Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 25.augustā

FM: Par Maksājumu pakalpojumu likumu

25.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais Maksājumu pakalpojumu likuma projekts.

Likumprojektā noteikts, kuras iestādes ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus, atrunātas prasības šo iestāžu darbībai, reglamentētas maksājumu pakalpojumu sniedzēju un lietotāju tiesības un pienākumi, kā arī pakalpojuma sniedzēju atbildība. Dokuments izstrādāts, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Likumprojekts nosaka jaunu pakalpojuma sniedzēju kategoriju – maksājumu iestādes. Tādējādi tiek plānots paplašināt to subjektu loku, kas ir tiesīgi sniegt maksājumu pakalpojumus, jo līdz šim Latvijā maksājumu pakalpojumus ir sniegušas tikai kredītiestādes un VAS “Latvijas Pasts”.

Latvijā turpmāk varēs dibināt maksājumu pakalpojumu iestādes. Šo iestāžu darbību un tās atbilstību likuma prasībām kontrolēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Lai varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, maksājumu iestādei būs jāsaņem atļauja no FKTK. Gadījumā, ja maksājumu iestādes iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikto maksājumu darījumu vidējā kopsumma vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniegs 3 miljonus eiro mēnesī, maksājumu iestādei būs jāreģistrējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

FM: Par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

25.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Grozījumi izstrādāti, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā deleģēti pienākumi likuma subjektiem (kredītiestādēm, finanšu iestādēm, fiziskām un juridiskām personām) veikt noteiktas darbības, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Lai VID tā kontrolējamos likuma subjektus varētu sodīt par to pienākumu neizpildi – par iekšējās kontroles sistēmas neizstrādāšanu, darbinieku apmācības nenodrošināšanu, par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku neiecelšanu, klientu neidentificēšanu, kā arī neziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem – ar grozījumiem LAPK tiek plānots noteikt tādos gadījumos piemērojamās soda sankcijas.

Tāpat LAPK plānots noteikt atbildību par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu likumā noteiktajā termiņā un veidā. Likuma subjektiem 10 darba dienu laikā pēc darbības sākšanas par savu darbības veidu rakstveidā jāinformē VID teritoriālā iestāde atbilstoši personas juridiskajai adresei vai deklarētās dzīvesvietas adresei.

Sankcijas likuma subjektiem par to pienākumu neizpildi tiks piemērotas naudas izteiksmē, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments