Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 25.augustā

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

25.augustā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 227 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 10 viņu nepilngadīgie bērni.

No 217 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 11% – ukraiņi, 9% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

21% pilsonības pretendentu ir pamata, 58% – vidējā, 20% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 217 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 10 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 131 948 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 1158 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

MK: Par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā

25.augustā Ministru kabineta sēdē pieņemti Valsts kancelejas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, kas nosaka vienotu kārtību, kādā sabiedrība iesaistāma attīstības plānošanas procesā, sekmējot plašāku un aktīvāku sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, kā arī paaugstinot lēmumu kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.

Ministru kabineta noteikumos aprakstīti sabiedrības līdzdalības veidi un noteikta kārtība atsevišķu sabiedrības līdzdalības veidu – darba grupu, publisko apspriešanu un sabiedrisko apspriežu – organizēšanā un informēšanā par tiem, kā arī veids, kā tiek apkopoti sabiedrības līdzdalības pasākumu rezultāti.

MK noteikumi paredz, ka, sākot attīstības plānošanu, institūcijas pienākums ir apzināt sabiedrības mērķgrupas, kuras ietekmēs attīstības plānošana, un sekmēt to līdzdalību. Noteikumi nosaka vienotu paziņojuma formu, kas ietver informāciju par attīstības plānošanas procesu un sabiedrības līdzdalības iespējām. Paziņojums tiek publicēts Valsts kancelejas (tiešās valsts pārvaldes iestāžu attīstības plānošana) vai Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošana) mājaslapā.

Ministru kabineta noteikumus izstrādājusi darba grupa, kurā līdz ar ministriju speciālistiem piedalījās pārstāvji no daudzām nevalstiskajām organizācijām: Neatkarīgās policistu arodbiedrības, Latvijas Bērnu foruma, Latvijas Pilsētu savienības, Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, biedrības sabiedriskai iniciatīvai “Civitas”, Latvijas Pilsoniskās alianses, biedrības “Latvijas Literatūras centrs”, Talsu novada fonda. Ministru kabineta noteikumi tika apspriesti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē un Valdības komunikācijas koordinācijas padomē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

FM: Par Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu

25.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielināšanu lēma palielināt bankas pamatkapitālu par 43,29 miljoniem latu. Kapitāla palielināšanai tiks izmantoti bankā jau iepriekš ieskaitītie līdzekļi, kas tiek izmantoti uzņēmēju kreditēšanai mērķprogrammu ietvaros.

Šobrīd Hipotēku bankas atbalsta programmu “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai” un “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” straujā realizācijas gaita un pieprasījums no komersantiem apliecina ievērojamu nepieciešamību pēc finansējuma gan investīcijām, gan apgrozāmajiem līdzekļiem. Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros Hipotēku banka uzņēmējiem piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 80 miljoni latu.

Lai banka īstenotu minētās programmas, ņemot vērā aizdevuma apmēru atbalsta programmu ietvaros un kavēto aizdevumu pieauguma apjomu, ir jāpalielina Hipotēku bankas pamatkapitāls.

Tādēļ valdība atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu, kas paredz Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālu palielināt par 43,29 miljoniem latu.

Kapitāla palielināšanas galvenie mērķi būs:

• stimulēt ekonomisko aktivitāti valstī, īstenojot kreditēšanas mērķprogrammas, tādējādi atbalstot iedzīvotājus un uzņēmumus;

• nodrošināt atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības un citu aktivitāšu realizēšanai, izmantojot valstij piederošu finanšu tirgus dalībnieku;

• stiprināt Hipotēku bankas kapitāla bāzi.

Hipotēku bankas kapitāla palielināšana ir paredzēta tikai iekšēji nodalīto attīstības bankas (atbalsta programmu) aktivitāšu īstenošanai un netiks izmantota Hipotēku bankas komercaktivitātēm.

FM: Par iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atmaksas kārtību

25.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts par iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atmaksas kārtību un kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma samaksas. Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu Publisko iepirkumu likuma grozījumos reglamentēto, paredzot nodrošinājuma iemaksu par iesniegumu izskatīšanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz pienākumu iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu personām, kuras IUB iesniedz iesniegumu par iepirkuma procedūras apstrīdēšanu. Tas nepieciešams, lai ierobežotu nepamatotu iesniegumu iesniegšanu un līdz ar to iepirkuma līguma noslēgšanas nepamatotu aizkavēšanu. Pašlaik Publisko iepirkumu likums (redakcija spēkā līdz šā gada 31.augustam) nosaka iesniegumu izskatīšanu IUB bez maksas, tādējādi neparedzot līdzekļus, ar kuriem ierobežot nepamatotu iesniegumu iesniegšanu.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju MK noteikumi paredz iesnieguma par iepirkuma procedūras apstrīdēšanu iemaksājamā nodrošinājuma apmēru, kas izteikts kā fiksēta naudas summa atkarībā no iepirkuma līgumcenas attiecīgajā iepirkuma daļā un piemērojamās iepirkuma procedūras.

Ņemot vērā iesniedzēja piedāvāto līgumcenu tajā iepirkuma daļā, par kuru tiek iesniegts iesniegums, iesniedzot IUB iesniegumu par iepirkuma procedūras rezultātiem vai par pasūtītāja rīcību iepirkuma procedūras ietvaros, turpmāk būs jāiemaksā iesnieguma nodrošinājums:

1) publiska būvdarbu līguma gadījumā:

• 500 lati, ja piedāvātā līgumcena ir mazāka par 250 000 latu,

• 1000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 250 000 latu vai vairāk, bet mazāka par 500 000 latu,

• 2000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 500 000 latu vai vairāk, bet mazāka par 1 000 000 latu,

• 4000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 1 000  000 latu vai vairāk, bet mazāka par 3 000 000 latu,

• 5000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 3 000 000 latu vai vairāk, bet mazāka par 10 000 000 latu,

• 10 000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 10 000 000 latu vai vairāk;

2) publiska piegādes un pakalpojumu līguma gadījumā:

• 200 lati, ja piedāvātā līgumcena ir mazāka par 100 000 latu,

• 400 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 100 000 latu vai vairāk, bet mazāka par 500 000 latu,

• 1000 lati, ja piedāvātā līgumcena ir 500 000 latu vai vairāk,

• 200 lati, ja apstrīdēti metru konkursa rezultāti.

Savukārt, iesniedzot Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, turpmāk būs jāiemaksā iesnieguma nodrošinājums:

1) 200 lati, ja saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru IUB interneta mājaslapā publicētajā paziņojumā par līgumu norādīts, ka paziņojums nav nosūtāms publicēšanai oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”;

2) 1000 lati, ja saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru IUB interneta mājaslapā publicētajā paziņojumā par līgumu norādīts, ka paziņojums ir nosūtāms publicēšanai oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”.

Noteikumi paredz, ka iesnieguma nodrošinājuma iemaksa nebūs jāveic tām personām, kuru iesniegumus par iepirkuma procedūru apstrīdēšanu IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas pēdējo 12 mēnešu laikā ar lēmumu būs atzinušas par pamatotiem.

Paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

FM: Par finansējuma pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Valdība 25.augustā atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 290 723 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai no Finanšu ministrijas budžeta pārdalītu finanšu līdzekļus:

• 37 223 latus Iekšlietu ministrijai 2007.–2013.gada perioda Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai par atbalstu Latvijas Policijas akadēmijas doktora studiju programmai;

• 37 624 latus Tieslietu ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta īstenošanai par profesionālās izglītības infrastruktūras attīstību un mācību aprīkojuma modernizāciju ieslodzījuma vietās, kā arī ESF projektam par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu Mērsraga ostas pārvaldē 2007.–2013.gada periodā;

• 215 876 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ERAF projektam par atbalstu alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai 2007.–2013.gada periodā.

Saskaņā ar grozījumiem Likumā par valsts budžetu 2009.gadam Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latus.

FM: Par informācijas sniegšanas kārtību par pievienotās vērtības nodokli Eiropas Savienības fondu projektiem

25.augustā valdība atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda) finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par PVN iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās. Noteikumi nosaka tiesību normas, kas attieksies uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem.

Lai vienkāršotu un veicinātu ES struktūrfondu līdzekļu apguvi, noteikumi paredz, ka turpmāk finansējuma saņēmējam, iesniedzot projektu atbildīgajā vai sadarbības iestādē, vairs nebūs jāpievieno aptaujas lapa par PVN piemērošanu. Tāpat paredzēts atvieglojums PVN pārskata iesniegšanas procedūrā, proti, ES struktūrfondu projekta iesniedzējam, kas nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā ar PVN apliekamo personu reģistrā, PVN pārskats vairs nebūs jāiesniedz.

Noteikumi arī paredz, ka ES struktūrfondu finansējuma saņēmējs nesniegs PVN pārskatu gadījumos, kad projekta attiecināmajās izmaksās nav paredzēts iekļaut PVN vai kad netiks veikti ar PVN apliekami darījumi. Tāpat arī gadījumos, kad uz darījumiem nevarēs attiecināt likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normas. Tādējādi tiks atvieglots administratīvais slogs ES struktūrfondu projekta iesniedzējiem.

PVN pārskatā turpmāk tiks iekļautas arī tās izmaksas, kas nav uzskatāmas par projekta sagatavošanas izmaksām, bet ir veiktas pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas, tādējādi palielinot finansējuma apjomu, kas var tikt iekļauts ES struktūrfondu projekta attiecināmajās izmaksās un par kuru var saņemt atmaksu no Eiropas Komisijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par atbildīgo amatpersonu noteikšanu cīņai ar nelegālo migrāciju

Ministru kabinets 25.augustā apstiprinājis Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas nosaka atbildīgās amatpersonas, kuras turpmāk pārstāvēs mūsu valsti apvienotajā Latvijas un Krievijas speciālistu darba grupā cīņai ar nelegālo migrāciju.

Darba grupas vadītājs arī turpmāk būs Valsts robežsardzes (VRS) komandieris N.Garbars, taču ar Ministru kabineta rīkojumu no darba grupas dalībnieku saraksta svītrots Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes sakaru virsnieks V.Briedis, kā arī līdzšinējā IeM Plānošanas, koordinācijas un kontroles departamenta direktore I.Dobelniece, kuru turpmāk aizvietos Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors D.Trofimovs.

Tāpat kā līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) darba grupā pārstāvēs Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja S.Kundrāte un Migrācijas nodaļas vadošā vecākā referente R.Tetere, bet no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes darba grupā darbosies Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks M.Petrušins, Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks G.Pujāts un Imigrācijas pārvaldes priekšniece N.Zaiceva. Ārlietu ministrija darbam apvienotajā speciālistu komandā arī turpmākajam periodam pilnvarojusi Konsulārā departamenta direktora vietnieku U.Simsonu.

Grozījumi darba grupas sastāvā bija nepieciešami sakarā ar izmaiņām Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu personālsastāvā, jo vairāki iepriekšējā rīkojumā minētie darba grupas locekļi vairs neieņem rīkojumā norādītos amatus.

2006.gada 28.jūnijā Maskavā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokols par Apvienotās Latvijas–Krievijas darba grupas izveidošanu par jautājumiem cīņā pret nelegālo migrāciju. Saskaņā ar šo protokolu abām pusēm jāveido darba grupa, kuras mērķis ir uzlabot abu valstu darbības koordināciju nelegālās migrācijas novēršanas un apkarošanas jomā, stiprinot kompetento institūciju sadarbību.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments