļošanas plānā piedāvātajiem pasākumiem izglītības sistēmas reformēšanai.

Ministrs uzskata, ka valdībai šajā ekspertu aicinājumā nopietni jāieklausās un nekavējoties kā vienotai komandai jāķeras pie strukturālo reformu īstenošanas augstākajā izglītībā un zinātnē.

“Latvijas ekonomikai jābalstās uz inovācijām, koncentrējot intelektuālos un finansiālos resursus spēcīgos zināšanu centros. Mūsu nākotne ir cilvēku zināšanās un uzņēmēju idejās,” uzsver A.Kampars.

Viņš norāda, ka jau ilgāku laiku ir skaidri redzama nepieciešamība īstenot radikālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai, konsolidējot visus pieejamos resursus, Latvijas gaišākie prāti varētu gūt daudz straujākus un taustāmus panākumus zinātniskajos pētījumos, inovācijās un to komerciālā pielietojumā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pauž gatavību aktīvi iesaistīties strukturālo reformu īstenošanā augstākajā izglītībā un zinātnē, jo šo reformu īstenošana ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības pārkārtošanai. 

Sandris Sabajevs,ekonomikas ministra preses sekretārs