Piedaloties Latvijas foruma diskusijās par atbalstu skolām

19.augustā astoņās Latvijas pilsētās vienlaikus notika Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas iniciētā Latvijas foruma otrā diskusija “Atbalsta veidi Latvijas skolām reformu laikā”.

Atklājot foruma diskusiju Cēsīs, Valsts prezidents Valdis Zatlers pauda gandarījumu, ka diskusijā piedalās gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī pirmā Latvijas foruma dalībnieki. Valsts prezidents aktīvi piedalās foruma diskusijās, kā arī iesaistās darba grupas darbā, kuras mērķis ir pārrunāt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviens skolēns nepaliek ārpus skolas. Noslēdzoties darba grupas darbam, V.Zatlers atzina, ka ir guvis pārliecību, ka “diskusijas dalībniekiem ir skaidri mērķi, ko vēlas sasniegt. Galvenais jautājums, par ko diskutējām, kā to sasniegt, kā iesaistīt sabiedrību. Pozitīvi, ka galvenais fokuss bija tieši bērni un kā nodrošināt to interesi par mācībām”.

Cēsu diskusijā darba grupās tika apspriesti arī citi jautājumi: par interešu izglītības lomu, par sabiedrības pasūtījumu izglītībai un vērtību audzināšanu, par skolotāju profesijas prestiža celšanu, par pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšanu. Cēsu diskusijas moderators Ansis Bogustovs norādīja: “Laikā, kad prese sabiedrības uzmanību pievērš slēgto skolu problēmai attālos Latvijas reģionos, mani pozitīvi pārsteidz, ka paši pedagogi vēlas atrast tās vērtības, kas motivētu visu vecumu cilvēkus pievērsties sevis izglītošanas un izglītības standartu uzlabošanai.”

Madonas diskusijas vadītājs Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis atzīmēja: “Diskusija rāda, pirmkārt, ka cilvēkiem ir, patiešām ir, konkrēti priekšlikumi un piemēri, kā atbalstīt skolu darbību krīzes laikā. Tikai tie nav savākti vienkopus – katrs staigā ar savu ideju. Tādēļ Forums, protams, ir tieši laikā. Otra atziņa, ka izglītības tēma patiesībā ietver arī citus būtiskus jautājumus, piemēram, demogrāfiju un lauku attīstību, kur arī nav risinājuma un skaidras vīzijas. Tādēļ arī tik lielas emocijas, ka stāsts nav tikai par skolām. Gan lauku nākotne, gan demogrāfiskie risinājumi ir jāformulē pēc iespējas ātrāk.”

Jelgavas diskusijas moderators Haralds Burkovskis informēja, ka dominējošais jautājums ir, kā nodrošināt skolotāju motivāciju, piedāvājot gan atgriezties pie 10 līdz 11 klašu izglītības vai pat piedāvājot tik radikālu priekšlikumu, kā Satversmē noteikt, ka Latvijā ir maksas izglītība. Šobrīd diskusijas noris par izglītības saturu un metodiku, kā mazināt skolas izdevumus un piesaistīt privāto finansējumu, kā veicināt skolēnu iemaņas un konkurētspējas darba tirgū.

Mazsalacā diskusijas dalībnieki vairāk uzsvēruši divas aktuālas diskusijas tēmas – interešu izglītība, kā arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītība.

Kopumā Latvijas forumā piedalījās gandrīz 400 dalībnieku, t.sk. Madonā – 70, Cēsīs – 60, Rīgā – 25, Mazsalacā – 24, Valmierā – 64, Jelgavā – 40, Jēkabpilī – 35 un Ogrē – 67.

Valsts prezidenta preses dienests